ceļš

Tradicionālā transkripcija

[ceļš]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦeʎʃ]

[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[ļ ] – balsīgais skanenis

[š] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ļš.

ceļ+mal-a

ceļ+tek-a

ceļ-a+biedrs, ceļ-a+biedr-e

ceļ-a+kāj-a

ceļ-a+maiz-e

ceļ-a+som-a

ceļ-a+vārd-i

ceļ-a+vīr-s

ceļ-a+zīm-e

ceļ-a+zvaigzn-e

ap-kārt+ceļ-š

at-pakaļ+ceļ-š

aut-o+ceļ-š

dzelz+ceļ-š

krust-a+ceļ-š

krust+ceļ-i

liel+ceļ-š

pie-ved+ceļ-š

pus+ceļ-š

sān+ceļ-š

šķērs+ceļ-š

skrej+ceļ-š

strup+ceļ-š

šurp+ceļ-š

turp+ceļ-š

ūden-s+ceļ-š

vid-us+ceļ-š

zem-es+ceļ-š

ceļ+rād+is

ceļ+ved+is

krust+cel+es

ceļš – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Ceļš vijas cauri Vidzemes pakalniem.

2) izteicēja daļa – Pasakās varoņa izaugsme ir grūtu pārbaudījumu ceļš.

3) galvenais loceklis – Latvijas ceļi.

4) papildinātājs – Putni uzsākuši ceļu uz dienvidiem.

5) vietas apstāklis – Ceļā devās Vinnijs Pūks ar draugiem.

ceļš, v.

1. Iebraukta vai ierīkota (izbūvēta) zemes strēle braukšanai un iešanai; josla, līnija, pa kuru notiek satiksme vai kāda kustība.

Asfaltēts, grantēts ceļš. Zemes ceļš. Apbraucamais ceļš.

Sliežu ceļš – zemes strēle ar braukšanai nostiprinātām sliedēm.

Kamanu, ragavu, ziemas ceļš – ar sniegu klāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām, ragavām.

Ceļa zīmes – noteikta veida, krāsas un izmēru zīmes uz autoceļiem un ielām satiksmes dalībnieku informēšanai par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu.

Ceļu satiksmes noteikumi. Ceļu policija. Ceļš ir slēgts. Ceļa segums. Ceļu būves strādnieks. Ceļu karte. Ceļu krustojums, sazarojums. Ceļu tīkls.

Novest no ceļa (arī pārn.) – pamudināt uz nepareizu, amorālu rīcību, dzīvesveidu.

Tikt uz ceļa (arī pārn.) – nostabilizēties materiāli vai morāli.

2. Kustības virziens.

Iet taisnā ceļā uz mājām. Zināt, nezināt ceļu. Prasīt, rādīt ceļu. Nomaldīties no ceļa.

pārn. Atrast ceļu uz kāda sirdi. Būt uz pareizā ceļa. Iet savu ceļu.

3. Noejams vai nobraucams posms, atstatums.

Līdz rajona centram jāmēro garš ceļš. Priekšā tāls ceļš.

4. Gājiens, brauciens; ceļojums.

Gatavoties ceļam. Posties ceļā. Doties ceļā. Laimīgu ceļu!  Satikt kādu ceļā. Ceļa nauda, izdevumi.

Labu ceļavēju! – veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.

5. pārn. Cilvēka eksistence, darbība, dzīves gaita; darbības virziens. 

Atskatīties uz noieto dzīves ceļu.

6. Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).

Iegūt izglītību pašmācības ceļā. Nokārtot konfliktu mierīgā ceļā. Dabūt ko likumīgā ceļā. Iedzīvoties negodīgā ceļā. Meklēt ceļu problēmas atrisināšanai.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 196]

ceļš,-a, v.

1. Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.

Satiksmes ceļš. Automobiļu ceļš. Zemes ceļš. Apbraucamais ceļš. Ceļu inženieris.

Sliežu ceļš – zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.

Kamanu ceļš – ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).

