Tradicionālā transkripcija
[gliẽmezis]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡli͜eːmezis]
[g] – balsīgais troksnenis
[l] – skanenis
[ie] – divskanis
[m] – skanenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
[z] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
gliemez- – sakne, vārda celms
-is – galotne
gliemež+akmen-s
gliemež+dolomīt-s
gliemež+frēz-e
gliemež+mehān-ism-s
gliemež+muš-a
gliemež+pār-vad-s
gliemež+pres-e
gliemež+rat-s
gliemež+spied-n-e
gliemež+transport-ier-is
gliemež+urb-is
gliemež+vāk-s
gliemež+veid-a
cilindr+gliemez-is
dīķ+gliemez-is
dzintar+gliemez-is
kail+gliemez-is
plauš+gliemez-is
vārp-st-iņ+gliemez-is
vīn+gliemez-is
gliemež+veid+īg-s, gliemež+veid+īg-a
gliemezis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
gliemez-is | gliemež-i |
|
Ģ. |
gliemež-a | gliemež-u |
|
D. |
gliemez-im | gliemež-iem |
|
A. |
gliemez-i | gliemež-us |
|
I. |
ar gliemez-i | ar gliemež-iem |
|
L. |
gliemez-ī | gliemež-os |
|
V. |
gliemez-i! | gliemež-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Gliemezis nes savu māju uz muguras.
2) izteicēja daļa – Valvātas ir nelieli gliemeži.
3) galvenais loceklis – Gliemezis uz zāles stiebra.
4) papildinātājs – Gliemezim čaula ir savīta spirālē.
5) apzīmētājs – Gliemeža čaulas augstums var sasniegt pat 4 cm.
gliemeža acis, gliemežu barība, gliemeža čaula, gliemežu dzimta, gliemeža galva, gliemeža kāja, gliemežu suga, gliemeža taustekļi
jūras gliemeži, saldūdens gliemeži, sauszemes gliemeži
gauss gliemezis, glums gliemezis, liels gliemezis, lēns gliemezis, mazs gliemezis, mīksts gliemezis, ragains gliemezis, skaists gliemezis
gliemezis, -ža, v.
1. Gliemis ar attīstītu galvu un spirālveida čaulu vai kailu ķermeni.
Sauszemes gliemeži. Jūras gliemeži.
2. Iekšējās auss daļa, kurā atrodas orgāns, kas uztver skaņu.
Gliemeža vads.
3. Mašīnu elements, viļņots rotācijas ķermenis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 311]
gliemezis, -ža, v.
1. Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
Glums gliemezis. Ūdens gliemeži. Gliemežu dzimtas.
.. viņa uz bufetes galda no groza izbēra gliemežu apgrauztās bērzlapes. Birze 5, 242.
Ežmales cūkpienēs bija lielu robu ieēdis glītais, ragainais gliemezis. Birznieks-Upītis IV, 69.
2. dsk.; zool. Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
3. sar. Gliemene.
4. anat. Iekšējās auss sastāvdaļa – plēvjains, spirālveida kanāls, – gliemežnīca.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
gliemezis – glīmiezs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
glìemêzis (iet, velkas u. tml.) kâ glìemêzis ‘ļoti lēni, gausi (iet, pārvietojas)’: navarùot pa-iêt, ejùot koâ glìem¥zis. vàlkâs koâ glìem¥zis, ni nu vàr sagàidît, ni. kùo tu vèlciês k°â glìem¥zis? n°àc nu °àtrâki!slikta ziņa skrìen vèja spo*rnìem, loba – lìen koâ glìem¥zis.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 61]
gliemezis – gliemis, glieme
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 99]
Ieraujas (ievelkas) kā gliemezis savā čaulā – saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā.
Kā gliemezis; gliemeža gaitā – ļoti gausi, ļoti lēnām.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 385]
Zooloģijā – gliemezis, cilindrgliemezis, dīķgliemezis, dzintargliemezis, kailgliemezis, plaušgliemezis, vārpstiņgliemezis, vīngliemezis.
