Tradicionālā transkripcija
[ac:]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɑʦ]
[a] – īsais patskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – cs.
ac- – sakne, vārda celms
-s – galotne
ac-īm+redz-ot
ac-u+mēr-s
ac-u+mirkl-is → ac-u-mirkl+īg-s
ac-u+liec-(i)-niek-s
ac-u+raug-s
ac-u+zob-s
bezdel-īg+ac-(t)-iņ-a
vērš+ac-s
varž+ac-s
astoņ+ac+is, astoņ+ac+e
brūn+ac+is, brūn+ac+e
četr+ac+is, četr+ac+e
desmit+ac+is, desmit+ac+e
deviņ+ac+is, deviņ+ac+e
div+ac+is, div+ac+e
gaiš+ac+is, gaiš+ac+e
greiz+ac+is, greiz+ac+e
liek+ac+is, liek+ac+e
liel+ac+is, lie+ac+e
meln+ac+is, meln+ac+e
piec+ac+is, piec+ac+e
plat+ac+is, plat+ac+e
septiņ+ac+is, septiņ+ac+e
seš+ac+is, seš+ac+e
simt+ac+is, simt+ac+e
sīk+ac+is, sīk+ac+e
spulg+ac+is, spulg+ac+e
šaur+ac+is, šaur+ac+e
šķīb+ac+is, šķīb+ac+e
šķiel+ac+is, šķiel+ac+e
trij+ac+is, trij+ac+e
tumš+ac+is, tumš+ac+e
vien+ac+is, vien+ac+e
zaļ+ac+is, zaļ+ac+e
zil+ac+is, zil+ac+e
brūn+ac+ain-s, brūn+ac+ain-a
gaiš+ac+ain-s, gaiš+ac+ain-a
liel+ac+ain-s, liel+ac+ain-a
meln+ac+ain-s, meln+ac+ain-a
plat+ac+ain-s, plat+ac+ain-a
sīk+ac+ain-s, sīk+ac+ain-a
spulg+ac+ain-s, spulg+ac+ain-a
šaur+ac+ain-s, šaur+ac+ain-a
šķīb+ac+ain-s, šķīb+ac+ain-a
vien+ac+ain-s, vien+ac+ain-a
tumš+ac+ain-s, tumš+ac+ain-a
zaļ+ac+ain-s, zaļ+ac+ain-a
zil+ac+ain-s, zil+ac+ain-a
acs – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija
–
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
ac-s | ac-is |
|
Ģ. |
ac-s | ac-u |
|
D. |
ac-ij | ac-īm |
|
A. |
ac-i | ac-is |
|
I. |
ar ac-i | ar ac-īm |
|
L. |
ac-ī | ac-īs |
|
V. |
ac-s! | ac-i! |
–
N. Jānis Acs – D. Jānim Acim
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Tavas acis ir skaistas.
2) izteicēja dzīve ir acis uz mūžību.
3) galvenais loceklis – Skumjas acis pelēkā klusumā.
4) papildinātājs – Es nespēju pretoties šīm valdzinošajām acīm.
5) vietas apstāklis – Man acī ir iebiris kāds smilšu graudiņš.
acs ābols, acs baltums, acs dobums, acu prieks, acu skatiens, acu vaina, acu vāki, acs zīlīte
–
acis asaro, acis mirdz, acīm redzams, acis satumst, acis sāp, acis skraida, acis staro, acis šķielē, acis zib
–
adatas acs, bērna acis, Dieva acs, ezeru acis, ērgļa acs, kaķa acis, kartupeļi ar acīm, klimpas ar acīm, Londonas acs, teļa acis, tīkla acis
–
bēdīgas acis, blēdīgas acis, brūnas acis, duļķainas acis, dzēlīgas acis, gaišas acis, godīgas acis, gudras acis, jautras acis, kreisā acs, labas acis, labā acs, laimīgas acis, lielas acis, ļaunā acs, mazas acis, melnas acis, negodīgas acis, niknas acis, nopietnas acis, pelēkas acis, priecīgas acis, raibas acis, sarkanas acis, samtainas acis, sirsnīgas acis, skaistas acis, skumjas acis, spodras acis, spožas acis, suņa acis, šauras acis, šķelmīgas acis, šķības acis, tumšas acis, vaļējas acis, viltīgas acis, zaļas acis, zila acs, zilas acis
–
abas acis, divas acis, trešā acs, viena acs
–
aizvērt acis, aizvērtas acis, atvērt acis, atvērtas acis, blisināt acis, bolīt acis, grozīt acis, ieplest acis, mirkšķināt acis, neskatīties acīs, nodurt acis, pacelt acis, pamest acis, piemiegt ar aci, plikšķināt acis, skatīties acīs, slēpt acis
acs, dsk. ģen. acu, s.
1. Redzes orgāns.
Atvērt, aizvērt acis. Pamirkšķināt ar acīm. Acis sāp, sūrst, asaro. Dzīvas, skumjas, viltīgas acis. Acu dobumi. Acu zīlītes.
Acs ābols – acs galvenā sastāvdaļa, apaļš ķermenis acs dobumā.
Zilas, brūnas, pelēkas, melnas acis (ar šādas krāsas varavīksneni).
Gaišas acis – laba redze.
Tumšas acis – vāja redze (parasti veciem cilvēkiem).
Acis kā kaķim (kā vanagam) – ļoti laba, asa redze.
Zila acs sar. – zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti no sitiena).
sar. Dabūt zilu aci.
