Tradicionālā transkripcija

[õîve]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣiːˀvĕ]


[õ]– balsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ī.



dzīvsakne, vārda celms

-egalotne




dzīv-es+biedr-s

dzīv-es+gāj-um-s

dzīv-es+priek-s (→ dzīv-es-priec+īg-s)

dzīv-es+stāst-s

dzīv-es+veid-s

dzīv-es+viet-a




dzīve – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

Vienskaitlinieks.

  vsk. dsk.

N.

dzīv-e (dzīv-es)

Ģ.

dzīv-es (dzīvj-u)

D.

dzīv-ei (dzīv-ēm)

A.

dzīv-i (dzīv-es)

I.

 ar dzīv-i (ar dzīv-ēm)

L.

dzīv-ē (dzīv-ēs)

V.

dzīv-e!  (dzīv-es!)

Daudzskaitļa formu lieto ļoti reti.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dzīve paiet starp būvgružiem.

2) izteicēja daļaTāda ir dzīve.

3) galvenais loceklisMūsu dzīve.

4) papildinātājs – Savu dzīvi aktrise pavadījusi lepnā vientulībā.

5) apzīmētājsViņus nodarbināja doma par dzīves apstākļu uzlabošanu.

6) vietas apstāklisDzīvē viņu vada vēlme dāsni dot.



dzīves apraksts, dzīves baudītājs, dzīves dārdzība, dzīves draugs, dzīves līmenis, dzīves līnija, dzīves mērķis, dzīves pieredze, dzīves saturs, dzīves uzskati, dzīves uztvere, dzīves vieta

aizkapa dzīve, auga dzīve, bada dzīve, ģimenes dzīve, laulības dzīve, suņa dzīve

 

zaļa dzīve, zelta dzīve

 

aiziet no dzīves, atgriezt dzīvē, atvadīties no dzīves, sisties pa dzīvi



dzīve, -es, dsk. ģen. -vju, s.

1. parasti vsk. Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.

Dzīves spēja.

// Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.

Auga dzīve.

// Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).

2. Apzināta (cilvēka) eksistence.

Cilvēka gara dzīve. Ģimenes dzīve. Laulības dzīve. Dzīves saturs. Dzīves veids. Dzīves mērķis. Dzīves uztvere. Dzīves uzskati. Dzīves pieredze.

Dzīves prieks – dzīvesprieks.

Dzīves vieta – dzīvesvieta.

Dzīves līmenis – tautas labklājības līmenis.

Dzīves dārdzība – augsts cenu līmenis.

Dzīves biedre (retāk biedrene) – dzīvesbiedre.

Dzīves biedrs – dzīvesbiedrs.

Dzīves (arī mūža) draugs poēt. – vīrs.

Dzīves (arī mūža) draudzene poēt. – sieva.

Dzīves apliecinātājs – tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.

Aizkapa dzīve rel. – dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.

3. parasti vsk. Norišu, darbību kopums (piemēram, sabiedrībā kādos apstākļos).

Saimnieciskā dzīve. Skolas dzīve. Mākslas dzīve. Sporta dzīve. Svarīgs notikums valsts dzīvē. Iejusties lauku dzīvē.

4. parasti vsk. Realitāte, īstenība.

Iet kopsolī ar dzīvi.

Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, cilvēki kļuvuši citādi, vecie vērtējumi vairs nederēja .. Upīts XI, 592.

5. Cilvēka mūžs. Arī biogrāfija.

Rakstnieka dzīve un daiļrade. Aktiera dzīves ceļš.

Dzīves apraksts – biogrāfija.

Ciems, kurā es sāku atminēt savu dzīvi, bija kādā Lietuvas nomalē, ne pārāk tālu no Vācijas robežas. Kurcijs 4, 128.

Darba dzīve – patstāvīga darba gaitas. Viss, kas saistīts ar darbu, darba procesu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzīve dzeive; dzīve rit – dzeive dzeivojās
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


dzîve zagļa dzîve – viegla, bezrūpīga dzīve
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 305]


dzīve – nāve


Bada dzīvetrūcīga, nabadzīga dzīve.

Suņa dzīvegrūta, arī nabadzīga dzīve.

Atgriezt dzīvē (arī ierindā) – panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.

Aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves) poēt. – nomirt.

Atraut dzīvei reti – nonāvēt, būt par nāves cēloni.

Sisties pa dzīvi sar. – cīnīties ar eksistences grūtībām.

Dzīve kūsāsaka par spraigu, darbīgu dzīvi.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 298]


Agronomijāaugsnes dzīve.

 

Ekonomikāekonomiskā dzīve, saimnieciskā dzīve.

 

Citi termini dzīves telpa, dzīves kvalitāte, preces dzīves cikls, paredzamais dzīves ilgums.


Vietvārdi – Dzīvatas, zemniekmāja Spārnē; Dzīvene, upe Gaiķos; Dzīvīši (jeb Dzīvītes), zemniekmāja Vecumniekos; Dzīvības kalns, kalnsDžūkstē.


dzīve – atvasinājums no vārda dzīvs; lš. gyvas, pr. gijwans, geiwans (dsk. ak.) ‘dzīvus’.