Vietvārdi – Gliemežvalks, upe Aizputes novadā.
gliemezis, sens atvasinājums ar mūsdienās nefunkcionējošu piedēkli –ez– vai nu no darbības vārda formas gliemē- ‘kļūst gļotains, lipīgs’ saknes gliem-, vai arī no lietvārda gliemis ‘gļotainais, glumais’.
gliemis, mantots vārds; lš. gliẽti ‘ķepēt, līmēt, ziest’, glimùs ‘lipīgs’, gléima, gléimės ‘gļotas’, č. hlemýžd ‘kāds gliemezis’, kr. глень (psl.*glĕnь) ‘mitrums, sula’, apv. глёв (psl. *glĕvъ) ‘t. p.’, bulg. глен ‘ūdensaugi stāvošā ūdenī’, č.hlen ‘gļotas, mitrums, nogulsnes’, p. glan, glon ‘nogulsnes, padibenes, gļotas’, s-h. glen ‘gļotas’, glevoh ‘kāds gliemezis’, norv. apv. kleima ‘ziest, glāstīt’. Pamatā ide. *gel- ‘apvelties, savelties pikā, kamolā; apaļš priekšmets’; atv. *glei- ‘lipt, ziest’ > ab. *glie-, no kā bijis la. *gliet ‘lipt; ziest, gludināt’, no kā *gliets, glieds ‘gluds’; atv. apv. glietēt ‘padarīt gludu (māla klonu)’.
Ar -m- atvasināts adj. *gliems ‘lipīgs, gluds’ (lš. glimùs), no kā subst. gliema (apv.) ‘gļotas’ un verbs gliemēt ‘tapt gļotainam, lipīgi glumam’. Atv. gliemis sākotnēji ‘gļotainais, lipīgi glumais’. Citi atv. gliemene, gliemezis.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 300]
улитка, -и. ж, Медленно передвигающийся моллюск, обычно имеющий раковину.
[Sagatavots pēc: http://www.ozhegov.org/words/]
angļu – snail
baltkrievu – слімак
franču – escargot
grieķu – σαλιγκάρι
igauņu – tigu
krievu – улитка
latīņu – cochlea
lietuviešu – sraigė
poļu – ślimak
somu – etana
ukraiņu – равлик
vācu – die Schnecke
zviedru – snigel
Kur nu tu, gliemezi, gribi suni noskriet.
Steidzas uz priekšu ar gliemeža gaitu.
Uz gliemezi saka: „Gliemezi, rādi ragus!”, tad viņš arī tūlīt rāda.
Kas savu māju nes uz muguras? – Gliemezis.
Kas iet pastaigāties ar māju uz muguras? – Gliemezis.
Gliemezis
Reiz zvēru ķēniņš sataisīja dzīres un salūdza visus zvērus. Visi sanāca, tikai gliemeža nebija.
Otrā dienā ķēniņš satika gliemezi un prasīja, kādēļ viņš nebijis dzīrēs. Gliemezis sacīja, ka mājās esot labāk kā viesos. Zvēru ķēniņš palika dusmīgs un sacīja, lai gliemezis vienmēr nes savu māju sev uz muguras. No tā laika gliemezis nes savu māju uz muguras.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Gliemezis ar lapsu
Lapsas kūmiņš kādudien bija ieradies ūdens malā savas slāpes dzisināt. Te viņš ieraudzīja gliemezi. Tam nu viņš, apzinādamies savus spēkus, piesolīja līgumu: kurš no abiem pirmais noskrietu līdz pilsētai. „Līkop!” gliemezis iesaucās piekrizdams un taisījās bez kavēšanās uz ceļa, gan drusku lēni, bet tomēr tik ātri, cik tas tam bija iespējams. Lapsa turpretim nolikās pie zemes, lai nogaidītu vakaru, un tā iesnaudās. Šo atgadījumu gliemezis izlietoja savā labā un ielīda slepeni viņas kuplajā astē. Pret vakaru lapsa devās ceļā un brīnījās, ka viņa gliemezi nekur uz ceļa nesastapa. Beidzot viņa domāja, ka tas būs sev taisnāku ceļu izraudzījis. Bet, kad tā nonāca pie pilsētas vārtiem un no gliemeža vēl arvien nebija ne vēsts, viņa lepni apgriezās un nicinādama sauca: „Gliemezi, vai drīz nāksi?” „Esmu jau šeit!” lapsa dzirdēja sev aiz muguras. Gliemezis bija nemanot no astes izlīdis un nu nāca jau no pilsētas puses lapsai pretim. Tā nu augstprātīgai lapsai bija jāatzīstas, ka derību pazaudējusi.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Steiga
Trīs gadus rāpās
gliemezis kokā.