2. parasti dsk. Skatiens.
Pacelt, nolaist, nodurt acis. Pārlaist acis apkārtnei. Palaist (aplaist, pamest) acis apkārt. Ar acīm pavadīt. Acis šaudās uz visām pusēm.
Pamest acis uz kādu (uz ko) – ātri, īsu brīdi paskatīties.
Uzmest aci(s) kādam (kam) – ātri apskatīt, uz īsu brīdi pievērsties.
Iemest aci(s) – ātri, arī pavirši ieskatīties.
Pārskriet ar acīm – ātri, arī pavirši pārskatīt, pārlasīt.
Cik tālu acis sniedz – cik tālu var saredzēt.
Iepatikties no pirmā acu uzmetiena – iepatikties no pirmā skatiena, no pirmā brīža.
3. Pumpura vieta , sīks iedobums, padziļinājums (augu pazemes bumbulī).
Izgriezt kartupelim acis.
4. Apaļš veidojums (priekšmetā), kas pēc izskata vai formas atgādina aci.
Adatas acs. Tīkla acis. Gredzena, saktas acs. Sviesta acs biezputrā.
5. sar. Valdziņš (adījumā).
Uzņemt, nolaist acis.
6. sar. Kāršu spēlē – vērtības vienība.
Iegūt, zaudēt acis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 15–16]
acs, acis, dsk. ģen. acu, s.
1. Redzes orgāns.
Lielas acis. Mazas acis. Šauras acis. Šķības acis. Acs dobums.
Acs baltums – acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
Acs ābols – lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
Acs zīlīte – atvere varavīksnenē.
Acu vāki – plaksti.
Visi apklusa, un neviens neskatījās otram acīs, jo lielā nelaimē cilvēks kaunas tāpat kā lielā negodā. Blaumanis III, 11.
Iegrimušajās un izbalējušajās acīs kā divi sīki punktiņi nemierīgi šaudījās melnas acu zīlītes. Karogs 57, 9, 60.
// Varavīksnene.
Zilas acis. Pelēkas acis. Brūnas acis. Melnas acis. Gaišas acis. Tumšas acis.
Skaidras, tumši zilas acis kā vaicādamas pavērās pretim. Saulītis 9, 203.
// Redzes orgāns kopā ar plakstiem.
Mirkšķināt acis. Blisināt acis.
Ne acu nepamirkšķinot – droši, aukstasinīgi.
Zila acs – zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
// Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
Nopietnas acis.
// Cilvēks.
Reta acs ir zagšus varējusi ieskatīties jautro meža bērnu laimē. Skalbe 1, 341.
2. dsk. Redze, redzes spēja.
Kā bez acīm – kā akls.
Gaišas acis – laba redze.
Tumšas acis – vāja redze.
Acis kā vanagam (arī kaķim) – ļoti laba redze.
3. parasti dsk. Skatiens. Redzes loks.
Pievērst acis gleznai.
Ar sapratējas aci viņa pārlūkoja istabu. Upīts XI, 200.
// Novērtējums, uzskats, domas.
Vispār – Laurim Gerles uzskati ļoti patika un Pēterim vēl vairāk. Pēdējā acīs Gerle bija tīrais ideāls. Deglavs 1, 114.
4. Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
Saktas acs. Gredzens ar lielu aci.
Māte viņam nolika priekšā bļodiņu biezputras, dziļu tauku aci vidū. Jaunsudrabiņš III, 393.
// Gaišs, spožs punkts, laukumiņš. Gaismas avots.
Lokomotīves zili nokrāsotā acs meta spokainu gaismu uz tumšo meža sienu. Cīrulis, Imermanis 2, 102.
Es mīlu vakarus ar ielas spuldžu acīm, Tad ļaužu drūzmā tīkas ienirt man .. Dinere 2, 59.
// Mazs iedobums, padziļinājums.
Kartupeļu acis.
5. Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
Adatas acs. Uzņemt adījuma acis. Nolaist adījuma acis. Tīkla acis.
Viņi [zēni] piestāja kuģa priekšgalā, kur no enkura acs karājās sarūsējis ķēdes gals. Bērnība 46, 1, 12.
6. Vērtības vienība (spēļu kārtij).
Dūzim ir vienpadsmit acu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
acs – 1. acs; zaudēt acu gaismu – palikt bez ocu gaišuma; viņš zaudējis acu gaismu – jam aptymsa acs; labas (gaišas) acis – gaišys acs (loba redzeiba); acs zīlīte – acs zierneits (acs leleite); acs lēca anat. – acs lāca; acs dobums anat. – ocudūbs; acs ābols anat. – acs uobeļs; acu slimības – ocu vainis; acu ārsts – ocu uorsts; acu aizsargs – ocusorgs; (kāda) acu priekšā – (kuo) acīs; visu acu priekšā – vysu acīs; nolasīt (kādam) no acīm atbildi – puorskaiteit (kuo naviņ) acīs atsacejumu; no pirmā acu uzmetiena 1); 2) – nu pyrmuo pasavierīņa; skatīties (kādam) acīs – vērtīs (kam) acīs; acu pilieni – ocu lasis; acis krīt ciet (acis līp ciet) – acs lypst kūpā (acs koč ar skalenim sprīd); blisināt acis sar. – bulynuot acs; pievērt acis t. un pārn. – danierkšt acs; raibs sametās (viss ņirbēja gar acīm); ēst grib; acis darba izbijās, rokas darba nebijās – actenis apsabeist, rūcenis padora (acs apsabeist, a rūkys padora); 2. (kartupeļa) acteņa; 3. (gredzena) acteņa; 4. (adatas, tīkla) acs; 5. (adīkļa) kaļpeņš; 6. (kāršu spēlē) acteņa
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
acis – blisenes vienk., blenžamais vienk., kaplodziņi vulg., ačkas vienk., fonāri vienk., prožektori vienk.
