Tradicionālā transkripcija

[ģide]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɟilde]


[ģ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[l] – skanenis

[d] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.



ģild-sakne, vārda celms

-egalotne




kop+ģild-e




ģildepatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

  vsk. dsk.
N. ģild-e ģild-es
Ģ. ģild-es ģilž-u
D. ģild-ei ģild-ēm
A. ģild-i ģild-es
I. ar ģild-i ar ģild-ēm
L. ģild-ē ģild-ēs
V. ģild-e! ģild-es!

 


Teikumā var būt:

aaaa1) teikuma priekšmets – Ģildes Rietumeiropā radās 6. gadsimta sākumā.

aaaa2) izteicēja daļa – Šis skaistais nams Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma ir Mazā ģilde.

aaaa3) galvenais loceklis Tirgotāju ģilde. Rīgas Mazā ģilde.

aaaa4) apzīmētājsĢildes darbību reglamentēja šrāgas jeb statūti.  

aaaa5) papildinātājs – Amatnieki dibina jaunu ģildi.  

aaaa6) vietas apstāklisĢildē par galveno vienmēr tika uzskatīta Vecāko zāle.



ģildes dibināšana, ģildes ēka, ģildes ģerbonis, ģildes hronika, ģildes koncerts, ģildes labdaris, ģildes loceklis, ģildes nams, ģildes nodoklis, ģildes statūti, ģildes tirgotājs, ģildes vecākais, ģildes vēsture, ģildes vitrāža

 

amatnieku ģilde, dramaturgu ģilde, ērģelnieku ģilde, krāsotāju ģilde, maiznieku ģilde, mūrnieku ģilde, Rīgas ģilde, tekstilnieku ģilde, tirgotāju ģilde

 

jaunā ģilde, Lielā ģilde, Mazā ģilde, vecā ģilde

 

darboties ģildē, iestāties ģildē, iet uz ģildi, izstāties no ģildes, izveidot ģildi

 

ģilde darbojas, ģilde pastāv



ģilde

1. Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).

Amatnieku ģilde. Tirgotāju ģilde. Mūrnieku, krāsotāju ģilde. Maiznieku ģilde.

Lielā ģilde – 1354. gadā dibinātā vācu tirgotāju apvienība Rīgā.

Mazā ģilde – amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).

2. Profesionāla apvienība.

ASV Kinoaktieru ģilde. Saņemt scenāristu ģildes balvu.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


ģilde

1. Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).

Tirgotāju ģilde. Amatnieku ģilde.

Lielā ģilde – tirgotāju organizācija (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).

Mazā ģilde – amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).

2. Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Latvijā līdz 1924. gadam).

Ģildes nodoklis.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


ģilde – giļde, giļdeite (dem.)

[Sagatavots pēc: Bērzkalns 2007 : 149]


ģilde – brālība


VietvārdiĢildes, mājvārds Kuldīgas novadā; Ģildes rēde, ieleja Kuldīgas novadā.

 

ErgonīmiĢilde, SIA Ikšķiles novadā; Mazā Ģilde, kultūras un tautas mākslas centrs Rīgā; Mazā ģilde, šlāgergrupa; Tautas ģilde, biedrība Kokneses novadā; Pirtnieku ģilde, biedrība Mārupes novadā; Tetovēšanas ģilde, biedrība Rīgā; Oforta ģilde, biedrība Rīgā; Antikvāru ģilde, biedrība Ogres novadā; Ģilde, filmu studija Rīgā; Latvijas Dramaturgu ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas Filmu mākslinieku ģilde, biedrība Rīgā; Starptautiskā uzņēmēju vecticībnieku ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas Slēdzeņu atslēdznieku ģilde, biedrība Rīgā; Eko ģilde, SIA Valmierā; Zemes īpašnieku ģilde, akciju sabiedrība Rīgā; Autorleļļu un rotaļlietu meistaru Baltijas ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas Ērģelnieku ģilde, biedrība Rīgā; Televīzijas senioru ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas Kinooperatoru ģilde, biedrība Rīgā; Baltijas dzejnieku ģilde, biedrība Rīgā; Rīgas astoņsimtgades ģilde, sabiedriska organizācija Rīgā; Dēkaiņu ģilde, galda un brīvdabas lomu spēļu biedrība Rīgā; Latvijas Baleta un dejas ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas Vitrāžistu, mozaīkas, stiklinieku ģilde, biedrība Rīgā; Latvijas namu pārvaldnieku ģildes nodibinājums, nodibinājums Rīgā; Cēsu pils ģildes nodibinājums, nodibinājums Cēsīs.