Tīkotās lapas
gandrīz jau rokā.
Te pēkšņi
samisējās, –
nokrita kāpējs
lejā.
Guļot sūnās,
nu gliemezis teica:
„Tā iet,
kad steidzas.” [Baltvilks 2000 : 155]
Gliemis
Gliemis lien lēni,
tomēr tik un tā
līdz vakaram aizlien.
Gliemis lien ļoti lēni,
tomēr tik un tā
aizlien līdz ziemai. [Baltvilks 1999 : 46]
***
Gliemezis pa ceļu gāja,
Nesdams plecos savu māju.
Apraudzīt viņš devās brāli,
Vai to noknābis nav cālis,
Vai to nenomoka zēni…
Žēl, ka gliemežgaita lēna…
Brālis dzīvo tālā malā –
Kaimiņdārza otrā galā. [Dinere 1982 : 2]
Kamēr gliemeža nebija mājās
Kamēr gliemeža nebija mājās,
gliemeža mājiņai izauga kājas.
Iet nu māja un apvaicājas:
– Nez kā gliemezim bez manis klājas? –
Bet, kamēr mājiņas nebija mājās,
arī gliemezim izauga kājas.
Iet nu gliemezis un apvaicājas:
– Nez kā mājiņai bez manis klājas? [Briedis 1984 : 12]
Dumjais gliemezis
Izauga mežmalā
sarkana bērzlape.
Apakšā gliemezis bija.
Gliemezim nesala.
Gliemezis nemirka.
Lietus trīs nedēļas lija.
– Tā būs trīs mēnešus.
Badā te nomirt var! –
Gliemezis teica ar balsi bargu.
Ak tu gliemezi,
dumjais gliemezi, –
Apēda pats savu lietussargu! [Vācietis 1984 : 15]
– Re! – sacīja Varde un palēcās. – Tu tā nemāki.
To viņa sacīja Gliemezim.
Gliemezis padomāja, tad ievilka radziņus (kādi nu viņam tie bija), iekremšļojās un, ieslīdēdams pats savā čaulā, atbildēja:
– Re! Tu nemāki tā. [Viks 2006 : 41]
●
Pa miklo, ēnaino zāli rāpo krējuma krāsas dzīvnieks ar garu, platu kāju. Savādi… dzīvajām radībām parasti ir četras vai divas kājas. Nekā – pa mežu staigā arī tāds, kam tikai viena kāja un spirālē satīts nesamais plecos… Nezin kādēļ kājai četri izaugumi, divi mazāki un divi lielāki ar melnām podziņām galā.
Zaķis apiet dzīvniekam apkārt, bet nevar atrast… galvu. Vēl trakāk! Vai tad ir dzīvnieki bez galvas?
– Nesaprotu, kur palikusi tava galva, – Zaķis saka. – Vai esi to pazaudējis?
– Tāds kā joks! – no kājas atskan klusa balstiņa. – Galva atrodas savā vietā.
– Žēl, – Zaķis vaibstās. – Man acis par vājām, lai to ieraudzītu.
– Galva ir te. – Dzīvnieks kustina garos izaugumus – taustekļus.
– Kā?… Kājā? – No brīnumiem Zaķim aizraujas elpa. – Galva kājā?…
– Nav ko brīnīties. Visiem vīngliemežiem galva atrodas kājas priekšgalā. [..]
– Tev pavisam savāds vārds – Vīngliemezis. Vai no tevis vīnu taisa?
