Tradicionālā transkripcija

[iêla]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[i͜eˀlɑ̆]


[ie] – divskanis

[l] – skanenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



iel-sakne, vārda celms

-agalotne




augš+iel-a

sān+iel-a

šķērs+iel-a




ielapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

iel-a

iel-as

Ģ.

iel-as

iel-u

D.

iel-ai

iel-ām

A.

iel-u

iel-as

I.

ar iel-u

ar iel-ām

L.

iel-ā

iel-ās

V.

iel-a!

iel-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsŠovakar iela bija tukša no tūristiem.

2) izteicēja dzīve bija pilsētas ielas.

3) galvenais loceklisVientuļa iela. Klusums visapkārt.

4) papildinātājs – Katrai ielai ir savs nosaukums un sava vēsture.

5) apzīmētājsIelas apgaismojums bija pavisam blāvs.

6) vietas apstāklis Rīgas ielā ir atvērts jauns fotosalons.



ielas apavi, ielu apgaismojums, ielu apmales, ielu apzīmējumi, ielu basketbols, ielu bērni, ielu dejas, ielu karte, ielu klasifikācija, ielu kautiņi, ielas mala, ielu māksla, ielas muzikants, ielu mode, ielu norādes, ielu plāksnītes, ielas remonts, ielu sadalījums, ielu saraksts, ielas segums, ielu sports, ielu stafetes, ielu stils, ielu teātris, ielas tirgotājs, ielu tīklojums, ielas vidus, ielu vēsture

 

vienvirziena iela

 

galvenā iela, maģistrālā iela, nomaļa iela, paralēlā iela, plata iela, šaura iela, tukša iela

 

aizsprostota iela, apmaldīties ielās, apzaļumota iela, bloķēt ielu, iet pa ielu, izsviest uz ielas, meklēt ielu, neizbraucama iela, noslogota iela, pāriet ielu, pārvietoties pa ielu, remontēt ielu, satikt uz ielas, slēgta iela, šķērsot ielu



iela, s.

1. Satiksmei paredzēta josla pilsētā vai citā biezi apdzīvotā vietā; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm). 

Taisna, plata iela. Bruģēta, asfaltēta, smilšaina iela. Ielu krustojums. Ielu apgaismojums. Iet pāri ielai. 

2. Namu rindas gar šādu joslu joslu kopā ar to. 

Dzīvot Dzirnavu ielā 5 (Dzirnavu ielas piektajā namā). Nams atrodas Krišjāņa Barona un Lāčplēšu ielu stūrī.

3. ģen. ielas. Tāds, ko lieto ārpus mājas.

Ielas apģērbs, kurpes.

4. ģen. ielas, ielu. Tāds, kas darbojas vai noris uz ielas. 

Ielas tirgotāji, muzikanti. Ielu cīņas.

5. ģen. ielas, sar. Piedauzīgs, vulgārs. 

Ielas žargons. Ielas puikas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 358]


iela, -as, s.

1. Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.

Asfaltēta iela. Bruģēta iela. Smilšaina iela. Taisna iela. Līkumota iela. Plata iela. Šaura iela. Klusa iela. Dzīva iela. Trokšņaina iela. Pilsētas galvenā iela. Ielu krustojums. Ielas drūzma. Ielas šķērso dzelzceļa līniju. Demonstranti iziet ielās. Staigāt pa ielām.

Ielu dzelzceļš – tramvajs.

Ielu cīņas – bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).

.. tas ir kiosks pie pilsētas dārza, kur šķērsojas ielas un kustība diezgan dzīva. Kurcijs 4, 255.

Rīga, Rīga skaistā, – Logi, jumti laistās, – Akmens namu rindās taisnas ielas stīdz .. M. Rudzītis 2, 54.

// Brauktuve šādā joslā.

No kreisās puses plūst tā [demonstrantu] straume. .. Visa platā iela ir pilna no vienas malas līdz otrai – galva pie galvas; reizēm it kā paplēšas vēl un aizņem trotuāru. Upīts 18, 81.

