Tradicionālā transkripcija

[jaûns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʝɑ͜uˀns]


[j] – balsīgais troksnenis

[au] – divskanis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



jaun-sakne, vārda celms

-sgalotne




jaun+audz-e

jaun+būv-e

jaun+cel-t-n-e

jaun+gad-s

jaun+grieķ-u

jaun+kung-s, jaun+kundz-e

jaun+laik-u

jaun+lop-s

jaun+mež-s

jaun+nedēļ

jaun+pien-s

jaun+putn-s

jaun+sudrab-s

jaun+vārd-s

jaun+zirg-s

jaun+at-klā-j-um-s

jaun+at-nāc+ēj-s

jaun+bagāt+niek-s, jaun+bagāt+niec-e

jaun+gramat-iķ-is

jaun+ie-guv-um-s

jaun+ie-nāc-ēj-s, jaun+ie-nāc-ēj-a

jaun+ie-mī-t-niek-s, jaun+ie-mī-t-niec-e

jaun+latv+iet-is, jaun+latv+iet-e


jaun+asin+īg-s

jaun+rad+e

jaun+ie+ved+um-s

jaun+iz+gudr+o-j+um-s

jaun+iz+gudr+o-t

jaun+mod+īg-s

jaun+pie+nāc+ēj-s

jaun+pie+nāc+ēj-a

jaun+saim+niec+īb-a

jaun+saim+niek-s

jaun+saimn+iec-e


jaun-atklā-t-s

jaun+dzim+uš-ais

jaun+dzim+us-ī

jaun+ie+celt-s

jaun+ie+gū+t-s

jaun+ie+sauc+am-ais

jaun+ie+sauk+t-ais

jaun+ie+vēl+ē+t-s

jaun+ie+vēl+ē+t-a

jaun+iņ-ais

jaun+iņ-ā

jaun+iz+do+t-s

jaun+iz+do+t-a

jaun+laulā+(t)-ais

jaun+laulā+(t)-ā




jauns – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

jaun-s

jau-i

jaun-a

jaun-as

Ģ.

jaun-a

jaun-u

jaun-as

jaun-u

D.

jaun-am

jaun-iem

jaun-ai

jaun-ām

A.

jaun-u

jaun-us

jaun-u

jaun-as

I.

ar jaun-u

ar jaun-iem

ar jaun-u

ar jaun-ām

L.

jaun-ā

jaun-os

jaun-ā

jaun-ās

V.


NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

jaun-ais

jaun-ie

jaun-ā

jaun-ās

Ģ.

jaun-ā

jaun-o

jaun-ās

jaun-o

D.

jaun-ajam

jaun-ajiem

jaun-ajai

jaun-ajām

A.

jaun-o

jaun-os

jaun-o

jaun-ās

I.

ar jaun-o

ar jaun-ajiem

ar jaun-o

ar jaun-ajām

L.

jaun-ajā

jaun-ajos

jaun-aj-ā

jaun-ajās

V.

jaun-o!

aun-ais!

jaun-ie!

jaun-o!

jaun-ā!

jaun-ās!


PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

jaun-s

jaun-ais

jaun-āk-s

jaun-āk-ais

vis-jaun-āk-ais

pats jaun-āk-ais

jaun-āk-ais

Sieviešu dzimte

jaun-a

jaun-ā

jaun-āk-a

jaun-āk-ā

vis-jaun-āk-ā

pati jaun-āk-ā

jaun-āk-ā


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsJaunais ne vienmēr nozīmē kvalitāti un lietderīgumu.

2) izteicēja daļaPortatīvais dators ir vēl pavisam jauns.

3) apzīmētājsMan ir nepieciešamas jaunas kurpes, jo šīs ir pavisam noplīsušas.