ģilde, aizgūts vārds < vācu Gilde ‘maksājums, ziedojums’.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


angļu – guild

baltkrievu – гільдыя

franču – guilde

grieķu – συντεχνία

igauņu – gildi

krievu – гильдия

lietuviešu – gildija

poļu – gildia

somu – kilta

ukraiņu – гільдія

vācu – die Gilde

zviedru – gille




Bet nākamā diena jau pašā rītā sagādāja viņam pārsteigumu. Docents telefonā, kas atradās uz tēva rakstāmgalda, sarunāja ar Askoldu pēc divpadsmitiem tikšanos Jāņa pagrabā, jo esot šis un tas pārspriežams, bez tam derētu arī beidzot izdzert nenobaudīto glāzīti viskija ar sodas ūdeni. Piecpadsmit minūtes pāri norunātajam laikam sastapušies pie ieejas, viņi kāpa lejup vēsajā restorāna pagrabā zem Mazās ģildes nama. Docents bija visai labā omā, gaiši un teicami ģērbies, rūpīgi noskuvies un nosukājies, un šķita, it kā viņš, kaut gan Askoldu, kas bija drusku nokaunējies par docenta ieslēgšanu, nomāca baigas nojautas, atnācis ar visjaukākām vēstīm. Viņš pasūtināja divas glāzītes viskija un pudeli sodas ūdens. Arī ledus gabaliņi un divi salmiņi bija atnesti, un Askolds šoreiz pat neatteicās no cigaretes, saldi smaržīgas ēģiptiešu cigaretes. [Ādamsons 1992 : 126]

 

Ja grib, lai tiesneši viņiem būtu īsti aizstāvji, tad tiem visos sīkumos jāzina viņu bēdas, viņu uzskati, vārdu sakot, tiem jābūt no viņu pašu vidus. Ka šādi tiesneši nepazīst likumus, tas nevar būt nekāds iebildums, jo tādus necēla arī attiecībā uz muižnieku, pilsoņu un jau minētajām tiesām.

No abām kārtām gandrīz arvien ievēlē par tiesnešiem tādus, kas nav juristi. Muižnieku tiesas piesēdētajam jābūt vienīgi zemes īpašniekam, pilsoņu tiesas loceklim – pirmās vai otrās ģildes tirgotājam. [Merķelis 1969 : 170]



Līdzīgi kā ģildes arī amatniecības centri popularizē amatniecību.

aaa

Jauni amatniecības centri popularizē kultūru Vidusbaltijas reģionā

Projekts „Vidusbaltijas amatniecība” (2006–2013) ir palīdzējis saglabāt mākslas un amatniecības tradīcijas Latvijas un Lietuvas pierobežā, atbalstīt uzņēmējdarbību amatnieku vidū un piesaistīt tūristus. To ir izdevies panākt, izveidojot 10 amatniecības centrus, nodrošinot mācības dažādos amatnieku arodos, laižot tirgū amatniecības izstrādājumus, kā arī vadot centrus, veidojot ar amatniecību saistītus tūrisma maršrutus un īstenojot reklāmas pasākumus.

Partneri no abām Latvijas un Lietuvas robežas pusēm kopīgi veica analīzi, tostarp apkopoja datus par vietējiem amatniekiem. Pamatojoties uz šo analīzi, partneri pārliecinājās, ka ir gana daudz amatnieku, kuri labprāt liktu lietā savas prasmes, taču viņiem trūkst iespēju attīstīt šīs prasmes tā, lai varētu apmierināt pircēju vajadzības un efektīvi pārdot savus izstrādājumus. Turklāt lielākā daļa amatniecības izstrādājumu tiek pārdoti tirdziņos vai suvenīru veikalos un tikai vasaras laikā, kad ir vairāk tūristu.

