Tradicionālā transkripcija

[Ʒìmtene]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣimtenĕ]


[Ʒ]– balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[m] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

Trīszilbju vārds.



dzimsakne

-t- piedēklis

-en- piedēklis

-e galotne

dzimten– vārda celms

-eneizskaņa



dzimtenepatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

  vsk. dsk.
N. dzimten-e dzimten-es
Ģ. dzimten-es dzimteņ-u
D. dzimten-ei dzimten-ēm
A. dzimten-i dzimten-es
I. ar dzimten-i ar dzimten-ēm
L. dzimten-ē dzimten-ēs
V. dzimten-e! dzimten-es!

Daudzskaitļa formu lieto reti.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsJogurta dzimtene esot Balkāni.

2) izteicēja zeme ir mūsu ciemiņu dzimtene.

3) galvenais loceklisNeaizmirstamā dzimtene.

4) papildinātājs – Kalniņš dzimteni bija atstājis pirms divdesmit gadiem.

5) apzīmētājsTrimdinieki ilgi runāja par dzimtenes mīlestību.

6) vietas apstāklisPēc ilgas prombūtnes viņi atgriezās dzimte.



dzimtenes āres, dzimtenes mīlestība

ilgas pēc dzimtenes

 

atgriezties dzimte, cīnīties par dzimteni, krist par dzimteni



dzimtene, -es, s.; parasti vsk.

1. Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.

Tā bija viena no tām neskaitāmām mūsu dzimtenes upītēm, kas tā garo pēc ūdensrozēm, satrūdējušām lapām, niedrēm un vēžiem. Ādamsons 2, 106.

Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.

Pēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē, jo tā jau man jāsauc vieta, kur bērnu dienas pārlaidis. Apsīšu J. 3, 36.

2. Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.

Abinieku dzimtene ir tropi un subtropi, kur lielā skaitā sastopamas visdažādākā lieluma, veida un krāsas sugas. Sloka 1, 23.

Viņi dzēra kafiju un runāja par kafijas dzimteni Brazīliju. A. Grigulis 10, 77.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzimtene – tāvaine; (dzimtā vieta arī) dzimtine; dzimtenes āres poēt. – tāvainis/dzimtinis kolni i līknis; dzimtenes mīlestība – tāvainis mīleiba; dēls pabija tēva dzimtenē Jersikā – dāls pasabeja tāva dzimtinē Jersikā
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


dzìmtene – lài nu cik jaûki tùr iêt, bet tã dzìmtene stãv viê pràtã.

Vieta, kur kāds dzimis, audzis. viņa neiêt nepàr·kùo nùo savas dzìmtenes ârã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 300]


dzimtene – dzimtā vieta, mītnes vieta


Tiesību zinātnēdzimtenes nodevība.


VietvārdiDzimtene, pļava Kandavā, ezers Milzkalnē; Dzimtenes, kalniņš Jaunlaicenē; Dzimtmisa, muiža Zālītē; Dzimtenes, viensēta Vecaucē; Dzimtenes kapi, kapsēta Nīcā; Dzimteņi, viensēta Svitenē.


Latv. dzimtene no verba dzimt (liet. gimti, pr. gemmons ‘dzimis’, gemmans ‘dzemdējis’, kas savukārt no indoeiropiešu saknes ar nozīmi ‘iet, nākt; dzimt’, no kā baltu *gem- un latviešu dzem-. Saknes zuduma pakāpē radies verbs dzimt. Nozīmes pārnesums ‘nākt’ → ’nākt pasaulē, dzimt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 254]


angļu  motherland; fatherland; home country

baltkrievu  радзіма

čigānu  dādéngīri phū

franču  patrie; mère patrie

grieķu  πατρίδα

igauņu  sünnimaa; kodumaa

ivritā  מולדת

krievu  родина

latīņu  patria

lietuviešu  tėvynė; gimtinė

poļu  ojczyzna

somu  isänmaa; kotimaa

ukraiņu  батьківщина

vācu  die Heimat

zviedru  fädernesland; fosterland



Par dzimteni ir vērts galvu nolikt. [LSP 640 1063]

