Tradicionālā transkripcija

[tilc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[tilːʦ]


[t] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



tilt-sakne, vārda celms

-sgalotne




tilt+veid-a

komand+tilt-s

komand+tilt-iņ-š

priekš+tilt-a


tilt+veid+īg-s




tiltspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

tilt-s

tilt-i

Ģ.

tilt-a

tilt-u

D.

tilt-am

tilt-iem

A.

tilt-u

tilt-us

I.

ar tilt-u

ar tilt-iem

L.

tilt-ā

tilt-os

V.

tilt!

tilt-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsTilts ir svarīga satiksmes infrastruktūras sastāvdaļa.

2) izteicēja daļa – Jaunā viadukta sākums ir vecais tilts.

3) galvenais loceklisMēness tilts.

4) papildinātājs – Mēs braucām pa jauno Dienvidu tiltu.

5) apzīmētājsVecā tilta balstus skalo Daugavas ūdeņi.

6) apstāklisTiltā ir parādījušās plaisas.



tilta garums, tilta margas, tilts pār upi, tilta platums

 

akmens tilts, dzelzceļa tilts, gaisa tilts, gājēju tilts, koka tilts, pontonu tilts, vanšu tilts

 

dārgs tilts, garš tilts, jauns tilts, plats tilts, vecs tilts

 

būvēt tiltu, paceļamais tilts, projektēt tiltu



tilts, v.

1. Inženiertehniska būve pārejai (piem., pār kādu padziļinātu, bīstamu vietu).

Tilts pār upi, aizu, dzelzceļu. Koka, dzelzs tilts. Pontonu, plostu tilts. Trosēs iekārts tilts. Kājnieku, dzelzceļa tilts. Gaisa tilts (kas nav pār ūdenskrātuvi). Tilta balsti, margas.

2. Automobiļa šasijas daļa, kas savieno pretējo pušu riteņus. 

Priekšējais, pakaļējais tilts.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1096]


tilts, -a, v.

1. Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).

Koka tilts. Metāla tilts. Tērauda tilts. Dzelzs tilts. Dzelzsbetona tilts. Akmens tilts. Siju tilts. Loku tilts. Rāmju tilts. Iekārtais tilts. Paceļamais tilts. Autoceļa tilts. Dzelzceļa tilts. Gājēju tilts. Jauktas satiksmes tilts. Tilta laidums. Tilta balsts.

Gaisa tilts – tilts pār, piemēram, ceļu, gravu.

Izgriežamais tilts – tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.

Izgriezt tiltu – atvērt izgriežamo tiltu.

Plosta tilts – tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.

Pontonu tilts – tilts, par kura balstiem ir izmantoti pontoni.

Vanšu tilts – tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.

Tilta celtnis – celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.

Milzīgie tilti, kas savienoja abus Temzas krastus, brīžiem vidū pašķīrās un izlaida cauri kuģus. Grīva 11, 55.

pārn. Agrā pavasarī .. upes vēl sedza iezilgani ledus tilti .. Grīns 1, 296.

Braucam pāri vecajam gaisa tiltam, garām Vefa tornim un nogriežamies pa Biķernieku ielu. Kolbergs 3, 45.

.. pienācām pie Aiviekstes, pār kuru toreiz vēl bija tikai plosta tilts. Austriņš 1, 320.

Pārgājuši pāri pontonu tiltam, viņi nogriezās gar AB dambi un pa ledu iegāja Daugavas ielokā, kur pietauvojušies stāvēja veci kuģi. Jansons 4, 544.

// Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.

Skatuves tilts.

2. tehnŠasijas daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.

Dzenošie tilti.

Konrāds Rinkušs laida spēcīgo ūdens strūklu uz [automobiļa] tiltiem un riteņiem, visur, kur vien saskatīja dubļu pikas un netīrumus. Kaijaks 4, 42.

3. el. Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.