Partneri secināja, ka mākslas un amatniecības nozares attīstīšana palīdzētu piesaistīt tūristus, samazināt sezonalitātes ietekmi uz amatniekiem un palielināt pašnodarbinātības līmeni, vienlaikus palīdzot saglabāt reģiona kultūru. Tādēļ viņi sāka projektu „Vidusbaltijas amatniecība”. Tā mērķis bija popularizēt kopīgās mākslas un kultūras vērtības, izveidojot pārrobežu tīklu, izveidot infrastruktūru amatniecības saglabāšanai un palīdzēt šai nozarei attīstīties.

Tika izveidots 10 amatniecības centru tīkls (katram centram ir atšķirīga specializācija), lai sniegtu atbalstu amatniekiem un nodrošinātu viņiem vietu, kur strādāt, mācīt, mācīties, dalīties pieredzē un organizēt seminārus un izstādes.

Vairāk nekā 100 amatnieki izmantoja projekta sniegto iespēju iegūt prasmes uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, kā arī zināšanas par jaunākajām norisēm mākslas un tehnoloģiju jomā. Uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā tika publicēti veiksmes stāsti. Aptuveni 20 amatniecības centru koordinatori apmeklēja mācību kursus, lai varētu labāk koordinēt darbu un sekmēt centru attīstību un lai iegūtu zināšanas par tiešsaistes tirdzniecību, nodokļu prasībām un amatniekiem piemērotākajiem uzņēmējdarbības modeļiem. [Sagatavots pēc: https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/new-craft-centres-promote-the-culture-of-the-mid-baltic-region]


Ģilde

Ģilde (no lejasvācu gilde ‘maksājums, ziedojums’; angļu guild, vācu Gilde, krievu гилдия) – slēgta amata biedru militāri saviesīga brālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai; šaurākā nozīmē: pilsētas vai zemes tirgotāju apvienība Eiropā. Sīkāk iedalījās cunftēs.

Pirmās ziņas par ģilžu veidošanos nāk no VIII gs., un sākumā visām brālībām bija garīgs raksturs (par to liecina arī Rīgas senāko ģilžu nosaukumi: Svētā Krusta brālība, Svētā Gara brālība, Svētās Jaunavas brālība, Svētā Jāņa brālība u. tml.). Plašu izplatību piedzīvoja XI–XII gs. Sākumā tās realizēja sadarbības formas, lai iegūtu līdzekļus savu nespējnieku nodrošināšanai, vēlāk – lai nodrošinātu ģildes locekļus politiski un saimnieciski. XV gs. ģildes izveidojās par dominējošo saimnieciskās darbības formu. Tās rūpējās par savu biedru izpirkšanu no gūsta, kritušo apglabāšanu un viņu piederīgo atbalstīšanu, svētku un dzīru rīkošanu utt. Katrai ģildei bija savi statūti jeb šrāgas, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus.

Livonijā ģildes sāka veidot XIII gs., kad 1211. gadā bīskaps Alberts izdeva ģilžu dibināšanas noteikumus. Sākotnēji apvienojās visi namnieki bez profesiju atšķirību ievērošanas. XIV gs. Rīgas tirgotāji un amatnieki nošķīrās atsevišķās brālībās jeb kopģildēs: tirgotāji apvienojās Lielajā ģildē jeb Sv. Marijas brālībā, kas 1354. g. atdalījās no Sv. Gara brālības, kura samērā ilgi saglabāja savu garīgo raksturu. Ar laiku Lielajā ģildē līdzās tirgotājiem sāka uzņemt arī zeltkaļus un t. s. literātus, juristus un teologus. Amatnieki un liģeri apvienojās Mazajā ģildē jeb Sv. Jāņa brālībā (šīs ģildes šrāgas pirmo reizi minētas 1352. gadā), un tās privilēģijas apstiprināja Rīgas arhibīskaps Stodevešers un Livonijas ordeņa mestrs Mangdens 1452. gadā Salaspilī. Abu ģilžu priekšgalā atradās eltermani kopā ar t. s. vecajiem – gados vecākajiem un cienījamākiem ģildes locekļiem. Rīgas vēsturē zināmi vairāki abu minēto ģilžu konflikti. XV gs. asas domstarpības sākās alus darīšanas monopola jautājumā. Reizēm konfrontācija izcēlās starp ģildēm un Rīgas rāti. Livonijas ordeņa un Rīgas konfliktos Ordenis visbiežāk sabiedrotos meklēja tieši pie ģildēm kā pretspēka rātei. Rīgas ģilžu nozīme pieauga reformācijas laikā XVI gs. pirmajā pusē. Šai laikā rāte arvien biežāk un regulārāk griezās pie ģildēm svarīgu un strīdīgu jautājumu lemšanā. Līdz XIX gs. abas ģildes lielā mērā kontrolēja Rīgas pilsētas tirdzniecību un amatniecību, piederība ģildei nozīmēja daudz augstāku sociālo statusu, plašākas tiesības un iespējas. Krievijas impērijā no 1775. gada (Baltijas guberņu pilsētās no 1785. gada) tirgotāju ģildes pēc locekļu kapitāla lieluma tika sadalītas trīs kategorijās:

