Tradicionālā transkripcija

[tuu̯s]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[tuu̯s]


[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – uv.



tuv-sakne, vārda celms

-sgalotne



tuv-s

 →tuv+ēj-s→tuv-ēj+i (apst. v.)

               →tuv-ēj+īb-a

 →tuv+inā-t→tuv-inā+tāj-s

                →tuv-inā+šan-a

→tuv-inā+ties→tuv-inā+šan-ās

→tuv-inā-j+um-s

→pie+tuv-inā-t→pie-tuv-inā+šan-a

 →tuv+i+niek-s

 →tuv+īn-s

 →tuv+īb-a

 →tuv+ien-a

 →tuv+iet-is

 →tuv+um-s→tuv-um+niek-s

 →tuv+o+ties→pie+tuv-o-ties→pie-tuv-o+šan-ās

 →tuv+otn-e

 →tuv+en-s→ap+tuv-en-s→aptuv-en+i (apst. v.)

                 →ap-tuv-en+īb-a

 →tuv+u (apst. v.)

 →tuv+ē-t

      →pie+tuv+o-t

 

                    →pie-tuv-inā+ties→pie-tuv-inā+šan-ās

               pie-tuv-inā+tāj-s

sa+tuv-inā-t→sa-tuv-inā+ties→sa-tuv-inā+šan-ās

                     →sa-tuv-inā+tāj-s


tuv+cīņ-a

 


tuv+redz+īb-a

tuv+redz+īg-s, tuv+redz+īg-a




tuvspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

tuv-s

tuv-i

tuv-a

tuv-as

Ģ.

tuv-a

tuv-u

tuv-as

tuv-u

D.

tuv-am

tuv-iem

tuv-ai

tuv-ām

A.

tuv-u

tuv-us

tuv-u

tuv-as

I.

ar tuv-u

ar tuv-iem

ar tuv-u

ar tuv-ām

L.

tuv-ā

tuv-os

tuv-ā

tuv-ās

V.

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

tuv-ais

tuv-ie

tuv-ā

tuv-ās

Ģ.

tuv-ā

tuv-o

tuv-ās

tuv-o

D.

tuv-ajam

tuv-ajiem

tuv-ajai

tuv-ajām

A.

tuv-o

tuv-os

tuv-o

tuv-ās

I.

ar tuv-o

ar tuv-ajiem

ar tuv-o

ar tuv-ajām

L.

tuv-ajā

tuv-ajos

tuv-ajā

tuv-ajās

V.

tuv-ais!

tuv-o!

tuv-ie!

tuv-ā!

tuv-o!

tuv-ās!

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīr. dzimte

tuv-s

tuv-ais

tuv-āk-s

tuv-āk-ais

vis-tuv-āk-ais

pats tuv-āk-ais

tuv-āk-ais

Siev. dzimte

tuv-a

tuv-ā

tuv-āk-a

tuv-āk-ā

 

vis-tuv-āk-ā

pati tuv-āk-ā

tuv-āk-ā

 

 


Teikumā var būt:

1)  teikuma priekšmetsTuvs nav tāls.

2)  izteicēja daļaBrālis man ir tuvs.

3) apzīmētājsMāmiņa bērnam ir tuvs cilvēks.



tuva atbalss, tuvas attiecības, Tuvie Austrumi, tuvs bērns, tuvs brauciens, tuvs ceļojums, tuvs ceļš, tuvs ciemats, tuvs cilvēks, tuva darbavieta, tuvs darbs, tuvais dārzs, tuvs domubiedrs, tuva draudzība, tuvs draugs, tuvais ezers, tuvās gaismas, tuva grāmata, tuva ģimene, tuva izrāde, tuvi kaimiņi, tuvs kalns, tuvs kolēģis, tuvs lidojums, tuvais mežs, tuvs motīvs, tuva nodarbošanās, tuvs palīgs, tuva pasaule, tuvi paziņas, tuva skola, tuvi skolotāji, tuva specialitāte, tuvā trase, tuvs varonis, tuvi vecāki, tuva zeme, tuva zvaigzne

 



tuvs -ais, tuva -ā, īp.

1. Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.

Tuvs atpūtas centrs. Tuva skola, darbavieta. Apsēsties uz tuvākā soliņa. Nopeldēties tuvajā ezerā. Aiziet uz tuvāko svētku pasākuma vietu.