Ar acīm apēst (arī aprīt) sar. – ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot; lielās dusmās uzlūkot.
Aci pret aci – tieši pretī, ļoti tuvu.
Acis (ir) pierē – saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Acis aizkrīt – saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Acis atdarās (arī atveras) – saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs.
Acis deg – saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis kā pūcei – saka par ļaunu, niknu skatienu.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet – saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis satumst – redze kļūst vāja; kļūst bēdīgi, skumji.
Acis slapjā vietā sar. – saka par cilvēku, kas bieži raud.
Acis sprāgst no pieres arā (arī laukā) sar. – saka, ja stipri salst; ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņķāri.
Acīm redzams – skaidri saprotams; neapšaubāms.
Acu gaisma – redzes spēja.
Aizdarīt acis – iemigt, aizmigt.
Aizmiglot acis – traucēt patiesi, pareiz uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
Ar acīm pavadīt – sekot ar skatienu.
Ar vaļējām acīm – uzmanīgi, vērīgi, skaidri.
Atvērt (arī atdarīt) acis – atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
Cik tālu acis sniedzas – cik tālu var saredzēt.
Durties acīs – būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Glabāt kā aci pierā – rūpīgi saudzēt.
(Ie)krist acīs – pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
Iemest acis (arī aci) – ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Izlaist no acīm – pazaudēt no redzesloka; pietiekami neuzmanīt.
Kā ar aizvērtām (arī aizsietām) acīm dzīvot – nekā neredzot, nepamanot.
Lēkt acīs sar. – izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
Līst acīs vienk. – uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro; pienākt ļoti tuvu.
Ne acis (arī aci) neaizvērt – neaizmigt.
Ne acu galā (neieredzēt, neciest) – nemaz, nepavisam (neieredzēt, neciest).
Nerādīties acīs – nebūt tuvumā, nebūt redzeslokā.
Neticēt savām acīm – būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Nezināt, kur acis likt – kaunēties, būt neērtā stāvoklī; nezināt, kur skatīties.
No acīm nolasīt – ātri uzminēt (kāda domas, vēlēšanos).
Nodurt (arī nolaist) acis – pavērst skatienu uz augšu (kaunoties u. tml.).
Nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm – saka, ja kaut kas kļūst pilnīgi skaidrs.
Nost (arī prom) no acīm – prom no redzesloka.
Pacelt acis – pavērst skatienu uz augšu.
(Pa)mielot acis – ar patiku skatīties, redzēt.
Paņemt acis pirkstos (retāk rokā) – ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Paturēt acīs – paturēt uzmanības centrā; uzmanīt.
Pārlaist acis – ātri vai pavirši paskatīties.
Pūst (arī laist) dūmus (arī miglu) acīs sar. – melot.
Raibas acis – saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
Raut (arī zagt) acis no pieres laukā – nekaunīgi, pārdroši zagt, alkatīgi rīkoties.
Sacīt (arī teikt) acīs – sacīt (teikt) atklāti.
(Sa)taisīt lielas acis sar. – paust izbrīnu.
Skatīties (ar) abām acīm – ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (ar) kārām acīm sar. – kāri skatīties.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm – vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
Skatīties baltām acīm sar. – skatīties ļoti dusmīgi.
Turēt acis vaļā – uzmanīgi vērot; uzmanīties.
Uzmest ļaunu aci – uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm sar. – nežēlīgi izmantot, izturēties.
Visas acis izraudāt – daudz un ilgi raudāt.
Visas acis izskatīt – ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
Zem četrām acīm – divatā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Acis met zibeņus – saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma pilnus skatienus.
Acis pārgriezis sar. – ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās.
Ar acs kaktiņu – mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
Ar baltām acīm (skatīties) – dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
Ar platām acīm (skatīties) – izbrīnā, neizpratnē, pārsteigumā, bailēs; vērīgi, uzmanīgi.
Ar sausām acīm – bez asarām; nespējot raudāt.
Ar vienu aci – slepus, mazliet.
Bāzt acīs (kādam kaut ko) sar. – uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
Blisināt acis sar. – brīnīties, būt pārsteigtam.
Ieplest acis; arī acis vien ieplest – ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam.
Kā bez acīm – bez spējas saprātīgi rīkoties.
Kur acis rāda sar. – kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
Ļauna acs sar. – skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
Mest acis (arī aci) (uz kādu) – izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
Mest acīs (kādam kaut ko) – atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.
Par skaistām (arī smukām, zilām) acīm sar. – aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
Piemiegt (arī aizvērt, pievērt) acis – izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
Sapņojot vaļējām acīm – iztēloties, fantazēt.
Uz acīm – ar trauka dibenu uz augšu.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 390]
Tekstilrūpniecībā – atspoles acs, pavediena vadacs, šķeterētās acs nīts.
–
Medicīnā – acu ārsts jeb oftalmologs.
–
Anatomijā – acs ābols, acs akomodācija, acs dobums, acs lēca, acs muskuļi, acs palīgaparāti.
