bērzs

bērz- – sakne, vārda celms

-s – galotne

bērzu beka, bērzu birzs, bērzu dzimta, bērza galotne, bērzu gatve, bērza krēsli, bērza lapa, bērza malka, bērza mēbeles, bērza miza, bērza ogles, bērza pagales, bērza piepe, bērza pumpuri, bērza skapis, bērza slota, bērzu stādi, bērza stumbrs, bērzu sulas, bērza tāss, bērza zari, bērza žagars

bērzs aug, bērzi dzeltē, bērzs kuplo, bērzi lapo, bērzs zaļo

akmens bērzs, āra bērzs, kalnu bērzs, papīra bērzs, purva bērzs, sēru bērzs

garš bērzs, dzeltenais bērzs, kārpainais bērzs, kupls bērzs, liels bērzs, līks bērzs, mazs bērzs, melnais bērzs, nokarenais bērzs, pūkainais bērzs, sīkstais bērzs, slaids bērzs, smuidrs bērzs, stalts bērzs, tumšais bērzs, zaļš bērzs, zems bērzs, žuburains bērzs

Kad mazu bērziņu nelieksi, lielu nepielieksi.

Skaistam bērzam serde caura.

Loki bērziņu, kamēr mazs.

Bērza oglēs ilgāki uguns stāv.

Bērza ogles ilgi kvēlo.

Bērza virsotne nav jāgriež jaunām meitām, jo citādi apprecēs atraitnis.

Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā; kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudz gadiem dabūs precēties.

Kad rudenī purva bērzi dzeltāni un meža bērzi zaļi, tad būs sausa vasara.

Kad purva bērzi pirmie nodzelt, tad nākošā vasarā ielejās gaidāma laba raža.

Ja bērzs zied agrāk par alksni, būs sausa vasara.

Ja no bērza bieži krīt lapas, tad cilvēkiem un lopiem būs viegls gads.

Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad sagaidāms vējputenis.

Bērza malka jācērt vecā mēnesī, tad ātri izkalst un labi deg.

Bērza lietas koki jācērt vecā mēnesī, egles – jaunā, tad būs viegli.

Bērza žagari jālasa priekš Jāņiem, ka nedabū aizlīgošanas. Tad viņi jāsasutina un jāpiesien pie sāpošas vietas, kur jūt kaulu sāpes. Ja šos žagarus aizlīgojot, tad viņi vairs dziedēšanai nederot.

Kad rudenī bērzs no apakšas dzeltē, tad pavasarī labība jāsēj vēlu, bet, kad no augšas, tad agri.

Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema.

Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad gara ziema.

Ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būs lielas sniega kupenes.

Ja bērziem lapas birst par visiem kokiem vēlāk, tad otrā pavasarī būs plūdi.

Zaļas bērza lapas, apliktas ap miesu, izvelkot tūsku. Bērza lapu, ņemtu no pažagas vai pirts slotas, apslapina un uzliek uz augoņiem, tā sauktām sunsnaglām. Lapai jāstāv tik ilgi, kamēr tā pati nokrīt.

Bērza pumpuri lietojami pret vēdera graizēm. Apmēram pusstopa pudelē jāieber viens kortelis bērzu pumpuru un pārējā tukšā vieta jāpiepilda ar spirtu, tādam maisījumam jānostāv aizkorķētam astoņas dienas. Pēc tam var lietot priekš jeb pēc ēšanas vienu ēdamu karoti reizē.

Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā. [LD 3243-0]

Pura bērzs, pura bērzs,
Kāda tava vieta bija:
Vispirmais tu nobiri,
Vispēdīgi nolapoji. [LD 30632-2]

Priede loka, egle loka,
Bērzs lok’ savu galotnīti;
Dod, Dieviņi, brālīšami
Atrast tādu līgaviņu. [LD12225-0]

Audzi, audzi, pura bērzs,
Apaļāmi lapiņām;
Audzi, audzi sērdienīte,
Apaļiem vaidziņiem. [LD 4472-0]

Manis dēļ, zemes bērzs,
Neaug’ Rīgas ceļmalē,
Te tek Rīgas zeltenītes
Pie tevim slotas griezt. [LD 11055-3]

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērza vietiņā?
Kam tu nāci, bārenīte,
Lielajos dieveros? [LD 5132-0]

Manis dēļ, pura bērzs,
Lapo zelta lapiņām,
Ne no tevis slotu griezu,
Nedz noviru dzīpariņu. [LD17705-0]

Kalnā kāpu raudzīties,
Vai dzeltena bērza lapa;
Ja dzeltena bērza lapa,
Laiks meitiņu bildināt. [LD 13768-6]

Sveša māte raganiņa
Purva bērza slotu grieza;
Mana īsta māmuliņa
Āra bērza pazarītes. [LD 23645-1]

Gan pazinu pura bērzu
Āra bērzu vidiņā;
Gan pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā. [LD 4013-0]

Koki un citi augi

Kādā negaisa naktī viens nabadzīgs vīriņš gājis pa ceļu un gribējis rast patvērumu no lietus zem ceļmalas bērza. Bērzs viņam to liedzis un sūtījis to pie kāda krūma, kas atradies turpat tuvumā. Krūms nabadziņu mīļi uzņēmis.

