Tradicionālā transkripcija

[vanaks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vɑnɑks] 


[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – gs.



vanag– – sakne, vārda celms

-sgalotne




vanag+ac-s

vanag+zirņ-i

zvirb-uļ+vanag-s




vanagspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

vanag-s

vanag-i

Ģ.

vanag-a

vanag-u

D.

vanag-am

vanag-iem

A.

vanag-u

vanag-us

I.

ar vanag-u

ar vanag-iem

L.

vanag-ā

vanag-os

V.

vanag-s!

vanag-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDzeltenais vanags lido ar 100 km ātrumu stundā.

2) izteicēja daļa – Vāveru ienaidnieks ir vanags.

3) galvenais loceklisVientuļais vanags.

4) papildinātājs – Drustos mežsargs nošāvis milzu vanagu.

5) apstāklisDzeguze pārtop peļu vanagā.

6) apzīmētājsPīles dējot olas vanaga ligzdas tuvumā.



vanagu dzimta, vanaga skatiens, vanaga spārni

 

peļu vanags, vistu vanags, zvirbuļu vanags

 

vanags riņķo, vanags lidinās



vanags, v.

Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels, plēsīgs, pelēki brūns putns ar garu asti, garām kājām un samērā īsiem spārniem.

Vistu vanags, zvirbuļu vanags. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1149]


vanags, -a, v.

1. Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.

Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) – ļoti laba redze.

.. augstu gaisā peld vanags, nekustinādams izplestos spārnus un asām plēsoņa acīm vērodams pļavu .. Grīns 1, 340.

2. dsk.; zool. Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


vanags – vonogs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


vanags s. – vonogs. Vanags. vonoǵi ćîš aûkšy `iińei i grìžâs iz ìtys, i erâs sava làuìejuma.
 [Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 541]

 

vanags vanags. acis spîd kâ vanagah
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 493]

 

vanags s. – vanaks. demin.vanadzĩc. te viêndìe vanags skrèja, ta tâdi baîlîgâki palikuši cãļi. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 671]


Kā vanags pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi.

 

Utu vanags vienk. saka, kādu nolamājot, nicinot.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 522–523]


Agronomijāpurva vanagnadziņi, ragainie vanagnadziņi, vanagvīķi, vanagzirņi.


Ornitoloģijāvistu vanags, zvirbuļu vanags, vanagu dzimta.


Kā varbūtējs priekšvārds Vanags pierakstīts Rīgā 1578. gadā.


UzvārdiVanags, Vanaga; Vanadziņš, Vanadziņa; Daugavvanags, Daugavvanaga; Vecvanags, Vecvanaga; Jaunvanags, Jaunvanaga; Jaunvanadziņš, Jaunvanadziņa.

 

VietvārdiJaunvanagi, viensēta Beļavā, Strados u. c.; Kalnvanagi, viensēta Slampē; Vanagi, skrajciems Demenē, Asarē u. c.; Vanagi, viensēta Piltenē, Blīdenē u. c.; Vanagkalni, kalns Rendā, Priekuļos u. c.; Vanagkalns, kalns Vecpilī, Lībagos u. c.; Vanagpurs, purvs Dundagā; Vanagpurvs, purvs Brīvzemniekos, Usmā u. c.; Vanagu birze, mežs Zaubē; Vanagu dīķis, dīķis Veselavā un Demenē; Vanagu ezers, ezers Skujenē; Vanagu gārša, mežs Sējā; Vanagu grāvis, grāvis Ģibuļos; Vanagu iezis, krauja Drabešos; Vanagu jaunie kapi, kapsēta Upmalā; Vanagu kalns, kalns Jumurdā; Vanagu kapi, kapsēta Blīdenē, Bukaišos u. c.; Zaubē; Vanagupīte, upe Mālpilī.

 

Ergonīmi – Vanags, mednieku biedrība; Vanags, SIA; Vanags drošība, SIA; Vanags un partneri, SIA; Čūska un vanags, SIA; Kurzemes vanags, Kuldīgas nedzirdīgo sporta klubs; Vanagi, zemnieku saimniecība; Tēvzemes Daugavas Vanagu biedrībaDaugavas Vanagi Latvijā, biedrība.


vanags, mantots vārds; lš. vanagas ‘t. p.’, pr. sperglawanag (*sperglawanagis) ‘zvirbuļu vanags’, gertoanax (*gertōwanags) ‘vistu vanags’. Par vārda cilmi ir dažādi uzskati. Tradicionālais uzskats (Lidēns), ka pamatā ide. *Oen– :*un– ‘tumšs’ ar pied. –ag-, kas daudzos ide. cilmes dzīvnieku nosaukumos. Pēc Maheka uzskatiem, vārds aizgūts no irāņu valodām; pamatforma bijusi *Oarag-, no kā čehu raroh, poļu raróg ‘klijāns’. Ticamāks liekas Abajeva uzskats, ka pamatā skitu van– ‘uzvarēt’, kam pievienots pied. –ag-; tādā gadījumā vanags sākotnēji ‘uzvarošais’ vai ‘uzvarētājs’.