Uzvārdi – Actiņš, Actiņa; Baltacis, Baltace; Leikacs, Leikace; Malnačs, Malnača; Mellacis, Mellace; Melnacis, Melnace; Platacis, Platace; Pūgacs, Pūgace; Raibacis, Raibace; Vienacis, Vienace; Zaļacis, Zaļace; Zilacis, Zilace.
–
Vietvārdi – Ace, dīķis; Aces, zemniekmāja; Acpurvs, purvs; Actiņa, laukums mežā; Acu avots; Lielā Ace un Mazā Ace, ezeri; Tumšā Acs, ezers; Zirga Acs, pļava; Baltaču upe.
acs, mantots vārds; lš. akìs, pr. ackis (dsk. nom.), kr., ukr. óko (ssl. oko), bulg. okó, č., p. oko, go. augo (ģerm. *ago; au < a vārda ausō ‘auss’ iespaidā), v. Auge, si. áksi, gr. ósse (divsk.), lat. oculus ‘t. p.’. Pamatā ide. *okO– ‘redzēt, acs’ > b. *ak-. Blakus senajai divsk. formai *aki (abu acu kopējai apzīmēšanai; sal. kr. oчи) jaunāks darinājums *ak-is > la. acis (viensk. forma; šāda forma vēl 17. gs.: „tava laba acis”, Reiters 2, 11) > acs. Ide. *okO– no senākas formas, kur likumsakarīgi pirms patskaņa bijis vēl saknes ieskaņas līdzskanis. Tā reflekss hetu valodā saglabājies š- veidā (šakuOa ‘acs’) un ģermāņu valodās s- veidā (go. saiºan, sav. sehan, v. sehen ‘redzēt’).
Visās ide. valodās, arī latviešu valodā, vārds raksturīgs ar ļoti daudziem nozīmes pārnesumiem. Piem., la. acs apzīmē caurumu („adatas, tīkla acs”), iedobumu („acis kartupelī”), cilpu („adījuma acis”), kā arī redzi („gaišas acis”) un skatienu („pamest acis”). Atvasinājumos un salikteņos ar šo vārdu dažās valodās darināti loga (kr. okнó, a. window burtiski ‘vēja acs’) un avota vai akas apzīmējumi (sal. la. aka, akacis).
Atv. ačka sākotnēji ‘acs (niev.), actiņa’ (ar ekspresīvu saknes līdzskaņa mīkstinājumu; par formu sal. večka ‘vecene’) → ‘vienacis’ (ačkis) → ‘cilvēks ar traucētu redzi’ (ačka ‘vienacis, neredzīgais’) un citā semantiskās attīstības virzienā ‘gudrs un noslēpumains cilvēks’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 55]
angļu – eye
baltkrievu – вока
čigānu – jakh
grieķu – οφθαλμός; μάτι
igauņu – silm
itāļu – occhio
krievu – глаз
latīņu – oculus
lietuviešu – akìs
lībiešu – sīlma (Salacas līb. šīlm, šilm)
poļu – oko
somu – silmä
ukraiņu – око
vācu – das Auge
zviedru – öga
Acis gaišas kā diena, sirds tumša kā nakts.
Acis ir dvēseles spogulis.
Acis ir dzīves spodrie logi.
Acs padara vairāk nekā abas rokas.
Ar acīm vien amatu neiemācīsies.
Brīnies ar acīm, bet strādā ar rokām.
Dažs ar vienu aci redz vairāk, nekā cits ar divām.
Iet, kur acis redz.
Kam nav acu, tam nav gaismas.
Kas kaunas acīs skatīties, tam nav skaidra sirds.
Labāk ar acīm redzēt, nekā sirdij iekārot.
Ļaunas acis nekā laba neredz.
Melo, acīs skatīdamies.
Naspļaun cytam acīs, pošam spļaus.
Ne acu galā nevar ieredzēt.
Nelaid tu otram miglu acīs.
Otra acī skabargu redz, pats savā baļķi ne.
Pieēdis līdz acīm.
Plotys ac’s, šaurs vādars.
Tev acis divas, un mute viena: daudz redzēt, maz runāt.
Tik tumšs, ka ne acī durams nevar redzēt.
Tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest.
Visas acis var aizsiet, bet Dieva nē.
Acīm zagt nav grēks.
Zaļš gar acīm vien nogāja.
Skaties ar abām acīm, klausies ar abām ausīm.
Skaties ar acīm, bet ne ar muti.
Acis zvēro kā vilkam naktī. [Lietuviešu sakāmvārds]
Acis mirdz kā saktas. [Lietuviešu sakāmvārds]
Cilvēki vairāk tic acīm nekā ausīm. [Latīņu sakāmvārds]
No acīm maz labuma, ja prāts akls. [Tadžiku sakāmvārds]
Kas dvēselei tīkams, to acs par skaistu uzskata. [Adigiešu sakāmvārds]
Visspožākās zvaigznes ir tad, kad tās atmirdz priecīgu cilvēku acīs. [Antuāns de Sent-Ekziperī]
Laba mūzika ir skidra kā bērns un gudra kā sirmgalvja acis. [Romēns Rolāns]
Cilvēks, kam, saulē skatoties, acis neasaro, esot svēts.
Ja acī iemetas mieža grauds, tas jāapspaida ar svārku vīli.
Ja acis sāp, tad jāmazgā rīta rasā, jo tad veselas paliek.