–      III ģildes tirgotājs deklarēja savu kapitālu 1000–5000 rubļu, un tam bija ļauts nodarboties ar sīktirdzniecību – atvērt bodīti, traktieri, nodarboties ar amatniecību;

–      II ģildes tirgotājs deklarēja savu kapitālu 5000–10 000 rubļu, drīkstēja nodarboties ar vairumtirdzniecību, iegādāties mazu rūpnīciņu vai upes kuģus, nebija pakļauts miesassodiem un rekrutēšanai;

–      I ģildes tirgotājs deklarēja savu kapitālu 10 000–50 000 rubļu, drīkstēja tirgoties gan impērijas robežās, gan aiz tām, iegādāties jūras kuģus, bankas, raktuves, celt fabrikas, pirkt dzimtcilvēkus (līdz 1860. g.), nebija pakļauts miesassodiem un rekrutēšanai. Varēja pretendēt uz godājama pilsoņa statusu.

Pēc 1863. gada visi tika grupēti 2 kategoriju ģildēs. Katrs tirgotājs maksāja valsts kasē kā nodokli 1 % (kas vēlāk pieauga līdz 5 %, bet kopš 1924. gada fiksēta summa) no kapitāla valsts kasē. [Sagatavots pēc: http://vesture.eu/index.php/%C4%A2ilde]



Jānis Brekte Augstskolas beidzēji pie Mazās Ģildes  (1973; papīrs, akvarelis, 60×46 cm).


Mazā ģilde

Pašā Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma atrodas arhitektūras piemineklis „Mazā ģilde”. Ēka celta pēc izcilā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Ēkas pamatakmenī, ko ielika 1864. gada 22. maijā, ievietoti tā laika laikraksti, kalendārs, visu amatu vecāko un ģildes vecāko sola locekļu paraksti, īsa Mazās jeb Sv. Jāņa ģildes hronika.

Blakus ģildes namam Amatu ielā jau 1855. gadā pēc tā paša arhitekta projekta uzcelts Mazās ģildes brāļu patversmes nams, kuru 1901. gadā pārbūvēja, piemērojot tā telpas amatnieku skolas vajadzībām. Nu jau vairāk nekā simts gadu abi šie nami – Mazās ģildes nams un patversmes nams – ir gan tiešā, gan pārnestā nozīmē organiski savienoti un veido veselu kompleksu, kurā noris Mazās ģildes dzīve.

Namu svinīgi atklāja 1866. gada 9. februārī.

Sevišķi bagātīgi Mazās ģildes iekšējo interjeru papildināja un izgreznoja 1888. gadā, ilggadējā ģildes vecākā Fridriha Brunstermana laikā, kad fasādes dzegā pret Meistaru ielu ievietoja Mazās ģildes ģerboni, priekšnamā, vestibilā un kāpņu telpas grīdas ieklāja terraco mozaīkā. Darbus veica Frankfurtes pie Mainas firmas Johann Odorico atsūtītie itāļu meistari. Visos namu logos ievietoja mākslinieciskas krāsainas vitrāžas, kuras izgatavoja mākslinieka A. A. Freištatla darbnīcā Hanoverā.