Tāpēc Dievs aizliedzis bērzam savādāk augt kā tikai ar vienu stumbru, bet krūmam atļāvis plesties, cik plaši vien grib.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Kad Jāņu zāles bija pietiekami salasītas, vainagi nopīti tā, ka visiem pietika, ar zaļumu nastām apkrāvušies, mājas ļaudis atgriezās sētā, un tad varēja sākties sētas pušķošana. Visa mājas iedzīve bija pienācīgi uzposta: celiņi noslaucīti, darba drēbes novietotas ratnīcā, lai viss būtu tīrāks un spodrāks nekā parasti.

Vispirms appušķoja vārtus. Pie vārtu stabiem piesēja sērmūkšļa, ozola vai arī bērza meijas. Par meijām sauca nocirstus veselus jaunaudžu kokus līdz trīs četri metri garumā. Kā pie vārtiem, tā arī pie visām durvīm piestiprināja meijas – gan pie klētīm, kūtīm, gan istabā. Vēl istabā visos stūros salika pa kuplai meijai un arī piestiprināja pie gultu galvgaļiem un kājgaļiem.
[Sagatavots pēc: Senkēviča 1969 : 30]

●

Pretstatā ozoliem un liepām bērzi sava īsā mūža dēļ kā kulta koki izmantoti reti. Zināmi tikai divi kulta bērzi: upuru bērzs Vidzemē, Valkas apriņķa Smiltenes pagasta Līdaciņu mājās, un elka bērzs Zemgalē, Jēkabpils apriņķa Daudzeses pagastā pie bijušā Paceres kroga.

Toties bērzs daudz izmantots zīlēšanā un laika pareģošanā.
[Sagatavots pēc: Eniņš : http://www.dabasretumi.lv/]

Koku glāsti vārgajiem

Mēs dzeram bērza sulu spēkam, bērza pirmās maigās lapiņas priecē acis, mēs sienam bērza zaru pirtsslotiņas – to aromāts un pieskāriens attīra ādu un sajūtas.

Kāpēc bērzs mums var tik daudzpusīgi palīdzēt? Pamatojumu var izlasīt ārstniecības augu grāmatās, bet šoreiz mēģināsim saskatīt bērza būtību, vērojot tā īpašības. Maigums, vieglums, cēlums, pieticība, milzīga aktivitāte un iniciatīva. Bērzs pamanās izaugt pat uz jumta notekcaurulē, tam pietiek ar saujiņu zemes, tā sakne neies dziļumā, bet rūpīgi sakņosies zemes virsējā kārtiņā. Pēc ledus laikmeta pirmais uz ledus vēl nesen klātās zemes izauga bērzs, tas ir tipisks ziemeļu augs. Bērza miza ir tik balta, citiem kokiem tādas mizas nav. Bērzs reti kad sasniedz 100 gadu vecumu, kas ir tik maz, ja salīdzinām ar ozolu, tādēļ bērzs ir jaunības un atjaunošanās simbols. Bērza vieglās sēklas vējš var aiznest ļoti tālu.

Vieglums, maigums un atjaunošanās – tas, kas no bērza mums tik nepieciešams, ja esam ļāvuši rasties izgulsnējumiem, aizsērējumiem, tā var būt skleroze vai kādas ilgstošas slimības sekas.
[Sagatavots pēc: Vides Vēstis 2004 : 50]

Ziemeļeiropas un Āzijas tautām bērzs ir labvēlīgais, sargājošais koks. Šis koks simbolizēja cilvēku tiekšanos augšup un kosmiskās enerģijas nonākšanu uz zemes. Bērzam piedēvēja spēju izdzīt ļauno, tāpēc raganas tika pērtas ar bērza zariem, lai atbrīvotu tās no dēmoniem.

Bērzs ir Igaunijas simbols.
[Sagatavots pēc: Tresiders 2010 : 26]

●

Bērzs ir pavasara un jaunas meitenes simbols, sevišķi Krievijā.
[Sagatavots pēc: Herders 1994 : 25]

Dziesma Ardievas vasarai. J. Petera vārdi, R. Paula mūzika, izpilda M. Zīvere.

Dziesma Viss nāk un aiziet tālumā. L. Vāczemnieka vārdi, R. Paula mūzika, izpilda N. Bumbiere un V. Lapčenoks.