Ja izkrīt acu spalviņa un, to aizpūšot, kaut ko domā, tad tas piepildās.
Ja kādam cilvēkam ir izkritusi acu skropstiņa, tad, ja otrs to paņem un aizmet aiz krekla, aizmetējam gaidāma laime.
Kad acis raustās, tad dabūs smieties.
Kad labā acs niez, būs jāraud, kad kreisā – jāsmejas.
Kad nomazgā acis, vajag vispirms rokas slaucīt, tad zobi nesāp.
Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.
Kam zilas acis, tas ir patiesīgs.
Cilvēki, kuriem brūnas acis, tie ir lieli pavēlētāji.
Sarkanas acis ir dusmīgiem cilvēkiem.
Tas cilvēks, kam melnas acis, ir zvērīgs.
Kas nevar otram acīs skatīties, tas ir slikts cilvēks.
Lai acis būtu veselas un varētu labi redzēt, tad caur Jāņu vainagu jāskatās ugunī un jāsaka: „Lai Jānīša uguntiņa stiprina manas acu zīles, spēcina pašas acis, lai visu gadu labi redzēt varu!”
Miezis iznīkst, ja kāds tai acī nejauši iespļauda.
Maza, maza actiņa, laipiņa pāri. – Sakta.
Ne roku, ne acu, tomēr māju sargā. – Atslēga.
Pelēks auns ar vienu aci. – Dzirnu akmens.
Pati saimniece ar vienu aci. – Agrāku laiku roku dzirnavas.
Pelēks zirgs ar vienu aci apēd visu gada algu. – Dzirnu akmens.
Akmens kājas, koka galva, linu acis pa vidu. – Tīkls.
Simtacis jūrā. – Tīkls jūrā.
Pats guļ, acis vaļā. – Zaķis.
Kas raud bez acīm? – Lietus.
Ne acu, ne ausu, bet aklus vadā. – Spieķis.
Kam acis visapkārt? – Zeķei.
Melna sieva, glāžu acis. – Istaba un logi.
Divas rokas, divas galvas, četras acis, sešas kājas. – Zirgs un jātnieks.
Zelta ābols pakrastē. – Acs pierē.
Divas pupiņas tīrumu apsēj. – Acis.
Divas māsiņas abpus kalnam. – Acis un deguns.
Divi mazi lodziņi, caur tiem visu pasauli redz. – Acis.
Divi mazi zirnīši apsēj visu pasauli. – Acis.
Ar divi sietiņi visu pasauli apsijā. – Acis.
Kā pie loga, tā tīruma malā. – Acis.
Divas māsiņas abpus kalnam. – Acis un deguns.
Divas māsiņas katra savā kalna pusē, viena otru neredz. – Acis.
Iz diviem ezeriem tek ūdens bez smiltīm. – Acis un asaras.
Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarot. [LD 6853-0]
Tautas dēlu acis deg
Kā sarkana uguntiņa,
Redzēj’ mani bāliņos
Kā puķīti staigājam. [LD 10766-1]
No tālienes es pazinu,
Kura meita sērdienīte:
Pilnas rokas ievas ziedu,
Pilnas acis asariņu. [LD 4164-1]
Gan pazinu to meitiņu,
Kura liela dziedātāja:
Sārti vaigi, zilas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu. [LD 999-1]
Kur, brālīti, acis liki,
Kad lūkoji līgaviņu?
Kad pārveda sētiņā,
Snauž pirmā vakarā. [LD 21969-0]
Nerādi, tautmeita,
Tik ātri acis:
Ja acis rādīsi,
Bezgode būsi. [LD 18646-0]
Mute, mute, acis, acis,
Ko jūs laba gribējāt?
Mute labu kumāsiņu,
Acis labu cilvēciņu. [LD 20930-0]
Veru durvis, speru kāju,
Metu acis dibenā,
Metu acis dibenā,
Kur sēdēja dēlu māte:
Zveiras acis, lauka piere,
Kā manam kumeļam. [LD 23424-5]
Gan pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērājiņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Kā ezera raudavai. [LD 9826-1]
Man telītes paēdušas
Atsagula ābolā;
Skaudējam acis sprāga,
Caur krūmiem veroties. [LD 29208-2]
Ieraudzījis vien, pazinu,
Kura barga mātes meita:
Sārti vaigi, mellas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu. [LD 11156-1]
Kas, māmiņa, tev kaitēja,
Tev meitiņas baltas auga:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā acis nomazgāja. [LD 2929-1]
Māmiņ mana mīļa, balta,
Kā es tevi aizmirsīšu!
– Kad actiņas neredzēja,
Tad sirsniņa remdēsies. [LD 17248-2]
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nekaunīga vedekliņa:
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Jau actiņas parādīja. [LD 18572-0]
Kas no manu skaistu acu,
Smuidra, gara augumiņa,
Ka darbiņa nedarīju
Kā tās citas mātes meitas? [LD 6657-1]
Vienacīte, Divacīte, Trijacīte
Meitiņai nomira māte, viņa palika sērdienīte. Tēvs pēc kāda laika apprecēja citu sievu, pārveda sērdienītei pamāti. Šai jau pamātei bija trīs meitas; vienai bija viena acs, otrai – divas, trešai – trīs. Pamātes meitas visas bija ļoti slinkas, viņas nevīžoja ne salmiņu pacelt; sērdienītei viņas bija jāapkalpo, un šī to arī darīja nekurnēdama. Bez tam vēl ne pamāte, ne viņas meitas neieraudzīja sērdienīti ne acu galā. Sērdienītei bez visām mājas kopšanām vēl bija jāgana govis.