Vitrāžās amatu vecākie parādīti agrāku gadsimtu tradicionālajos tērpos, bet to portreti ir fotogrāfiski precīzi. Vecajo sola zālē ievietoti ar būvdarbiem saistīto 10 amatu vecāko portreti darba tērpos, bet lielās zāles logos – pārējo 25 amatu vecākie svētku tērpos. Vecajo sola zālē virslogu apaļajos vitrāžmedaljonos ievietoti 10 ģildes labdaru portreti ar attiecīgiem uzrakstiem, bet lielajā zālē – vēl 12 labdaru portretmedaljoni.

Nama durvju un logu aiļu smaiļkoku apmales grezno uzgleznoti pamācoši aforismi un izteicieni gotiskā šriftā.

1999.–2000. gadā veikta Mazās ģildes renovācija un restaurācija. Visa Mazās ģildes apdare ir restaurēta atbilstoši 19. gs. pēdējā ceturkšņa dokumentiem un fotogrāfijām.

Mazās ģildes ēku precīzi raksturo citāts no 1936. gadā izdotās brošūras:

„Šis nams sniedz mums vienreizēju vecās Rīgas vāciskās, amatnieciskās iekārtas, īstas pilsoņu apziņas un nesavtīgas devības ainu. Arī šī greznā nama iekštelpu izsmalcinātajam pašreizējam izskatam ir augsta mākslas vērtība kā mūsu pilsētas senākās un jaunākās mākslas kultūras dokumentam…” [Sagatavots pēc: https://www.gilde.lv/maza/LATHistory.html]

 

Lielā ģilde

Tirgotāju apvienība. Izveidojās Rīgā 1354. gadā, kad tirgotāji aizgāja no Rīgas iedzīvotāju Svētā krusta un Trīsvienības brālības (Rīgas ģildes), izveidoja savu apvienību un sāka saukties par Marijas ģildi (pēc patroneses). Tā kā tirgotāju sanāksmju ēka bija lielāka par amatnieku sanāksmju namu – Mazo ģildi, to sāka dēvēt par Lielo ģildi. Šīs ģildes locekļi bija vācu tirgotāji, kas monopolizēja tirdzniecību Rīgā. Lai iegūtu politisko varu un iespēju piedalīties pilsētas kases pārvaldīšanā, Lielā ģilde sabiedrojās ar Mazo ģildi un iesaistījās cīņā pret Rīgas rāti. Šīs cīņas kulminācija bija Kalendāra nemieri. Pēc izlīguma ar rāti abas ģildes ieguva politiskās tiesības un palīdzēja rātei saglabāt Rīgā vāciešu ekonomiskās un politiskās privilēģijas. Tomēr 19. gs. sākumā valdošo vietu Rīgas ārējā tirdzniecībā Lielā ģilde bija spiesta atdot Rīgas biržas komitejai. Pēc 1877. gada, kad Baltijā stājās spēkā Krievijas Pilsētu nolikums (1870), stipri tika samazinātas arī ģildes politiskās tiesības. Kā brīvprātīga Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija Lielā ģilde pastāvēja līdz vāciešu repatriācijai (1939).

Lielās ģildes tagadējā ēka Amatu ielā 6 celta 1854.–1857. gadā pēc Kārļa Beines projekta, saglabājot un iekļaujot jaunceltnē iepriekšējās Lielās ģildes ēkas pamatdaļu ar Minsteres istabu un atjaunoto Līgavas kambari. 1963. gadā ēka izdega. 1965. gadā to atjaunoja pēc Modra Gelža projekta, piebūvējot jaunu vestibilu un pārveidojot interjeru koncertzāles vajadzībām. Jaunajā foajē atrodas Anša Cīruļa vitrāžas (20. gs. 30. gadi). [Sagatavots pēc: https://www.letonika.lv/groups/?title=Liel%C4%81%20%C4%A3ilde/32708]

Vecrīga. Mazā ģilde [193-]. [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24285/]

Vecrīga. Lielā ģilde [19–]. [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17062/]

Mazās Ģildes fotogalerija. [https://www.gilde.lv/maza/LATFotogalerija.html]


Dokumentālā filma Mazā Ģilde. Ikdiena un svētki (2013). Režisors Romualds Pipars.


