Tradicionālā transkripcija

[Ʒet]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣerˀt]


[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[r] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.



dzersakne, vārda celms

-tgalotne




dzer-am+naud-a

dzer-am+ūden-s

dzera-am+trauk-s


dzeramais




dzert patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzer-u dzer-am esmu dzēr-is

esmu dzēr-us-i

esam dzēr-uš-i

esam dzēr-uš-as

2.

dzer dzer-at esi dzēr-is

esi dzēr-us-i

esat dzēr-uš-i

esat dzēr-uš-as

3.

dzer dzer ir dzēr-is

ir dzēr-us-i

ir dzēr-uš-i

ir dzēr-uš-as

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzēr-u dzēr-ām biju dzēr-is

biju dzēr-us-i

bijām dzēr-uš-i

bijām dzēr-uš-as

2.

dzēr-i dzēr-āt biji dzēr-is

biji dzēr-us-i

bijāt dzēr-uš-i

bijāt dzēr-uš-as

3.

dzēr-a dzēr-a bija dzēr-is

bija dzēr-us-i

bija dzēr-uš-i

bija dzēr-uš-as

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzer-š-u dzer-s-im būšu dzēr-is

būšu dzēr-us-i

būsim dzēr-uš-i

būsim dzēr-uš-as

2.

dzer-s-i dzer-s-it/dzer-s-iet būsi dzēr-is

būsi dzēr-us-i

būsit/būsiet dzēr-uš-i

būsit/būsiet dzēr-uš-as

3.

dzer-s dzer-s būs dzēr-is

būs dzēr-us-i

būs dzēr-uš-i

būs dzēr-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

2.

3.

tiek dzer-t-s

tiek dzer-t-a

tiek dzer-t-i

tiek dzer-t-as

ir ticis dzer-t-s

ir tikusi dzer-t-a

ir tikuši dzer-t-i

ir tikušas dzer-t-as

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

2.

3.

tika dzer-t-s

tika dzer-t-a

tika dzer-t-i

tika dzer-t-as

bija ticis dzer-t-s

bija tikusi dzer-t-a

bija tikuši dzer-t-i

bija tikušas dzer-t-as

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

2.

3.

tiks dzer-t-s

tiks dzer-t-a

tiks dzer-t-i

tiks dzer-t-as

būs ticis dzer-t-s

būs tikusi dzer-t-a

būs tikuši dzer-t-i

būs tikušas dzer-t-as

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzer-ot

esot dzēr-is

esot dzēr-us-i

esot dzēr-uš-i

esot dzēr-uš-as

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzer-š-ot

būšot dzēr-is

būšot dzēr-us-i

būšot dzēr-uš-i

būšot dzēr-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiekot dzer-t-s

tiekot dzer-t-a

tiekot dzer-t-i

tiekot dzer-t-as

esot ticis dzer-t-s

esot tikusi dzer-t-a

esot tikuši dzer-t-i

esot tikušas dzer-t-as

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tikšot dzer-t-s

tikšot dzer-t-a

tikšot dzer-t-i

tikšot dzer-t-as

būšot ticis dzer-t-s

būšot tikusi dzer-t-a

būšot tikuši dzer-t-i

būšot tikušas dzer-t-as

2.

3.

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dzer-tu

būtu dzēr-is

būtu dzēr-us-i

būtu dzēr-uš-i

būtu dzēr-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiktu dzer-t-s

tiktu dzer-t-a

tiktu dzer-t-i

tiktu dzer-t-as

būtu ticis dzer-t-s

būtu tikusi dzer-t-a

būtu tikuši dzer-t-i

būtu tikušas dzer-t-as

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

ir jā-dzer

ir bijis jā-dzer

2.

3.

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

bija jā-dzer

bija bijis jā-dzer

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būs jā-dzer

būs bijis jā-dzer

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būtu jā-dzer

būtu bijis jā-dzer

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

esot jā-dzer

esot bijis jā-dzer

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būšot jā-dzer

būšot bijis jā-dzer

2.

3.

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

dzer-s-im!

2.

dzer!

dzer-iet!

