Tradicionālā transkripcija

[ũsas]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[uːsɑs]


[ũ] – garais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ū.

 



ūs-sakne, vārda celms

-asgalotne



ūsas

→ūsi+iņ-as

→ūs+ain-s

    →ūs+ain-is




ūsaspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija.

Parasti lieto daudzskaitlī.

 

vsk.

dsk.

N.

ūsa

ūsas

Ģ.

ūsas

 ūsu

D.

ūsai

ūsām

A.

ūsu

ūsas

I.

ar ūsu

ar ūsām

L.

ūsā

ūsās

V.

ūsa!

ūsas!

 

 


Teikumā var būt:

1)  teikuma priekšmets Veco karavīru rotāja kuplas ūsas.

2)  izteicējsGleznotāja Jaņa Rozentāla rota ir viņa labi koptās ūsas.

3)  apzīmētājsŪsu kopšana ir sarežģīta.

4)  papildinātājs – Vispirms ieraudzījām lielas, garas, baltas kaķa ūsas.  

5)  vietas apstāklisTēva ūsās iekrita sniegpārslas.



kaķa ūsas, roņa ūsas, puiša ūsas, sama ūsas, vaļa ūsas, vēža ūsas

biezas ūsas, garas ūsas, kuplas ūsas, melnas ūsas, sirmas ūsas

    apgriezt ūsas, audzēt ūsas, kopt ūsas, ķemmēt ūsas



ūsas, s. lietv.; ūsa vsk.; s. lietv.

1. dsk. Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.

Melnas ūsas. Kuplas ūsas. Audzēt ūsas.

Uzgriezt ūsas – izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.

2. arī vsk. Taustes orgāns – sariem līdzīgi mati augšlūpu sānos (dažiem dzīvniekiem).

Kaķa ūsas. Ūsas pie roņa purna. Atrast izkritušu kaķa ūsu.

// Sariem līdzīgi taustekļi (piem., kukaiņiem).

Prusaku ūsas. Tieva un gara vēža ūsa.

[Sagatavots pēc: www.tezaurs.lv/mlvv/]


ūsas, -u, vsk. ūsa, -as, s.

1. vsk. formas lietojamas arī dsk. formu nozīmē Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.

Melnas ūsas. Kuplas ūsas. Noļukušas ūsas. Audzēt ūsas. Nodzīt ūsas. Noglaudīt ūsas. Skrullēt ūsu galus.

2. Taustes orgāni – sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem).

Incis sēdēja slauktuvei pretī, pacēlis gaisā savu rozā purniņu ar garajām ūsām.. Laicens I, 35.

Žurkas purns ar pagarajām ūsām, kas, līdzīgas izplestiem saru kušķīšiem, trīsēja abpus smailā deguna, bija pavērsts pret Oļģertu. Ezera 9, 136.

// Matiem līdzīgi taustekļi.

Krāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas .. slinki rāpoja, garās ūsas omulīgi kustinādami. Upīts 4. 386.

Bažīgs kukainis slej ūsu: „Nez – vai laukā nākt?” Lukss 9, 3.

Sams sāka peldēt. .. Asarēni ievēroja zivs lielo galvu, garās ūsas, tumšo              muguru .. U. Plotnieks 1, 127.

sal. Viens balti tērptais vīrs paņēma adatu, kas bija tieva un gara kā vēža ūsa .. Ādamsons 2, 97.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ūsa, gew. der Plural, ūsas, der Schurrbart, liellūsis…sev izraustījis sev gandrīz visu ūsu, nu bijis Šļupstim ar Cimbulu…vējš ūsās.

[Sagatavots pēc: ME IV : 409]


  ūsa – ūsa

 [Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


usas, arī ûsas subst. usas, arī ûsas

kas tà pìedzêriês, tùo [citi] cũkã ârã. nùodzinuši pusi usas, ku tu vaí iêsi. agrâk jàu vȩcâki cìlv¥ki aûdzinãja ûsas.

[Sagatavots pēc: Kagaine 1983 : 598]


ūsas – virslūpas bārda


Mežsaimniecībā – zaru apauguma ūsas-valnīši: „ķīniešu ūsas”.


UzvārdiŪsa; Ūsiņš, Ūsiņa.