.. tas nebij kāzu, bet kāda lieliska karnevāla korso brauciens. Taures kliedza un dzina no ielas prom uz trotuāra ikvienu, kas būtu mēģinājis pārkļūt uz otru pusi. Rozītis III, 126.

// Šāda osta kopā ar celtņu rindām gar to.

Dzīvot Rīgas ielā. Karā nopostīta iela.

// ģen.: ielas, arī ielu, adj. nozīmē Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.

Ielas muzikanti. Noteikumi par ielas tirdzniecību.

// pareti Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).

.. gludi izgrebto karošu [tirgū] ir sakrautas veselas ielas .. Rozītis 2, 140.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


iela – īla
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


iela – gatve


Izmest (arī izsviest) uz ielas sar. – atbrīvot, padzīt, izlikt no dzīvokļa.


Uz ielas sar.būt bez darba, bez dzīvokļa.


No ielas sar.nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Mērīt ielas platumustreipuļot.

[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 952]


Celtniecībāaklā iela, apbraucamā iela, apstādītā iela, apzaļumotā iela, dzīvojamā iela, galvenā iela, iela, maģistrālā iela, parka iela, pilsētas caurvedu iela, radiāla maģistrālā iela, rajona maģistrālā iela, segta iela.


iela; lš. eilễ, apv. eilà ‘rinda, kārta, slānis, šķira’. Atvasināts no verba iet. Izloksnēs iela arī ‘rinda, grēda’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 335]


angļu – street

baltkrievu  вуліца

franču  rue

grieķu  οδός

igauņu – peatänav

krievu – улица

latīņu – platea

lietuviešu – gatvė

poļu – ulica

somu – katu

ukraiņu – вулиця

vācu – das Strasse

zviedru – gata




Platkāje iet pa ielu, ķēniņa gulta mugurā. – Zoss. [LTM 896, 75]



Senāk, kad ielas taisīšana bijusi pabeigta, strādnieki ķēruši ciet pirmo cilvēku, kurš ielā parādījies, un noprasījuši viņa vārdu. Tā radušies Marijas, Dārtas, Lienes, Augustes, Alberta, Jāņa, Matīsa u. c. ielu nosaukumi. 
[Ancelāne 1961: 352]


Rotaļa Apburtās ielas

Rotaļniekus nostāda vairākās rindās, izstieptu roku attālumā citu no cita. Rindās stāvošie sadodas rokās. Izrauga divus rotaļniekus – Pūķi un Ķēniņdēlu, kuriem rotaļa jāievada.

Pūķis Ķēniņdēlu vajā, Ķēniņdēls bēg. abi pirmie stājas viņu vietā.
[Sagatavots pēc: Ošs, Rinks, Slavietis 1993 : 41]



Iela


Šai pilsētā, kur dzīvojam mēs visi,

Ir iela šaura, dīvaina un īsa.

Aiz bulvāriem tai sākums. Viņai beigas

Pie garas, tumšas ielas nomalē,

Kur strādnieki un amatnieki dzīvo

Ar savām sāpēm, ģimenēm un ilgām. [..] [Čaks 1971 : 301]


Zirgu pakavi sit ielas bruģu akmeņus caurām dienām, kvēpi līst uz sejas, kad es pa ielu staigāju, un gludi, liekuļoti – nelaimīgi cilvēki ar mirstošām sirdīm un dvēselēm ir tie, kas mani sveicina un kurus es sveicinu.

Un nejauši, kad es pa ielu eju un migla veļas, es satieku bēru gājienu.

Pulks baltu tēlu ar vainagiem galvās un ar zariem rokās nes uz nestuvēm mīļu, mirušu meiteni.

Es pieeju un apstājos, un redzu: guļ mana jaunība uz nestuvēm un ir mirusi.