3.

lai dzer!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDzert pienu ir veselīgi.

2) galvenais loceklisDzert vai nedzert?

3) izteicējsDraugi sēž virtuvē un dzer tēju.

4) papildinātājs – Laucinieki mudina dzert pienu.



dzert kafiju, dzert uz veselību, dzert vīnu, dzert tēju, dzert zāles



dzert, dzeru, dzer, dzer, pag. dzēru.

1. trans. Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).

Dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam – (iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.

Visu mūžu labprāt esmu dzēris alu .. Birze 5, 24.

pārn. Uguns mums aprija mājas, Un lauks mūsu asinis dzēra .. Rainis I, 283.

// intrans.

Govis sanāk pie dīķa dzert. Birznieks-Upītis 6, 393.

pārn. Zeme dzēra un dzēra, uz rīta pusi nedaudz atpūtās un atkal alkaini sūca ilgoto valgmi. Stulpāns 2, 86.

// Ieņemt (šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu).

Dzert zāles. Dzert pulveri. Dzert aspirīna tableti.

// pārn. Uztverot, sajūtot (piemēram, gaismu, gaisu), baudīt.

Celies nu, tauta, un durvis ver, Svaigu gaisu ar malkiem dzer! Rainis I, 429.

Viņa dzēra vasaru kā sirsenis, kā zieds, kas atplaucis vienai dienai. A. Grigulis 10, 8.

2. intrans. Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.

Tad viņš iesāka dzert. Vakaru pēc vakara viņš streipuļodams no kroga pārnāca mājā.. Blaumanis 6, 248.

Dažs labs jauns nedzer, bet, kad apprecas, tā tūliņ sāk. Upīts 4, 246.

// Lietot alkoholisku dzērienu.

Aukstā ziemas vakarā Silnieka tēvs dzer krogā, piedzēris izstreipuļo laukā, iegrīļo kamanās un aizmieg .. Latviešu literatūras kritika I, 567.

3. trans. Svinēt (kāzas, kristības, bēres).

Kādu godu mēs dzērām, Tādas dziesmas dziedājām: Kāzu godu mēs dzērām, Kāzu dziesmas dziedājām. Darba vara lielu dara 769.

Pēdīgi viņš vaicāja, kad Kristīne vēloties, lai tiktu kāzas dzertas? Blaumanis 6, 247.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzert1. dzert; dzert ūdeni (pienu, tēju, kafiju, alu, vīnu) – dzert iudiņa (pīna, čaja, kopeja, ols, veina); man gribas dzert – maņ gribīs dzert; teļš dzer pienuteļš dzer pīna; dzert zāles – dzert zuolis; dzert uz (kāda) veselību – dzert iz (kuo) veseleibys; 2. sar. (lietot alkoholu lielā daudzumā) dzert; teļst niev.; klesēt niev.; pasadūt dzeršonai; viņš sācis dzert – jis pasadevs dzeršonai
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


dzextdzext, dzeru, dzèr, dzèr, dzeràm, pag. dzêru, dzêrãm.

tùo avuõta ûdeni visi grib dzext kâ traki, gàuži gaxšîks laĩkàm.

Bieži un sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus. nùosacîc, lài šis nedzèr – ùn vecis ne pili mutẽ neņ¥muõt. dzext tâ, ka utis nãk pa pakaûsi ârã.

Svinēt (kāzas, kristības, bēres). trîsi dìeni bères dz¥xtas.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 296]


dzert – malkot; tempt sar., dzesēt slāpes, veldzēt slāpes, atveldzēt rīkli sar., atveldzēt mēli sar., gāzt rīklē sar., (alkoholiskus dzērienus) žūpot, šņabot sar., mest sar., plītēt sar., plostot sar., pļēgurot sar., plenderēt sar., sviķot sar., tukšot glāzi sar., dūšu slīcināt sar., uzmest garu sar., lakt vienk., pļundurot vienk., plūžņāt apv.


Dzert (arī sūkt) asinisnežēlīgi ekspluatēt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Kā dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.

