Tradicionālā transkripcija

[bìes:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bi͜es>]


[b] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – zs.



biez- sakne, vārda celms

-s galotne




biez+pien-s

biez+putr-a

biez+zup-a


biez+ād+ain-s

biez+lapj+i


biezais




biezs – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

biez-s biez-i biez-a biez-as

Ģ.

biez-a biez-u biez-as biez-u

D.

biez-am biez-iem biez-ai biez-ām

A.

biez-u biez-us biez-u biez-as

I.

ar biez-u ar biez-iem ar biez-u ar biez-ām

L.

biez-ā biez-os biez-ā biez-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

biez-ais biez-ie biez-ā biez-ās

Ģ.

biez-ā biez-o biez-ās biez-o

D.

biez-ajam biez-ajiem biez-ajai biez-ajām

A.

biez-o biez-os biez-o biez-ās

I.

ar biez-o ar biez-ajiem ar biez-o ar biez-ajām

L.

biez-ajā biez-ajos biez-ajā biez-ajās

V.

biez-ais!

biez-o!

biez-ie! biez-ā!

biez-o!

biez-ās!

 

PAKĀPES

  Pamata
pakāpe
Pārākā
pakāpe
Vispārākā
pakāpe
Vīriešu dzimte biez-s

biez-ais

biez-āk-s

biez-āk-ais

biez-āk-ais

vis-biez-āk-ais

pats biez-āk-ais

Sieviešu dzimte biez-a

biez-ā

biez-āk-a

biez-āk-ā

biez-āk-ā

vis-biez-āk-ā

pati biez-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļaPutra bija tik bieza, ka tajā iedurtā karote palika stāvus.

2) apzīmētājs Džungļi ir biezs mežs, caur kuru gandrīz nav iespējams izspraukties.



bieza jaunaudze, biezs krūmājs, bieza kūla, biezi mati, bieza sūna

biezs dēlis, bieza grāmata, biezs krējums, biezas lūpas, biezs medus, biezs papīrs, bieza siena

biezais ķīselis, biezās pankūkas, biezā sega



biezs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.

.. krūmi, kā likās, kļuva aizvien biezāki un biezāki, un beidzot tiem nevarēja vairs gandrīz ne cauri tikt. Valdis 1, 164.

.. viņi nupat nāca no sadīgušo sējumu apstaigas, kuri, izrādījās, bija biezi un spēcīgi. Brodele 14, 98.

Ar [ķemmes] reto pusi vēl nekas, bet māte pārmaiņus allaž pagrieza arī biezo .. Upīts 4, 132.

// Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).

Bieza cilvēku drūzma.

Gar abām malām pasta kalniņā kāpa biezas kājnieku rindas .. Puiši un meitas, sievas ar bērniem pie rokas, nabagmājas vecenes – divas veselas ļaužu straumes. Upīts 4, 264.

// Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).

Biezs siļķu bars.

Tās [zivis] drūzmējās pie krastiem tik biezā gūzmā, ka cilvēkam ūdenī bija grūti kustēties. Zvaigzne 51, 20, 14.

Saulainā laikā mušas bieziem mākoņiem žūžoja virs stāvošā ūdens .. Niedre 10, 10.

// apst. nozīmē; sar. Ļoti daudz.

Kā (arī ka) biezs sar. – ļoti, ārkārtīgi daudz.

Tots: Kas to velnu saskrējušu [rijā]! Biezs kā skudru, – pilns, ka čaukst. Rainis IX, 367.

.. gar abām [ceļa] pusēm gājēju bij daudz, .. bet tur, kalnā aiz pasta grāvja, ņudzēja gluži biezs. Upīts 4, 262.

Direktora kabinetā cilvēku tik biezs, ka ne apgriezties. Literatūra un Māksla 57, 43, 4.

„.. mežā sēnes, sēnes kā biezs!” Grīva 4, 286.

2. Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).

Biezi tvaika mutuļi.

Biezā rudens rīta migla kļuva redzama, balta, baltāka. Birznieks-Upītis 1, 28.

Dūmu mutuļi kļuva arvien biezāki un tumšāki .. Pionieris 57, 8, 4.

// Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).

Bet ūdens [ezerā] ir melns kā darva un biezs kā auzu ķīselis .. Upīts 3, 60.

Mazajā [dīķī] no kūts satecēja virca, te bija dumbra un zaļas gļotas – tāpēc ūdens biezs un brūns. Lēmanis 2, 44.

// Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: šķidrs.

3. Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.

Vakara krēsla kļuva arvien biezāka, apkārtējie priekšmeti cits aiz cita pazuda tumsas plīvurā .. Jauno vārds 56, 108.

.. tumsa bij tik bieza, ka saredzēt nekā nevarēja. Jaunsudrabiņš III, 421.