jauni apavi, jauns apģērbs, jauna automašīna, jauna banka, jauna bibliotēka, jaunas bikses, jauna celtne, jauns cilvēks, jauns darbinieks, jauna diena, jauns dzejnieks, jauna dziesma, jauna dzīve, jauns dzīvoklis, jauna ēra, jauna ērģelniece, jauna filma, jauna frizūra, jauns gads, jauna glezna, jauna grāmata, jauna himna, jauna ideja, jauns īrnieks, jauns jumts, jauna kleita, jauns klubs, jauna komanda, jauni komentāri, jauns komponists, jaunas kurpes, jauns kurss, jauna luga, jauni mācību priekšmeti, jauna māja, jauns mākslinieks, jauna meitene, jauna metode, jauns mežs, jaunas mēbeles, jauns mēnesis, jauna monēta, jauna pase, jauns pasniedzējs, jauna pieeja, jauna pieredze, jauna pilsēta, jauns portatīvais dators, jauna prece, jauns prezidents, jauns produkts, jauns projekts, jauns rakstnieks, jauns restorāns, jauns romāns, jauns sastāvs, jauns sākums, jauna sistēma, jauna skatuve, jauna skolniece, jauns skolnieks, jauns skolotājs, jauna soma, jaunas spēles, jauns sportists, jauns stāsts, jauns stils, jauns telefons, jauns televizors, jauna tehnika, jauns traktors, jauns uzņēmums, jauns veikals, jauna vide, jauns videoklips, jauna vijolniece, jauni zābaki, jauns zēns, jauns zīmējums,

 

jaunākais bērns, jaunākais dēls, jaunākais izdevums, jaunie kartupeļi, jaunie klasesbiedri, jaunākā meita, jaunie studenti, jaunākā vēsture



jauns

1. Tāds, kam ir samērā neliels vecums. 

Jauns cilvēks. Jauns puisis. Jauna sieviete. Viņš vairs nav nekāds jaunais. Viņa izskatās jaunāka par saviem gadiem.

2. Tāds, kas ir raksturīgs, piemīt cilvēkam jaunībā. 

Mati sirmi, bet seja vēl jauna. Jauna sirds. Aizskrien tu, tev jaunākas kājas! 

3. Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas radies, veidojies tikko vai nesen. 

Jauna māja. Ir iznākusi jauna grāmata. Tas nav nekas jauns. Pastāstīt jaunāko (jaunākās ziņas, notikumus).

Jauns Mēness – Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams, arī Mēness, kas no Zemes redzams šaura sirpja veidā.

4. Tāds, kas nesen sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes. 

Viņš ir vēl jauns skolotājs. Jauns ārsts, jauns advokāts. 

5. Nelietots, arī maz lietots. 

Tirgoties ar jaunām un lietotām grāmatām. Uzvilkt jauno uzvalku. Kurpes ir vēl gluži jaunas.

6. Nesen nogatavojies, nobriedis.

Jaunie kartupeļi, zirņi. Jauno rudzu maize.

7. Cits, savādāks; tāds, kas nomainījis iepriekšējo. 

Jauna uztvere, pieeja. Jauni plāni, nodomi. Izaudzēt jaunas lopu šķirnes. Jaunā ortogrāfija. 

Jaunie laiki – posms vēstures periodizācijā (no 1640. līdz 1917. gadam).

8. Tāds, kas seko iepriekšējam; nākamais. 

Aust jauna diena. Ar jauno gadu pāriet citā darbā. Sākt tekstā jaunu rindu.

9. dsk., lietv. nozīmē jaunie, v.; Tie, kas pieder pie jaunākās paaudzes. 

Jaunie aizgājuši uz sarīkojumu, mājās palikuši tikai vecie.

10. pārākā pak. ar not. galotni jaunākais Amata nosaukumos – tāds, kas ir zemāk kvalificēts, ar mazāku pieredzi; tāds, kam ir zemāka dienesta pakāpe

Jaunākais redaktors. Jaunākie komandieri. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 457–458]


jauns, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par cilvēku). Pretstats: vecs.

Jauns cilvēks. Jauns vīrietis. Jauna sieviete. Jaunais pilsonis. Jaunie lasītāji. Jaunie vēlētāji.

Jaunie naturālisti – skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.

Jaunie tehniķi – skolēni, kas ārpusskolas un ārpusklases darbā iegūst praktisko iemaņu pamatus tehniskajā jaunradē.

Labi, ka esi jauns, spēka pilns, visu vari un nākotne tev vēl ir priekšā .. Bērce 2, 295.

// Par cilvēku grupu.

Pašreiz te jautrā rotaļā čalo līgatniešu jaunā audze, .. vietējās skolas audzēkņi. Zvaigzne 52, 8, 9.

// ar not. galotni Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.

Brīviņu Ješkā sāka pamosties jaunais Brīviņu kungs. Upīts 4, 652.

Vasaras beigās Grašu tēvs aizveda jauno Pakalnu un Zani pie mācītāja. Uzsauca pirmo reizi. Vecie Pakalni vēl smīnēja vien .. Sakse 2, 27.

// Tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem).

Jaunie lācēni. Jauns mežs. Jaunas atvases.

Jauno melni viņš vēl tikai šad un tad pieradināšanas labad iejūdza ecēšā vai arklā .. Upīts 4, 700.

Puikas sāka ķerstīt jaunos bezdelīdzēnus, kuri sēdēja uz spāru galiem un bij vēl ļoti uzticīgi un neveikli. K. Skalbe J, 87.

Jaunās, dīgstošās zāles asnos gulēja rasas lāses. Fimbers 1, 22.

// Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā nesen (par debess spīdekļiem).

Jauns Mēness astr. – Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.

Bagātīgi sastopami .. putekļu un gāzu miglāji. Tas liek domāt, ka neregulārās zvaigžņu pasaules ir pašas jaunākās zvaigžņu pasaules, kur joprojām plašos apmēros turpinās zvaigžņu rašanās process. Ikaunieks 1, 30.

.. pēc katrām 7 dienām iestājas galvenās Mēness fāzes – jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilns Mēness un pēdējais ceturksnis. Zinātne un Tehnika 62, 10, 42.

2. Raksturīgs cilvēkam jaunībā. Arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.

Jaunās dienas – jaunība.

Taisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi .. Upīts 4, 130.

Sirdi vajag paturēt jaunu, tad cilvēks nekad nebūs vecs. Sakse 7, 135.

„Kam jaunākas kājas, tas varētu aizcilpot līdz veikalam.” Sacītais nepārprotami Jānelim mērķēts .. Preilis 1, 13.

Rīters savas sudmalas bij cēlis vēl jaunās dienās, tikko apprecējis vecā Sprukas māsu .. Upīts 4, 710.

3. Tāds, kas pastāv samērā neilgi. Tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots. Tāds, kas pašlaik top.

Jauns ciemats. Jauna pilsēta.

Bija jau aizmirsts viss – rūpes, domas par to, kā izveidosies viņu jaunā, tikko vēl uzsāktā dzīve. Bērce 2, 22.

.. pļavas ziedu smaržu vilnis sitas jauno, tikko uzbūvēto māju logos .. Liesma 58, 8, 7.

Rokam, vedam un veļam, Jaunu cietoksni ceļam. Rainis 1, 237.

// Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.

Jaunas konstrukcijas mašīnas. Jauna sintētiskā šķiedra.

Visapkārt stepes vientulība. Mežonīgs, cilvēka neskarts plašums – tāds ir fons, tādas ir tās pirmās izjūtas, ko pārdzīvo jauno zemju apguvēji. Literatūra un Māksla 63, 2, 2.

.. botāniskā dārza līdzstrādnieki šogad sekmīgi pabeiguši vairākus zinātniskus pētījumus. Puķkopji izaudzējuši jaunu gerberu šķirni, kas zied augu gadu. Rīgas Balss 76, 292, 3.

.. sintezēti jauni fosfātu stikli optikai un lāzeru tehnikai .. Cīņa 77, 80, 4.

Atklātas jaunas naftas un gāzes atradnes .. Cīņa 77, 77, 1.

// Tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, arī izdots.

Jauna luga. Jauna opera.

Jaunas dziesmas ciemus pārlido, Izaug cīņas dzeju pirmās rindas .. Vējāns 2, 12.

Māksliniekam neeksistē brīvā laika jēdziens. Pat sapņos rādās jaunas kompozīcijas. Literatūra un Māksla 77, 14, 3.

Nupat iznācis .. [dzejnieka] sestais dzejoļu krājums. .. jaunā grāmata salīdzinājumā ar iepriekšējām gūst prātnieciskāku, filozofiskāku ievirzi. Literatūra un Māksla 75, 12, 5.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.

Jaunie kāposti. Jaunā raža.

.. daži dārzāji, piemēram, jaunie kartupeļi, burkāni, .. satur cukuru .. Skulme 3, 42.

.. katrs kāroja ātrāk tikt savā gultā. Bet Monika gulēja jaunajā sienā .. Lauku Dzīve 75, 3, 24.

4. Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).

Jauns speciālists. Jauns aktieris. Jauno autoru apvienība. Jauno lektoru skola.

.. visiem jaunajiem tulkotājiem vēl krietni jāstrādā, lai izkoptu tulkošanas praktiskās iemaņas .. Literatūra un Māksla 77, 14, 13.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.