Tuvie Austrumi – zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piemēram, Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.

// Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.

Tuvi kaimiņi. Viņš palīdzēja gan tuviem, gan tālākiem ciema iedzīvotājiem. Pirmie ieradās tuvākie līgotāji.

// Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).

Doties mājup pa tuvāko ceļu.

// Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).

Tuvi čuksti. Sadzirdēt tuvus soļus. Braukt ar iedegtām tuvajām gaismām.

2. Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).

Šis notikums saistās ar tuvu pagātni. Tuvākajā nākotnē paredzēta muzeja restaurācija. Atbilde tiks sniegta vistuvākajā laikā.

3. Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.

Funkcionāli tuvas pētniecības metodes. Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli. Tematiski tuvi mākslas darbi.

// Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).

Tuvas koku sugas. Tuvas valodu grupas. Tuvas tulpju šķirnes.

 4. Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Tuvi radi. Tuvs draugs, kolēģis, domubiedrs. Tuvi paziņas. Tuva draudzība. Tuvas attiecības. Laulāto starpā ir tuva sapratne.

Dzīvoju tuvo cilvēku mīļumā un dabas skaistumā .. (J. Lūsēns)

// lietv. nozīmē: tuvais, tuvā. Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.

Nosvinēt Ziemassvētkus ar saviem tuvajiem. Satikties ar visiem tuvajiem.

Man senaizmirstie tuvie ienāk prātā – cik vienaldzīgi nežēlīgā kārtā es viņiem esmu bijis nepieejams, tāls.. (I. Ziedonis)

// Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).

Tuvākā priekšniecība. Mātes tuvākie palīgi bija bērni.

// Tāds, ar ko ir intīmas attiecības.

Pēc ilgākas draudzības viņi kļuva tuvi.

// Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.

Bērnības vietas bija tik tuvas un mīļas. Pasakas bērniem vienmēr bijušas tuvas. Muzicēšana un dejošana viņai ir tuva. Klasiskais ģērbšanās stils vīrietim bija vistuvākais.

// Piemērots, atbilstošs.

Atrast tuvu nodarbošanos jaunieša interesēm. Šis darbs ir tuvs viņas specialitātei.

5. Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.

Tuvāki paskaidrojumi netika sniegti.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]


tuvs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.

Tuvas ganības. Tuva darbavieta. Aiziet līdz tuvajam ezeram. Apsēsties uz tuvākā krēsla.

.. ar šo dzīvokli .. viņš vēl nebija saradis. Viņu traucēja gan troksnis, gan tuvie pretējā nama logi. Skujiņš 12, 5.

Kinoteātris atradās tuvākajā šķērsielā, un Aleksandrs Papīrs iegāja tajā .. Ādamsons 2, 141.

Apvārsnis šķita tuvs, gandrīz ar roku taustāms. Cīrulis 1, 50.

// Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.

Tās ir Lulīte, Tincīte, Julcīte, arī vecmāmiņas dēla meitiņas no tuviem kaimiņiem. Nākušas skatīties Jurģu dienu Avotos. Brigadere 2, 39.

Aldona cepa tortes .. tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Ezera 8, 196.

Pagājušā gadsimta nogalē .. strauji attīstījusies tirdzniecība un kultūras sakari ar [Latvijai] tuvajiem kaimiņiem – igauņiem. Rūja 3, 8.

// Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.

.. drīz vien Mazuriju durvis sāka virināt tuvi un tāli ļaudis. Sakse 2, 32.

// Tāds, kas izplatās no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā maza attāluma.

Tuva čaboņa. Tuva atbalss. Tuva gaisma.

.. tālo apgaismojumu uz tuvo vai otrādi pārslēdz ar īpašu kājas vai rokas pārslēdzēju. TAM 128.

2. Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).

Līdz skolai ir tuvs brauciens. Tuvs pārgājiens.

3. Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu).

Tuva pagātne. Gatavoties tuvajai ziemai.

„Un mērnieku mēs tev atsūtīsim tuvākajās dienās,” kamanās iesēdies, viņš vēl atgriezās un apsolīja. Sakse 7, 262.