– Nē. Es ēdu vīnogulāju lapas. Latvija nav mana īstā dzimtene. Mani senči un radi dzīvo Viduseiropā. Tiek uzskatīts, ka mana mātes-mātes-mātes-mātes māte viduslaikos atceļojusi uz Latviju. [Plotnieks 1984 : 54]
●
Grāvī lēni locījās kūlas strēmeles, un gandrīz katrai pielipis kāds gliemezis smaili savītā mājiņā. Vardes gan neredzēja.
Meitenes notupās pie grāvja un skatījās ūdenī.
– Sāc nu tos gliemežus ēst, – Ausma teica.
Bille iebāza roku ūdenī un izķeksēja gliemezi. Gliemezis nočāpstēja, ierāvās mājiņā un aizcirta melnu rimbulīti priekšā tik cieti, ka Billei ar saviem trauslajiem, apgrauztajiem nagiem nebija, kur aizķert. Spiest tā, lai mājiņa sašķīst, bija bail un žēl. Velti izcīnījusies, Bille iemeta gliemezi grāvī atpakaļ.
– Man vēl negribas. [Belševica 1992 : 70]
(No zemeņu cera nesteidzīgi izlien Gliemezītis. Viņam uz muguras ir mājiņa ar lodžijām un televizora antenu pašā augšā. Uz kādas no lodžijām spīguļo spoguļa lauska.)
GLIEMEZĪTIS. Labrīt, cienījamie kaimiņi! Cik patīkami jūs redzēt visus uzreiz! Tas gadās tik reti.
ZIRNEKLIS. Kas nu tas par labu rītu! Tik slikts vēl nekad nav bijis!
JĀŅTĀRPIŅŠ. Zirneklim taisnība.
SIENĀZIS. Es atvainojos.
GLIEMEZĪTIS. Hm. Varbūt es jums varu palīdzēt?
ZIRNEKLIS. Ko nu tu vari! Kāda pusmežonīga muša ir saplēsusi manus labākos tīklus! Varbūt tu teiksi, ka tu vari noķert mušu?
GLIEMEZĪTIS. Hm, es gan gribētu redzēt tādu mušu…
JĀŅTĀRPIŅŠ. Un vēl kāds pusmežonis ir paņēmis manus lākturīšus!
GLIEMEZĪTIS. Hm… Jāpadomā. Galu galā šonakt arī mana televizora antena tika pagriezta uz pretējo pusi. Es domāju, ka tas ir kāds mākonis, bet tagad…
SIENĀZIS. Uzmanību, es atvainojos! Glābjas, kas var! [Jurkāns 2003 : 10]
Tā kā gliemezis nemitīgi izlien no savas čaulas un atkal ielien atpakaļ, tas saistās ar augošu un dilstošu Mēnesi, tāpēc simbolizē dzimšanu un atdzimšanu.
[Sagatavots pēc: Brūsa-Mitforda 2005 : 57]
Dziesma Buramdziesmiņa. I. Ziedoņa vārdi, I. Kalniņa mūzika.
Dziesma Kas dzīvo tanī pusē? Vika vārdi, I. Kalniņa mūzika.
Par vīngliemežiem
Vīngliemežu audzēšana ir viena no netradicionālās lauksaimniecības nozarēm, kas Latvijā sāka veidoties 20. gadsimta 90. gadu vidū, bet nespēja kļūt ražīga un ienesīga. Itālijā ir speciālas fermas ar aplokiem, kuros gliemežus audzē lielos daudzumos. Taču Latvijā ir daudz garākas ziemas, tādēļ nav iespējams iegūt tik strauju gliemežu pieaugumu kā Dienvideiropas zemēs.
Vīngliemežu audzēšanai nepieciešami piemēroti dzīves apstākļi. Galvenie faktori, kas nosaka, vai vieta ir piemērota un labvēlīga vīngliemežiem, ir: 1) kaļķa avots, 2) barības bāze, 3) piemērota augsnes virskārta.