Pēc Mažuļa uzskatiem, vārda pamatā ir ide. *Oen– ‘sist, pērt’, no kā la. apv. vietēt ‘pērt’. 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 481–482]


angļu – hawk

baltkrievu  ястраб

čigānu  vánagòs

franču – le faucon

grieķu γεράκι

igauņu – haugas; kull

ivritā – נץ; אַיָה

krievu – ястреб; сокол

latīņu – accipiter

lietuviešu – vanagas

lībiešu – kuļ

poļu – jastrząb; sokół

somu – käpy

ukraiņu – шишка

vācu – der Habicht; der Falke

zviedru – hök; falk



Acis kā vanagam.

 

Skaiti vien cāļus, gan vanags kādu noķers.

 

Lai tev Dievs dod veselību, zvirbuļa mūžu – kad vanags nāk, lai apēd.

 

vanags vistai uzklupis.

 

Putniņu, kas agri dzied, noķer vanags.

 

Gudrs vanags paslēpj nagus.


Saimniekam uz izparas [nolietotas pirts slotas] trīs reiz jāapjāj savas mājas robežas, lai vanags cāļus neaiztiek.

 

Lai vanags neēstu vistas un cāļus, tad saimniecei vajag Jurģa dienas rītā uzkāpt uz istabas, ielikt pa drusciņai no šai dienā nodomātiem ēdieniem mazā kastītē, to aizbāzt aiz spāres un teikt: „Tev, vanag, nav brīvu drīzāk vistas ēst, kamēr izēdīsi šo kastīti.”

 

Ja vanags stipri nes vistas, tad vajag jaunā mēnesī izkurināt krāsni maizes cepšanai. Krāsns jāizslauka ar jaunu slotu, un tā jāiesprauž ar kātu zemē, tā kā slota rāda uz tukšumu (ziemeļu) pusi, tad vanags vistu neaizskars, lai ēstu arī ar tām kopā.

 

Lai vanagi nekristu vistām un citiem māju putniem virsū, tad vajag uzspraust garā kārtī apslaucītu slotu un uzcelt sētas tuvumā.

 

Lai vanags vistu nenestu, mājās uz mieta jāuzmauc caurs pods.

 

Ja vanags daudz lidinās ap māju, tad vajag ielikt pastalā vistas olu un izvazāt tālu pa mežu un mežā olu atstāt, tad vanags vairs vistām neuzglūnēs.

 

Ja pavasarī iemet 9 mezglus sarkanā diegā, tad vanags neķer vistas un cāļus.

 

Lielais pelēkais vanags kliedzot uz lietu.



Liels vanags laižas pa gaisu rūkdams. – Lidmašīna.


Atskrēja gaisa lidinātājs, aiznesa gaismas saucēju. – Vanags un gailis.

 

Atskrien gaisa lidinītis,

Nones dienas ausekliņu,

Izliek uz zemes ķempētāja,

Noplēš ādu, sakapā miesu. – Atskrien vanags, noķer gaili, izliek uz ecēšas, noplēš ādu, sakapā miesu.



Atminiet, sveši ļaud’s,

Kāda spalva vanagam?

– Tāda spalva vanagam,

Kā ķeizara sulaiņam. [LD 26033-0]

 

Šam bij’ nagi, tam bij’ nagi,

Vanagam skarbi nagi:

Tas noķēra cielaviņu

Jūras vidū uz akmeņa. [LD 2589-3]

 

Div’ pelēki vanadziņi

Teju vien lidinās,

Gribēj’ manu vainadziņu

No galviņas nodabūt.

Sviež’ ar šautru vanagam,

Lai vainagu nedabū. [LD 14203-0]


Plēsīgais vanags pats tiek saplēsts

Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: „Izmāci mani arī tā pogāt!” „Labi, labi! Bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk, un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj vienu lakstīgalas bērnu un aprij. Pārnāk lakstīgala – vanags pretim: „Es tavu bērniņu izmācīšu par kalēju un, ja gribi, vēl tos citus arī.” Bet lakstīgala nedeva tos citus bērnus. Kā nedeva, vanags sakampa bērnus ar visu māti un aprija. Bet vēlāk meža malā lapsa atkal saplēsa pašu vanagu.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Rāpuļi un vanags