Es pazīstu arī nesējus un dziedātājus – tās ir manas kalpa zēna dienas, viņas smaida man, un dažas slauka acis un raud, un dažas kvēpina ievziedus un pļavu vījgriezes, un liepu saldumu kā dziļu dienu svelmes…

Es atminos tad Mārtiņu un viņa veļu stāstus. Jā, tāpat kā tur tie veļi, tā manas dienas.

Viņas staigā ap mani, manas sadegušās dienas, viņu gari ir dzīvi un nemirstīgi, un pilnas visas ielas ir no viņām. [Akuraters 1996 : 69]




Ģederts Eliass Rīgas nomale.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija” (www.zudusilatvija.lv) apvieno unikālu informāciju par zudušām vai izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Daudzās 20. gs. sākuma fotogrāfijās iemūžinātas arī ielas:

Bauska. Sudmalu iela;

Jelgava. Pils iela;

Liepāja. Ūliha iela;

Ludza. Latgales iela;

Rīga. Alberta iela;

Rīga. Vaļņu iela un Pulvertornis;

Rīga. Skats uz Kaļķu ielas sākumu no Brīvības bulvāra;

Rīga. Valdemāra iela;

Rēzekne. Dārza iela;

Talsi. Lielā iela;

Ventspils. Pils iela;

Valmiera. Rīgas iela.


Autore A. Otomere.



Dziesma Alises iela. Igo Fomina vārdi un mūzika, izpilda Igo.


Dziesma Un tad viņš izgāja ielās. Zigmara Liepiņa mūzika, Aleksandra Čaka vārdi, izpilda Ainars Bumbieris.


Raidījums „Ielas garumā”

Raidījums „Ielas garumā” ir žurnālistes Lilitas Eglītes autorraidījums, kas Latvijas TV ēterā ir no 2003. gada 12. janvāra. Pirmais stāsts bija par Artilērijas ielu, un šo gadu gaitā izstaigātas aptuveni 230–240 ielas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Ogrē, Bauskā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī. Ir izveidota arī unikāla videoenciklopēdija.

Ideja izkristalizējās vairāku gadu garumā, veidojot stāstus par Vecrīgu ciklā „Rīgai – 800” un jauniešiem domātajā vēsturiskās izziņas ciklā „Ejam meklēt”. Caurlūkojot televīzijas un arī kinofotofonodokumentu arhīva materiālus, tika konstatēts, ka iela kā veselums nav pētīta. Līdz tam iela bijusi kā viens no tematiem stāstos par atsevišķiem namiem, cilvēkiem un notikumiem. Taču L. Eglīte vēlējās izstāstīt vienas ielu stāstu, atklājot pilsētu no funkcionālā, vēsturiskā, sociāli antropoloģiskā aspekta, oficiālo vēsturi samērojot ar privāto vēsturi un parādot dažādu pilsētnieku grupu dzīvi un domāšanas veidu.

Stāstu veidošanā piedalījās rīdzinieki, baušķenieki, liepājnieki u. c. Daudzi no viņiem ir atzīti savas nozares profesionāļi, bet daudzi raidījuma eksperti, autori un stāstnieki kļuva populāri tieši šo videofilmu dēļ. Nereti filmēšanas komanda tikusi sagaidīta ar vārdiem: „Mēs jūs jau gaidījām!” Ir dāvinātas senas avīzes un fotogrāfijas, uzticētas pat ļoti personiskas vēstules un dokumenti. Kuriozas situācijas veidojās, ja diviem kaimiņiem bija pilnīgi atšķirīgi uzskati un zināšanas par kādu notikumu vai personu, bieži cilvēki nav zinājuši, kāda iela atrodas turpat aiz stūra. L. Eglīte stāsta, ka raidījuma veidošanas komanda ir palīdzējusi satikties arī gadu gaitā pazudušiem skolas biedriem, kolēģiem, draugiem un radiem.
[Sagatavots pēc S. Pošeiko sarakstes ar Lilitu Eglīti]