Rudenī nārsto mūsu republikas upju vērtīgākās zivis .. No nārsta norites lielā mērā būs atkarīgi šo zivju krājumi tuvākajos gados. Rīgas Balss 79, 245. 4.

Zinu – tuvās nākotnes grāmatu lasot, Ik rindu un skaitli taustīsi acīm, kā prasot, Cik tas pūļu, cik spēka un grūtību svērs. Brīdaka 1, 24.

// Par darbību, norisi, stāvokli.

Jau sākušas bālēt retās zvaigznes. Debesis top gaišas no tuvās rīta ausmas. Grīns 1, 399.

.. ārstiem šķiet, ka slimniekam ir arī melnās bakas. Kad Mārtiņš un Mikus draugi to uzzina, viņiem ārstu atzinums izklausās kā tuvas nāves pieteikums. J. Kalniņš 9, 303.

// Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā īsa laikposma vai kas eksistēs pēc samērā īsa laikposma.

Tuvs priekštecis.

4. Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.

Tematiski tuvi daiļdarbi. Funkcionāli tuvas metodes.

Filozofijai ir jābūt pietiekami tālai no konkrētajām politiskajām realitātēm, lai nekļūtu par kalponi, kā tas bija agrāk, bet pietiekami tuvai tām gara un dzīves norisēm, kas gaida savu vārdu nesēju. Atklājums 91, 1, 8.

Sengrieķu zinātnē algebras idejām vistuvākais bija Diofanta traktāts „Aritmētika”. Strazdiņš 2, 293.

Jēdzieniski tuvi ir arī vārdi, kas apzīmē vienas parādības kvantitatīvi dažādas izpausmes formas. Veidemane 1, 39.

// Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.

Tuvas koku sugas. Tuvas valodu grupas.

Radnieciskas sugas apvieno ģintīs.., bet tuvas ģintis savukārt veido dzimtu. Galenieks 2, 15.

Antropologus pārsteidza fakts, ka agrīnie neandertālieši pēc savas uzbūves bijuši tuvāki cilvēkam nekā vēlīnās formas. Bioloģijas rokasgrāmata 340.

// Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) – par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) – par cilvēkiem.

Tuva radniecība.

Līze izrīkoja [mātei] mazas bēres, kurās salūdza vistuvākos radus .. Blaumanis 6, 19.

Džamaledīns par ērgli rūpējās kā par savu vistuvāko piederīgo. Birznieks-Upītis 6, 245.

5. parasti pārākajā pakāpē. Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).

Tuvākā priekšniecība. Tuvākais darba vadītājs.

Progresīvie skolotāji bija iemīlējuši Jesena „Jaunības Tekas” un līdz ar tām varbūt arī mani kā to tuvāko līdzstrādnieku. Birznieks-Upītis 6, 26.

Ļaužu ieskauts, pār roku mēteli pārlicis, stāvēja Štelmahs. Apkārt tam viņa tuvākie palīgi. Kroma 3, 56.

6. Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).

Tuvs draugs. Tuvs studiju biedrs. Tuvs kolēģis. Tuvi paziņas.

Apstājos un pievilku Zintru pie sevis. Raudzījos viņas lielajās, brūnajās acīs un jutu, ka man šī mazā, trauslā meitene kļuvusi dārga, tuva un ļoti nepieciešama. Lukjanskis 1, 127.

Kaut bijis kāds tuvs cilvēks, kuram atvērt savu dvēseli! Klīvers 2, 16.

Droši vien tu toreiz juties ļoti vientuļa, tādās reizēs [bēdās] ļoti vajag tuva cilvēka. Stulpāns 2. 57.

Neesmu viena pasaulē. Blakus ir viņš, Annīte, Liena. Man tuvāki par vistuvākajiem. Avotiņa 2, 149.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Tuva draudzība.

.. ratu meistars .. bij lepns, ka brauc pirmajos ratos: viss pagasts tagad varēja redzēt viņa tuvās attiecības ar Brīviņu kungu. Upīts 4, 233.

// Tāds, ar ko ir intīmas attiecības.

Kādā liesmainā marta saulrietā Valdis pirmo reizi noskūpstīja Ramonu, bet aprīļa beigās, kad uzbrieda pumpuri, viņi kļuva tuvi. Gulbis 3, 51.

// Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.

Šovakar viņu birzī gaidīs Inga. Tas bija pats galvenais, saprotams un tuvs. Dripe 2, 98.