Reiz pamātei ienāca prātā dot sērdienītei līdzi ganos vilnu vērpt. Sērdienīte paņēma vilnu, aizdzina govis ganos un sāka raudāt, kā viņa, govis ganot, lai savērpj trīs mārciņas vilnas. Viņai raudot, pienāca Raibuļa un prasīja: kālab tā raudot? Sērdienīte izstāstīja: „Pamāte man iedeva trīs mārciņas vilnas, tās man ganos jāsavērpj, Kā lai es to izdaru?”
„Tur es tev varu palīdzēt,” raibā govs teica, „bāz man vilnu pa muti iekšā, tad nāks pavediens pa nāsim laukā un tīsies ap ragiem. Tas būs tik daudz kā redzēt – vilna savērpta.”
Sērdienīte tā darīja, un pēc maza joniņa visa vilna bija pārstrādāta dzijā. Pamāte mājās nevarēja ar savām meitām diezgan vien izbrīnīties, kā sērdienīte varējusi tik ātri savērpt. Otrā dienā viņa sūtīja pirmo meitu ar vienu aci sērdienītei līdzi ganos noskatīties, kas viņai palīdz. Pret brokasta laiku govis iznāca klajumā un sāka atgremot saplūkto zāli. Sērdienīte un mātes meita apsēdās iekost brokastu. Pēc brokasta sērdienīte sāka dziedāt šūpļa dziesmiņu:
„Miga, miga vien’ actiņa,
Drīz aizmiga otr’ actiņa!”
Tikko viņa to bija izdziedājusi, kad mātes meita jau krāca dziļā miegā. Sērdienīte žigli, žigli paķēra vilnu un prom pie Raibuļas. Viens, divi, trīs – vilna bija apēsta, savērpta un dzija notīta. Kad slinkā mātes meita pamodās, tad jau vajadzēja dzīt lopus pusdienā. Mājas māte prasīja savai meitai, kas sērdienītei palīdzējis vilnu savērpt, bet šī nezināja nekā pateikt.
Otrā dienā gāja otra mātes meita ar divām acīm sērdienītei līdzi ganos. Bet ar to arī bija tāpat. Tikko sērdienīte uzdziedāja savu šūpļa dziesmiņu:
„Miga, miga vien’ actiņa,
Drīz aizmiga otr’ actiņa!”
Kad jau miega pūzne, mātes meita, krāca, ka rībēja vien. Arī šī neredzēja, kā sērdienīte savērpa vilnu. Trešā dienā bija trešai mātes meitai ar trim acīm jāpavada sērdienīte ganos. Kad govis atkal apstājās brokasta laikā un ganītājas pašas bija iekodušas brokastu, sērdienīte sāka dziedāt:
„Miga, miga vien’ actiņa,
Drīz aizmiga otr’ actiņa!”
Mātes meitai aizvērās pierē abas acis, bet pakausī trešā acs palika vaļā. Sērdienīte, par nelaimi, nezināja, ka mātes meitai vēl trešā acs. Sērdienīte tūliņ steidzās atkal pie Raibuļas, un vilna drīzi jo drīzi bija savērpta. Tagad mātes meita zināja mājās pateikt, kā sērdienīte tik ātri varēja vilnu savērpt. Pamāte tūliņ lika Raibuļu nokaut. Sērdienīte gan raudāja, gan raudāja, bet Raibuļu tikpat nokāva.
Sērdienīte paņēma Raibuļas sirdi un paglabāja pie vārtiem zemē. Tur nu izauga ļoti skaista zelta ābele lieliem, spožiem zelta āboliem. Bet zelta ābolus cits neviens nevarēja dabūt kā sērdienīte. Kad cits kāds gāja ābolus raut, zelta ābele cēlās gaisos un neļāvās; bet, kad sērdienīte gāja, tad viņa vēl liecās pretī.
Reiz jāja bagāts princis caur sērdienītes tēva mājām. Viņš ieraudzīja zelta ābeli un gribēja vienu ābolu; bet, tikko viņš pēc ābola sniedzās, ābele cēlās gaisos. Princis izsauca visus mājeniekus ārā un solījās to precēt, kas viņam pasniegs vienu ābolu. Visas trīs mātes meitas gribēja skaisto princi kā ēst, tādēļ visas trīs pēc kārtas vien devās pēc āboliem, bet ābele cēlās gaisos. Nokaunējušamies tām vajadzēja atkāpties. Nu gāja sērdienīte. Zelta ābele pati noliecās pretī, lai sērdinīte rauj ābolus, cik patīk. Princis aizveda sērdienīti sev līdzi un to apprecēja.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
●
Vienam ķēniņam trīs princeses. Tās divas – abas vecākās māsas – ir tādas puslaicīgas, bet jaunākā māsa, tā tik daiļa un balta, ka patiesi ko redzēt. Un, zināms, pie sievišķa tā nu vienreiz ir: kurai ar augumu palaimējies, tai tūliņ ar precību citādi atšķiras. Jaunākajai māsai nāk precinieks uz precinieka – vecākām māsām ne rādīties nerādās. Šīs abas tālab zobus vien griež, kā tik varētu jaunākai saskaust, lai precinieki rimtu. Nu gudro šā, gudro tā, beidzot iešot pie raganas pēc padoma. [..]