Verba dzīvot sākotnējā semantika baltu un slāvu valodās ir paplašinājusies: blakus nozīmei ‘būt dzīvam, eksistēt’ izveidojusies nozīme ‘mājot’ (no šejienes atvasinājums dzīvoklis).

No nozīmes ‘būt dzīvam, eksistēt’ dažās Kursas un Zemgales izloksnēs dzīvot ieguvis arī nozīmi ‘strādāt’: „Tu dzīvoji dižu darbu”. Līdzīga parādība ir bijusi arī prūšu valodā: giwīt ‘dzīvo’, gewinna < *geiwina ‘viņi strādā’. Nozīmē ‘strādāt’ → ‘darboties’ redzama arī refl. verbā dzīvoties: „bērni dzīvojas” – bērni darbojas, rotaļājas.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 260]


angļu  life

baltkrievu  жыццё

čigānu  džībé

franču  la vie

grieķu  ζωή

igauņu  elu

ivritā  חיים

krievu  жизнь

latīņu  vīta

lietuviešu  gyvenimas

lībiešu  kakš

poļu  życie

somu  elämä

ukraiņu  життя

vācu  das Leben

zviedru  liv



Dzeive izmōca vysus. [LSP 640 435]

Vispatīkamākā dzīve tam, kas nedomā. [LSP 1079 1879]

 

Dzīve raiba kā dzeņa vēders. [LSP 17 20712]

Kas mācās, tas tiek dzīvē uz priekšu. [LSP 1673 702]

Kam kaidu dzeivi Dīvs ir paškeirs, ar taidu vajad byut mīrā. [LSP 366 122]

Ja mūsu dzīvē nebūtu rūgtuma, tad nebūtu arī salduma. [LSP 116 5320]

Nekad nav par vēlu celties un sākt gaišu dzīvi. [LSP 1601 2098]

 

Dzīve bez prāta ir kā cirvis bez kāta. [LSP 1805 4593]

Ja čakli strādāsi, tad dzīvē labi veiksies. [LSP 1750 9121]

 

Dzīve bez mīlestības kā putra bez sāls. [LSP 935 33930]

Gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds. [Zenta Mauriņa]

Katram, kas vēlas iegūt dzīves saldo augli, savas laimes ābele jādēsta pašam. [Žanis Grīva]


Kad negrib aiziet no kādas vietas, kur laba dzīve, tad savā pagultē jāierok akmens. Ja to dara, tad tai vietā nodzīvos līdz mūža galam.

Jaunā dzīvoklī ieejot, vispirms tur jāienes kukulis maizes un sudraba nauda un jāuzliek tie uz krāsns, tad nebūs tukša dzīve.


Laba man sīva bite,

Laba barga līgaviņa:

Sīva bite medu nesa,

Barga sieva dzīvi kopa. [LD 21759-0]

Laba dzīve, laba dzīve

Ezernieka meitiņām:

Ik rītiņa liela migla,

Neredz saules uzlecam. [LD 30981-0]

Saldens alus krūzītē,

Ne ozola kanniņā;

Laba dzīve tautiņās,

Ne savos bāliņos. [LD 24005-1]


Dzīve debesīs

Reiz sīksts puisis, badā mērdēdamies, sakrājis lielu naudas podu un aiz liela sīkstuma ne precējies, ne arī nabagam ko atmetis. Nu, un tā nomiris sīkstais. Nomiris, nogājis tur viņā dzīvē un teicis: „Vai, kur mans naudas pods? Tas jāiet atnest vēl!”

Tie teikuši: „Atnesi, atnesi!”

Atnesis, sacījuši: „Dodi šurp, jāizvētī, vai tava nauda arīdzan skaidra?”

Pakāruši kretuli, vētījuši, izkritis tikai viens vienīgs vērdiņš. Teikuši: „Tik ir tev skaidras naudas, to tu esi iedevis, reiz pārskatīdamies, nabagam vērdiņu; bet visa tava cita nauda, kad vētījām, aizgāja par pelūm projām. Tādēļ, ka to sīkstumā sarausi un nevienam labums no tās necēlās.”
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 ●

Veļu dzīve viņā saulē [http://valoda.ailab.lv/]

 ●

Abi dzīvē un nāvē savienotie draugi [http://valoda.ailab.lv/]


Sams un ulis

Sams reiz sadomājis, ka Daugavā pārāk grūta dzīve, un devies pret straumi laimi meklēt. Gājis, gājis un iegriezies Ogrē. Ogrē sams saticis uli. Kā jau daždien ienācējs, viņš, laipni bildinādams, vaicājis:

„Kā jums te, Ogrē, labi klājas?”

Ulis nopētījis milzīgo samu un klusībā nodomājis: „Ja tāds tēviņš sāks Ogrē dzīvot, tad mazie vairs klajumā lai nerādās. Tad ir beigas. Jālūko dabūt to rīmu no Ogres prom.” Savaibstījis bēdīgu ģīmi, ulis atbildējis:

„Kā te var klāties? Dzīvojam no rokas mutē!”