 

Nevarēt ne dzert padot nebūt kāda cienīgam.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 290]


Hidrometeoroloģijādzeramais ūdens, dzeramvieta.

Ķīmijādzeramā soda.

Tūrismādzeramnauda.

 

Arheoloģijādzeramtrauks.


dzert, liet. gérti, pr. girtwei ‘slavēt’, kas no ‘dzert slavinot’, kr. жрать ‘rīt’, čehu žrati, latīņu vorāre ‘kāri ēst’. Pamatā indoeiropiešu sakne *gOer- ar nozīmi ‘norīt’, no kā baltu *ger- , latviešu dzer– ‘dzert’. Nozīme ‘dzert’ šīs saknes verbam izveidojusies tikai baltu valodās. Sākotnējā nozīme varbūt ‘celt galvu’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 248]


angļu  to drink

baltkrievu  піць

čigānu  p(i)jáv

franču  boire

grieķu  ποτό

igauņu  jooma

ivritā  לשתות

krievu  пить

latīņu  bibere

lietuviešu  gerti

lībiešu  jūodõ

poļu  pić

somu  juoda

ukraiņu  пити

vācu  trinken

zviedru  dricka



Kas dzer šodien reibst. [LSP 609 5010]


Pavasarī no strauta dzerot, jānospļaujas, lai klepus nepielīp.

Kad kakls dzerot nogārdz, tad sagaidāma kāda iedzeršana.

No tā spaiņa, kur zirgs vai cits kāds kustonis dzēris, nedrīkst dzert, jo tad nakti miegs nenāk.

Ja dod kādam dzert un pārlej trauka malām pāri, tad tas esot pelnījis.

Ja reibinošu dzērienu ņem no devēja pa rokas apakšu, tad var daudz izdzert, nemaz nereibstot.



Divi brāļi sēd kalna galā: ne tie ēd, ne tie dzer, bet pīpē vien. – Skurstenis un dūmi. [LTM 877, 2292]

Atgriezts kakls, bet dzer un runā. – Spalva (rakstāmā). [LTM 1238, 2876]

Kas strādā dienā un naktī neēdis, nedzēris, negulējis? – Pulkstenis. [LTM 191, 5277]



Klusa, klusa istabiņa,

Kad kalpam kāzas dzēra;

Dzēr’ pašami saimniekam,

Tad trīc visa istabiņa. [LD 794-2]

Cīrulītis alu dara

Kumeliņa pēdiņā;

Tur dzer kungi, tur stārasti,

Zeme rīb dancojot. [LD 30089-0]

Sirmi zirgi auzas ēda,

Muguriņas sagriezuši;

Veci vīri alu dzēra,

Bārdas vien skurināja. [LD 19823-0]


Sīkstais saimnieks dod kalpam ūdeni dzert

Bija ļoti skops saimnieks: savam kalpam nevīdas ne paēst iedot; katrreiz priekš ēdiena lika kalpam izdzert krūzi ūdens, lai vēders pildītos un mazāk ieēstu. Bet reiz sīkstulis salīga citu kalpu; tas, izdzēris to krūzi, prasīja vēl otru. Saimnieks brīnījās: „Kāpēc tu vēl otru dzersi?”

„Tādēļ vien, lai vēders izplēstos lielāks un vairāk varētu ieēst.”

Saimnieks sabijās un no tā laika ne lūdzams vairs nepiedāvāja ūdeni.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Dzeršana ir lielākais ļaunums

Reiz dzīvoja viens nabaga vīrs, kas gan godīgi strādāja savu darbu, bet nekas viņam nelaimējās. Lai viņš strādāja kā strādādams, vienādi gadījās kāda klizma priekšā. Reiz vakarā viņš nāk piekusis uz māju un pārdomā par savu grūto dzīvi. Pretī viņam nāk velns un prasa: „Kādēļ tāds noskumis?”

Vīrs atbild: „Kā man nebēdāties? Pūlējos, cik vien spēdams, bet nekā netieku uz priekšu.”

„Apsoli man savu dvēseli, tad es tev došu daudz naudas.”

„Labāk dzīvošu par nabagu nekā par velna kalpu.”

