Tradicionālā transkripcija

[krũms]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kruːːms]


[k] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ū] – garais patskanis

[m] skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ū.



krūm- sakne, vārda celms

-s galotne




krūm+aug-i

krūm+bērz-s

krūm+cidon-ij-a

krūm+griez-ēj-s

krūm+mal-a

krūm+mell-en-es

krūm+og-ul-āj-s

krūm+plat-kāj-is

krūm+veid-a

granāt+krūm-s

jasmīn+krūm-s

koš-um+krūm-s

krāšņ-um+krūm-s

pipar+krūm-s

pundur+krūm-s

rož-u+krūm-s

up-eņ+krūm-s

veid+krūm-s

vīn+krūm-s

vīn-a+krūm-s


krūm+griez+is

krūm+veid+īg-s




krūms patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

krūm-s

krūm-i

Ģ.

krūm-a

krūm-u

D.

krūm-am

krūm-iem

A.

krūm-u

krūm-us

I.

ar krūm-u

ar krūm-iem

L.

krūm-ā

krūm-os

V.

krūm!

krūm-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsKrūmi ātri vien saauga atmatā pamestajā laukā.

2) izteicēja daļaLauku ainavas neatņemama sastāvdaļa ir koki un krūmi.

3) galvenais loceklisTikt uz priekšu pa aizaugušo meža taku kļuva arvien grūtāk. Dziļas peļķes, krūmi, koku saknes…

4) papildinātājs – Koptā piepilsētas mežā palaikam vajag izcirst krūmus.

5) vietas apstāklisBrūnaļa iebizoja krūmos un nedevās rokā.

6) apzīmētājsĒrkšķainā krūma asumi sāpīgi dūrās rokās.



krūmu apgriešana, krūmu audze, krūmu puduris, krūmu saknes

 

akāciju krūms, dadžu krūms, ievu krūms, jāņogu krūms, kārklu krūms, lazdu krūms, rožu krūms, tējas krūms, upeņu krūms

 

biezi krūmi, ērkšķains krūms, kupls krūms

 

nokaltis krūms, ziedošs krūms



krūms, -a, v.

1. Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).

Krāšņuma krūms – krāšņumkrūms.

Košuma krūms – košumkrūms, krāšņumkrūms.

Ogu krūms – ogulājs.

Ērkšķu krūms – krūms ar ērkšķainiem zariem.

Krūmu ķirbis – kabacis.

Es palīdzu tēvam dārziņā – mēs aprušinām krūmus, spēcīgos dāliju cerus, ziedošās atraitnītes. Brodele 17, 66.

Aronija ir vidēja lieluma daudzgadīgs krūms ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem. Rīgas Balss 66, 244, 4.

sal. Izlec no miglas nokaltis dadzis, kupls kā krūms .. Brigadere 2, 332.

Ar noliekteņiem pavairo krāšņuma krūmus, kuru spraudeņi tik labi neiesakņojas, piemēram, rododendrus .. Dindonis 1, 44.

Tēvocis Antons strādāja pie košuma krūmu cirpšanas. Ceriņu, jasmīnu, korinšu krūmi bija noziedējuši, bet saauguši tik kupli, ka apēnoja puķes .. Birznieks-Upītis 3, 42.

Dārzos kultivē ērkšķogas .. un upenes .. Pēdējais augs ar lielo askorbīnskābes saturu un citām papildvielām uzskatāms par vienu no vērtīgākajiem ziemeļu zemju ogu krūmiem. Galenieks 2, 225.

Ērkšķu krūmos lizdoja čakstītes. Plūdonis 3, 49.

Rudenī uzturā daudz lieto tā saucamos krūmu ķirbjus jeb kabačus .. Mājturība 168.

Krūmgriezis krūmu griezējs.

.. ja krūmu dabiskajos zālājos daudz, tad to iznīcināšanai izdevīgi lietot krūmu griezējus un citas mašīnas .. Tērauds 1, 213.

2. tikai dsk. Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs.

Iziet cauri krūmiem.

Krūmu (arī plēsuma) arkls – krūmāju arkls.

Krūmu vista – mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).

.. vījgriežos sagulušās aitas spruka augšā un samuka krūmos .. Upīts 4, 93.

Krūmos uzkalnītē kāds pamanīja 45 milimetru lielgabalu. Rīgas Balss 75, 44, 2.

Vecuriju Grīslim bija tramīgs miegs. Viņš dzirdēja, ka krūmos aizlūst kāds sauss zars, un pietrūkās sēdus. Sakse 2, 50.

pārn. Tas [iedzērušais Bramanis] naidīgi glūnēja caur uzaču krūmiem, tukšu krūziņu [krūzīti] sažņaudzis, Osi ar alu gaidīdams. Upīts 4, 245.