Līdzsvarota tilta slēguma shēmu bieži lieto elektriskajos mērījumos .. Fizikas rokasgrāmata 189.

4. med. Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.

Neizņemamās zobu protēzes, pie kurām pieskaita dažādu veidu mākslīgos zobu apvalka kroņus un tilta protēzes, pacientam .. nerada neērtības sajūtu. Veselība 68, 7, 10.

5. sportā Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā skaustam) atbalstoties pret pamatu.

Jau trešajā minūtē Hervigs bija tiltā un ar grūtībām izgriezās. Sports 66, 111, 1.

Komandas tilts – komandtilts.

Uz komandas tilta stāvēja Kondruss, pēc izskata vēl pavisam jauns cilvēks .. Talcis 7, 182.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


tilts  tylts; iet pāri tiltam (braukt pāri tiltam) – īt par tyltu (braukt par tyltu) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


ti`ts, demin. ti`tĩc. slĩperus lika ti`tu bũvês. ritîks ti`c bi, li¡c, plac, a visãm kasãmãm mašĩnãm bràuca pãri. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 548]


(Pār)mest (arī celt) tilturast, (iz)veidot saikni (starp ko).

 

Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur).

 

Lēnām pa (arī pār) tiltu! sar. – aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Celtniecībātilts, akmens tilts, apaļkoku [seguma] tilts, arku tilts, armijas tilts, atgāžņu tilts, atkārtoti saliekams tilts, atveļamais tilts, atveramais tilts, augstlīmeņa tilts, autoceļa tilts, bezlocīklu tilts, buku tilts, daudzloku tilts, daudzlaidumu rāmju tilts, disarku tilts, divceļu tilts, divlīmeņu tilts, dzelzceļa tilts, dzelzsbetona tilts, estakādes tilts, gaisa tilts, gājēju tilts, iekārtais tilts, izgriežamais tilts, kājnieku tilts, konsolrāmju tilts, ķēžu tilts, lentveida tilts, mūra tilts, paceļamais tilts, pāļu tilts, pontonu tilts, ribotais tilts, saliekams tilts, sēnesveida tilts, slūžu tilts, trošu tilts, vanšu tilts, zemūdens tilts.

 

Informātikātilts, tilta programmatūra, adaptīvais tilts.

 

EnerģētikāHeja tilts, Ovena tilts, Šēringa tilts, universālais tilts, Vitstona tilts.


UzvārdiTiltiņš, Tiltiņa.


VietvārdiAkmens tilts, tilts; Krievu tilts, savrupvieta; Saules tilts, tilts; Vanšu tilts, tilts; Ventas tilts, tilts; Lanksēdes tilts, tilts; Tilta iela, iela Rīgā.

 

ErgonīmiTilts, SIA; Tilts, mākslas un mūzikas filiālbibliotēka Rīgā; Rīgas tilti, Rīgas pašvaldības uzņēmums, www.sazinastilts.lv, saziņas portāls.


tilts, mantots vārds; lš. tìltas ‘t. p.’. Atv. no zuduša verba *telt ‘(iz)klāt, (iz)platīt’ vai no šā verba paralēlformas *tilt, sākotnēji verbāladjektīvs (pag. pas. divd.). Tātad tilts sākotnēji ‘izklāts, izplatīts’ → subst. ‘tas, kas izklāts, izplatīts’. Pamatā ide*(s)tel– ‘izklāt, izplatīt’ → adj. ‘līdzens, plakans’, subst. ‘līdzens pamats, dēlis’.