„Ja negribi man dvēseli atdot, tad izdari vienu no trim noziegumiem. Vai nu nosit kādu cilvēku, vai nozodz otram kādu lielāku mantu, vai arī sadzeries. Arī par to es tev došu lielu naudu.”

To dzirdēdams, vīrs sāka domāt: „Esmu godīgs cilvēks, kādēļ par cilvēka sišanu jeb zagšanu gan nevaru domāt. Bet piedzerties jau var arī goda vīrs. Dzeršana jau vēl nav liels grēks. Pēc tik daudz raizēm varu vienu vakaru arī papriecāties kā citi ļaudis.”

Tā apdomājies, viņš saka uz velnu: „Ja tu man labi par to samaksā, tad varu šovakar sadzerties.”

Velns atbild: „Tepat netālu ir krogs, iesim tūdaļ turpu. Par apsolīto algu tu nebēdājies!”

Velns ir pieņēmis cilvēka izskatu, paņem nabaga vīru līdz, un tā abi aiziet uz krogu. Tur velns izpērk dzērienus, dzer pats un dod arī nabaga vīram! Nogurušam strādniekam dzērieni iet labi pie sirds, un tas nu dzer vienu glāzi pēc otras. Kad vīrs jau ir labi iereibis, tad velns to ved laukā. Izejot no kroga ārā, velns rāda nabaga vīram vienu naudas maku, ko pametis pašlaik no kroga izgājis kungs, un saka: „Redzi, kāda tev laime! Liels naudas maks!”

Vīrs atbild: „Tas jau nav mans!”

„Kāds tu muļķis! Tu žēlo bagāta kunga mantu!”

„Kā es varu ņemt otra naudu?”

„Ko tu paņem, kad neviens neredz, tas ir tavs. Ņem drīzāk un nekavējies!”

Nabaga vīrs pēdīgi arī paņem maku un iebāž to ķešā. Bet arī kungs bija pamanījis, ka naudas maks izkritis, un steidzies atpakaļ uz krogu. Viņš arī bija dzirdējis, ka divi vīri runā par svešu naudu, un redzējis, ka viens dzērājs iebāž no zemes paceltu maku ķešā. Ātrās dusmās viņš pieskrēja dzērājam, iesita tam pa ausi un uzkliedza: „Atdod manu naudas maku!”

Arī nabaga vīrs nu bija saskaities un, nevarēdams dzērumā vairs dusmas valdīt, sita vecajam kungam pa galvu. Kungs nokrita gar zemi un bija pagalam. Nu tikai vēl vīrs saprata, kāda kaunā un nelaimē tas ar savu dzeršanu bija kritis. Lielās bailēs viņš aizskrēja uz tuvējo mežu un tur pakārās.

Tā nu izrādījās, ka dzeršana bija vēl lielāks grēks nekā zādzība un slepkavība.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Sieviete: – Ja es būtu tava sieva, es saindētu tavu kafiju.

Vīrietis: – Ja es būtu tavs vīrs, es to kafiju izdzertu.

Dzert vajag mazāk!

– Es vispār nedzeru! – pacients, manāmi aizvainots, atbild.

– Nu tad vajag vēl mazāk!

Divi vīrieši aprunā laulības dzīvi. Viens saka:

– Nu? Kā ir būt precētam?

– Zini pagalam slikti… dzert nedrīkst, pīpēt nedrīkst… vēlu nākt mājās nedrīkst…

– Traki! Nožēlo?

– Nožēlot arī nedrīkst…

Divi kamieļi tuksneša vidū. Viens saka otram:

„Zini, šausmīgi gribas dzert, lai ko tie cilvēki arī runātu…”

 

Dzert vajag ar mēru. Mērs ir sena tilpuma mērvienība – 26,24 litri.