[Trīne] devās steigšus taisni no kapiem pa dziļo sniegu lejā uz dīķi. Tikai labu laiku vēlāk nāca citi ciemnieki apkārt pa ceļu .. Birznieks-Upītis 1, 34.

.. tad bij krustceļš, kur kā no kamoliņa attinās četri ceļi uz visām debesu pusēm .. Brigadere 2, 20.

.. māju ceļš [Brīviņos] gludi nograntēts un tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.

Savāds ir tāds ceļš. Daudzreiz tu esi pa to kājām gājis, gan arī traucies ātrās mašīnās, bet ceļš tev rādās arvien jauns un aicinošs. Neparastu pievilcību slēpj šī tumšā, bezgalīgā josta. Kalndruva 5, 15.

Manas dzimtenes tālie ceļi! Kur gan jums sākums, kur gals – pat pie jūras jūs nebeidzat savu gaitu, bet pagriežaties vai nu pa labi, vai pa kreisi, – un atkal uz savas baltās, vasaras saulē izbalojušās muguras aiznesat ļaudis uz priekšu. Purs 1, 225.

// Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.

Ūdens ceļš.

Pa pasaules upju ceļiem iet daudzi komfortabli kuģi. Zvaigzne 52, 7, 11.

Kuģim ir tikai viens ceļš, pa kuru ienākt ostā, – tas, ko rāda vaduguns krastā .. Zigmonte 2, 46.

// Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.

Gaisa ceļš. Ceļš uz Mēnesi.

// Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.

Elpošanas (arī elpojamie) ceļi – deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.

It īpaši straumes žiglums pieaug tur, kur tecei ceļu sašaurina sēre .. Lagzdiņš 3, 31.

Rīšanas aktā svešķermenis nokļūst barības traktā, ieelpojot elpojamos ceļos – balsenē, elpvados, bronhos. Veselība 67, 2, 6.

// pārn. Zobu izlocījums (zāģim).

Izlokot zobus pārmaiņus vienu uz vienu un otru uz otru pusi, rada tā dēvēto zāģa ceļu. To izveido uz abām pusēm izlocītie zobi un zāģa plātnes biezums .. Indāns 1, 26.

„Tam zāģim nemaz nav ceļa!” – „Ceļu es vakar izlocīju.” J. Kalniņš 2, 226.

2. Noejams vai nobraucams posms, attālums.

Tāls ceļš. Īss ceļš.

Laura to [zārku] pārklāja ar .. segu, bet tā, lai sudrabotais eņģelītis ar palmu zaru zārka galā visu ceļu paliktu redzams. Upīts 4, 232.

.. ceļš no Simferopoles uz Jaltu ilgst .. vismaz četras stundas. Zvaigzne 52, 16, 14.

pārn. No jūras dzelmes līdz veikala letei – tāds ir zivju ceļš pie mums. Zvaigzne 68, 18, 8.

// Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.

Ceļu ķēve zinās, vai vienu reizi vien te gājusi .. Upīts 3, 54.

Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu. K. Skalbe 1, 46.

3. Ceļojums. Brauciens, gājiens.

Būt ilgi ceļā. Ceļa nauda.

Ceļa biedrs – ceļabiedrs.

Ceļa soma – ceļasoma.

(Būt) ceļa jūtīs – gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.

Laimīgu ceļu! arī Labu ceļa vēju! – veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.

Pēteris .. dabūja atvaļinājumu, un trīs dienas vēlāk viņš jau bija ar dzimtu ceļā – uz laukiem. Poruks 3, 147.

.. Krišs ceļā satika Lejas Ievu un aprunājās. Ko īsti bija teicis, pats vēlāk nezināja. Kurcijs 4, 291.

Otrā rītā eskadrons devās ceļā .. Visa karavāna lēni un uzmanīgi virzījās uz priekšu. Rīgas Balss 58, 74, 2.

.. viņa [māte] man šorīt atvadoties teica: „Laimīgu ceļu, bērns.” Brodele 17, 203.

4. Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.

Dzīves ceļš.