.. viņa ilgi klīda pa šaurajām ostgala ieliņām, tik tuvām un aprastām kopš agras bērnības. Zigmonte 2, 18.

Nakts vientulībā dziļā Tev patīk vienam palikt Un sirdij tuvus vārdus Kā ziedus kopā salikt. P. Bārda 2, 15.

7. parasti pārākajā pakāpē Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.

Tuvāks notikuma apraksts. Tuvāki paskaidrojumi.

Lielskungs pats tūliņ aizbrauca uz Rīgu, lai dabūtu par izdarīto blēdību tuvākas ziņas. Poruks 3, 251.

.. Zetiņa nelaipni saņem viešņu. ..Neielaižas nekādā tuvākā sarunā, gandrīz nemaz neatbild. Upīts 6, 129.

„.. Maza, maza muižiņa – trīs simts lodziņu?” To [mīklu] zināju gan, bet patlaban biju aizmirsis. Baumanis palīdz atminēt, dodams tuvākus aizrādījumus. Birznieks-Upītis 5, 100.

8. Piemērots, atbilstošs.

.. par kādu citu darbu, kas būtu tuvāks jaunieša specialitātei, Dzelvis pat neieminējās. Avotiņa, Šlisers 1, 139.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


tuvs, tivs: tuvs radinieks; tuvu nāvi sludinātājas; tuvākais, der Nächste: katrs pats sev tuvākais.

Subst. – tuvums, tivums, die Nähe: tautas nāk tuvumā. tas gabals nav ne tuvumā tik auglīgs.[Sagatavots pēc: ME IV : 276]


tuvs, tuva – tyvs, tyva; tiveims, tiveimaa; katram savs krekls tuvāks – kotrys buož sovā kulē

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


tuvstuvs. Tuvs. viņi jàu munam vèiram tuvi rodi.

[Sagatavots pēc: Balode, Jansone 2017 : 596]

 

tuvs, -a adj. tuvs, -a. 1. šis tĩri nùotrũciês, ka tìk tuvi  kaìmiņi tùo ìzdarîši.

2. komp., ar noteikto gal., subst. noz. Radinieks, piederīgais. viņi tak neacstâs citàm savu tuvâkuõ mañtu!

[Sagatavots pēc: Kagaine 1983 : 584]


tuvs – tuvējs, tuvīns; netāls, klātējs novec., klātuvējs novec.; ciešs; ciets apv., tuvens apv., pietuvens apv.


tuvs – tāls


Autotehnikātuvās gaismas lukturis, tālās un tuvās gaismas lukturis.

 

Dzelzceļātuvais signāls, tuvie kravas pārvadājumi.

 

Ģeoloģijātuvā kārtība.

 

Informācijas tehnoloģijās un telekomunikācijātuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš, tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš.

 

Lauksaimniecības tehnikātuvā gaisma.

 

Muitātuvs, tuvākais, tuvākā pilsēta.

 

Sporta zinātnētuvs attālums, tuvā zona (basketbolā), tuvais metiens, tuvā centra zona (basketbolā).


VietvārdiTuvais ezers, ezers Aglonas novadā.

 

   ErgonīmiTuvs, SIA Rīgā; Tuva būve, SIA Inčukalnā.


tuvs, mantots vārds; apv. tivs; lš. tuvi, pr. tawischan, tawischen, tawisen ‘tuvāko’. Pamatā ide. vietn. *to-, no kā *tu- ‘tur, te’. No *tu- atvasināts b. *tu-Os > la. tuvs. Apv. forma tivs < tuvs zivs < zuvs.

Atvasinājumi: adj. tuvējs, subst. tuviene, tuvinieks, tuvība, verbi tuvināt, tuvoties.

[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1080]


angļu close; nigh

baltkrievu близкuй

franču proche

grieķu κοντά

igauņu sulgege

krievu близкuй

lietuviešu artimas

poļu blisko

somu lähellä

ukraiņu блізкuй

vācu nah

zviedru stänga



Katrs pats sev tas tuvākais.

Paša krekls vistuvākais.

Krekls tuvāks nekā svārki.

Slinkums ar badu tuvi radi.

Izšķērdība badam tuva radiniece.