Dažreiz pie sienām, stabiem un citur var redzēt tādu kā spļāvekļu gubiņu. Tie ir burvju vai raganu spļaudekļi (saukti arī par vēmekļiem). Pēc buršanas burvji un raganas izspļaunoties, un šiem spļaudekļiem nedrīkstot neviens pieskarties, jo tad tam notiekot kāds ļaunums. Vienīgi tas, kam esot Jāņu vakarā no apakšas uz augšu griezta pīlādža rundziņa ar virsū uzgrieztiem krustiem, varot šos spļaudekļus aizskart un iznīcināt. Jādabūjot maitas kauls ar cauru vidu, jāieliekot tajā tie spļāvekļi, abi gali jāaiztaisot cieti, un tad tas kauls jāsadedzinot ugunī. Bet mājā nedrīkstot būt neviena lāsīte ūdens. Kad tos spļāvekļus dedzinot, tad burvim jeb raganai iekšās briesmīgi kalstot, kādēļ tas skrienot uz to vietu, kur dedzinot, un meklējot ko nodzerties, kaut arī samazgas. Ja nu burvis jeb ragana dabūjot nodzerties, tad tie tiekot veseli, bet ļaunumu vairs nevarot atburt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Kad raganas vēmekļi bija sadedzināti, tad nāca ragana un prasīja dzert. Ja saimniece deva, tad ragana palika vesela, bet, ja nedeva, tad raganai bija jāmirst.
[Sagatavots pēc: Straubergs II 1990 : 153]



Skumjā diena

Ak, skumjās dienas

vieglā nopūta –

man tevi dzert

un dzert,

un neatdzerties.

Sīks lietus miglo

liepu platās lapās

un rudens tuvu jau,

kaut vasaras

nav bijis.

Ak, skumjās dienas

klusā nopūta,

kam neizdziesti tu

ka soļu dziesmas naktī,

jo gana jau

man sīkās vienmuļības

un apnicis

šis akmens krūtīs –

sirds. [Skujiņa 2004 : 80–81]

 

Dzīru naktī

Tumšsarkans vīns tavā pokālā dzirkstī.

Kādēļ gan bailēs iedrebas pirksti?

Dzer!

Rīt vairs no mīlas pat atmiņa nebūs,

šonakt vēl viņa ziedus met slepus –

tver!

Spied tos pie lūpām un noreibsti smaršā,

kaut bieži skūpstam, asaru garša –

nieks!

Vīns dzirkstī glāzēs, deg rīts zaļās liesmās,

skan, par spīti sāpēm, tev dziesmā

prieks!

Rīt liksies laime kā pasaka tāla,

rīt tava seja būs gurda un bāla –

dzer! [Skujiņa 2004 : 47]


„Uz jaunkundžu veselību!” Artūrs sauca, kurš, uz mucas gala apsēdies, „deķeli” uz vienas auss uzvilcis, jau vai desmito glāzi tukšoja. Viņš līdz ar Bertu un Zentu bija vakariņas paturējuši. Dāmas dzēra limonādi; bet Artūrs rādīja, ka nav nebūt kāds pienapuika, un dzēra ticīgi alu. Viņš bija krietni iereibis, dūša tam bija kā miets. [Poruks 1984 : 95]


ILJA (smiedamies). Nāc! nāc!

Iekšā, kroga dzērāji! jūs delverīši! –

Nu tu, krogamāte, dod nu visiem dzert!

Še tev cekulīši! zinies vien, kur likt!

Cik tev kaktos mēslu bij, tik zelta būs!

VECENE-KRODZNIECE (priecīgi, bet vilcinādamies). Ak tu kundziņ mīļais, – došu nu jums dzert

Tik tie cekulīši kņaza, – vajdzēs slēpt –

Daudz jūs nodzersat – kņazs atņems – kas man tiks? [Rainis 1981 : 347]



Gastroenterologs un dietologs Edgars Bodnieks veselīgai un pilnvērtīgai dzīvei iesaka daudz šķidruma un nekad neizlaist brokastis.
[Sagatavots pēc: http://www.diena.lv/]



Autore M. Purviņa.



Spēlfilma Purva bridējs (1966). Režisors Leonīds Leimanis.


Dziesma Krambambulis. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Vakarā ap šādu laiku. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Dzer, dzer, brālīti, dzer. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Somu pirts. Arnolda Auziņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Tautasdziesma Es nenācu šai vietā.