Kā zināms, rakstnieka ceļu .. [viņš] iesāka ar plašiem, gariem stāstījumiem par dažādu lauku ļaužu dzīvi .. Karogs 57, 12, 90.

Dzīve tev pašā sākumā… tu savā ceļā satiksi daudzus jaukus cilvēkus. Brodele 17, 173.

5. Veids. Paņēmiens. Pieeja.

Iegūt izglītību pašmācības ceļā. Izšķirt konfliktu tiesas ceļā.

.. Kad cirvis atcirties, vai jābeidz darbs? No viena ceļa mums ir jāatstājas, – Kad mērķis paliek, vai var ceļu trūkt? Rainis I, 416.

Pašlaik [valodnieki] meklē ceļus, kā modelēt latviešu valodu, un izstrādā latviešu valodas vārdu lietošanas biežuma vārdnīcu. Zinātne un Tehnika 65, 7, 2.

Ceļa zīme – ceļazīme.

Kas zina, pēc kā pārcēlājs ievērojis šo vietu upē. Te nav koku, nav akmeņu vai ceļa zīmju. Zigmonte 1, 179.

Lai sakārtotos aizbraukšanai, nevajag daudz laika; par ceļa zīmi uz nometni tēvs un māte jau arī būs padomājuši. Bērnība 46, 6, 1.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

ceļš – ceļš; doties ceļā – laistīs ceļā; brauciet pa šo ceļu līdz pirmajam pagriezienam – braucit pa itam ceļam da pyrmuo pagrīzīņa; aizbraukt pa nepareizo ceļu – nūbraukt na pa tam ceļam; ceļa rādītājs – ceļaruode; dot (kādam) ceļu – dūt (kam) ceļu; iet sliktus ceļus fraz. – staiguot na pa taisnim celim
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

cèļš – cèlš, –ļa, ļàm, -ļu, dsk. ģen. -ļu, demin. celĩc, -ĩna. ceļi bi mãlaîņi, rudenĩ ùn pàusarĩ rati lĩdz ruhbãmgãja dubļuôs, vasarã bi labâk, ta ceļi bi sàusâki.

v¥cuôs laĩkuôs šķĩra celĩnu uz viduci ùn [matus] pina divâs pinâs, liẽlas, garas bañtes sèja ìekšã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 208]

ceļš – eja, taka, šoseja, trase

Taisnā ceļā – bez novirzēm, arī bez kavējumiem.

Visi ceļi vaļā (arī pavērti) – radītas (radušās) visas iespējas.

(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu – atbrīvot eju, platību kustībai. Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).

Ceļa cirtējs – jaunā aizsācējs, iesācējs.

Ceļa kāja sar. – ceļakāja.

Nolīdzināt ceļu – novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).

Aizlaist garu ceļu sar. – aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).

Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) sar. – atbrīvoties no kāda cilvēka. 

Novākt no ceļa sar. – padarīt nekaitīgu.

Aplinku (arī aplinks) ceļš – netiešs rīcības veids.

Pa ceļam – kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Vienā kopīgā virzienā.

Atrast ceļu – apmeklēt, apciemot (kādu). Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.

Atrast ceļu uz sirdi – iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.

Ceļi krustojas – saka, ja cilvēki sastopas.

Ceļi (iz)šķiras – saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.

Griezt ceļu – paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām. Vairīties (no kā).

Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu – paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).

Stāties (arī stāvēt) ceļā – kavēt, traucēt.

Mest ceļā sprunguļus – jaukt, traucēt, kavēt.

Noiet (arī noklīst) no ceļa – degradēties, pagrimt.

Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa – nostabilizēties (materiāli vai morāliski).

(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu – aiziet uz savu (citu) pusi. Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Aizkrustot ceļu – traucēt, kavēt, neļaut piepildīt nodomus.

Bruģēt ceļu – darīt kaut ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo.

Ceļa jūtīs – ar braukšanu, aiziešanu saistītā noskaņojumā; gatavībā doties ceļā.

Stāvēt ceļā – būt par šķērsli.

Nokļūt (arī nonākt) uz slidena ceļa – sākt rīkoties amorāli, pagrimt.