Jaunie zemes ieguvēji.

Jaunais pāris – jaunlaulātie.

.. Zenta manīja, ka abas viņas draudzenes, vecā un jaunā, diez kāpēc nevar viena otru lāgā ciest .. Sakse 7, 137.

Otras laivas vidū uz sola sēdēja jaunais pāris. Lācis 15, 51.

5. Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.

Jauns mētelis. Jaunas kurpes.

Mugurā viņam bij jauns, varbūt vēl tikai šorīt no skrodera atnests uzvalks, kājās spīdīgi, lakoti zābaki. Upīts 18, 209.

.. iegājuši virtuvē brokastot, [bērni] ieraudzīja uz krēsla noliktu melnu, spīdīgu, pavisam jaunu un vēl pēc ādas smaržojošu volejbumbu .. Muižnieks 1, 175.

Mājas ir tālu. Jaunie, nenosirmojušie jumti salejas ar mēnesnīcu un liekas kā no zemes pazuduši. Brigadere 2, 307.

6. Cits, atšķirīgs. Ne tāds kā iepriekš.

Nokļūt jaunos apstākļos. Sākt jaunu dzīvi.

.. te ir vai katru dienu jauns darbs, pie kura tu vari likt savu spēku un padomu. Brigadere 2, 335.

Nekas šai dzīvē nepaliek uz vietas, Viss pārmainās un jaunu veidu gūst. Sils 1, 68.

7. Tāds, kas seko iepriekšējam. Nākamais.

Sācies jauns gads. Aust jauna diena.

Jaunie laiki – vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).

Jaunais gads – nākamais gads. Jaungads.

Jaunā derība – Bībeles otrā daļa.

Katru gadu [skolotāja] kādu klasi izvadīs dzīvē, nāks jauni skolēni .. Brīdaka 2, 224.

.. runātājs nesteidzās. Nesteigdamies nobeidza vienu teikumu, tāpat nesteigdamies iesāka jaunu. Arājs-Bērce 1, 133.

// Tāds, kas nomaina veco, nāk tā vietā.

Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs – kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.

Jaunā ortogrāfija val. – 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.

Jaunā strāva vēst. – latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.

Jaunā druka sar. – iespiedums ar antīkvas burtiem.

Te [aktrises rīcībā] parādījās tā lielā pašaizliedzība, kāda piemīt visiem vecākās paaudzes aktieriem. Ar savu darba paraugu viņi to nodod tālāk jaunajai maiņai. Dzene 3, 189.

// Atkārtots, vēlreizējs.

Sērijā „Pasaku kamolītis” iekļauts .. populārās pasakas „Kaķīša dzirnaviņas” jauns ilustrēts izdevums. Rīgas Balss 75, 51, 3.

// Tāds, kas papildina jau esošo.

Gandrīz visi augļi ielādēti kuģī, bet naktī vēl atvedīs jaunus. Grīva 8, 307.

.. viņiem piedzima dēls, radās jaunas rūpes un pienākumi. Rīgas Balss 57, 63, 3. 8.

// lietv. nozīmē: jaunais, -ā, v.; jaunā, -ās. Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.

Viņiem blakus stāvēja jaunieši, kuri ticēja savai un savas tautas nākotnei. Atpūtas brīžos vecie stāstīja jaunajiem teiku par Rīgas nepārtraukto attīstību. A. Grigulis 13, 380.

// Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).

„Kas tev tur atkal ir?” viena no viņām pieliecās, lai labāk saklausītu atbildi. „Jaunie!” Janko pielika roku pie mutes un sauca .. „Mācekļi?” – „Redzēs” .. Saulītis 12, 96.

9. lietv. nozīmē: jaunais, -ā, v.; jaunā, -ās. Tas, kas top, aug, veidojas. Tas, kas virza attīstību.

Jaunā iezīmes redzēju visur. Tur, kur pirms septiņiem gadiem pie skolas zaļoja pļava, uzcelta divstāvu mūra ēka… Vecā koka kluba vietā .. stāv glīta ēka ar kolonādi. Rīgas Balss 69, 35, 7.

Kas jauns? – jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.

„Nu, stāsti, – kā jūties, kas jauns?” – „Kādi man var būt jaunumi? Lauku vientulībā tādi notiek pa simt gadiem reizi..” Dorbe 4, 40.