La. tilts (tāpat kā citu valodu atbilstoši apzīmējumi) sākotnēji saistījās ar sasietām, sapītām kārtīm vai žagariem noklātu ceļu (‘izklāts, izplatīts’). Par tiltiem dēvēja arī saistītu kāršu vai sprunguļu klājumus pagalmā (ēku starpā). Ceļā pār strautu sprunguļus aizstāja dēlis vai dēļi, kas ieguva to pašu nosaukumu, kuru vēlāk attiecināja uz būvi pār upi. Par nozīmes attīstību sal. v. Brücke ‘tilts’, apv. ‘dēļu grīda’, bruck ‘dēļu sols pie krāsns; sprunguļu ceļš’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1040]


angļu – bridge

baltkrievu – мост 

čigānu – phurt

grieķu – γέφυρα

igauņu – sild

itāļu – ponte

krievu – мост

latīņu – pons

lietuviešu – tiltas

lībiešu – sīlda

poļu – most

somu – silta

ukraiņu – міст

vācu – die Brücke

zviedru – bro; brygga



Pa jaunu tiltu ejot, vajag kaut ko iedomāties, tad tas piepildīsies, bet ejot nedrīkst runāt.

 

Ja iet pirmo reiz pa jaunu tiltu, tad var vēlēties trīs vēlēšanās, un tās piepildīsies.

 

Ja, pār tiltu pārbraucot, kāda lieta izkrīt no ratiem, tad nedrīkst zirgu apturēt turpat uz tilta, lai lietu paceltu, jo tad pār nākošo tiltu braucot zirgs klupdams kājas pārlauzīs.

 

Ja pa sapņiem tilts jātaisa, tad tas ir uz jaunu dzīvi.



Vectēvs taisa tiltu bez cirvja, bez zāģa. – Sals.

 

Augšā tilts, apakšā tilts, vidū zosis klaigā. – Māja ar cilvēkiem.


Kas nes nastas pār upēm,

bet tai pašā vietā paliek? – Tilts.



Līcin līka vara tilts,

Bārenīti pārvedot:

Dzina govis, dzina vēršus,

Pazeltītu pūru veda. [LD 4901-0]

 

Tautas taisa niedru tiltu,

Gaida mani pārejam.

Sapūst tautu niedru tilts,

Nevar mani sagaidīt. [LD 10763-0]

 

Ūdriņš brauca niedru tiltu,

Ūdram bēri kumeliņi;

Ni salūza niedru tilts,

Ni ieslīka kumeliņi. [LD 30586-0]

 

Dieviņš brauca zvindas tiltu

Sirmsarīšu kumeliņu;

Rībej’ tilts, zviedz kumeļš,

Skan tērauda pakaviņi. [LD 32931-3]

 

Pāri jāju par Daugavu,

Tilts rībēja, pieši skan;

Atskatos atpakaļ,

Rīgas meitas pakaļ skrej. [LD 31798-0]

 

Norībēja dēļu tilts,

Vedējiem aizbraucot;

Novaidēja sētas vārti,

Aiz māsiņas aizverot. [LD 18227-0]

 

Liepu lapu tiltu taisu,

Gaidu savu māmuļiņu;

Liepu lapu tilts sapuva,

Neatnāca māmuļiņa. [LD 4106-2]


Labais padoms

Reiz dzīvoja divi pušelnieki, viens bagāts, otrs nabags. Reiz nabagais aizgājis pie bagātā un sacījis: „Draugs, kāpēc tu esi bagāts un es nabags?”

Bagātais tādu laiciņu padomājis un sacījis: „Tu esi par maz mācījies zemi kopt, tev vajag vēl iet skolā; pārdod visu, kas tev ir, māju izrentē un ej skolā.”

Labi, nabagais aizgājis mājā, pārdevis zirgus, govis un visu, kas tik bija, un māju izrentējis. Pats uztaisīja lādīti, salika visu savu mantu, uzlika uz muguras un gāja uz skolu.