Aiziet garu ceļu sar. – pazust; tikt paņemtam, nozagtam.

Ceļš zem kājām (kādam) sar. – drīz jādodas ceļā; stāv priekšā garāks ceļš.

Ceļš nav rozēm kaisīts – saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.

Golgātas ceļš – moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē.
[Sagatavots pēc: LFV 2000: 163–177]

Latviešu terminoloģijā lietvārds ceļš ir plaši izmantots terminu veidošanā arhitektūrā, ceļu būvniecībā, dabas zinātnēs, vēsturē u. c.

absolūtais ceļš, aizsargātais slīdizlādes ceļš, apbraucamais ceļš, apdzīšanas ceļš, apļa ceļš, asfaltēts ceļš, ātrais ceļš, ātrgaitas ceļš, automobiļu piebraucamais ceļš, baļķu ceļš, betonēts ceļš, bitumēts grants ceļš, braucams ceļš, bremzēšanas ceļš, brīvs ceļš piespēlei, brīvskrējiena ceļš, bruģēts ceļš, būvlaukuma [iekšējais] ceļš, caurvedu ceļš, celtņa sliežu ceļš, cementētu šķembu ceļš, centrāles iekšējais savienošanas ceļš, cieta seguma ceļš, daudzstāvu apbūves caurvedu ceļš, dienas ceļš, dīķu zivju ceļš, divjoslu ceļš, divsliežu ceļš, divvirzienu ceļš, drostalošanās ceļš, [dzelzceļa] rezerves ceļš, evakuācijas ceļš, mašīnu ceļš, gaisa trošu ceļš, gaitas ceļš, gājēju ceļš, gājiens (ar vienu halzi nobrauktais ceļš), gājputnu ceļš, galvenais ceļš, grāmatas ceļš, grambains ceļš, grantēts ceļš, grants ceļš, griešanas ceļš, gruntsasfalta ceļš, hidromezgla zivju ceļš, iekšējais ūdens ceļš, iekškvartāla ceļš, ieskrējiena ceļš, izdangāts ceļš, izdevīgākais kuģošanas ceļš, izlocīts (zāģa ceļš), izskalots ceļš, izskrejas ceļš (līdz apstāšanās brīdim), izskrējiena ceļš, jūras ceļš, jūras kuģu ceļš, kamanu ceļš, kāpņveida zivju ceļš, karavānas ceļš, karšu ceļš, koka vairogu ceļš, kokmateriālu izvešanas ceļš (nozarojums), koku [vešanas] ceļš, koplietošanas ceļš, kopulācijas ceļš, kritiskais ceļš, kuģa ceļš, kuģošanas ceļš, [kustības] ceļš, lasīšanas ceļš, lauku ceļš, ledus ceļš, līkloču ceļš, loka ceļš, lokpārklāšanās ceļš, loksnes ceļš, lopu ceļš, maģistrāles ceļš, maksas ceļš, maznozīmīgs ceļš, mazstāvu apbūves caurvedu ceļš, meža ceļš, migrācijas ceļš, nelīdzens ceļš, nobīdes ceļš, noplūdes ceļš, nosēšanās ceļš, noteikts ceļš, paaugstināts sliežu ceļš, pagaidu ceļš, pagrieziena ceļš, pajūgu ceļš, pārdošanas ceļš, parka ceļš, pasta ceļš, pastaigu ceļš, penetrācijas ceļš, perforēšanas ceļš, piebraucamais ceļš, pieejas ceļš, piekaru ceļš, piekļuves ceļš, Piena ceļš, pilns ceļš, pilsētas ceļš, pirmais atvērtais īsākais ceļš, planēšanas ceļš, plats zāģa ceļš, plostu ceļš, pludināšanas ceļš, profilēts grunts ceļš, profilēts zemes ceļš, putnu ceļš, rekomendētais kuģu ceļš, relatīvais ceļš, rezerves ceļš, ruļļu ceļš, sacīkšu ceļš, saimniecības [iekšējais] ceļš, saslēgtas troses ceļš, satiksmes ceļš, sauszemes ceļš, savienošanas ceļš, serpentīns (kalnu ceļš), sertificēšanas ceļš, siekstains ceļš, signāla pārraides ceļš, sinhronizācijas ceļš, slidens ceļš, slīdizlādes ceļš, sliežu ceļš, smilšmāla ceļš, sniega ceļš, spēlētāja pārvietošanās ceļš, spermatozoīda ceļš, starppilsētu ceļš, strupceļš, subkritiskais ceļš (tīkla grafikos), šaurs zāģa ceļš, šķembu ceļš, termodinamiskais ceļš, tirdzniecības ceļš, tramvaja [sliežu] ceļš, tranzītam noteiktais ceļš, treilēšanas ceļš, troses ceļš, trošu ceļš, universālās nosaukumdošanas metodes ceļš, upes kuģu ceļš, upju ceļš, uzbērts ceļš, uzlabots grunts ceļš, valsts nozīmes ceļš, velosipēdistu ceļš, vidējais brīvais ceļš, viensliedes ceļš, viensliežu ceļš, vienvirziena ceļš, vietējais ceļš, vietējas nozīmes ceļš, vilciena rezerves ceļš, zāģa ceļš, ziemas ceļš, zirgu ceļš, zirgu sliežu ceļš, zivju ceļš, žagaru ceļš.