Vienreiz krupis brauca pa mežu ar baltas maizes vezumu un satika vēzi. Vēzis lūdzās krupim vienu baltu maizi, un krupis iedeva arī, lai ēd. Kamēr šis ēda, ieradās kurmis, varde, sisenis un gribēja baltu maizi atņemt. Šis nedeva, un nu izcēlās ķilda. Bet vanags, ķildniekus ieraudzījis, nolaidās zemē, aprija visus četrus un taisījās atkal patlaban aizlaisties. Bet tai pašā brīdī mednieks – kur gadījies, kur ne – nošāva vanagu un atdeva sunim, lai apēd. Mednieka suns apēda vanagu un palika tik trekns, ka nespēja ne godīgi vairs paskriet.
[http://valoda.ailab.lv/]



***

 

kad vanags

kad vanags augstu

kad vanags augstu sašauts

kad vanags augstu sašauts kristu

kad vanags

kad vanags zemāk

kad vanags zemāk nolaižas

kad vanags zemāk laidīsies par vistu

ar spārniem

ar spārniem salauztiem

ar spārniem salauztiem pa zemi

ar spārniem salauztiem pa zemi velsies

par viņu augstāk vista nepacelsies. [Kazāks 1977 : 13]

 

 

***

 

Vistu vanags.

Zvirbuļvanags –

Man jau kopā

Divi sanāk.

Peļu vanags.

Mušu vanags

Nu jau visi

Četri sanāk.

Kam vēl vairāk

Skaitot sanāks –

Melošanā

Mani panāks. [Goba 1983 : 4]

 

 

Vanags

 

Vai redzi vanagu, kas augstu gaisā griežas,

Ar rīta spožumu viss karaliski vīts.

Te slīd pa vējam tas, te pēkšņi apkārt sviežas

Un spārniem izplestiem uz vietas ilgi trīc.

Tam blāzmains mākonis kāds mirdzot paiet garām,

Un asāk uztverams tad kļūst uz brīdi tas –

Nu skaidrāk redzēt var, ka – it kā zūdot svaram –

Tas pamazām arvien vēl augstāk paceļas.

 

Gaiss spožās dzirkstīs zib zem zilā debess juma,

Pa brīžam noglāsta to saules spožums dzīvs,

Un cilvēks vēro to no krietna attāluma,

Cik tomēr tas ir cēls, cik nesaistīts un brīvs –

Viņš slīd tik mierīgi pa gaisa āri plašo,

It visam – visam pār šai brīdī pacēlies;

Zem viņa meži šalc, zem viņa zeme dvašo,

Bet tagad viņš no tās ir it kā atrāvies.

Un zilgmes mirdzumā viņš lidinās tik augstu,

Ka dažu brīdi to pat grūti ieraudzīt,

Un mēs – mēs paceļam virs acīm cieši plaukstu,

Lai saviem skatieniem to varam pavadīt.

Un, kaut viņš projām slīd pār pļavām, mežu jomām,

Pār zaļiem tīrumiem, kas maigu vilni veļ,

Tas tomēr saskaras kaut kā ar manām domām

Un, saviļņojot tās, ir mani augšup ceļ. [Bārda 1976 : 84–85]

 

 

Vanags

 

Zildziļā debess dzīlē vanags dus,

Dus spārniem izplestiem virs vieglā vēja.

Neviena acs to kāpjam neredzēja,

Ne spārnu gali skrejot nezibēja,

Ne ēna neaizkāra mākoņus.

 

Nu lēnos lokos šūpodamies slīd

Caur karstiem stariem, saltu debess sniegu,

Kā sapņotājs ar nebeidzamu miegu,

Un rotādams ar debess dvašu liegu,

Viņš pašā gaismas klēpi mierīgs spīd.

 

Bet bīstiet vanagu! Tā skaudrā acs

No augstumiem uz zemi raugās spoža,

Jums nezinot un neredzot tā moža,

Un viņa gaita ir kā šautra droša,

Kad krīt no padebešiem vanags pats.

 

Kā zibens ass un bargs mans vanags krīt

Un nežēlo, un dziļi cērt un sīvi.

Kas vieni iet – tie mūžam grib būt brīvi.

Kaut liekas jums, tie sapņos vada dzīvi,

Kāpj augstu gars, to nevar sasaistīt. [Dagda 1943 : 13]

 

 

Nebēdne meitene

 

[..]

Es esmu nebēdne meitene!

Ja mani ar labot sāks,

Tikpat nekas tur neiznāks.

Pa laukiem un grāvjiem tik mīlu skriet,

Mati juku jukām ap galvu man iet!

Diezin – vai kāds mani noķertu?

E, niekus! – Es to neticu!