Pirmreizējai dabisko zālāju aršanai lieto īpašus plēsuma jeb krūmu arklus, kas velēnu labi apvērš. Tērauds 1, 178.

3. Kupls (dažu lakstaugu) cers.

Vībotņu krūms. Dadžu krūms.

Pujeņu krūms ir noziedējis, viens mazs sarkans bumbulītis pirkstgala lielumā vēl pūlas raisīties vaļā .. Zigmonte 4, 220.

Amerikāņu krūmu asterēm ir lieli ziedi ar stingriem kātiem. Dindonis 1, 69.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


krūms kryums; veidot krūmu rīst kryumu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


krũmskrũms 1. sisenis [suns] gùļ ap uôgu krũmu. visas pļavas a krũmìm àizaûgušas. kuôšuma krũms – krāšņumkrūms. viss tâ saaûdzis, a kùokìm ùn kuôšuma krũmìm nùostãdîc. statĩnu krũms – vienā vietā, vienkopus novietoti statiņi. agrâk sanesa vaĩrâk statĩnas kuõpã – pa divdesmit pìeci statĩni kuõpã, tùo sàuca pa statĩnu krũmu. ta vàr istaĩsît v¥zmu uz vìetas, nàu jàbraũkã nùo viênas statĩnas pìe ùotras.

Virszemes dzinumu sazarojums. viêna papaxde aûg uz viênu kãju, viêna aûg krũmã.

2. dsk. Krūmājs, brikšņi; nelielu koku puduri. gùovis nùo liêtus ùn p¦rkuôna skr¡ja krũmuôs ùn mežã ìekšã. tuõs krũmus [līdumā] sagâza; ka viņi bi abžuvuši, ta laîda uguni klâ.

krũmu papaxde – melnā ozolpaparde. nùo tãm krũmu papaxd¡m, ka ižžâv¡juõt ùn [gultas] màisã bâžuõt, ta blusas neaûguõt. traku mîkstas i gulêt.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 126; 533]

 

krEmskrìums. Krūms. înu beśeņu [ceriņu] krỳumu izroku, ćîš bìźi bìe sàaûgušy. rìś krìumu – cerot (par ogulājiem, labību). ka aûk labi, ûgulùoji rìš `elu krìumu. rudźi i hìžy, i àuzys rìš `elu krìumu, ka aûk lobâ źehiê, ka ś`iḱi aûk, to narìš krìuma.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 524]

 

mest pliñti krũmuos – atteikties no sava nodoma, ieceres; pārtraukt (ko) darīt, sastopoties ar grūtībām. te ne·kuô li¡l nevax nuôpe`nit piê ma`kcixšap. jâm¥t pliñt krũmas up jâpazûd.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 519]


(Aiz)laisties (arī (aiz)lasīties) krūmos (biežāk lapās) vienk. – (aiz)bēgt.


Mest (arī sviest) plinti krūmos sar. – atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Botānikākrūmu asteres, krūma čuža, vītenīgs pupiņu krūms, pusvītenīgs pupiņu krūms.


Mežsaimniecībābrīvi augošs krūms, krūmu biezoknis.


Lauksaimniecībākrūmu arkls, krūmu ecēšas, krūmu grābeklis, krūmu griezējs, krūmu grupa.


Augu aizsardzībā kokvilnas krūmu iedegas.


Celtniecībākrūmu fašīna, krūmu grieznes, krūmu stādījums, veidkrūms.


Ornitoloģijākrūmu kāpelētājķauķis.


Uzvārdi ­– Krūms, Krūma; Krivms, Krivma; Apseskrūms, Apseskrūma; Krūmakoks, Krūmakoka; Krūmkoks, Krūmkoka; Krūmkalns, Krūmkalne; Krūmvēveris, Krūmvēvere; Krūmiņš, Krūmiņa; Krūmiņliepa; Mežkrūmiņš, Mežkrūmiņa.

 

IesaukaKrūmiņš (jo uzvārds Bušs).