No rīta bendem bij vest jaunāko māsu uz mežu nolietāt. Šī raud elsodama un nodievojās, cik saprazdama, bet vecākās māsas neiet nabadzīti ne izvadīt. Bendem turpretim daudz mīkstāka sirds, tas, mazākais, paraud līdz, iesacīdamies: „Ko lai dara? Ķēniņa griba jāizpilda!”
„Var gan darīt!” raudātāja ierunā. „Palaid mežā mani vaļām, es jau kāju mājā nesperšu!”
„Neiet, kaut arī gribētu. Ķēniņš jau pavēlēja acis un sirdi pārnest parādīt, kur tad tās ņemšu?”
„Tā maza lieta. Padabū cūciņu, nokauji to, izņemi sirsniņu, izņemi acis un pārnesi tēvu apmierināt!”
„Vai, tā gan labi! Tas bij gudri – tā var darīt!” [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Kā velnam Ancē acis radušās
Senāk velnam acis nav bijušas. Viņš nezinājis, kur acis var dabūt. Izstaigājis visu Anci, acis meklēdams, bet nav varējis atrast acis. Bet tad, par laimi, reiz kāds vīrs nācis no Dundagas uz Anci. Bijis Jaungada vakars. Vīram bijis ļoti auksti. Viņam kabatā bijuši sērkociņi un svins. Viņš sakūris uguni un sildījies. Atcerējies arī, ka ir Jaungada vakars un ka tad mēdz no svina kaut ko izliet. Izvilcis svinu no kabatas un sācis to kausēt. Kausēdams vīrs stipri sadedzinājis rokas un no sāpēm iesaucies: „Kaut tevi velns parautu!” Tūlīt atskrējis velns un prasījis, ko viņš no šā gribot. Vīrs atbildējis, lai izārstējot viņa rokas. Velns sacījis, lai papriekšu ielejot viņam acis. Vīrs sacījis, lai velns papriekšu piesienoties pie celma, citādāk viņš neprotot acis ieliet. Velns bijis ar mieru un piesējies pie tuvējā celma. Tiklīdz vīrs ielējis svinu velnam acīs, tas no sāpēm lēcis un ar visu celmu aizskrējis projām. Tā radušās velna acis.
[Sagatavots pēc: http://ventspilsnovads.lv/]
Teika par Saukas Akli
Saukas pagastā pie Svaru mājām atrodas mazs ezeriņš, apmēram 150 metrus garš un 85 metrus plats. Cilvēki viņu ir iesaukuši par Akli. Kādu dienu rijnieks rijā kaltējis rudzus. Katru dienu riju apmeklējuši velni. Rijniekam tas nepaticis, viņš velnus nav ieredzējis. Rijnieks paņēmis svinu un ielicis katlā, lai svins izkustu. Pienācis klāt velns un prasījis: „Ku tu te dari?” Rijnieks atbildējis: „Vāru jaunas acis”. Velns teicis: „Vai tu nevarētu man izliet jaunas acis?” Rijnieks atbildējis, ka varot, ja tik viņam esot vajadzīgas. Rijnieks paņēmis sietu un uzlicis velnam galvā, bet pieteicis, lai tikai stāvot mierīgi. Rijnieks vēl pateicis, ka viņu saucot par „es pats”. Rijnieks paņēmis svinu un lējis velnam acīs. Velns sācis briesmīgi bļaut: „Man sāp, man sāp”. Velns skrējis projām un kliedzis: „Es tagad akls!” Kad citi velni esot prasījuši, kas tam acis izplaucēja, viņš teicis: „Es pats”. Tā velns skrējis, kamēr iestidzis kādā purvā un kliedzis: „Aklis, aklis!” Tur, kur velns iekritis, palikusi liela bedre, kura piepildījusies ar ūdeni. Vēl tagad to ezeriņu sauc par Akli.
[Sagatavots pēc: http://www.ezeri.lv/]
– Vecmāmiņ, vecmāmiņ, kāpēc tev ir tik lielas acis?
– Lai tevi labāk varētu saredzēt.
– Bet kāpēc tev ir tik lielas ausis?
– Lai tevi labāk varētu sadzirdēt.
– Bet kāpēc tev ir tik liels deguns?
– Mēs taču esam ziloņi, mazdēliņ…
●
– Dakter, man vēders stipri sāp.
– Kas notika?
– Es mežā odziņas ēdu.
– Un kādas odziņas?
– Lāgā nesaskatīju.
– Nu tad jums jānāk nevis pie manis, bet gan pie acu ārsta…
●
Acu ārsts pacientam jautā:
– Apakšējo rindu redzat?
– Jā.
– Lasiet.
– Izdevniecība „Poligrāfija”, 5000 eksemplāru tirāža.
***
Es lūgšanu par tevi,
par tavu nestundu
nakts tumšā ilgi, ilgi
ar asarām skaitīju,
–
līdz nogrimu tad miegā,
bez gala piekusis, drūms.
No manas lūgšanas tumšā
bij izaudzis mirtes krūms.
–
Tas miegā klusi šalca,
kā birze vējiņā šalc.
Es skatos – un tumšzaļos zaros
dreb uzmeties taurenīts balts.
–
Tad nokrīt viņš man uz pieri
un spārniņiem acis sedz.
Ai, debešķīgie sapņi,
ko manas acis nu redz.
–
Un dīvainā mirdzošā laimē
nakts paiet, un bāli nāk rīts.