Gājis, gājis, te viens kungs lielā karietē sešiem melniem zirgiem priekšā aizdrāzies vīram garām. Vīrs apstājies, apskatījies un gājis tālāk. Te ieraudzījis kasti uz ceļa guļam. Vīrs piegājis klāt, attaisījis kasti vaļā un redzējis, ka tur ir nauda. Nu domājis, kur nu liks, kaste ir smaga, panest nevar, aizvilcis līdz tiltam un palicis zem tilta. Uzreiz atskatījies, redzējis, ka kariete brauc atpakaļ. Kariete piebraukusi klāt, un kučieris prasījis vīram, vai viņš neesot redzējis kādu naudas kasti. Vīrs atteicis: „Redzēju gan.”

Kučieris atkal prasījis: „Kad tu redzēji to naudu?”

„Tad, kad es gāju uz skolu,” vīrs atbildējis.

Kučieris palicis dusmīgs, uzdevis vīram ar pātagu, aizbraucis prom naudu meklēt. Vīrs gājis tālāk, bet apdomājies: „Kāpēc man jāiet uz skolu, nu jau man ir nauda.”

Griezies atpakaļ, paņēmis savu naudas lādi, pārnesis mājā un kļuvis bagāts. Aizgājis pateikties pušelniekam par padomu.
[Sagatavots pēc: LTP 1989 : 178–179]


Staburaga asaras

Senajos laikos uz Daugavas kreisā krasta bijusi liela māja, kur dzīvojis Milzis. Milzis bija stiprs un arī izpalīdzīgs. Reiz Milzis dzirdējis, ka divi zemnieki runājuši, ka pār Daugavu vajadzētu taisīt tiltu. Milzis apņēmies tiltu iztaisīt viens pats. Tā nu gudrojis, no kā tiltu taisīt. Taisīt no koka, tad drīz sapūtu, taisīt no smiltīm, to ūdens izskalotu. Nācis pie slēdziena, ka jātaisa no akmeņa.

Kādā meža malā atradis lielu akmeni un to vēlis uz Daugavu. Bet, kur vēlis, tajās vietās vairs nekas neaudzis. Zemnieki sašutuši un tiltu pār Daugavu vairs nevēlējās. Milzis neklausīja zemnieku lūgumu. Pievēlis lielu akmeni pie Daugavas, to nekādi nevarējis ievelt Daugavā. Beidzot Milzis paklausījis zemnieku lūgumu un atstājis akmeni Daugavas krastā. Šo akmeni mēs saucam par Staburagu.

Staburaga asaras ir zemnieku asaras, kas tika izraudātas, Milzi lūdzoties.
[LTT 1991 : 96]

 

Velna klēpis

Par Velna klēpi šāds nostāsts.

Velni gribējuši pār Salacu taisīt tiltu un vākuši apkārtnē akmeņus. Pirmo klēpi Velns nobēris pie Velna kanceles, tā atrodas pie Skābumķērnes. – Skābumķērne vai Skābumbaļļiņa – avots pie Skaņākalna klints. – Tur, kur Velns pirmo klēpi nosviedis, esot akmens krāvums, ko saucot par Velna klēpi.

Otru klēpi Velns nosviedis pie Dzeguzes – Kukurbaļļām, jo Kukurbaļļu gailis dziedājis.

Akmeņus nesot, Velns bikses saplēsis. Nu jālāpa. Nakts tumša. Velnam pazūd adata.

Velns teicis: „Spīdi, spīdi, mēnesnīca, man pazuda šūstenīca.”

Velns nav varējis tikt no alas ārā, tad viņam bijis jāskaita otrādi tēvreizi. To Velns neprot.
[LTT 1991 : 88]

 

Velna grava un tiltiņš

Vecāki ļaudis stāsta, ka mežā netālu no Vilces muižas tā grava esot Velna grava. Pār gravu iet mazs akmeņu tiltiņš; zem tā Velns slēpies pērkona laikā, tādēļ iesaukts par Velna tiltiņu. Kādreiz, kad Velns dzirdējis ierūcamies pērkonu, viņš kāpis priedē lūkoties, cik tālu ir pērkons, bet pērkons bijis tuvu un spēris Velnam. Priede sašķelta vairākās daļās, un Velns ietriekts dziļi zemē. Sašķeltā priede vēl stāv, bet Velns no tā laika vairs gravā nav redzēts. Gravu vēl tagad sauc par Velna gravu.
[LTT 1991 : 134]