VietvārdiKrūms, zemniekmāja; Mazais Krūms, zemniekmāja; Rožkrūms, zemniekmāja; Veckrūma bāka; Krūma Brizgas, zemniekmāja; Krūma dīķis; Krūma lanka, pļava; Krūma māja; Krūma namelis; Krūma pļava; Krūmi, zemniekmāja; Ābeles krūmi, pļava; Ezermalas krūmi, mežs; Kazeņu krūmi, pļava; Koļas krūmi, mežs; Veco māju krūmi, lauks; Krūmu dīķis; Krūmu ganības; Krūmu grāvis; Krūmu kalns; Krūmu kalna purvs; Krūmu lauks; Krūmu namelis; Krūmu pļava; Krūmu sils, lauks; Krūmalas, zemniekmāja; Krūmales, zemniekmāja; Krūmāles, zemniekmāja; Krūmalu lauks; Krūmaļi, zemniekmāja; Krūmceļš; Krūmdīķu pļava; Krūmkalni, zemniekmāja; Krūmpļava; Krūmsiveni, zemniekmāja; Krūmstarpa, mežs; Krūmvēveri, zemniekmāja; Krūmzveņģe, pļava; Krūmāji, zemniekmāja; Krūmene, pļava; Krūmenes dīķis; Krūmenes spice, lauks; Krūmēni, zemniekmāja; Krūmiņš, zemniekmāja; Krūmiņi, zemniekmāja; Krūmiņu audze, mežs; Krūmiņgals, lauks; Krūmiņkrogus; Krūmiņlieknis, pļava; Krūmiņmušlejpļava; Krūmiens, lauks.


krūms, mantots Vārds laikam izveidojies ar metatēzi no kurms; sal. vietv. Kurmāle, Kurmene : Krūmāles, Krūmene. Par formu un nozīmi sal. apv. kurms, kurmis ‘bars, kamols, muzgulis’, kam blakus apv. krums ‘izaugums, mezgls, bumbulis (koka stumbrā)’ un krumults, krumulds ‘līks koks’ (vietv. Krumulda : Krimulda).

Pamatā ide. *(s)ker- ‘griẽzt, liekt’, no kā arī cers. Saknes skaņumijā *ky-mo-s > b. *kurmas > la. kurms > krums / krūms. Metatēze varēja realizēties arī austrumbaltu valodā; to laikam ietekmējuši centieni novērst homonīmiju ar kurmis ‘mazs dzīvnieks’. Nozīmes attīstība: ‘griezt, liekt’ → subst. ‘līks priekšmets; aplī sagriezts priekšmets’ → ‘bumbulis, kamols; (ciešs) bars; pudurs’.

Pēc cita uzskata (Endzelīns, Leskīns) vārds varbūt saistāms ar kraut; la. cers līdz ar pr. kirno atvasina arī no *(s)ker- ‘griêzt’ (Toporovs).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 429]


angļu  bush; shrub

baltkrievu  куст

čigānu  xrustos

franču  arbrisseau 

grieķu  θάμνος

igauņu  põõsas

krievu  куст

latīņu  frutex

lietuviešu  krūmas

poļu – krzew

somu – pensas

ukraiņu – кущ

vācu – der Strauch

zviedru – buske



Kryumi nu gruovim juocārt vacā mēnesī, jo tad naaug tik uotri atvases.

 

Ja negribot, lai krūmiem ataugot atvases, tad vajagot cirst jūlijā, vecā mēnesī.


Krūma māte,

Gani manas avitiņas;

Kad es iešu tautiņās,

Ik pie krūma ziedu likšu. [LD 29087]

 

Krūmi, krūmi, žagariņi

Noraun manu vainadziņu;

Lai raun krūmi, žagariņi,

Kad tautiņas nenorautu. [LD 5955-1]

 

Krūmi, krūmi, meži, meži,

Manu balsi atdodiet!

Nu nāk jauna vasariņa,

Nu balsiņa vajadzēs. [LD 401-0]

 

Es redzēju jūriņāi

Div’ sarkani rožu krūmi;

Tie nebija rožu krūmi,

Tās sērdieņa asariņas. [LD 4006-0]

 

Es Ieviņu sievu ņēmu,

Dižus radus gribēdams:

Pilni krūmi ievas zied,

Visi mani sievas radi. [LD 22248-0]

 

Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,

Vilkam liela tēva zeme:

Visi krūmi, pļavas stūri,

Vis’ vilkam piederēja. [LD 2362-0]

 

Ļaudis man nevēlēja

Nātru krūmu sētmalā;

Man Dieviņis uzaudzēja

Rožu krūmu istabā. [LD 9113-0]



Ģederts Eliass Ziedošs krūms.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.



Albums Kā maigi dzelošs rožu krūms (2004). Normunda Beļska vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika.


Krūms – daudzgadīgs vasarzaļš vai mūžzaļš kokaugs ar vairākiem vienādi spēcīgiem, koksnainiem stumbriem, kas zarojas tieši virs augsnes vai augsnē. Mūžs ir 10–20 un vairāk gadu, augstums – no dažiem desmitiem centimetru līdz vairākiem metriem. Latvijā savvaļā mežos, krastmalās un citur sastopamas apmēram 65 krūmu sugas.
[Sagatavots pēc: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. II 1968 : 171]