Gliemeža čaula sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta, tādēļ, lai gliemezis varētu normāli augt un attīstīties, tam visu laiku ar barību jāuzņem kaļķi. Vīngliemežu barība ir lakstaugi un to atmirušās daļas, tādēļ gliemežu dzīvesvietā tiem jābūt pietiekamā daudzumā. Biezā čaula gliemežus labi pasargā no visiem dabiskajiem ienaidniekiem, taču, trūkstot kaļķim, čaula ir plāna, tātad vieglāk sakožama, sagraužama, saknābjama, jo gliemežus labprāt ēd gan žurkas un peles, gan putni. Olu dēšanai vīngliemežiem nepieciešamas tādas vietas, kur augsnes virskārta ir mīksta un tajā nav daudz augu. Svarīgi, lai būtu pietiekams mitruma daudzums. Tātad vīngliemežiem labvēlīgi dzīves apstākļi, t. i., piemērots biotops, būs visu ūdenskrātuvju tuvumā, ja to krastos ir atstāta saimnieciski neskarta josla ar lapu kokiem un krūmiem.
Svarīgs ir arī vides aizsardzības aspekts. Ja vietas, kurās dzīvos vīngliemeži, netiks apsaimniekotas atbilstoši lauksaimniecības tradīcijām, tajās mājvietu atradīs daudz un dažādi sīki dzīvnieciņi, kuri var dzīvot blakus vīngliemežiem un cits citu netraucēt. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātos Latvijas dabas daudzveidība.
[Sagatavots pēc: http://gliemji.daba.lv/]
●
Gliemeža ķermenis ir šķietami asimetrisks, ar labi atšķiramu galvu un t. s. kāju, kurai ir plata pēda. Uz galvas ir 1 vai 2 pāri taustekļu un acis, kas reizēm atrodas ievelkamu taustekļu galos. Ir vai nu viengabala, parasti uz labo pusi spirāliski savīta čaula, vai tās vispār nav (kailgliemeži). Pie šīs klases pieder 85 % no visām gliemju sugām, Latvijā – 103 sugas, kas ir 78,6 % no vietējās gliemju faunas.
Vieni no lielākajiem mūsu saldūdens gliemežiem ir ģints Viviparus sugas. Šīs ģints latīniskais nosaukums norāda uz tajā ietilpstošo sugu vairošanās īpatnību, proti, šie gliemeži ir dzīvdzemdētāji. Šai ziņā tie ir izņēmums, jo pārējie vietējie saldūdens gliemji nērš olas. Latvijā ir divas sugas, kuru čaulas augstums sasniedz pat 4 cm, bet platums – 3,5 cm. Uz čaulas parasti ir trīs tumšas, spirāliskas joslas. Viena suga, kurai čaula līdzenāka, dzīvo galvenokārt tekošos ūdeņos; otra, kurai čaula reljefāka, dzīvo galvenokārt stāvošos ūdeņos, lai gan lēnās upēs nereti sastopamas abas. Pārtiek no dūņām, bet reizē ar tām apēd arī sīkus dzīvnieciņus – zoomikrobentosu.
Ļoti izplatītas stāvošos un lēnos ūdeņos ir valvātas. Tie ir nelieli gliemeži ar apaļu čaulas atveri, resp., vāciņu.
Dzimtas Lithoglyphus vienīgais pārstāvis Latvijā – Lithoglyphus naticoides – ir vidēji liels gliemezis, kuru varētu arī nepieminēt, ja vien tam nebūtu interesanta pagātne. Tā ir pontiska suga, kas sākotnēji dzīvojusi Melnās un Azovas jūras baseina upēs, bet vēlāk pa kanāliem nokļuvusi Baltijas jūras baseinā un patlaban izplatās Rietumeiropā, Latvijā sastopama Daugavā un Lielupē.
Plaušgliemeži ir gliemežu apakšklase, kas evolūcijas gaitā stipri attālinājušies no citiem gliemežiem. Tie pielāgojušies dzīvei uz sauszemes, iegūstot sauszemes dzīvniekiem raksturīgu elpošanas orgānu – plaušas.
No dīķgliemežu dzimtas Latvijā ir sastopamas septiņas sugas. Lielākā suga ar čaulas augstumu līdz 4 vai 5 cm ir lielais dīķgliemezis, kas bieži atrodams augiem bagātos saldūdeņos. Izplatīti arī ausveida, ovālie un purva dīķgliemeži.
