Tradicionālā transkripcija

[cìems]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦi͜ems]


[c] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[m] – balsīgais skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.



ciem-sakne, vārda celms

-sgalotne






ciems – pastāvīgais vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

vsk. dsk.

N.

ciem-s ciem-i

Ģ.

ciem-a ciem-u

D.

ciem-am ciem-iem

A.

ciem-u ciem-us

I.

ar ciem-u ar ciem-iem

L.

ciem-ā ciem-os

V.

ciem-s! ciem-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsCiems atradās jūras krastā.

2) izteicēja daļa – Teritoriālā iedalījuma sastāvdaļa ir ciems.

3) galvenais loceklis – Skaistie Kurzemes jūrmalas lībiešu ciemi.

4) apzīmētājsCiema iedzīvotāji rūpējas par senajām kulta vietām.

5) papildinātājs – Pa lidmašīnas logu varēja saskatīt mežos paslēptos ciemus.

6) vietas apstāklisCiemā bija maz jaunu cilvēku.



jūrmalas ciems, lauku ciems, piejūras ciems

liels ciems, mazs ciems, skaists ciems



ciems, v.

1. Lauku māju kopums, kas veido teritoriālu vienību; arī ciemats. 

Liels ciems. Iziet cauri visam ciemam. Jūrmalas ciemi.

Pārn.: Sacelt kājās visu ciemu (ciema iedzīvotājus).

Viss ciems saskrēja skatīties.

2. Neliela viensētu grupa; ciemats.

Mežā bija neliels ciems – septiņas mājas.

3. Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība Latvijas laukos padomju varas laikā (no 1945. gada).

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 200]


ciems, -a, v.

1. Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.

Ciema teritorija.

2. Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats.

Tas bija ciems jūras krastā, kas jau piecdesmit gadus pūlas izaugt līdz mazpilsētiņas apjomam, bet nespēj. A. Grigulis 9, 224.

.. es redzu gandrīz visus šī krasta ciemus: Enguri, Mērsragu, Upesgrīvu .. Grīva 8, 81.

Ansis Leinasars piedzima .. Priežusila zvejnieku ciemā. A. Grigulis 13, 15.

3. Viensētu grupa. Ciemats.

Kuplu koku pavēnī .. slīgst prāva māju grupa. Kādreiz to dēvēja par Aklo ciemu. Zvaigzne 52, 13, 7.

Cīruļa mājele atradās pašā ciema galā, bet ceļš gāja cauri visu ciema septiņu saimnieku pagalmiem. Sakse 2, 10.

Mazākās saimniecībās, it īpaši Latgales ciemos, pirti bieži vien cēla vairākas ģimenes kopā .. Cimermanis 1, 62.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ciems – sola; cīms; ciema iedzīvotājs – soluonīts; ciema ļaudis – soluonīši
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


cìems, -a, -àm, -u, dsk. ģen –u; vārds aktīvi sākts lietot tikai padomju varas laikā. Administratīvi terotoriālā iedalījuma pamtvienība laukos. tagad ģemẽ i cìems, agrâk jàu tâda cìema nebija, ta bi pagasta vàlde.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 213]


Ģeogrāfijāciems.


UzvārdiCiems, Ciema.

VietvārdiAbragciems, Aklaisciems, Alksnejciems, Ameļciems, Kalnciems, apdzīvotas vietas; Ciemupe, ciems Ogres novadā.

Vietvārds + lietvārds ciemslatviešu valodā raksturīgs nelielu lauku apdzīvotu vietu (ciemu) nosaukumu veidošanas modelis.

ErgonīmiLīvu ciems, SIA Allažu pagastā.


ciems, pamatā ide. *ei– ‘atrasties; nometne, mītne’. Vārda ciems sākotnējā nozīme tātad ‘nometne, mītne’. Latviešu valodā bijusi arī vārda paralēlforma *kaims, no kā kaimiņš.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 171]


angļu – village

baltkrievu  вёска

franču – village

grieķu – χωριό

igauņu – küla

ivritā – כפר

krievu  деревня

latīņu – vīcus

lietuviešu – kaimas

poļu – wieś

somu – kylä

vācu – das Dorf

ukraiņu  село



Iet bij man gājējai,
Es nevaru lielīties:
Lai lielās bāleliņi,
Kam pieder tēva ciems. [LD 3736]