No jauna, arī par jaunu – atkal, vēlreiz.

Viņš gāja un gāja, apstājās, atspiedās pret kādu koku, lūkojās zemē un gāja no jauna. Blaumanis 6, 157.

.. vecais sagrāba Krauzes roku, spieda to līdz sāpēm. Palaida un ņēma atkal par jaunu .. Jokums 1, 175.

No jauna – no sākuma, no gala; pirmoreiz, pirmreizīgi.

Bijām spiesti [pēc kara] sākt dzīvi gluži no jauna: dažam labam no mums nebija ne jumta virs galvas .. Bērnība 49, 2, 1.

(Pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi – (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).

Melngaiļa mākslai ir liela .. nozīme, tā ir vērusi jaunu lappusi latviešu mūzikas kultūras attīstībā. Vītoliņš 2, 53.

Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē – veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.

Pa jaunam sar. – mūsdienīgi, ne tā kā līdz šim.

.. Emma saka, lai tad arī iet pa jaunam ar laulāšanu, kad viņi šitādi, tie mācītāji. Sakse 7, 382.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


jauns – jauns; jaunais pāris dsk. – jauniči
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


jaûns, -a jaûnc, -a

1.Tāds, kam samērā neliels vecums (par cilvēku, dzīvnieku). godûs jaûnc. // Par augu. jaûnùos aguxku laeńiś.

2. ar. not. gal., s. noz.., vīr. dz., dsk. Jaunieši; jaunā paaudze. taga jaûńì na tuô aûk, kuô meś aûgòm.

3. ar. not. gal., s. noz.., vīr. dz., dsk. Jaunlaulātie. jaûńì iêć salàuluôšonys śiê krâslûs.

4. Tāds, kas nesen ir uzcelts, uzbūvēts, pagatavots. naśèņ satàiśìe jaûńu sàtu.

5. Tāds, kas ir nesen iegādāts. nùìerku jaûńu muiś bļùdu.

6. Tāds, kas ir ienācies šajā gadā (par augļiem, dārzeņiem, labību). jaûńì bùļi.

7. Tāds, kas nesen ir ieradies un apmeties kur; tāds, kas nesen ir sācis darboties kādā amatā. labi byûs mỳusu jaûńì kàimińi.

8. Neprecēts. is ìriś jàu nàu rakśeîc – žanâc vài jaûnc
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 463]


jauns – nebijis, neredzēts, nepieredzēts, nepiedzīvots, svaigs, nenobriedis


jauns – vecs


Kā no jauna piedzimissaka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Kā jauns Dievs sar. saka, atzīstot ko par izcilu, nepārspējamu, cēlu.


Gudrot jaunu kalendāru sar., iron. lieki prātot. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 253 : 499]


ErgonīmiJaunais Rīgas teātris, teātris; Jaunā strāva, latviešu demokrātiskās inteliģences grupa 19. gadsimta beigās; Jaunais vilnis, ikgadējs jauno mūzikas izpildītāju konkurss Jūrmalā.


LaikrakstsJaunā Gaita, trimdas latviešu izdevums kopš 1955. gada.