 

Par kalnu Mustāmacauku

Reiz Velna māte gribējusi taisīt tiltu no Kolkasraga līdz Roņu salai. Tiltu viņa gribējusi taisīt no smiltīm. Smiltis tilta taisīšanai viņa ir ņēmusi no Ziliemkalniem. Tai vietā, kur Velna māte smiltis ņēmusi, palikusi liela bedre. No tā laika šo bedri sauc par Velna alu. Divus milzeņa klēpus viņa ir paspējusi aiznest un iebērt jūrā. Tikko trešo klēpi paņēmusi un sākusi nest, te uz reizi gailis dziedājis, un smiltis Velna mātei izšļukušas no rokām. No šīm smiltīm tad ir cēlies kalns, ko sauc par Mustāmacauku.
[LTT 1991 : 336]


Vīrs stāv uz tiltiņa un met monētas kanālā. Garāmgājējs jautā:

– Kas noticis?

– Man kanālā netīšām iekrita monēta.

– Kāpēc tad metat tur vēl citas?

– Lai nebūtu jālien pēc vienas!

Mēs ar sievu aizsūtījām vēstuli „Mājokļa jautājumam”.

– Nesaprotu, vai jums, bomžiem, zem tilta slikts interjers?


Simboliski tiltam ir liela nozīme zīlēšanā, sevišķi jaunām meitām, lai uzzinātu, vai nākamajā gadā apprecēsies un ar ko.

Ja vēlas sapnī redzēt savu izredzēto, tam pār upi ceļ tiltiņu – skalu pār ūdens trauku, ko, gulēt ejot, liek zem gultas. Raksturīga ir prasība, ka vajadzīgā bļoda ar ūdeni un skalu jāliek kādam citam, ne tam, kas grib savu līgavaini vai līgavu redzēt. Ticējumos ir norāde, ka, šādi rīkojoties, sapņos redz upi un tiltu. Ja pār tiltu pārejot kāds vīrietis, tad nākamā gadā esot kāzas, tāpat arī, ja sapnī redz, kas viņu vedīs pāri tiltam, tas arī apprecēs. Šādi savu iecerēto varēja uzzināt Andrejos, Ziemassvētku naktī un Jaungada naktī.
[Sagatavots pēc: Straubergs 1994 : 396–397]

 

Arī kāzu svinībās bieži tiek izmantoti tilti. Braucot uz jaunā vīra mājām, pa ceļam līgava ar ziediem apveltīja katru zīmīgāku vietu – tiltus un upes, ceļmalas kokus, krustceles. Tas tika darīts, lai jaunajā dzīvē viss labi izdotos. Taču būtībā šeit saglabājušās līgavas zagšanas laiku ieražas, kad brāļi dzinās pakaļ nozagtajai māsai, ceļu meklēdami pēc māsas slepeni atstātajām zīmēm.
[Sagatavots pēc: Grīns, Grīna 1992 : 301]



Tēva piemiņai

Mājās

 

Un atkal kā daždien stāvu,

un ābele zarus liec.

Dūc bites pār galvu, un strazdi

par zeltroci ziedoni triec.

 

Es meklēju sirmo galvu

caur zariem. Cik skats tai bij silts! –

Pār grāvi pie klēts, redzu, salikts

no četriem dēlīšiem tilts – –

 

Tur četri nesēji gāja,

kad pumpuri taisījās plīst.

Es stāvu un skatos un skatos,

un ābelēm asaras līst…

 

Kad gurdas tiek krūtis un kājas,

Tad četri nesēji iet.

Šalc vējiņš. Dūc bites. Svilp strazdi.

