īss

Tradicionālā transkripcija

[îs:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[iːˀsː]

[ī] – garais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogrammas – ī, ss.

īs+laic+īg-s

īss – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) apzīmētājs – Šis buklets sniedz īsu ieskatu Latgales vēsturē, kultūrā un mākslā.

2) izteicēja darbs ir īss.

īss

1. Tāds, kam ir neliels garums. 

Īss augums. Īsās zeķes.

2. Ilguma ziņā mazs; neilgs. 

Īsa atpūta. Dienas kļūst īsākas. Uz īsu laiku. 

Lai būtu īsāks laiks – nebūtu garlaicīgi.

3. Lakonisks; neizvērsts. 

Īss pārskats. Pateikt īsos vārdos. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 401]

īss, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir samērā neliels garums. Pretstats: garš.

Īsas piedurknes. Īsa pātaga. Īsi svārki. Īsie viļņi.

// Tāds, kas nav plašs apjomā (piemēram, par tekstu).

Īss stāsts. Īss dzejolis.

Īsais stāsts – neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.

// Lakonisks.

Īsos vārdos – pavisam īsi (sacīt, runāt).

2. Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu). Neilgs.

Reiz, kad Annele uz īsu brīdi bij nogrimusi grāmatā, pēkšņi to izbiedēja uztraukums lopos. Brigadere 2, 297.

.. pēc īsiem saules mirkļiem sals iedvašo arī cilvēkiem sejās .. Sudrabkalns 5, 92.

Logā nemanot bija izdzisis rieta sārtums .. Ziemas dienas ir bezgala īsas. Zvaigzne 57, 3, 3.

// Tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā, tāds, kas tiek veikts samērā nelielā laika posmā.

Īsa izrāde. Īss koncerts.

Zvanīja tālrunis. Sekoja īsa, aprauta saruna. Purs 1, 10.

// Tāds, kas ātri paiet, beidzas. Nepietiekami ilgs.

„ .. vai redzi, dzīve taču ir tik īsa kā decembra diena…” Karogs 58, 3, 40.

.. bišu mūžs ir īss, darba bitēm tikai daži mēneši .. Sudrabkalns II, 509.

// Par izjūtām, stāvokli, attieksmēm.

Īsa mana laime bija, Atzibsnīja, aizzibsnīja. Paegle 2, 675.

„Pašreiz eju aprunāties .., kā darīt galu Strautiņa priekiem, kas būs tik īsi kā Jāņu nakts.” Fimbers 1, 317.

// val. Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).

Īsā zilbe – zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.

// Tāds, kas noris dažos mirkļos, tāds, kas tiek veikts dažos mirkļos.

Īss svilpiens, īsa skaņa, īsa nopūta.

.. atskanēja īss, aprauts kliedziens. Bērce 3, 268.

Tūlīt pēc pusastoņiem noskanēja īss, aprauts zvans .. Karogs 57, 5, 13.

// Neliels, bet straujš (par kustību).

Ar īsu žestu tas aicināja viņu apsēsties sev pretim. Sakse 7, 373.

Tēva izkapts vēzieni bija īsi, aprauti, spēcīgi .. Bērce 3, 76. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

īss, -a – eiss, -a
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

îss, –a – eîss, -a.

1. Īss (pēc garuma). cỳukòm eîsi koḱ`i.

2. pareti. Neilgs. jàu pagùo eîsùos dìnys. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 388]

īss – strups, mini, kodolīgs

īss – garš

Rokas par īsām – saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.

Īss padoms (arī prāts) – saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Vietvārdi – Īsie Kušņeri, skrajciems.

īss; lš. apv. įsas, pr. īnsan (ak.) ‘t. p.’ si. īÇát (< *īsst) ‘maz, drusku’. Pamatā ir ide. *eis- ‘sparīgi, strauji kustēties, dzīt’ (sal. si. īÇát : ƒsate ‘steidzas’).
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 345]

angļu – short

baltkrievu – кароткі

franču – court

grieķu – σύντομο

igauņu – lühike

krievu – короткий

latīņu – brevis

lietuviešu – trumpas

lībiešu – lītõ

poļu – krótki

somu – lyhyt

ukraiņu – короткий

vācu – kurz

zviedru – kort

Īsi groži tālu sniedz. – Acis. [LTM 508, 751]

Rītā garš, pusdienā īss, vakarā atkal garš. – Ēna. [LTM 807, 17]

Nāk vīrelis no Limbažiem

Teikdams un stāstīdams;

Tāds resns un īss,

Tāds niķans un stiķans.

Tam kaula deguns,

Tam gaļas bārda,

Ar simtgaņģainiem svārkiem

Un rīkstēm azotē. – Gailis. [LTM 76, 2244]

Īss rumpis, gara aste. – Pātaga [LTM 1730, 18734]

Ir īss, ir garš, bet tomēr pēdu vien tik garš. – Pēdas. [LTM 23, 3596]

***

[..]

Ezara viļņi līgojās, mēnesim spīdot pār vecās

Burtnieku piles jumtiem: tumšas un dīvainas ēnas

Lidoja caur’ pa istabām, – viņas smaidīja apkārt

Mīlīgo pāri. Jaunie to nejuta, nejuta nekā

Vairs no pasaules; viņi tai laimīgā brītiņā radās,

Kādu tik reizi jaunības pirmā mīlība piešķir

Cilvēkiem maldīgā mūžā. Īsais laimīgais brītiņš,

Kādēļ tu esi tik īss un kādēļ pāreji tu kā

Sapnis? Īstenā cilvēku paradīze virs zemes –

Kādēļ izdzeni savus lutekļus ātrumā laukā

Un tos viena brītiņa dēļ, ko baudīja tevī,

Lieci sēras un rūgtumu baudīt veselu mūžu? [..] [Pumpurs 1988 : 182–183]

Tad tādi ir kungi un dāmas! Vienam ir garas zeķes pāri ceļiem un kurpes zelta sprādzēm, bikses īsas, ap gurniem piebāztas kā pūšļi, plecos karājas īss, zaļš paltraciņš un pie cepures līgojas gara, balta spalva. Vienā pusē tam zobens, otrā duncis. Viņš stāv lepni uzskrullētām ūsām, vienu roku iespiedis sānos, otru uz zobena spala un skatās taisni uz Anneli: „Nu, ko tu par mani saki?” „Don Ju-an,” lasa Annele apakšā rakstīto.
[Brigadere 2007 : 28–29]

●

Cik aplam par pagātni kaut ko neapjaust, tikpat aplam par nākotni kaut ko pārāk skaidri zināt. Tas pilda cilvēku ar sajūtu, ka vakardiena nav izdzīvota un rītdiena nebūtu nemaz jādzīvo. Bet tas bij jādara, jo nav kas to izstrīpotu no dienu īsā saraksta un pārmītu ar kādu turpmāko. [Ezeriņš 1962 : 116]