ErgonīmiAstes un Ūsas, biedrība Alūksnē, Ūsas, zemnieku saimniecība Rēzeknes novadā.


ūsa, parasti dsk. ūsas; aizgūts vārds; no skr. усъ ‘ūsa, bārda’ (kr. усы ‘ūsas’). Pamatā ide. *Oendh– ‘mati, bārda’. Aizguvumam vēl 18. gs. beigās bijis apv. raksturs (‘īsi apcirta bārda’), un 19. gs. sākumā tas bija maz pazīstams Ziemeļvidzemē. Vārds plašāk ieviesies 19. gs. vidū (ūse, ūsas, ūsi, usas) laikam reizē ar modi audzēt ūsas. Forma ūsas nostabilizējusies 19. gs. beigās.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 458]


angļu moustache

baltkrievu вусы

franču moustache

igauņu vuntsid

krievu усы́

lietuviešu ūsai

poļu wąsy

somu viikset

spāņu bigote

vācu der Schnurrbart

zviedru mustasch



Pa ūsām tecēja, bet mutē netika.


Lai ūsas labāk augtu, tad uz virslūpas ir jāsmērē medus, bet zem virslūpas ir jāsmērē cāļa mēsli.

 

    Bārdu un ūsas varot izaudzināt lielas, kad bieži mazgājot ar suņu pienu.

 



Ūsas kā kazakam,

Acis kā spijonam,

Astīte ļim ļim. – Vēzis.

 

Ūsas kā kazakam

Acis kā spijonam,

Divi ragi pierē,

Leiņām cierē,

Atpakaļ dodas,

Ka ļib ļib. – Vēzis.

 



Jaņeišam ūsas

Kai ķūkļu strunas:

Ka muti plota,

Skanēti skaņ. [LD 20275-0]

 

Vai, vai, NN,

Kādas tavas ūsas!

Cita gara, cita īsa,

Kā manam kaķīšam. [LD 20102-0]

 

Myusu puiši badojās,

Nu ko byus gružus veit:

Joņeišam garas ūsas,

Tí byus lobi gružus veit.[ LD 20225-0]

 

 


Čukča Maskavā grib nopirkt uz nomaksu televizoru. Pārdevējs saka: „Čukčām uz nomaksu nepārdodam!” Čukča nodzen ūsas, izbalina matus un mēģina vēlreiz. Atbilde tā pati: „Čukčām uz nomaksu nepārdodam!” Čukča izbalina sejas ādu, nopērk smokingu un lakādas kurpes un mēģina vēlreiz. Pārdevējs atbild: „Čukčām uz nomaksu nepārdodam!” Čukča sašutis: „Es nemaz pēc čukčas neizskatos, kāpēc nepārdodat?” Pārdevējs: „Tāpēc, ka šis ir ledusskapju veikals…”

Policijā:

„Vai jūs varat raksturot noziedznieku?”

„Jā, protams! Gara auguma, skūtu galvu, bārda, ūsas…”

„Vīrietis vai sieviete?”

Viljams (3 gadi) dzer jogurtu no glāzes. Tētis saka, ka viņam palikušas ūsas no jogurta.

Uz ko Viljams pašpārliecināti atbild: „Kā īstam vecim!”



 

    Ūsainā puķe

 

„Runci, teic – vai tev nemaz

būt par puķi negribas?”

 

Runcis atteica: „Jā gan,

būt par puķi gribas man!”

 

Tā, lūk, runci mēs

iestādījām dobītē.

 

Iestādījām

un tam cieši piesacījām:

 

„Nešķurini ūsas daudz,

tupi rāms un drīzāk audz!”

 

Bet, lai puķe augtu skaista,

tā mazdrusciņ jāaplaista. –

 

Runcis, padzirdējis to,

sacīja: „Vai zināt, ko?

Man viens darbiņš vēl stāv priekšā.”

Žvikt – un krūmos iekšā. [Briedis 1990 : 25]

 

        

Pelīte

 

Pelīte, pelīte,

Ļauj sevi apskatīt!

Ko tu tā trīsot

Pa krātiņu skraidi?

 

Melns samta kažociņš,

Balta zīda veste,

Dimanta nadziņi,

Rožaina mutīte.