Ergonīmi (organizāciju, uzņēmumu, iestāžu nosaukumi) – Brocēnu ceļš, SIA.

ceļš, lš. k¡lias, gr. kéleuthos ‘t. p.’ Pamatā ide. *kel- ‘celt’, no kā arī la. celt. Vārds ceļš ar celt saistās divējādi. Pirmkārt, senie ceļi cauri mežiem un purviem parasti virzījās pa augstākām vietām. Augstākās vietas apkārtnes reljefā bieži apzīmēja ar *kel- atvasinājumiem (cēls, kalns). Otrkārt, celt nozīmē arī ‘ierosināt, sākt’ („celt naidu”) un ‘vest’ („celt pār upi’’), un ar šiem jēdzieniem senā apziņā dažkārt saistījās ceļš un ceļošana („ceļš ved”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 :164]

angļu – way

baltkrievu – шлях

ivritā – דרך

franču – manière

grieķu – τρόπος

igauņu – viis

krievu – путь

latīņu – via

lietuviešu – kelias

poļu – droga

somu – tapa

ukraiņu – шлях

vācu – der Weg

zviedru – sätt

Četri brāļi skrien pa ceļu. – Ratu riteņi. [LTM 2503]

Liela gara tēva josta,

Nevar pūrā salocīt. – Ceļš. [LTM 659. a]

Zemāks par zāli, augstāks par kalnu. – Ceļš. [LTM 655. a]

Pāri pāriet var, apiet nevar. – Ceļš. [LTM 666]

Ja būtu kājas – sniegtu debesis,

Ja būtu rokas – sasietu zagli;

Ja būtu mēle – visu izstātītu. – Ceļš. [LTM 668. b]

Augstāk

Augstāk, augstāk vedi, taka,
celies, nevarīgā griba!
Kalni ēnas aizās raka,
galotnēs dzirkst saules ziba.

Asi vēji sitas sejā –
pārāk daudz še viņiem spēka,
mīļi glāsta tie tik lejā,
kur nav svētuma, ne grēka.

Klinšu radzes, cik jūs ļaunas –
man jau kājas asiņainas,
ceļu krusto takas jaunas –
vai tik drīz jau prāti mainās?

Vai jau pagurst gars un miesa
atpakaļ grib klusā sētā,
dzīve, teic, kur tava tiesa
tukšot baudu kausu lētu?