Nekur nav tik labi kā dzimte. [LSP 556 12213]

Dzimteni nespēj aizmirst, ja arī to gribētu. [LSP 556 4918]

Labāk dzimte akmeni uz akmeņa būt nabagam nekā svešumā bagātam. [Jānis Jaunsudrabiņš]


Gana augsti šie kalniņi,

Gana zaļas šās birztiņas,

Vēl i tad nemīlēja

Kā savā dzimte. [LD 25914-0]

Trīcēt trīc, skanēt skan,

Man augot dzimte;

Kad aiziešu tautiņās,

Lai trīcina lakstīgala. [LD 428-15]


Armijā notiek lekcija par patriotismu.

Virsnieks: Kalniņ, kas ir dzimtene?

Es nezinu.

Muļķis tu esi! Ozoliņ, kas ir dzimtene?

Dzimtene ir mana māte!

Nu, Kalniņ, kas ir dzimtene?

Dzimtene ir Ozoliņa māte.

Idiots! Dzimtene ir arī tava māte! Vai saprati?

Sapratu!

Un ko īsti tu saprati?

– Ka esmu Ozoliņa brālis!



***

Mana tauta

Mājizlaupīta,

Druvnopostīta,

Mana tauta, tu klimsti,

Bargā svešumā dzīta.

Ai, dzimtene, dzimtene mīļā!

Tu klimsti un vārgsti

Badā un salā,

Visi plūc tev’ kā zirnīti

Ceļa malā.

Ai, dzimtene, dzimtene mīļā!

Tu izstiepi roku,

Kad spēki tev sīka, –

Ak, akmeni svešnieks

Maizes vietā tur lika!

Ai, dzimtene, dzimtene mīļā!

Kad izkapti druvā

Tu rotājam redzi,

Aiz žēlabām seju

Tad rokām sedzi.

Ai, dzimtene, dzimtene mīļā! [Plūdonis 1939 : 63]

Dzimtenei

 

Par visu, kas man ir, kas esmu,

es gribētu tev pateikties,

Sprakst krāsnī tavu priežu šķilas,

tu rudzus manai maizei ries,

Caur taviem bargiem padebešiem

man acīs krita pirmais stars,

Tādēļ tās ne vien klusi zilgot,

bet reizēm spoži zibšņot var.

Varbūt mans maigums būtu citāds,

ja nebūtu pie vaiga es

Sev pieglaudusi tavu ievu

un tavu alkšņu pazares.

No mīlestības sūrās veldzes

man ilgi rūgtums paliktu,

Ja nebūtu ikkatrā solī

tik skaista un tik mīļa tu.

Nekur tik daudzsološi gaiša

aiz loga diena neataust,

Nekur vairs citur nevarētu

es tādu darba gribu jaust.

Kā stipra koku sakne tevī

es dziļāk ieaugu arvien,

Lai mani domu bērzi augstāk

pret tavu sauli zarus slien. [Elksne 1996 : 34–35]

Dzimtene

 

Pateica viens:

Dzimtene

Pateica otrs:

Dzimtene

Pateica trešais:

Dzimtene

Un radās tauta.

Pateica tauta:

Dzimtene

Un kļuva tauta mūžīga. [Vācietis 1990 : 543]

***

es esmu iemantojis dzimteni

tik biklu līganu kā purva cini

ne mani tā var nostatīt uz kājām

ne es to spēju lielu pacelt garā

mēs abi dzīvojam

un mums ir labi

un asinis ko mēs viens otram lejam

viss pāridarījums gan tīšs gan netīšs

lai nopil dzērvenēs un paliek putniem

ai saudzīgā un siltā latvija

tā arī man prot mācīt biklumu

no mutes izņem manus liekos vārdus

un pārvērš vaivariņu dūmakā

kas mums no saules mūža?

abi mirsim

kam atliek gads kam varbūt gadsimti

zem saules šūpoties

tad darām to

šai vienā pašā iemantotā brīdī

un neprasām nekā [Skujenieks 1995 : 182]

Dzimtene

 

Dzimtene… Mūžīgā uguns tu esi,

Tevī sadeg un izkvēlo cilvēka sirds.