Es mostos pilns prieka un zinu:
tu biji mans taurenīts! [Bārda 1992 : 303]
–
Vakars
Veras debess spodrās acis,
tumsa klusi dziedāt sāk,
un pa taciņu caur druvu
pirmie sapņi bāli nāk. [Bārda 1992 : 42]
–
Latvju dainas
[..]
Ak, acis – tālās, senās, izdzisušās!
jūs pazināt bez sāpju asarām
vēl skaistumasaras! Kā puķes, pielijušas
ar spožu rasu, tā ir palikušas – –
šais dienās visas lietas apslacītas tām. [Bārda 1992 : 233]
Bērzi
–
[..]
Iet tīrumā salīcis arājs,
vecs, sirms jau; zūd locekļos jauda.
Bet puķu dvēseles viņam
dzied ausīs un vaigus glauda…
–
Birzs malā tumšajām acīm
viņš ilgi mākoņus pētī,
un bērzi dzeltainām rokām
viņa sirmo galvu svētī. [..] [Bārda 1990 : 50]
–
Zemes dēls
[..]
Un brīžam redzu es acis,
kā rudens vakarus skumjas, –
dreb dzeltains apses zars logā
un čuguna debesis jumjas… [..] [Bārda 1990 : 19]
–
***
[..]
Bet tu tur, zvaigznīt, vismazākā,
Kas vistālākā kaktiņā mīti, –
Tu lielajo zvaigžņu noliktā
Par debesu pelnrušķīti.
–
Ko viņas negrib ieraudzīt,
To modrām acīm tu vēro,
Tu skaiti, cik lapiņu zemē krīt
Un cik nolauztu zariņu sēro!
–
Kad tauriņam pārdur sirsniņu
Un kad skudriņu samin – tu zini,
Ak māsiņ, ar vienu actiņu
Tik drusciņ man pamirkšķini! [Aspazija 1959 : 116]
Divas draudzenītes
–
Divas acu samtenītes
Ļoti tuvas draudzenītes:
Viena zin, ko otra dara,
Abām kopā liela vara:
–
Kam tās uzmet savas gailes,
Viņas uzliek lielas spailes –
Ko tās ietīklotu tura,
Deg uz mīlas ugunskura. [Aspazija 1959 : 187]
Viens no viņiem ievaicājās, kur Edgars bijis.
„Biju… tāpat…” Edgars īsi atbildēja un apsēdās.
Kučiers paskatījās uzmanīgi puiša ģīmī.
„Tāpat?… Un acis zib kā kaķam, un ģīmis notvīcis kā malkas nesējam! Tāpat gan!”
„Un, kad es teikšu, kur es biju, tad tak neticēsi: biju parkā.”
„Viens pats?”
„Jā.”
„Melis.” [Blaumanis 1965 : 123]
DZIRKSTĪTE. Un tev acīs,
Ak, kāda tavās acīs gaisma atspīd!
It kā no neredzamas saules. –
GUNA. Es –
To redzu.
DZIRKSTĪTE. Tu to redzi? Kur tā spīd?
Pie kādas debess?
GUNA. Pie tās debess, kura
Vēl nav radīta.
DZIRKSTĪTE. Ak, kādēļ es
To neredzu!
GUNA. Reiz tu un citi visi
To ieraudzīs. [Aspazija 1959 : 360]
Acs – Saules, Dieva pārraudzības, gudrības un dvēseles simbols.
Ieva Iltnere Pērles, Es nevaru atraut acis.
Normunds Brasliņš Skatiens I.
Juris Dimiters Klusā daba ar aci.
Helēna Heinrihsone Lielā acs, Mazā acs, Rudolfs, Make-up.
Andrejs Ameļkovičs Acis un ainava, Sievietes acis, Acis.
Kristians Brekte 4etrace.
Autore A. Otomere.
Dokumentālā filma Acu mirklis (1999). Režisore Ilona Brūvere.
Animācijas filma Čiža acīm (2007). Režisors Edmunds Jansons.
Vizuāli izteiksmīgos un spilgtos dienasgrāmatas zīmējumos rīdziniece Irīna Piļke, saukta arī par Čižu, vairāk nekā astoņdesmit gadu ilgā mūža laikā fiksējusi un attēlojusi savu dzīvi. Ikdienas vitālajā, nedaudz ironiskajā vērojumā atspoguļojas gan Otrā pasaules kara beigas, gan padomju laiku Latvija.
Dziesma Tautas acis. Māra Čaklā vārdi, Raimonda Paula mūzika.
Dziesma Acis veras, aizveras. Raiņa vārdi, Ilgas Reiznieces, Gata Gaujenieka mūzika.
- Cilvēks acis samirkšķina vidēji 12 reizes minūtē, 10 000 reizes dienā.
- Tos, kuri neatšķir noteiktas krāsas vai arī vispār neredz krāsas, sauc par daltoniķiem. Visbiežāk daltoniķi neatšķir sarkano no zaļās krāsas.
- Cilvēka acs vidēji sver aptuveni 28 gramus, tās diametrs ir 2,5 centimetri.
- Cilvēka acs var atšķirt aptuveni 500 pelēkās krāsas toņu.
- Raudāšanas laikā vienmēr ir arī iesnas, jo asaras satek degunā.
- Nav iespējams nošķaudīties, nesamirkšķinot acis.
- Zīdaiņi raud bez asarām līdz 1–3 mēnešu vecumam. Piedzimstot zīdainis neatšķir krāsas.
[Sagatavots pēc: http://converyoptometrists.com/]