 

Austiņas izgrieztas

Mīksta zīda papīra,

Actiņas uzšūtas

Kā melnas krellītes.

 

Pašā galiņā

Astīte iesprausta,

Kā laivas stūrīte,

Šurp-turpu svaidāma.

 

Kas tev pie deguna?

Trīs ūsu matiņi,

Gluži pēc jaunākās

Runču modes.

 

Kript! – Saceļ ūsas.

Ko tu tā baidi?

Paceļas vāciņš.

Sprukš! pele ārā.

 

„Kam tu nu palaidi?”

Viņa tā lūdzās:

Nekad vairs neiešot

Speķīti smeķēt.

 

„Neies pie speķīša,

Pieies pie gaļiņas,

Grauzīs tev kājiņas,

Iekodīs pirkstā!”

 

Vai! –

[Rainis 1978 : 63]

 


„Kaut tevim ūsu nebūtu, tad tu izskatītos varbūt labāk, bet kā lai tagad tādu mīlē kā zaldātu?”

„Nu jā, freilen, kad es jums bez ūsām beser patiktu, tad es viņas liktu noraizierēt vai desmit reižu.”

„Es domāju tik, ka vaigu bārzda tev labāk izskatītos, bet par patikšanu es nerunāju nekā.”

„Nekas, nekas, freilen, viena alga, bet ūsas es nodzīšu kā kanālas. Das schahdet nicht.”

Liena, muti ar lakatu aizturējusi, novaldīja smieklus, tad, kādu brītiņu apdomājusies, runāja nopietni tāļāk. [Kaudzītes 1980 : 117]

 

Kad es Toļķi iesāku redzēt, viņš bija vecs, šķidru, baltu bārdiņu, tievs un izdilis. Tā kā toreiz mūsu pagastā nebij modē ne ūsas, ne arī bārda, tad Toļķi visi nezinātniski turēja par svešu cilvēku. Bet viņš bija īsts neretietis, un bārda viņam bija atlikusies tikai kā piemiņa no krieviem. [Jaunsudrabiņš 1957 : 55]

 

Kas tas tāds par vīru? Tāds neviens un nekad vēl nav redzēts Avotos.

Tādi gari, pelēki svārki tam bij līdz papēžiem, apjozti sarkanu zīda auklu lieliem pušķiem; tāda bārda, izsukāta no zoda nost uz abām pusēm kā slota; tādas ūsas, ka galus varēja aptīt ap ausīm; tāds celiņš, pāršķirts no pieres līdz pat pakausim, kāds nebij redzēts ne uz viena cita vīra galvas.

Kad svešais vīrs Anneli izbāris, lielie ir atkal ar viņu labi un pastāsta, ka svešo saucot Driķītis. Driķītis atbraucis vakarā vēlu, vēlu, no tālām zemēm, kur tas ilgus gadus kalpojis pie augstiem kungiem par kambara sulaini. Tagad tas esot vecs un izbrāķēts un atlaists uz pagastu ēst žēlastības maizi.

[Brigadere 1958 : 99]

 

„Bet tad tik ir loms!” viņš teica smaidīdams un sniedzās pēc lielās zivs, ko Jancis, tikko no āķa atsvabinājis, uzmanīgi apskatīja.

„Hm! Paskaties, Marč, kas viņai par garām ūsām. Nezin vai tas tik nav samēns?”

„Samēns? Kas tas tāds?”

„Tad tu par samiem arī nekā neesi dzirdējis?” Un Janča balsī pavisam skaidri skanēja errīgās domas: „Na, ar tevi gan būs tīrais posts!” [Valdis1992 : 38]

 

