Tradicionālā transkripcija

[vasàrsvtki]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vɑsɑrsvæːtki]


[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[v] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, platais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

 

Četrzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



Vasar-sakne

-svētk-sakne

Vasarsvētk- – vārda celms

-igalotne



Vasarsvētkipatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Daudzskaitlinieks.

  vsk. dsk.
N. Vasarsvētk-i
Ģ. Vasarsvētk-u
D. Vasarsvētk-iem
A. Vasarsvētk-us
I. ar Vasarsvētk-iem
L. Vasarsvētk-os
V. Vasarsvētk-i!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki.

2) izteicēja daļa – Šie bija neaizmirstami Vasarsvētki

3) galvenais loceklis Dēla desmitie Vasarsvētki.

4) apzīmētājsVasarsvētku rīts ir miglains.  

6) papildinātājs – Visi šodien svin Vasarsvētkus.

7) laika apstāklisVasarsvētkos sabrauca daudz ciemiņu.



Vasarsvētku apsveikums, Vasarsvētku dievkalpojums, Vasarsvētku draudze, Vasarsvētku dziesmas, Vasarsvētku ēdieni, Vasarsvētku festivāls, Vasarsvētku kartītes, Vasarsvētku koncerts, Vasarsvētku kustība, Vasarsvētku lūgšanas, Vasarsvētku nozīme, Vasarsvētku paražas, Vasarsvētku pasākumi, Vasarsvētku sadancis, Vasarsvētku sprediķis, Vasarsvētku ticējumi, Vasarsvētku tradīcijas, Vasarsvētku zaļumballe

 

krāšņie Vasarsvētki

 

pirmie Vasarsvētki

 

apsveikt Vasarsvētkos, dejot Vasarsvētkos, svinēt Vasarsvētkus

 

Priecīgus Vasarsvētkus!



Vasarsvētki

Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara atnākšanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.

Sprediķis Vasarsvētkos. Priecīgus Vasarsvētkus!

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


Vasarsvētki

Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara atnākšanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.

Vasarsvētku draudze – baptisma paveids.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


Vasarsvētki – Vosoras svātki

[Sagatavots pēc: Bērzkalns 2007 : 551]


Vasarssv¥tki – Vasarsvētki. Vosoryssvàtkys śińìe, eja vàinaks i łyka gùvòm ap ro²ìm. ìe ìrhì, ùtrì i trešì Vosoryssvài). [Sagatavots pēc: Reķēna 1998 : 546]


ErgonīmiDobeles Vasarsvētku draudze, draudze Dobelē; Vasarsvētku draudze „Atvērtā debess”, draudze Gulbenē. Vasarsvētku draudzes Salaspilī, Venstpilī, Valdemārpilī, Liepājā, Kuldīgā, Jelgavā, Aizputē, Koknesē, Stendē, Gardenē, Līvānos, Olainē, Krāslavā u. c.


angļu – Pentecost

baltkrievu – Cёмуха; День Святой Троицы

franču – Pentecôte

grieķu – Πεντηκοστή

igauņu – Nelipühad

krievu – Пятидесятница; День Святой Троицы

lietuviešu – Sekmìnės

poļu – Zesłanie Ducha Świętego

ukraiņu – День Свято́ї Трі́йці

vācu – Pfingsten

zviedru – pinse



Še tev, pīlīt, Vasarssvētki, Jāņi vairs nav tālu.


Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.

 

Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert. Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.

 

Tie senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.

 

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.

 

Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.

 

Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.

 

Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot, nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems, tas arī licēju apprecēs.

 

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

 

Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.

 

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.

 

Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.

 

Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.