 


Par Alsungas novada tradicionālo tautastērpu diemžēl nav saglabājušies kādi laikabiedru zīmējumi, kas attiektos uz 17. un 18. gadsimtu, kā arī 19. gadsimta sākumu, un tāpēc par tā kādreizējo izskatu var spriest tikai pēc 20. gadsimta sākuma etnogrāfiskā materiāla, vācēju pierakstiem un pēc 20. gadsimta sākuma publikācijām. Par senāko laika posmu ziņas ir fragmentāras, ir saglabājušies atsevišķi priekšmeti, kas nereti ir vienā eksemplārā, un pēc tiem nevar izdarīt secinājumus. Tāpēc pilnībā rekonstruēt senāko (agrāko gadsimtu) tradicionālo Alsungas tautas apģērbu nav iespējams. Vienīgi var uzskaitīt atsevišķās apģērba daļas (detaļas) un, velkot paralēles ar tuvāko kaimiņu saglabāto materiālu, kā arī konkrēto vēstures notikumu gaitu, izteikt pieņēmumus par to, ko senie alsundznieki vilkuši mugurā.

Alsungas melnais un violetais tērps nav daudz senāks par sarkani oranžo tērpu, jo ķīmiskās krāsvielas ienāca Latvijā vienlaikus. Vienīgais loģiskais skaidrojums tam, ka melnais un violetais tērps ir senāks par sarkano tērpu, var būt tas, ka tūlīt pāriet uz sarkano traucēja gadsimtiem senā tradīcija – mēļās (t. i., zilās) krāsas lietošana svētku drānās, bet, tā kā melnais un patumšais violetais tonis ir diezgan tuvs tumši zilajam, tautai tas psiholoģiski bija pieņemams bez iebildumiem.

[Sagatavots pēc: Vasiļevska-Stepanova : https://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/tautas_terps/]



 Tuvi – tālie

 

Kad krēslas pilī sirmajā

sāk pirmā zvaigzne plaukt, –

man izliekas tik tuva tā,

ka tīk vēl tuvāk saukt.

 

Tik viņu saukt un pavaicāt,

vai mirdzēt arī grūt

un vai tai mūžam gribētos

par zvaigzni vien tik būt.

 

Varbūt mums kādreiz mainīties:

kad dzīvē paguršu,

lai nāk tā ciest un cīnīties,

es augšā mirdzēšu.

 

Bet telpa – Majas viltojums –

mūs bezgalīgi šķir.

Mēs būtnē viens, un tomēr mums

kā svešiem jāskumst ir.

 

Ir viena tikai dzīvība,

bet veidu daudz – tas ties’.

Tik Majas joks teikt: zvaigzne tā,

šis cilvēks… Un tur – dievs. [Bārda 1959 : 227]

 

 

***

 

Tu esi ķēdes posms.

Tev ir savas sajūtas –

siltumā silsti

un salā tu nosarmo.

Tu redzi savus tuvākos (posmus),

tikai tuvākos.

Tālākie pazūd tumsā,

jo viņsaules gaismai

tava redze nav piemērota,

un šī jutekļu nepilnība

liek tev mocīties neziņā –

kādam nolūkam,

kādam nolūkam…

Kas tu esi –

vērtslieta

vai važas… [Zālīte 1988 : 42]

 

 

Rezignācija

 

Par zudušo, par gājušo,

Par mūžam neatsaucamo,

Sirds viegli, saldi skumst par to.

 

Par nesasniegto, neveikto,

Par pamesto, par nebeigto,

Sirds sūrst, sirds sevi rāj par to.

 

Bet tuvo, neizbēgamo,

Šo drūmo, nenovēršamo –

Sirds nogurusī apsveic to. [Ērmanis 1962 : 29]

 

 

 Maza pārmaiņa

 

Sen es nejūsmoju vairs par pavasari,

Tāls jau kļuvis ir šis tuvais prieks;

Mūžam nesmaržos šo zaļo lapu zari,

Mūžam ziedus vēji raus un trieks.

 

Maza pārmaiņa kā visa dzīve mūsu

Ir šis laiks, kas spožos lokos plūst;

Arī sapņu zelts reiz pārklājas ar rūsu,

Arī sāpju ledus laika soļos lūst.