Augstāk, vedi augstāk, taka,
vēl par maz man sāpju rētu.
Asinīm kas ceļu slaka,
vienmēr mērķi tura svētu. [Skujiņa 1932 : 12]

Viens pa ceļu gāja

Viens pa ceļu gāja,
priekšā bija māja,
iekšā kādu rāja,
jo viņš nezināja,
kur ir kreisā kāja,
kur ir labā kāja. [Vācietis 2001: 35]

Tenim pienākot, iznāca Kaspars ar Annužu no istabas, kurā bij vēl laikam kādu brīdi par kaut ko sarunājušies. Annužai bij acis izraudātas, un viņa slaucīja stipri asaras, bet Kaspara sejs palika tāds pats nopietns, auksts un ciets kā allaž un varbūt vēl jo vairāk nekā allaž. Iznācis viņš novēlēja īsos vārdos tēvam sēsties uz vezuma un braukt pa ceļu apkārt, bet pats aizgāja pa kāju celiņu pretī. To viņš darīja laikam īpaši tādēļ, lai varētu atrauties no visām jūtelīgām un garām atšķiršanās ierašām, kā arī izsargāties no tām dažādām ziņkārīgām acīm, kas glūnēja ap Oļiņu mājām slepeni uz viņiem, jo Kaspars, drusku un viegļi uz to pusi acis pagriezdams, pamanīja arī pašu Oļinieti aiz stūra skatāmies. Ar Annužu viņš bij atvadījies jau iekšā un arī pieteicis doties līdz ar Teni ceļā, jo viņai bij jāiziet kopā ar to līdz lielceļam un tad jāšķiras. Tenis ieskrēja tik vien vēl veikļi istabā aplūkot, vai nav kas palicis, bet, kad nekā neatrada, tad steidzās drīz ārā, saņēma grožu un laida uz ceļu virsū, iedams pats līdzās kājām; Annuža turpretī ar kādu nastiņu un groziņu uz rokas gāja ratiem līdz. Tā nu viņi izgāja gandrīz visi trīs reizē no mājas, nerādīdami vai arī nenesdami nekādu šķiršanās sāpju un žēluma, ja vien tik Annuža, kura slēpa arī savas asaras.

Annuža, iedama savā nodabā vezumam līdz, atcerējās to Jura dienu, kur viņa priekš daudz apaļiem gadiem pavadīja šos pašus tagadējos izgājējus pa šo pašu ceļu uz Irbēniem, no kurienes atkal šodien pati izvadīja viņus laukā. [Kaudzītes 1964 : 195]

AKLAIS. (Uz Totu tāpat klusi kā visa saruna.)
Žēlo citus? žēlo sevi!
Toti, dēls! ceļš nau tavs!

TOTS. (Dusmīgi.)
Ko tu ķērc vienu laidu:
Ceļš nau tavs! ceļš nau tavs!
Plaka visi pretinieki,
Noliedzēji, atņēmēji, –
Šis man nāks pretinieks!

AKLAIS. Ceļš nau tavs: šim te gals,
Tavu redzu tālu tekam.

TOTS. Ceļš man, tiešām, tālu tek:
Dzīvot man saules mūžu!

AKLAIS. Saules mūžu? kuras saules!
Tās, kas riet uzlēkusi?
Citu zinu: mūža sauli,
Uzlēkusi neriet vairs.
Dod šai saulē citiem dzīvi,
Citā saulē tevim dos!

TOTS. Neredzētājs saules redz!

AKLAIS. Divas saules, divas dzīves:
Vienu redz spulgas acis,
Otru acis nespulgotas.

TOTS. (Nepacietīgi, skaļi pret sauli.)
Viena saule, nāc nu aši!

ĻAUDIS. (Čukst.)
Ko šis grib? veikt i sauli?

AKLAIS. Saule zina savu ceļu,
Zin’ tu savu.

TOTS. Ha, ha, zinu.

AKLAIS. Lūk, kā dairās saule lēcam:
Kam tu neej savu ceļu!?

ĻAUDIS. (Čukst.)
Laiks jau tiešām saulei lēkt! [Rainis 1981 : 455–456]

Jāzeps Grosvalds Sliežu ceļš.

Ārijs Skride Dzelzceļa pārbrauktuve.

Maija Tabaka Ceļš.

Pēteris Kalve Ceļmalas vītoli.