Parastajam dzintargliemezim čaula parasti dzintardzeltena, 20 mm augsta. Parastie dzintargliemeži ar pulsējošiem taustekļiem novēroti vairākās vietās Latvijā, piemēram, pie Balviem. Ļoti izplatīts ir krastmalu dzintargliemezis, kas dzīvo pie ūdens, pat uz augu virsūdens daļām. Pārcieš applūdināšanu.
Cilindrgliemeži ir ļoti sīki. Tikai dažām sugām čaula augstāka par 2 mm (līdz 4 mm).
Kailgliemeži pieder pie divām dzimtām – meža kailgliemežiem un lauku kailgliemežiem. Čaulas nav. Skuju koku un jauktos mežos izplatīts rūsganais kailgliemezis, kas izstiepies sasniedz 5–7 cm garumu. Visgarākā suga ir lielais kailgliemezis, kas sasniedz pat 15 cm garumu. Tā pamatkrāsa ir gaiša – pelēcīga vai bālgana.
[Sagatavots pēc: Latvijas dzīvnieku pasaule 1974 : 103–105]
Kultūraugiem bīstamākie augēdāji
Profilaktiskie pasākumi, lai mazinātu gliemežu nodarītos postījumus dārzos, balstās uz zināšanām par šī kaitēkļa bioloģiju. Galvenais uzdevums – jācenšas neradīt dārzā un laukā gliemežiem piemērotus dzīves apstākļus.
Padomi gliemežu mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās.
- Gliemežu attīstību kavē augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana.
- Jāizvairās no gliemežiem tīkamu kultūraugu sēšanas mitrās augsnēs un meža tuvumā.
- Gliemežu izplatību negatīvi ietekmē arī augsnes nosusināšanas pasākumi.
- Lai traucētu vai apgrūtinātu gliemežu pārvietošanos līdz barības augam, starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži, var veidot aizsargjoslas (smilts, grants, neapsēta un veģetācijas periodā rušināta augsnes josla u. c.).
- Veģetācijas periodā jāveic nezāļu ierobežošana kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā, jo nezāles nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā.
- Slēptuvēm gliemeži mēdz izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums.
Kas jādara?
- Dārzā izvieto ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties, regulāri salasa gliemežus un nekavējoties likvidē.
- Gliemežus nolasa tieši no augiem.
- Gliemežu pievilināšanai lieto rūgstošus šķidrumus, piemēram, alu.
[Sagatavots pēc: Dārzs un Drava 2011 : http://www.delfi.lv/]
●
Latvijas Malakologu biedrība par 2011. gada gliemi izvirzījusi lielo dīķgliemezi, kas bieži sastopams vietējos ezeros un dīķos. Pieauguša īpatņa čaulas garums sasniedz 45–60 mm, un tā ir garākā čaula Latvijas gliemežu sugu īpatņu vidū. Plašās izplatības dēļ dīķgliemezis visā pasaulē ir biologu iecienīts eksperimentu objekts. 1922. gadā lielie dīķgliemeži kopā ar citiem gliemjiem izmantoti Latvijā pirmajā ekoloģiskajā eksperimentā. Pētījuma mērķis bija pierādīt, ka lidojoši ūdensputni var pārnest gliemežu olas uz citiem ūdensbaseiniem un tās neiet bojā. Eksperimenta laikā olu kokonus piestiprināja, piemēram, pie koka nūjas un, braucot ar vilcienu, turēja ārā pa logu. Pēc tam olas ievietoja akvārijā un ļāva tām attīstīties. 1924. gadā pirmajā zinātniskajā publikācijā Latvijā par gliemju faunu varēja lasīt, ka dīķgliemežu olas dažādu veidu pārvietošanu pārcieš viegli.
[Sagatavots pēc: Ilustrētā Zinātne 2011 : 17]
●
Gliemežu fotogrāfijas. [http://gliemji.daba.lv/]
●
Latvijas gliemežu sugu saraksts. [http://gliemji.daba.lv/]