 

Viss kā skaņa dziestot izlīdzinās –

Moku tas vai gaviļkliedziens skaļš,

Liesmai apkārt pelnu plīvurs tinas,

Viss, kas sadedzis, tas viss reiz bijis zaļš. [Grots 1981 : 28]

 

 

Pusnakts vējš

 

Bij matos vēl Tev pusnakts vējš –

Bij rīts mums atnācis tik spējš

No pļavām, ziediem, kokiem, druvām,

Ka mēs pat apjaust nepaguvām,

Kas notikt var starp sirdīm tuvām.

 

Kad rīts bij atnācis tik spējš,

Tev matos vēl bij pusnakts vējš.. [Grots 1981 : 148]                 


Mēs esam tās, ko tu meklē. Mēs esam ceļmallapiņas! Kur vien ir ceļš, tur esam arī mēs! Nav svarīgi, cik ceļš ir šaurs vai plats, cik tāls vai tuvs. Šis pats celiņš uz aku, rau. Tā tikai šķiet, ka tas ir tuvs. Bet, redzi, Mīma pa to staigā trīs reizes dienā un visu mūžu. Ja saliek visus gājumus kopā, tad var iznākt, ka celiņš uz aku ir garāks un tālāks nekā ceļš līdz Rīgai. Var gadīties, ka Mīma pa to celiņu ir trīsreiz pasaulei riņķī apgājusi. [Zālīte 2013 : 241]

 

Tālākos ciemiņus pavadīja tuvākie, un tad tie paši tika pavadīti. Vispēdējā palika Vadu Mile. Tā bija tikko iesvētīta, cēla meita. Viņa izlikās liela drosule un solījās iet uz mājām taisni pāri kapiem. To nu viņai tomēr nevarēja atļaut vienai darīt, un mājnieki izgāja pavadīt. Tikuši kapu kalna priedēs, viņi visi uz acumirkli sastinga. Augšā sacēlās neparasts troksnis. Gājēju soļi un skaļā čalošana bij izbiedējusi vārnas no viņu naktsdusas. [..] Viņi laimīgi nonāca Miles mājās un gribēja ardievoties, bet Mile atrada, ka viņa ir par tālu atvadīta, un tāpēc vadīja savus vadītājus līdz lielajam tiltam atpakaļ. Pār tiltu iedami, viņi dzirdēja, cik šļūcoši bij visiem soļi. Tuvējās mājās jau dziedāja pirmie gaiļi.

[Jaunsudrabiņš 1981 : 36–37]

 

– Ziniet, es neatteiktos no iespējas jau tuvākā laikā skatīt citu pasauli, – lūkodamies augstumos, saka Radvilis. – Dzīve ir skaista, bet es savējo jau esmu nodzīvojis. [Ābele 2017 : 13]

 

Terēze novēršas. Savu un sev tuvo nākotni nevajag zināt. Tas ir brīnums, kas norisinās aiz burvju mākslinieka melnā apmetņa. Dievs darbojas noslēpumā.

[Ābele 2014 : 404]

 

Kas tā bija par dzīvi! Un vēl tie divi mīlošie cilvēki, pie kuriem Perča bija nokļuvis. Viņš dievināja savus saimniekus un piedevām visu Ulubeli. Tuvākā un tālākā apkārtnē it visiem bija zināms – Ulubele var gulēt mierīgi, to sargā Perča.

[Ikstena 2014 : 55]

 

Mācītājs, pirmajā gadā Melnkrantē dzīvojot, mēģināja Stefanu pārliecināt, ka savam tuvākajam jāpalīdz.

    Katrs pats savs tuvākais, – Stefans atbildēja, – mana dzīve saskan ar baušļiem! [Bels 1987 : 61]

 

Strazdu tuvums bērzā, stārķa tuvums ozolā, bezdelīgu tuvums pažobelē un peoniju tuvums zem loga. Tā mājas kļūst tuvas, un es eju iekšā.

Bērns vēl nav dzimis, bet viņš ir tuvumā.

Tuvu tu esi, un drīz es tevi ieraudzīšu.

Tuvumā būt.

Tuvu būt.

Tuvu pie. [Ziedonis 1971 : 10]


SAUCĒJS.