Un ābeles raud un zied – – [Bārda 1990 : 148]

 

 

***

 

No akmens

izkapti kal.

 

No dūnām veseri

darini.

 

No smiltīm dziesmas

izdziedi.

 

Un vēl pārmet dažus tiltus

no Nesaprotamā uz Nesavienojamo. [Ļūdēns 1980 : 125]

 

 

***

 

Lāčplēs’s pats nu apbruņojās cieši,

Izgāja, pie tilta nostājās,

Bet neko tas ilgi nemanīja –

Salā viss bij nāves klusumā.

Tad uzreiz pusnaktī kāds jātnieks

Drīz no meža stigas izjāja;

Tilta galā nākot, zirgs tam stājās,

Sprauslāja un negribēja iet;

Jātnieks dusmīgs zirgu apsaukt sāka:

„Ko tu bīsties? Ienaidnieka nav;

Būtu gan tur tālā Ziemeļjūrā

Varon’s manim pretinieks,

Bet tas jauns un nav tik tālu ticis,

Ka viņš šeitan atnākt varētu.”

Lāčplēs’s sauca pretim tam no tilta:

„Velti, ķaulis, tu tā domāji,

Esmu gan jau ticis es tik tālu

Un patlaban tevi sagaidu!” [Pumpurs 1972 : 106]


Gandrīz jau visi zēni bija aizsteigušies uz pļavu, kur pēc vecām skolas tradīcijām katru ziemu tika uzcelts vai nu cietoksnis, vai sniegavīrs, ap kuru tad „krievi” ar „turkiem” sīvi cīnījās. [..]

Sapuliņš un Cibiņš gāja apkārt pa lielceļu uz Knipskas tiltu, uz kurieni viens pulks patlaban atkāpās. Abi pulki bija jau vadoņus izvēlējuši. Kaujai vajadzēja tūliņ sākties…

Kaujas lauks bija pļava, caur kuru tecēja no rītiem uz vakariem Knipskas upīte. Dienvidos pacēlās stāvs kalns, apaudzis priedēm, ziemeļos atradās birze, rītos – šaura, dziļa aiza stāviem, augstiem krastiem. Šo aizu skolnieki sauca par „Šipku”. Vakara pusē pļavai veda ar līkumu, gar tīruma malu, lielceļš – pār Knipskas tiltu.

Kad Cibiņš ar Sapuliņu pie tilta nonāca, tad kauja bija patlaban sākusies… [Poruks 1989 : 179–180]

 

Un tad pēkšņi es to atkal jutu savās krūtīs. Melnais žņaudzējs, kas mani bija taupījis visu pēdējo laiku, sāka atkal mani smacēt. Piecēlies es sāku ātri iet.

– Tikai ne šeit! – es, zobus sakodis, sevi valdīju. – Tikai ne cilvēkos, ne pašā pilsētas vidū!

Dūrēs sažņaugtām rokām es sāku skriet, kamēr izbeidzās iela un manā priekšā parādījās tilts un Trentas upe. Nonācis lejā pa akmens kāpnēm, es nogāju pašā ūdens malā, atspiedu muguru pret tilta pīlāru un ieslēpu seju rokās. [Janovskis 1993 : 489–490]

 

Sapņos es arī nekad nebiju maza, es jau biju vienmēr liela izaugusi un stipra, un droša. Nekad es vairs neraudāju, bet gan, galvu atmetusi, skaļi smējos un atriebos par visu, kas bij kam pāri darīts.

Tagad es sapņos atriebos mātei, kad liku aizjūgt melno, trako ērzeli. [..]

Tad es braucu pāri pār dziļo gravu, kas pat vasaras laikā neizžuva, un tad tālāk no kalna lejā pa Jēkabmuižas tiltu. Ceļš gāja lēnāk, bet nu nāca šausmīgā „kaķa vieta” ap Kugrēnu mājām, kuras pēdējo notikumu vēl māte jaunībā bij līdz piedzīvojusi un par ko stāstīšu atsevišķi.