Dziesma Bērzi. F. Bārdas vārdi, H. Pavasara mūzika.

Dziesma Caur kļavām, caur eglēm, caur bērziem. J. Petera vārdi, I. Vīgnera mūzika, izpilda vīru koris “Ķekava”.

Dziesma Miega dziesmiņa. A. Celmas vārdi, G. Riekstiņa mūzika, izpilda G. Riekstiņš.

Bērzu audzes aizņem 29,3 % no Latvijas mežu kopplatības. Visā Latvijas teritorijā sastopami divu sugu bērzi. Kārpainais bērzs aug paugurainās vietās un līdzenumā, bet pūkainais – mitrainēs un pat zāļu purvos. Katra nosaukums izsaka tā raksturīgāko īpašību. Kārpainā jeb āra bērza lokanos un nokarenos jaunos zarus klāj sīkas kārpiņas, bet lapas ir gludenas un spīdīgas. Turpretī pūkainā jeb purva bērza jaunos zarus un lapas klāj mīksti un smalki matiņi. Stumbra mizu abiem veido balta tāss ar tumšām šķērssvītrām, caur kurām koks elpo. Kārpainajam bērzam pēc 20 gadiem, sākot no celma daļas, rodas tumša kreve, kas pakāpeniski pārņem visu stumbru, turpretī pūkainajam tāss saglabājas balta visā dzīves laikā. Bērzs izplatās pašizsējas ceļā. Zied maija sākumā, reizē ar lapu plaukšanu.

Sievišķie ziedi veido sīkas, zaļas spurdzes, kas līdz jūlijam izaug ap 3 cm garas, bet augustā nobrūnē un sadrūp, izkaisot sēklas. Kopā ar sēklām nobirst arī seglapas, kuras atgādina lidojoša putna siluetu.

Bērzi ir izturīgi un mazprasīgi, ieaug pat ļoti sausās un nabadzīgās, kā arī pārlieku mitrās augsnēs. Nobirušās lapas bagātina augsni, bet zaļojošā lapotne, iztvaikojot mitrumu, veicina pārmitru platību sausināšanu.

Pēc 70 gadiem bērzi vairs neaug garumā un sāk novecot; 150 gadus veci koki sastopami parkos, kapsētās un viensētu pagalmos.

Bērzu izmanto daudzveidīgi. Pavasarī tecina atspirdzinošās bērzu sulas. Pumpurus un jaunās lapas lieto ārstniecisku tēju pagatavošanai un ķermeņa kopšanai. Melni kreveļaino bērza piepi, ko sauc par “čagu”, ievāc no augošiem kokiem un lieto pret ļaundabīgiem audzējiem.

Starp Jāņiem un Pēteriem griež zarus pirtsslotām, ziemā – slotām.

No bērza tāss izgatavo cibiņas un citus saimniecībā noderīgus priekšmetus, kā arī dažādas rotaslietas.

Visvērtīgākā daļa ir koksne. No bērza stumbra nolobītās skaidas, klājot vairākās kārtās un salīmējot, iegūst saplāksni.

Bērzu malka ir labākais kurināmais, bet bērza tāss lieliski noder aizkuram.

Latvijā ļoti reti sastopams kārpainais bērzs ar mezglotu stumbru, ko veido punaini izaugumi zem mizas, – to sauc par Karēlijas bērzu.
[Sagatavots pēc: Zviedre 2002 : 32–35]

●

Tā kā bērzu audzes Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no visu lapu koku platības un skaita, varētu domāt, ka dižbērzu skaits ir milzīgs. Tomēr tā nav. Tas acīmredzot ir izskaidrojams ar bērza ne visai garo mūžu. Par dižkoka kritēriju bērziem noteikts stumbra apkārtmērs 3 m (viens no mazākajiem salīdzinājumā ar citiem kokiem). 1974. gadā izdotajā Staņislava Saliņa grāmatā, kur uzskaitīti 626 dižkoki, nav neviena bērza, bet 1977. gadā izveidotajā valsts aizsargājamo 825 koku sarakstā ir tikai viens dižbērzs. Nākamajā, 1986. gada dižkoku sarakstā starp 1530 dižkokiem jau ir 20 baltā stumbra koki. Pašlaik Vides datu centrā iekļautas ziņas par 32 bērziem, kuriem stumbra apkārtmērs mērījumu dienā bija vai pārsniedza 3 m. Patiesībā šim skaitam ir jābūt daudzkārt lielākam.