Tā liek sacīt kungs un ķēniņš, visu Garzobju karalis: trīs dienas un trīs naktis ir taisītas dzīres un ir izdotas pie vīriem abas karaļa vecākās meitas, princeses Saiva un Elka, un ir izprecētas Magoņu un Varžu zemes karaļiem. Un ir atlikusi ķēniņa jaunākā meita princese Gundega. Bet tā ir sacēlusies spītībā pret sava tēva prātu un ir atraidījusi visus preciniekus un prinčus no tuvām un tālām zemēm. Un pats pēdējais ir sūtījis lielais karalis Brusubārda bildināt princesi.

[Brigadere 1956 : 245]

 

IEVA. Viš a to domā – cik tu i man mīļš un tuvs cilēks!

ANDREJS. Es? Tev, Ieviš? [Zālīte 2004 : 180]



Vārdene – skan kā dzimtene. Intervija ar Janīnu Kursīti

Lana Kazlauskiene. Ja jums būtu burvju nūjiņa, ar kuras mājienu būtu iespējams atgriezt apritē tikai trīs latviešu valodas senvārdus, kurus izvēlētos?

Janīna Kursīte. Ilfa un Petrova romāna Divpadsmit krēsli varone Elločka Ļudojedka varēja visu savu pasauli izteikt ar 30 vārdiem. Ar trim diez vai arī Elločka varētu iztikt. Nu pavisam nosacīti – es paņemtu vārdu „kamara”, kas apzīmē gan cūkgaļas biezo ādu, gan cieto virskārtiņu maizei, sieram, sērsnai un citam. Valodnieks Konstantīns Karulis rakstīja, ka vārds „kamara” gadu tūkstošos ir saglabājis formu, kas tuva hetu un senirāņu valodām.

Otrs vārds varētu būt „draugs”, kas senāk apzīmēja jebkuru otru – citu, ne sevi pašu. [..]

 [Kazlauskiene 2012 : https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/vardene-skan-ka-dzimtene.-intervija-ar-janinu-kursiti-13954393]

 

Latgalīšu literatura. Jaunuo dzejneica Rasma Svikle

Par kū ir tova dzeja, i kas mudynuoja raksteit latgaliski?

Maņ ir svareigi raksteit par tū, kas maņ ir tyvs, – dobu i cylvākim. Ar dažaidu dobys tālu paleidzeibu parosti aprokstu tū, kas nūteik cylvākā, juo dūmys, emocejis, puordūmys. Ari sovys. Svareigi ir raksteit, kai jiutu, deļtuo ka parosti vuordi poši pi manis atīt.

Leidzeigi ari roduos pirmī dzejūli latgaliski, vīnkuorši īguoja pruotā vuordi ar dūmu, ka itū es grybu pasaceit taišni latgaliski. I tai tys suocēs. Saprotu, ka latgaliski reizem varu izasaceit pat lobuok nakai latviski, deļtuo ka tei ir muna dzymtuo volūda.

[http://www.lakuga.lv/2018/02/28/latgalisu-literatura-jaunuo-dzejneica-rasma-svikle/] 


Kursenieki

Kursenieki – Kuršu kāpas iedzīvotāji, kuršu pēcteči. Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā kursenieku valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, respektīvi tās DR Kurzemes izloksnēm (kursenieku valoda kāpu ziemeļos ir tuva dienvidrietumu Kurzemes valodai, bet dienvidu virzienā pakāpeniski tuvojas tāmiskajām izloksnēm), taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi. Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu.

[Sagatavots pēc: http://vesture.eu/index.php/Kursenieki]



Katlakalnā maskojas tuvi un tāli. Foto: Ķekavas novada pašvaldība.

2017. gada februārī Ķekavas un Mālpils novadā viesojās Starptautiskā Masku tradīciju festivāla dalībnieki no Latvijas novadiem, kaimiņu zemēm un tālākām valstīm.

[Sagatavots pēc: http://www.aprinkis.lv/zinas/item/36302-foto-katlakalna-maskojas-tuvi-un-tali]



Dziesma Tik dīvaini tuvs. M. Freimaņa vārdi, L. Reinika mūzika, izpilda L. Šomase.

 

Dziesma Tik tuvs man. E. Jasa vārdi, E. Jasa mūzika, izpilda I. Rudzīte.