„Kāpēc tu tik mazs augumā?”

„Jā, redzi nu, kāda mums tā dzīvīte, sama lielskungs! Vai tu domā, ka mēs, uļi, vienmēr bijām tik mazi kā tagad es? Nē, nē! Tu jau esi liels un brangs, bet mans tēva tēvs bija vēl brangāks. Pār pieri vien viņam bija pieci sprīži, kur tad vēl līdz astei! Bet tagad! … Redzi pats, kāds es izskatos! Laikam jau mums, uļiem, pēdīgi būs pavisam jāsadilst, ja nenāks labāki laiki. Barības te vairs nekādas. Kurš prot veiklāk peldēt, tas airējas projām uz Daugavu. Tā ir daudz lielāka upe un nav tik skaudīga kā Ogre.

Sams, dzirdēdams, ka Ogrē tik plāni klājoties, nodomājis: „Kas man kaiš Daugavā, ja citur nav labākas dzīves?” Un tūdaļ atvadījies no laipnā ogrēnieša, lai peldētu atpakaļ uz Daugavu.

Kopš tā laika neviens sams Ogrē nav redzēts.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

 ●

Laužu dzīve senos laikos [http://valoda.ailab.lv/]


Sludinājums: meklēju dzīves biedri, kura māk tīrīt zivis, rakt tārpus un kurai ir motorlaiva. Laivas fotogrāfija obligāta…

Majors izsauc pie sevis ierindnieku:

– Ierindniek, vai aizkapa dzīvei tici?

– Kāpēc jautājat?

– Tevi ārpusē gaida tā pati vecmāmiņa, uz kuras bērēm tu atprasījies pirms divām nedēļām!

Arī vīriešu dzīvē ir periodi, kad viņi kļūst absolūti vienaldzīgi pret sievietēm. Parasti tas ir hokeja spēles otrais un trešais periods.



***

tāda ir mūsu dzīve

starp nomodu un starp sniegu

starp mīlestību un pasaku

starp maizes donu un miegu

pa vidu kā saulespuķei

sēklas sīkas un melnas

uzdvašo stiprāk

un nepaliks vairs uz delnas

tāda ir mūsu dzīve

sakni dzen dārzā svešā

novīst pie nama sliekšņa

bet izplaukst uz padebeša

neatminēt vairs vakara

necerēt rīta

tāda ir mūsu dzīve

trausla un nepelnīta [Skujenieks 1995: 166]

 

***

Tā – mana dzīve. Pil no spalvaskāta.

Tā – mana dzīve. Turas vienā matā.

Tā – mana dzīve. Griežas skaņu platē.

Uz mani neskaties.

Uz mani neatskaties.

Mans ceļš jau iezīmēts.

Kāds ceļa galā stāv.

Vien tevis šajā ceļā nav.

Jau ceļa vārdos tērpts mans stāvs.

Vien tevis šajā ceļā nav.

Tā – mana dzīve. Griežas skaņu platē.

Uz mani neskaties.

Uz mani neatskaties. [Zālīte 2003 : 197]

Vārds dzīve izmantots Viļa Plūdoņa liroepikas darba nosaukumā Dzīves simfonija (1913).


Vārds dzīve izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Jāņa Klīdzēja romāns Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī (1979);

Noras Ikstenas romāns Dzīves svinēšana (1998);

Jāņa Jaunsudrabiņa autobiogrāfija Mana dzīve (1957).


Vārds dzīve izmantots Jāņa Jaunsudrabiņa lugas nosaukumā Dzīves nopūta (1923).




Maija Tabaka Čigānu dzīveČigānu karalis.

Ieva Iltnere Nepanesamais esamības vieglums.


Autore K. Sergejeva.



Dziesma Dzīves garša. Māras Zālītes vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika.

Dziesma Dzīve raiba. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Dziesma Dzīve ir viena. Guntara Rača vārdi, Arņa Medņa mūzika.


Dzeive” – žurnāls. Iznāca no 1948. līdz 1988. gadam Vācijā latgaliešu rakstu valodā 1–6 reizes gadā.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 317]

Dzīves filozofija – filozofijas virziens, kas radās 19. un 20. gadsimta mijā Vācijā un Francijā. Dzīves būtības, jēgas, uzdevuma un mērķu izzināšana, pieņemot, ka dzīves dinamika un objekta individuālā daba nav formulējama vispārīgos jēdzienos. Tās tiek izprastas intuitīvi, pārdzīvojumā un vistiešāk ir izsakāmas mākslas simbolos. Dzīves filozofijas idejas pārņēma eksistenciālisms un personālisms. Latvijā 19. un 20. gadsimta. mijā dzīves filozofiju pārstāvēja dzejnieki F. Bārda un J. Poruks. Viņu uzskatus tālāk attīstīja literatūras pētniece un esejiste Z. Mauriņa.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 356 –357]