VietvārdiJaunanna, vidējciems; Jaunate, mazciems; Jaunā Križovka, skrajciems; Jaunā Križovka, skrajciems; Jaunā muiža, mazciems un skrajciems; Jaunā sādža, skrajciems; Jaunā Sloboda, skrajciems; Jaunā Zeļenovka, skrajciems; Jaunbakani, mazciems; Jaunbebe, skrajciems; Jaunbebri, skrajciems; Jaunbērze, lielciems; Jaunborne, mazciems; Jaunciems, skrajciems; Jauncode, lielciems; Jaundrusti, skrajciems; Jaundruvas, mazciems; Jaundundaga, vidējciems; Jaundziras, mazciems; Jaungailumi, skrajciems; Jaungulbene, lielciems; Jaunie Rumpi, skrajciems; Jaunie Tokari, skrajciems; Jaunie Zaseki, skrajciems, Jaunītes, skrajciems; Jaunjelgava, pilsēta; Jaunkalni, mazciems; Jaunkalsnava, lielciems; Jaunklidzis, vidējciems; Jaunkrimulda, mazciems; Jaunlaicene, vidējciems; Jaunlaši, skrajciems; Jaunlesna, skrajciems; Jaunlubāna, skrajciems; Jaunlutriņi, lielciems; Jaunmārupe, lielciems; Jaunmeži, mazciems; Jaunokra, mazciems; Jaunokte, mazciems; Jaunolaine, lielciems; Jaunpagasts, lielciems; Jaunpatkule, mazciems; Jaunpēternieki, vidējciems; Jaunpiebalga, lielciems; Jaunpils, lielciems; Jaunplatone, skrajciems; Jaunpļavas, skrajciems; Jaunpodnieki, skrajciems; Jaunrauna, skrajciems; Jaunrikova, skrajciems; Jaunružina, skrajciems; Jaunsaimnieki, skrajciems; Jaunsaule, vidējciems; Jaunsāta, skrajciems; Jaunsāti, mazciems; Jaunsekļi, skrajciems; Jaunsētas, skrajciems; Jaunsēži, mazciems; Jaunsils, skrajciems; Jaunsloboda, skrajciems; Jaunstašuļi, skrajciems; Jaunstrūžāni, lielciems; Jaunstupeliškas, skrajciems; Jaunsvirlauka, vidējciems; Jauntirza, skrajciems; Jaunupe, skrajciems; Jaunušāni, mazciems; Jaunvanagi, vidējciems; Jaunvarieba, mazciems; Jaunvāle, mazciems; Jaunviļāni, vidējciems; Jaunzāģeri, mazciems; Jaunzelči, skrajciems; Jaunzemi, mazciems; Jaunziemeļi, mazciems; Jaunžogoti, skrajciems; Jauncekule, dzelzceļa stacija; Jaundubulti, dzelzceļa stacija; Jaunkalsnava, dzelzceļa stacija; Jaunogre, dzelzceļa stacija; Jaunolaine, dzelzceļa stacija; Jaunakācijas, māju nosaukums; Jaunaļcas, māju nosaukums; Jaunamatnieki, māju nosaukums; Jaunandziņi, māju nosaukums; Jaunandzmaņi, māju nosaukums; Jaunanuži, māju nosaukums; Jaunarāji, māju nosaukums; Jaunaudzes, māju nosaukums; Jaunābeles, māju nosaukums; Jaunbaldonas, māju nosaukums; Jaunbāliņi, māju nosaukums; Jaunbemberi, māju nosaukums; Jaunbērzi, māju nosaukums; Jaunbērziņi, māju nosaukums; Jaunbirze, māju nosaukums; Jaunbrieži, māju nosaukums; Jaunbrišļi, māju nosaukums; Jaunmuiža, māju nosaukums; Jaunais kalns, kalns; Jaunvietu pilskalns, kalns; Jaunzemju kalns; Jaunzvārdes kalns, kalns; Jaunaizpuru purvs; Jaunamerika, purvs; Jaunais mežs; Jaunāres sils, ezers; Jaunzemju strauts.


angļu  new; young

baltkrievu  новы

franču  jeune

grieķu  νέος

igauņu – uhiuus

krievu  молодой

latīņu  novus

lietuviešu – naujas

lībiešu  nūoŗ (cilvēks); ūž (krekls)

poļu  nowy

somu  uusi

ukraiņu  новий

vācu  jung

zviedru  nya



Kad jauns nepriecājies, kad vecs nebēdājies? [LSP 1730 15207]

 

Atņemies, jauns būdams, tad vecam negribēsies. [LSP 116 12404]

 

Ne labs. [LSP 617 2267]

 

Ko jauns sataupīs, to vecs atradīs. [LSP 1478 1037]

 

Jauns ar spēku, vecs ar prātu. [LSP 1690 1860]

 

Kas jauns, tas traks. [LSP 1282 2870]

 

Jauns būdams, strādā, pataupi, tad vecs bez maizes nebūsi. [LSP 840 2785]

 

Jaunam par mācību, vecam par veselību. [LSP 527 46612]


Jaunā gadā vajag sabērt kabatās labi daudz zivju zvīņu, tad visu nākamo gadu būs daudz naudas.

 

Kad jauna meita iet pirmo reizi pie dievgalda, tad viņai jāskatās uz vīriešiem, lai viņu drīz izprecē.

 

Ja kāds jauns cilvēks pūta tauri, tad tā bija zīme, ka viņš grib precēties.

 

Jaunā vai pilnā mēnesī jābrauc precībās, tad labi izdodas, vecā – iznīkst.