Es palieku nebēdne meitene,

Kā meža vanags man dvēsele!

Lalala! Lalala! [Aspazija 1959 : 73]

 

Vārds vanags izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Leona Paegles dzejas krājumā Jauno vanagu sasaukšanās (1921);

Velgas Kriles dzejas izlasē Vanagi (1995).


Nu mēs kļuvām pavisam droši. Mēs atstājām savu paslēptuvi un iznācām laukmalē. Jānis nāca, lepni kūpinādams savu papirosu. Arī mēs dabūjām pa dūmam, un Rudis saņēma priecīgs savu cepuri.

„Pušu!” viņš ar asarām iesaucās, ieraudzījis, ka cepures nags pārlauzts. „Nudien pušu!”

Nu Rudis steigšus vien kāpa uz kārtīm un pilnā kaklā kliedza aizgājējam pakaļ:

„Peļu Vanags! Ei! Peļu Vanags!”

Vanags atgriezās un kratīja dūri.

Rudis kratīja pretim.

„Peļu Vanags! Vai tev nav peļu, ko rīt, ka plēsi cilvēkiem cepures!”

Nu „peļu Vanags” sitās atpakaļ.

Mēs uzreiz bijām skujās kā zaķi. [Jaunsudrabiņš 2007 : 200–201]

 

Dižbites, kā jau meža māju, it bieži piemeklēja vanagi, tāpēc vistas turēja zem tīkla. Torīt viena bija no tīkla apakšas izkārpījusies un staigāja pa sētsvidu. Zibsnis, un vanags virsū! Mīļotante iebrēcās, savicinājās, vanagam izkrita aizplēstā vista. Vanags aizlaidās. Vista palika maurā.

No vanaga aso nagu uzšķērstās guzas vēlās sīki akmentiņi un dzeltena putra. Vista vārgi ķērca un raudzīja celties, bet nevarēja. [Belševica 1996 : 209–210]


 ●

Vārds vanags izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Viļa Lāča stāstā Vanadziņš (1936);

Aīdas Niedras stāstu krājumā Vanagu ligzda (1937);

Teodora Zeltiņa romānā Vētras vanags (1943);

Jāņa Dimanta stāstu un humoresku krājumā Vanaga acs (1963);

Andra Kolberga stāstu krājumā Vanags (1974);

Dagnijas Zigmontes romānā Vanags pār Zāģeriešiem (1979).



Vanags viduslaikos kristiešu mākslā bija nāves simbols.
[Sagatavots pēc: Becker 1996 : 292]



Anita Meldere Klusā daba ar vanagu (1979).


Gustavs Šķilters Vanags (oriģinālgrafika).

 

Jeļena Antimonova Veca franču mistērija par vanagu. III (1980; grafika).

 

Dainis Rožkalns Piltenes vanadziņš. I. Cikls „Rekviēmi un cerības” (1983; grafika).



Animācijas filma Vanadziņš (1978). Režisors Arnolds Burovs.

Filma uzņemta pēc Viļa Lāča stāsta motīviem.


Dziesma Daugavas vanagi. Viļa Plūdoņa vārdi, nez. aut. mūzika.

 

Dziesma Lai nu paliek šoruden. Ilzes Kalnāres vārdi, Jāņa Norviļa mūzika.


Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagi ir bezpeļņas nevalstiskā labdarības biedru organizācija ar vairākiem uzdevumiem:

  • pulcēt latviešus visā pasaulē vienotas tautas kopības saglabāšanai;
  • kopt un uzturēt latviešu starpā varoņgaru, nacionālo vienotību un morālisko stāju;
  • palīdzēt grūtībās nonākušiem tautiešiem;
  • atbalstīt un veicināt latvisko kultūru, izglītību un jaunatnes attīstību;
  • aizstāvēt Latvijas neatkarību un brīvību;
  • stiprināt ticību Latvijas valstij;
  • godināt visus karavīrus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību;
  • sadarboties ar cilvēkiem no citām tautām kopējo interešu un mērķu sekmēšanai.
    [Sagatavots pēc: http://www.daugavasvanagi.us/]

 

Aleksandrs Vanags ir spilgta personība tajā Rīgas arhitektu plejādē, kura galvenokārt 20. gs. sākumā izveidoja pilsētas centra raksturīgo seju. Var atrast formās pat ļoti atšķirīgus A. Vanaga darbus, taču galvenokārt viņš bija nacionālā romantisma meistars.
[Sagatavots pēc: http://www.jugendstils.riga.lv/]

 

Senajā Ēģiptē cilvēka dvēsele (ba) tika attēlota kā vanags ar cilvēka galvu.
[Sagatavots pēc: http://smilsuterapija.1w.lv/]