Lielā ģilde

Lielā ģilde ir viena no senākajām un skaistākajām Rīgas koncertzālēm, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta, iecienīta apskates vieta galvaspilsētas viesiem un, protams, nemainīgs klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāju tikšanās punkts.

Lielās ģildes telpas piemērotas visdažādāko kultūras pasākumu rīkošanai (koncertiem, izrādēm, filmu demonstrēšanai), korporatīvajiem pasākumiem, konferencēm un semināriem.

Lielajā ģildē pavisam ir četras zāles: Lielā zāle, Minsteres zāle, Baltā zāle un Kamīnzāle. Zināmākā no tām ir Lielā zāle.

 Lielā zāle

669 sēdvietas – 340 zālē un 329 balkonā

Zāles platība – 320 m2

Skatuves izmērs – 224 m2 (platums 18 m, dziļums 12 m)

[Sagatavots pēc: http://lnso.lv/liela-gilde/]

 

Mazā ģilde

Mazajā ģildē šobrīd darbojas vairāki mūzikas, dejas, teātra un mākslas kolektīvi. Te regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi.

Vasarās tā ir atvērta ekskursantiem. [Sagatavots pēc: http://www.mazagilde.lv/index.php?id=2]

 

Divdesmit amatnieku apvienojas, lai kopīgi spētu iziet pasaulē

Brīvo amatnieku ģildesNothmen” sākums bija pāris domubiedru īstenotās idejas, kas ir izaugušas par vairāk nekā 20 amatnieku kopu, kas saražo ap 100 izstrādājumu gadā. Tās dibinātājs ir Jēkabs Dimiters. Pirmais ģildes nosaukums bija „John Neeman Tools”, bet 2017. gadā tā izaugusi par „Northmen” (biedrība ar šādu nosaukumu reģistrēta 2016. gada 9. decembrī). Tā ir brīvprātīga un atvērta biedrība. Nosaukums „Northmen” ir tāpēc, ka meistaru darbi sakņojas ziemeļvīru – vikingu, kuršu – skarbi izsmalcinātās estētikas tradīcijā, bet arī daudzu tautu amatniecības pieredzes mantojumā. Ģildē biedri darbojas savstarpējā, mērķtiecīgā saziņā, un tai ir kopēji mērķi, kritēriji un vērtības.

Jaunās paaudzes amatnieku apvienības mērķis ir dzīvot decentralizētā kvalitatīvā un dabiskā vidē – laukos – un tur radīt unikālas lietas. Ģildē meistari darbojas katrs savā darbnīcā. Kodols ir 4–5 biedri, kas tiekas reizi mēnesī. Biedru attiecības regulē iekšējas vienošanās. Tur nav darba devēju un ņēmēju, priekšnieku un strādnieku; visi strādā cits cita labā. Visi zina, cik izstrādājums maksā, un katrs zina, cik viņš par to saņems. Galvenais – jāseko darbu kvalitātei.

Amatnieki izmanto interneta iespējas un lietas gatavo konkrētam pasūtītājam. Ģilde eksportē ne tikai cirvjus, koka traukus, nažus un jostas, bet arī zināšanas. Piemēram, uzraksta kāds cilvēks no ASV, ka vēlas uzbūvēt skaistu koka māju, viņam ir mežs, tikai nav meistaru. Ģildē ir šādi meistari.

„Šobrīd netālu no Līgatnes veidojam vietu, kas būs „Northmenģildes reprezentatīvs centrs. Ir daudz ļaužu, kas mūs vēlas satikt un apciemot, lido arī ar helikopteriem. Paša amatnieka mājas ir patvērums atpūtai, apcerei, no pasaules apslēptai dzīvei. Topošajā ģildes centrā varēsim organizēt arī kursus. Cilvēki no visas pasaules grib apgūt dažādus amatus un par kursiem ir gatavi arī maksāt. Pie reizes varēsim iepazīstināt viesus ar Latvijas kultūru, veidot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar dažādiem cilvēkiem,” spriež ģildes dibinātājs Jēkabs Dimiters. [Sagatavots pēc: http://www.la.lv/top-northmen-gilde]