 

Jāņa dienas rītā agri līdz saules lēkšanai jauniem cilvēkiem jāiet uz kviešu druvu un jānomazgājas ar kviešu rasu, lai tiem visu vasaru būtu balts un smuks ģīmis.

 

Jāņa vakarā jaunas meitas mazgā muti, bet neslaukās dvielī. Kas nu meitai naktī sapnī pasniedz dvieli, tas būs viņas brūtgāns.



Jauns, biezs priedulājs;

Visiem kokiem virsūnes šķeltas. – Cūkas sari. [LTM 378, 8]

 

Atbrauc vīrs ar ilksīm,

Labāk ņem vecu nekā jaunu. – Dzenis kaļ kokā. [LTM 927, 939]

 

Kas top vecs, bet atkal nāk no jauna? – Gads. [LTM 828, 2709]

 

Vai vecs vai jauns, bet līks. – Loks (zirga). [LTM 1730, 14400]



Jauns es biju, traks es biju,

Jauns paņēmu līgaviņu;

Kungi mani pašu rāja,

Tēvs, māmiņa līgaviņu. [LD 22084-0]

 

Palīdziet man jaunam

Jaunu meitu vizināt:

Jauns es pats, jauns kumeļš,

Jauna meita kamanās. [LD 18320-0]

 

Kas kaitēja ozolam,

Kas jaunam puisēnam!

Ozols auga bez atvases,

Jauns puisēns bez sirdsēstu. [LD 5270-0]

 

No šā paša vakariņa
Sāksies jauna dzīvošan’:
Jauna sēd saiminiece
Istabiņas dibinā.
[LD 18921-0]

Divām mājām garām gāju,
Trešajās iegriezos:
Tur bij jauna saimeniece,
Tur bij jauna istabiņa,
Dzelzu duris, vara grīda,
Sudrabiņa stenderītes.
[LD 33337-0]



Jaunā diena

 

Lai sveicam katru jaunu rītu,

Kad agra, sārta ausma nāk,

Kad redz pret saules gaismu vītu

Ik ziedu, atvērties kas sāk.

 

Mēs zinām, būs mums diena skaista,

Tās mirdzums dzidrās dzīlēs smelts.

Mēs domāt, darīt, veidot kaistam,

Mēs ejam jaunu dzīvi celt.

 

Lai sveicam rīta stundu sārto,

Kad agri atmodina prieks.

Stāv jauna diena saules vārtos

Un raupjās rokās laimi liek. [Brutāne 1985 : 218]

 

 

***

Vecam būt – tā nav nekāda māka,

Un vēl mazāks nopelns – jaunam būt.

Māka ir, kad mūža rudens sākas,

Jaunākam ar katru gadu kļūt.

Jaunam kļūt – tas nozīmē: ko jaunu

Allaž sevī rast un citos gūt.

Un, ja tā, tad gadus neņem ļaunā –

Vecums palīdz mūžam jaunam būt. [Imermanis 1985 : 222]


Meža kungs raudzījās sāņis uz Ansi un smīnēja. Anša acīs izspiedās asaras. Viņš nerunāja ne vārda. Bet Tālheims saprata viņa skatu, kurš teica vairāk nekā vārdi.

„Redzi,” meža kungs runāja, „tas gluži dabiski, ka es pirmam labākam zēnam, ar kuru tik tuvu iepazinies, palīdzu: pašam man bērnu nav, bet gribas taču laimīgam šodien bija pavisam aizmirsis. Nu tik viņš atgādājās, un sāpes no jauna viņa sirdi sažņaudza. Zentu atstāt! … Uz pilsētu aiziet, ģimnāzijā iestāties, ar citu pasauli iepazīties, tas ir: Zentu atstāt! … [Poruks 1947 : 35–36]


MĀTE (vērdamās griestos). Lustra galīgi nosūbējusi.

TĒVS. Jā… Sen vajadzēja pirkt jaunu.

MĀTE. Būtu labāk nopircis, nevis runājis.

TĒVS. Ko tad lai saka par dīvānu? Tas jau vispār…

MĀTE. Labāk taču sēdēt uz jauna dīvāna nekā uz veca. Un tik nabagi mēs gluži neesam, ka nevarētu atļauties nopirkt. [Rūmnieks, Migla 1989 : 224]



Dziesma Jauna diena. Guntara Rača mūzika, Ainara Virgas vārdi, izpilda Liene Šomase.