Savu dzirksti ikviens tavai liesmai ir nesis,

Lai gadsimtu skaudrajos vējos tā mirdz.

Mēs tev neprasām, māt, kādu algu lai gūstam,

Mūsu sirdis un prātus, un talantus ņem.

Kamēr dzīvi – uz uguni tavu mēs plūstam,

Bet pēcnāves atmaksu – pati mums lem. [Belševica 2000 : 227]

Bērzi

 

Manas dzimtenes svētie bērzi

stāv pulciņos zilgani bāli

un klusi plaukstošām rokām

svētī dīgstošo zāli…

Vēl puķu dvēseles viegli

pa baltajiem mākoņiem līgo

un pieauž ar ziedoņa ilgām

debesi bezgalīgo.

Bet bērzi un dzimtenes lauki

uz mākoņiem lūgšanas raida

un viņas, tīmekļu maigās,

uz zemi laižamies gaida.

Iet tīrumā salīcis arājs,

vecs, sirms jau; zūd locekļos jauda.

Bet puķu dvēseles viņam

dzied ausīs un vaigus glauda…

Birzs malā tumšajām acīm

viņš ilgi mākoņus pētī,

un bērzi dzeltainām rokām

viņa sirmo galvu svētī…

Manas dzimtenes svētie bērzi

līgojas zilgani bāli,

un dzimteni vienos ziedos

tie redz jau, bet tāli vēl… tāli – – [Bārda 1990 : 50]


Jau gandrīz veselu gadu simteni iznāca tā, ka viena ģimenes daļa dzīvoja še, dzimte, otra – vecā tēvijā; uzmanība nesaistījās pie vienas vietas, un nolaidība ir še, ir tur bij gandrīz neizbēgama. Šis visas Baltijas muižniecības kopējais lāsts stipri vien atspoguļojās apdrupušā pilī. Kad nu grāfs Burharts pēdējo reizi pārradās dzimte, neviens no šiem iemesliem vairs neeksistēja. Vācu imperators valdīja Rīgā: sākās dzimtenes un tēvijas savienošanās. [Ezeriņš 1998 : 445]

„Latviju dēli, atsaucieties dzimtene jūs sauc! Jūs, kas minat bēgļu tekas, apstājieties dzimtene jūs sauc!” Atbalss bangošana ceļ kājās veco naidu, kas mantots no sentēvu paaudzēm, un modina cīņas alku, kas gruzdējusi zem gadsimtu pelniem. [Grīns 1989 : 65]

Vārds dzimtene izmantots daiļdarbu nosaukumos: 

Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā Dzimtene (1914); 

Jāņa Jaunsudrabiņa tēlojumu krājumā Bez dzimtenes (1947);

Anšlava Eglīša romānā Nav tak dzimtene (1966);

Jēkaba Janševska romānā Dzimtene (1953).




Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Mārtiņš Plūme Te ir mūsu dzimtene… [http://pluume.lv/]



Spēlfilma Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā (1935). Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

Dokumentālā filma Par Dzimtenīti (2008). Režisori Laila Pakalniņa un Māris Maskalāns.


Dziesma Manai dzimtenei. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Dziesma Ar dzimtenes sajūtu miegā. Ainara Mielava vārdi un mūzika.

Dziesma Mīla ir kā uguns. Jāņa Petera vārdi, Mārtiņa Brauna mūzika.

Dziesma Pie dzintara jūras. Vārdu un mūzikas autori nezināmi.

Dziesma Teic, kur zeme. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Dzimtenes Balss” – laikraksts latviešiem ārzemēs, kas iznāca Rīgā no 1958. gada līdz 1989. gadam vienreiz nedēļā un tika sūtīts uz vairāk nekā 30 valstīm. Propagandēja komunistisko ideoloģiju, publicēja tendenciozus rakstus par notikumiem Latvijas PSR. No 1990. gada līdz 1992. gadam iznāca ar nosaukumu „Tēvzemes Avīze”.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 347]

Dzimtenes Vēstnesis” – laikraksts, kas iznāca no 1907. gada līdz 1917. gada sākumam Rīgā, bet no 1915. gada – Pleskavā.
[Sagatvots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 347]