Bij man ciems cerējams,
Ceplī rota kaltējama.
Vai, Dieviņ, kur palikšu,
Ja man’s līdzi nevedīs! [LD 15971]


Lībagu pagastā atrodas Aklais ciems. Savu nosaukumu tas ieguvis, jo, braucot no Laidzes ciema puses, Aklo ciemu nemaz neredz. Tikai piebraucot pie Zviedru mājas, tas atklājas.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]



No baznīcas braucot Ziemassvētku vakarā

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējuse eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidris būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man. [Poruks 2006 : 83]


Mūsu nodaļa, veikusi savus rekvizīcijas darbus, jau veselu nedēļu stāvēja uz vietas, šīs dienas mēs pavadījām nelielā ciemā, verstis trīsdesmit uz dienvidrītiem no Daugavpils, kur pirmais uztraukums par ienaidnieka tuvošanos likās būt pāri. Kareivji žāvājās pusdienas laikā un oficieri no garlaicības nezināja, ko darīt. Apnika kartes un anekdotes, pāri palika tikai novakara klusie klajumi, kuros izklīdām savteku, zobenus nojozuši.

Es bieži uzsēdos kumeļā, izjāju no ciema un, pavadas atlaidis, ļāvu kumeļam iet, kur tīk. Dažureiz, sajutis mīkstu zāli zem kājām, viņš apstājās; es atbrīvoju viņa muguru un atlaidos blakus zālē. Krēslai uznākot, mēs jutāmies kā tēva sētas pieguļā. [Ezeriņš 1942 : 34]


INDULIS. A! – Kur tu te radies, puis?
– Jau aust! – Vai ķēmojies kā vadātājs?

UĢIS. Mēs ogojam.

INDULIS. Vai tuvu ir kāds ciems?

UĢIS. Tur mūsu ciems.

INDULIS. Kā sauc?

UĢIS. Nu, pašu ciems.

INDULIS. Ko muļķo? es tev!
(Grasās sist.)

UĢIS. Nesit! Pudiķis –
Tev kaklu noraus –

INDULIS. Ā! viņš glābts, mans draugs! [Rainis 1980 : 12]



Animācijas filma Ciemā (1994). Režisore Roze Stiebra.

Dokumentālā filma Ciems tuvu debesīm (2003). Režisore Aija Bley.

Animācijas filma Lote no izgudrotāju ciema (2007). Igaunijas un Latvijas kopražojums. Režisori Heiki Ernits un Janno Peldma.

Dokumentālā filma Viens ciems Sibīrijā (2011). Režisori Vaira Strautniece, Kaspars Goba.

Augšbebru latviešu koloniju 1897. gadā dibinājuši latviešu izceļotāji, brīvas zemes meklētāji, pārsvarā kurzemnieki. Simt gadus vēlāk, kad uzņemta šī filma, ciemā ar 187 iedzīvotājiem joprojām ir 96 latvieši.


Tautasdziesma Visi ciema suņi rēja. Tautas vārdi un tautas mūzikas apdare.


Tērvetes Rūķīšu mežs

Viena no bērnu iecienītākajām vietām Tērvetes Dabas parkā ir Rūķīšu mežs. Te var sastapt ne vienu vien rūķīti, bet tos var ieraudzīt tikai tie, kas mīl mežu un tic pasakām. Rūķīšu mežā katram mazajam cilvēkam – rūķim – sava māja. Bērni var ciemoties Meža, Pazemes, Rūķa namdara vai Dzirnavnieka sētā, kā arī apciemot seno rūķu namiņus. Līdzās Rūķu ciemam izaudzis vesels Sēņu mežs. Tajā katrai sēnei sava seja un raksturs.
[Sagatavots pēc: http://www.tervetesparks.lv/]

Latvijas ciemi

Grāmata Latvijas ciemi: nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums (galvenā redaktore Vita Strautniece, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007) ir Latvijas ciemu nosaukumu vārdnīca, kurā iekļauti 8879 Latvijas apdzīvoto vietu 14 012 nosaukumi. Tie sakārtoti pēc 2006. gada administratīvā iedalījuma un papildināti ar īsiem filoloģiska un ģeogrāfiska rakstura komentāriem. Pievienots alfabētisks nosaukumu saraksts, kā arī ziņas par aptuvenu iedzīvotāju skaitu ciemos. Zemāk norādītajā interneta vietnē pieejama arī izdevuma elektroniskā versija.
[Sagatavots pēc: http://map.lgia.gov.lv/]