Visdižākais bērzs pēc stumbra izmēriem aug netālu no krāšņā Valguma ezera Smārdes pagastā, Sausupu un Rudumu māju pagalmā. Tā stumbra apkārtmērs ir 4,19 m. Nelīdzenais, ribainais un punainais stumbrs jau 2,5 m augstumā sadalās divās starās un saules gaismu uzņem ar divām galotnēm, kuru augstums ir 22 m. Kreveļainās mizas stumbrā nav saskatāms neviens sulas urbums. Laikam tieši tāpēc Sausupu bērzs ir varējis izaugt tik varens, veselīgs un krāšņs. Vienlaikus tas ir arī kuplākais bērzs Latvijā.

Otrs resnākais Latvijas bērzs atrasts Lībagu pagastā – lielo šoseju krustojumā starp apvedceļu lokiem, Zemeņu māju pagalmā. Šī dižbērza stumbrs ir 3,71 m resns, un 2,4 m augstumā tas sadalās trijās starās, kuru galotņu augstums sasniedz 25,5 m. Koka veselības stāvoklis ļoti labs, jo arī šo bērzu saimnieki nekad nav izmantojuši sulu tecināšanai. Visas trīs bērza staras saimnieki sastīpojuši ar trosi, lai lielā vējā kāda no tām neatšķeltos.

Iespējams, garākais Latvijas dižbērzs aug Rojas pagastā – netālu no jūras krasta pie Pūrciema upes. Lai gan bērza stumbra apkārtmērs ir tikai 2,87 m (13 cm trūkst līdz oficiālajam dižkoka kritērijam), tā monolītais stumbrs maigo lapu galotni pacēlis 30 m augstumā.

Ir audzes, kur bērzi izstiepušies līdz 35 m augstumam, tomēr to stumbri mežaudzes konkurencē izstīdzējuši ļoti slaidi un tālu atpaliek no dižkoku resnuma. Ziņas par 40 m augstiem bērziem nav drošas.
[Sagatavots pēc: Eniņš : http://www.dabasretumi.lv/]

●

Bērza lapu, pumpuru un sulas ārstnieciskās īpašības ir zināmas jau ļoti sen, un bērza slotas lietošana pirtī labvēlīgi iedarbojas uz visu organismu. Bērza lapas satur miecvielas, ēteriskās eļļas, C vitamīnu, karotīnu, sveķus.

Ja sāp locītavas un lauž kaulus, bez pirtsslotām neiztikt.

Bērza slota ir pati iecienītākā pirtsslota kā latviešu, tā krievu pirtī. Tā ir maiga, mīksta un veselīga ādai. Tieši daudzveidīgās pozitīvās iedarbības dēļ jau kopš seniem laikiem tā tiek visbiežāk izmantota. Bērza slotiņa palīdz pret locītavu un muskuļu sāpēm, attīra ādu, novērš izsitumu un iekaisumu veidošanos, dziedē brūces, nomierina, uzlabo garastāvokli. Bērzu pirtsslotas paplašina sīkos bronhus, uzlabo plaušu ventilāciju, tāpēc pēc pirts kļūst viegli elpot. Bērza slota ir arī labs masāžas rīks. Bērza lapas labi līp pie ķermeņa un uzsūc sviedrus.
[Sagatavots pēc: Lielā pirts grāmata 2003 : 125–126]

●

Tautas medicīnā kā ļoti labu līdzekli dažādu nieru slimību, nierakmeņu un žultsakmeņu gadījumā, kā arī ādas slimību dziedināšanai iesaka lietot bērza lapu uzlējumu bērzu sulā. To dzer pa glāzei no rīta tukšā dūšā un vēl 2 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Svaigu bērzu sulu pa 1 glāzei dzer 2 vai 3 reizes dienā kā vieglu tonizējošu, žultsdzenošu, diurētisku un atkrēpošanu veicinošu līdzekli mazasinības, plaušu slimību, bronhīta, tuberkulozes, neirožu, dzeltes, ekzēmas, arī aterosklerozes un saaukstēšanās slimību gadījumā.

Tautas medicīnā izmanto arī bērzu mizu jeb tāsis. Tās lieto pret malāriju, tūsku, liek uz augoņiem, dezinficē un dziedē brūces kašķa un sēnīšu slimību gadījumā.

Bērzu tāsis izmanto arī daiļamatniecībā pinumu, vācelīšu un cepuru izgatavošanai. Bērzu saknes un lapas lieto tekstiliju krāsošanai zaļā krāsā.
[Sagatavots pēc: Rubine, Eniņa 2004 : 71]

●

Vieni no retajiem Latvijas tāšu pinējiem Vizma un Pēteris Zvirbuļi piedāvā iepazīt savu darbnīcu Līgatnē, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un dalīties savā pieredzē. Te ikviens interesents meistaru uzraudzībā no bērzu tāss var izgatavot vienkāršus priekšmetus.
[Sagatavots pēc: http://www.celotajs.lv/]