 

Dziesma Ir spožums kāds tuvāks. K. Dimitera vārdi, V. Pūces mūzika, izpilda kamerkoris „Salve”.


Lauku sētas bieži veidotas pēc principa – es neredzu tālāk par savu sētu, jo skatu aizsedz koki, meži, pakalni. Rainis to savulaik minējis kā mīnusu.

Pretējs ir arhitekta Vaideloša Apsīša viedoklis, kas sakņojas uzskatā – nevar iepazīt pasauli brīvā un neierobežotā atvērumā, mēs to iepazīstam un iemīlam pa daļām (no tuvākā uz tālāko) – vispirms ar acīm, pēc tam ar kājām vai braucot pa ceļu prom no mājām un atpakaļ uz mājām.

[Sagatavots pēc: Kursīte 2014 : 74]

 

Tuvā un tālā. Sibīrijas ekspedīciju stāsti

2013. gada maijā Krišjāņa Barona muzejā izstādes „Ekspedīciju laboratorija” laikā notika sarunaTuvā un tālā. Sibīrijas ekspedīciju stāsti”, kurā piedalījās LU profesore Dr. philol. Janīna Kursīte un viens no galvenajiem mūzikas folkloras virzītājiem Latvijā Juris Zalāns.

[Sagatavots pēc:

http://www.tvnet.lv/izklaide/kulturas_un_izklaides_notikumi/463468-tuva_un_tala_sibirijas_ekspediciju_stasti]

Inguna Daukste-Silasproģe. Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības (2014)

Grāmata atklāj mazzināmas lappuses vienā latviešu trimdas rakstniecības, kultūras un literārās dzīves atzarā, kas kopš 1947. gada izskaņas veidojies tālajā, nereti mītiem atvītajā kontinentā, latviešu vidū sauktā par piekto kontinentu – Austrālijā un nedaudz arī Jaunzēlandē – un aizsniedzas līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laikam.

[Sagatavots pēc: http://lulfmi.lv/Tala-zeme-tuvi-laudis]

 

Pilnīgi droši transportlīdzekli vadīt tumsā nemaz nav iespējams, jo, lai spētu saskatīt un apstāties līdz tumša silueta šķērslim, braukšanas ātrums jāizvēlas pavisam neliels. Redzamību būtiski ietekmē pretimbraucošie transportlīdzekļi, jo vadītājam rodas daļēja apžilbinājuma efekts un, izgaismojot ceļu šādos apstākļos ar sava auto tuvajām gaismām, ātrums, kas nodrošina apstāšanās ceļu līdz šķērslim uz sausa asfalta, pēc aplēsēm, ir ap 60 km/h.

[Sagatavots pēc: Vancovičs 2008 : 42–43]

 

Ziemassvētku koncertprogramma „Ir spožums kāds tuvāks”

2017. gada decembrī Latvijas baznīcās un koncertzālēs izskanēja izcilā latviešu komponista Valta Pūces dziesmu koncertprogramma „Ir spožums kāds tuvāks”.

 Koncertos piedalījās dziedātāji Jānis Aišpurs un Agnese Rakovska, zēnu koris, koklētāja Laima Jansone,  jaunā un talantīgā mūziķe Dārta Stepanova, Mūziku ar saviem lasījumiem papildināja brīnišķīgie latviešu aktieri Esmeralda Ermale, Lidija Pupure, Ausma Kantāne, Juris Strenga un Leons Krivāns.

 Jānis Aišpurs, kuram ir gana liela pieredze ar koncertēšanu baznīcā Ziemassvētkos, pauda: „Man ir tuvi šie svētki, man patīk Valta Pūces mūzika, un man vienkārši patīk muzicēt Ziemassvētkos, dāvājot cilvēkiem prieku un gaišumu.”

[Sagatavots pēc: http://www.ogresnovads.lv/lat/kultura/?page=0&doc=6587]

 

Preiļu novada Riebiņu kultūras centra vokāli instrumentālais ansamblis „Tuvi–tāli” tika dibināts 2011. gadā, bet kā grupa „Tuvi–tāli” savu darbību sāka 2013. gada novembrī. Sastāvā ir pieci dalībnieki.

[Sagatavots pēc: http://www.riebini.lv/lv/jaunumi/sidemenu/nozares/kultura/pasdarbibas-kolektivi]