Mūsu mājā ir kaķis. Šis kaķis ir peļu krāsas runcis, apmēram divarpus gadus vecs. Viņš valkā stīvas ūsas un lepnu asti. Viņš nav tomēr nekāds aristokrāts, Siāmas vai Persijas mīlulītis, kādi grezno ievērojamu ļaužu spilvenus. Bet viņš nav arī nekāds sētas kaķis; viņš ir vienkāršs amerikāņu izcelsmes vidusšķiras kaķis. Viņa vecāki ir turīgas lauksaimniecības pārvaldnieki, un viņš pats ir šo un to sasniedzis, pierādot, ka ar brēcošo un kaucošo proletariāta masu viņam nav sakaru. Lai gan viņš ir dzimis amerikānis, viņš pilnīgi attautojies mūsu latviskajā mājā. Protams, kā katrs labs demokrātiski audzināts lops, viņš pievienojas vairākuma domām un nepretojas skaļi, ja vien nejūtas izbadojies. Arī viņa vārds attautots, un amerikānim to neiespējami izrunāt, kaut arī tas skan diezgan kaķiski, atgādinot ņaudēšanu un purrāšanu reizē. Viņa vārds ir Ņurga, un lai man neviens neiestāsta, ka Brigaderes velnēns nav īsts kaķu velnēns ar stīvām ūsām un lepnu asti!

[Nora : jaunagaita.net/jg4/JG4_Nora.html]

 


KŅAZS VLADIMIRS. Are! kā tad citād’. Idaloņa kungs un labs.

   IDALOŅA. Ko šis iedrīkstas? Vai neredzi, ka es še kungs?

Neredzi, ka sudrabgalva man un zelta ūsas?

Ozolvēders, dzelzu kājas, zibens rokā man?

Melnas čūskas, melni suņi, melni ūpji man?

Pērkons manim grauj un vētras brāž!

    SVILPIS-LUPIS. Tas ir senais dieveklis, no tēvu tēviem celts!

Vladimirs ar Apraksi ved jaunu, – kāds tad ir?! [Rainis 1981 : 300]



Ar prostatas vēzi un citām vīriešu saslimšanām var saskarties visi vīrieši, it īpaši vecāki par 40 gadiem. Daudzi pat nenojauš, ka viņiem ir attīstījies vēzis tā pirmajās stadijās, jo sākotnēji sūdzību nav, pašsajūta ir laba, tādējādi šķietami nav iemesla apmeklēt ārstu.

Latvijā 2016. gadā reģistrēti 7943 stiprā dzimuma pārstāvji, kas atrodas uzskaitē ar šo slimību. Ik gadu mūsu valstī tiek diagnosticēti vairāk nekā           1000 jauni prostatas vēža gadījumi, un pēdējo 10 gadu laikā no prostatas vēža miruši jau gandrīz 4000 vīrieši, no kuriem lielākā daļa ir tieši lauku reģionos, kur ir ierobežota piekļuve ārstiem un arī finansiālie resursi, iespējams, neatļauj sākt sekmīgu ārstēšanās kursu.

Ik gadu Latvijā un visā pasaulē novembrī tiek pievērsta īpaša uzmanība vīriešu veselībai. Novembrī norisinās vīriešu veselības kampaņa „Movembris” (no angļu vārda „mustache” – ūsas un „November” – novembris). Visu mēnesi tiek aktualizētas ar vīriešu veselību saistītas problēmas, tiek sniegta informācija par ārstēšanās iespējām, un vīrieši tiek aicināti savlaicīgi veikt veselības pārbaudes. Simboliski „Movembra” jeb „Ūsu mēneša” laikā vīrieši audzē ūsas, lai tādējādi pastiprināti pievērstu vīriešu uzmanību savai veselībai.

Nodibinājums „Vīriešu pacientu biedrība” sadarbībā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) izveidojuši „Movember” fondu, kura mērķis ir sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību visiem vīriešiem Latvijas reģionos, kuri dažādu iemeslu dēļ paši to nevar atļauties.

[Sagatavots pēc: http://www.movemberlatvija.lv/]


Aspazija un Rainis no latviešu dzejniekiem, šķiet, bija pirmie, kas lielu uzmanību pievērsa pašu fotogrāfiju valodai, vēlāk Jānis Poruks, Anšlavs Eglītis (grāmatā Pašportreti viņš savu dzīvi iztēlojas piecu pašportretu veidā), Imants Ziedonis u. c. Romantiskā poētiskā tipa dzejnieku fotogrāfijās svarīgs ir īpašs (dzejnieka) skatiens, matu kārtojums (brīvi, plīvojoši mati), ūsas, bārda (piemēram, izteiksmīgās Jāņa Poruka ūsas, Olafa Gūtmaņa bārda), rokas un tas, kas rokās (vīriešiem – spieķis, cigarete vai pīpe, sievietēm – rotaslietas, ziedi), apģērbs un galvassega. [Kursīte 2002 : 159]



Janis Rozentāls Pašportrets (1900).