Nakts palika biezāka. Nevarēja nekā izšķirt. Viņi .. krūmu pudurus un kokus noturēja par siena kaudzēm. Laicens 2, 154.

4. Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.

Bramanis .. pierāva bļodu tuvāk, ar nazi smalstīja biezāko gaļas šķēli. Biezākās šorīt nebij, viņš uzdūra divas plānākās .. Upīts 4, 203.

Naktī ir stipri snidzis. Bieza sniega kārta klāj laukus .. Fimbers 2, 184.

// Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.

Bieza jaka. Biezs audekls.

.. viņai .. bija milzīgi garš, .. biezs sēru šķidrauts, kas tik pamatīgi aizsedza seju .. Lācis 11, 151.

Viņš staigā, svīzdams biezos adītos kamzoļos .. Brigadere 2, 111.

.. kāds no milicijas darbiniekiem, speciālā biezā treniņu tērpā, ko nevar pārkost pat Altona [suņa] asie zobi, uzsāka savu ceļu .. Zvaigzne 56, 9, 6.

// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.

0,5 milimetri biezs skārds.

Ģipšakmeni sedz vairākus metrus bieza smilts un māla kārta. Zvaigzne 52, 17, 8.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


biezs, -a – bīzs, -a; kļūt biezākam, -ai – bīzēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


biezs – necaurejams (par mežu)


biezsplāns, rets, šķidrs


Bieza āda  sar. – saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.

Biezas ausis  sar. – saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.

Bieza galva  sar. – saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas; saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.

Bieza piere, arī biezs pakausis sar. – saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.

Biezs vārds sar. – lamuvārds.

Biezs gaiss sar. – netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss; nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


UzvārdiBiezais, Biezā; Biezis, Bieze; Biezaitis, Biezaite; Bieziņš, Bieziņa; Biezbārdis, Biezbārde.

 

VietvārdiBiezais, zemniekmāja; Biezais aploks; Biezais ciems; Biezais līcis, pļava; Biezie, zemniekmāja; Biezā kalva, mežs; Biezaji, zemniekmāja; Biezbārdis, zemniekmāja; Biezbārži, zemniekmāja; Biezbārdi, zemniekmāja; Biezaiši, zemniekmāja; Biezēkas, zemniekmāja; Bieziņžīvas, zemniekmāja; Bieznieki, zemniekmāja; Bieznieka dīķis.


biezs, mantots resns; biezs’. Pamatā ide. *bhenĝh– ‘biezs, ciešs, resns’ > b. *benž– > la. biez-. Pamatformai ir arī verbāla nozīme (la. apv. biezt ‘biezēt’). Sakne *bhen– ‘sist, ievainot’ (no kā arī bende) → ‘(uz)tūkt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 125]


angļu – thick; dense

čigānu – gensto

franču – epais

grieķu – μεγάλος

igauņu – paks

krievu – толстый; густой

latīņu – crassus

lietuviešu – tankus

poļu – gęsty

somu paksu

ukraiņu – товстий

vācu – dick

zviedru – tjock; grov



Ko nu pļepi kā bieza putra. [LSP 1225 36227]

Biezs kā Ķūķa grūsla. [LSP 1459 1802]

Biezs kā mētels. [LSP 1802 3419]

Biezas ausis kā zābaku zoles. [LSP 1225 30757]

Biezs kā suseklis. [LSP 1225 17919]


Vārot biezo putru, nedrīkst piesist pavārnīcu pie grāpja malas, citādi biezā putra piedegs.


Bieza, bieza ta birzīte,
Jo tā bieza, jo lapota;
Veca, veca tā meitiņa,
Jo tā veca, jo bagāta. [LD 13118-2]

Trīs dieniņas lāci dzinu
Caur smalkiemi kārkliņiem.
Šāvu bisi, kārkli biezi,
Dūru šķēpu, āda bieza. [LD 30520-0]

Bieza migla man patika,
Rasa manim nepatika:
Migla mani pasargāja,
Rasa deva tautietim. [LD 13340-0]

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt’ lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja. [LD 30578-0]


Apgāds „Zinātne” 2008. gadā izdevis Haralda Biezā pētījumu Dieva tēls latviešu tautas reliģijā. Grāmata ir tiešs turpinājums reliģiju vēsturnieka Haralda Biezā pētījumam Seno latviešu galvenās dievietes, ko apgāds „Zinātne” laida klajā 2006. gadā. Šajā monogrāfijā autors centies atšķetināt to priekšstatu slāni, kas raksturoja seno latviešu Dievu pirms kristietība pārņēma viņa vārdu un ienesa debesu tēva tēlā kristīgus priekšstatus.