[https://spoki.tvnet.lv/vesture/Janis-Rozentals/750438]

 

Janis Rozentāls Rūdolfa Blaumaņa portrets (1908). [https://spoki.tvnet.lv/vesture/Janis-Rozentals/750438]

 

Anda Dzenīte Kaķa skatiens (2017).

[http://startupart.lv/?product=glezna-kaka-skatiens]


Niklāvs Strunke Kārļa Baltgaiļa šaržs. [http://lnmm.lv/lv/sbm/apmekle/izstades/3993-karikatura-portrets-latvija-20-gadsimts]


Teodors Zaļkalns Rūdolfa Blaumaņa piemineklis Rīgā (1929).

[http://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=6&id=43]


Porcelāna krūze Kaķis un putni. Igo zīmējums.

[http://www.igo-akcentspersonibai.lv/veikals/page-4/pipari/params/category/30449/item/344167/]

 


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā (1903). [http://memorialiemuzeji.lv/personibas/janis-rozentals/]

 

Latviešu intelektuāļu pulciņa „Rūķis” biedri Pēterburgā ap 1894. gadu.

[http://www.laikmetazimes.lv/2016/09/05/latviesu-makslas-klasiki-janis-rozentals/]



Animācijas filma Kam ir visskaistākās ūsas (1995). Režisore R. Stiebra, kinostudija „Dauka”.


Dziesma Es piezīmēsu tev ūsas. Grupas „Labvēlīgais tips” mūzika un vārdi.

Dziesma Ūsainā puķe. A. Alkšņa mūzika, L. Brieža vārdi.


Kāpēc kaķim vajadzīgas ūsas, un kā tās parāda dzīvnieka noskaņojumu?

Kaķa ūsas ne velti dēvē arī par taustes matiņiem. Ap to saknēm atrodas ārkārtīgi jutīgi nervu gali, kas uztver pat vissīkāko pieskārienu un vēja pūsmu. Ūsas, piemēram, ļauj kaķim novērtēt, vai sprauga sētā, caur kuru viņš ir iecerējis izlīst, ir pietiekami plata.

Lielākā daļa ūsu atrodas biezos „spilventiņos” kaķa purniņa abās pusēs, bet nedaudz to ir arī uz dzīvnieka zoda un uzacīm. Dažas ūsas ir dzīvnieka kāju mugurpusē, netālu no ķepām.

Ūsas, kas ir abpus kaķa purniņam, ir tādā pašā platumā kā dzīvnieka ķermenis un ļauj dzīvniekam saprast, vai viņš var izlīst cauri kādai spraugai vai ne. Taustes matiņi, kas izvietoti kāju aizmugurē ķepu tuvumā, kaķim noder, kad jārāpjas kokā.

Grupa nelielu muskuļu, kas atrodas kaķa purniņā, kustina ūsas uz priekšu un atpakaļ. Tas, kā novietotas kaķa ūsas, citiem sugas brāļiem, kā arī cilvēkiem, ļauj saprast, kā murrātājs jūtas. Kad kaķis ir mierīgs un relaksēts, arī šie muskuļi ir atslābināti un ūsas stāv kā stāvējušas – taisni uz sāniem. Ja minka ir ieinteresēts vai nodevies medībām, ūsas ir pavērstas nedaudz uz priekšu. Savukārt, ja kaķis ir satraukts vai nomākts, tās parasti ir pieglaustas uz aizmuguri, tuvāk purniņam.  

Tāpat kā citi matiņi uz kaķa ķermeņa, arī ūsas izkrīt un mainās. Tas ir pilnīgi normāli. Taču kaķa ūsas nekādā gadījumā nevajadzētu apcirpt. Garspalvainu kaķu saimnieki mēdz pieļaut šādu kļūdu, siltajā sezonā apcērpot mīluļa apmatojumu kopā ar visām ūsām. Šķīries no ūsām, kaķis kļūst dezorientēts, sabijies un apjucis.

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/mansdraugs/46282983_kapec-kakim-vajadzigas-usas-un-ka-tas-parada-dzivnieka-noskanojumu]