Bet nu jau mans ērzelis sāka iet lēnāk, viņš bij gluži putās sabraukts, un man kļuva tik baigi, tik nelabi ap sirdi. Tad nāca pats bīstamais Gudēnu tilts, pār kuru bija pāri jābrauc pie pašām Gudēnu mājām. Bīstams tas bij tādēļ, ka bij vecs, ar caurumiem un bez malām abās pusēs. Māte arvien bij bēdājusies, ka reiz jau gan kāds ielūzīšot un galu dabūšot. Es biju tilta vidū un – notika lūzums…

Lūzums tomēr nenotika tiltā, bet manā dvēselē. Nupat jau māte īstenībā brauca pa šo tiltu. Nupat tā pati varēja būt ielūzusi, jo bij pavasaris un lieli plūdi. Es redzēju, ka plūdi bij tiltu pavisam nocēluši un māti ar visiem ratiem kā riekstu čaumaliņu nesa projām. [Aspazija 1968 : 16–17]

 

 – Klau, – es saku, – ej pie viņa. Ja neiesi, liktenis jūs savedīs kopā pēc desmit vientuļiem gadiem. Mati deniņos tev būs jau sirmi…

Viņa smejas, viņa netic, mārītes sēžas viņai uz pleciem un zied. Viņas skropstas ir rudas, pabalējušas. Viņas mati ir sarkanas rožu šaltis.

– Ej, – es saku, – tu taču krāso sarkanus matus, tu taču meklē uguni, ej! Šie tilti drīz nodegs. – Viņa smejas, viņa netic, viņa mani nievā, viņa aiziet, viņa nepārnāks, pārnāks un atkal nepārnāks. [Ābele 2006 : 12]

 

Vārds tilts izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Ilzes Šķipsnas romānā Aiz septītā tilta (1965);

Andreja Upīša romānā Pa varavīksnes tiltu (1926);

Dzintara Soduma romānā Taisām tiltu pār plašu jūru (1957);

Marģera Zariņa stāstu izlasē Tilti un aizas (1990).


Pāri upei mēness meta

Tiltu zelta stariem:

Pārnākt sapņu gariem

Miglai līdz no tumšiem mežiem.

 

Staru tilts no liegiem soļiem,

Lēni trīsot, zvīgo,

Dzirkstēs viļņi līgo,

Zvaigznes mirgas met kā zivis. [Rainis 1979 : 9]

 

GUSTAVS. [..] Tev ir interesanti klausīties?

LĪNA. Jā.

GUSTAVS. Tātad briesmīgi sen. Atceros, es biju līdz nāvei iemīlējies kādā meitenē, kas mani pēkšņi pameta pēc divu mēnešu vislabākās saskaņas… Kādēļ? Velns viņu sazin! Nesaprotu to līdz pat šai dienai. Visādi esmu izdomājies, bet tā arī neko neizdomāju. Ko es izdarīju? Kaut ko pateicu? Ko? (Līnai.) Kā tev liekas?

LĪNA. Viņa jūs nemīlēja.

GUSTAVS. Nē! Mīlēja, nolāpīts! Kas tad tas bija, ja ne mīlestība? Noteikti mīlēja, un arī es biju kā apdauzīts… jā, to es skaidri atceros, ka biju kā apdauzīts. Un tajā brīdī, kad es sapratu, ka viss nu ir cauri, – tajā brīdī es atrados uz tilta… Tas bija pamatīgs tilts, un debesis virs manas nabaga galvas bija melnas kā piķis… un ūdens arī bija melns… Bet es stāvēju uz tilta gluži viens un te nu sāku ar sevi sarunāties. Tas bija izteiksmīgs monologs, tik tiešām! Protams, es veltīju to viņai, un, proti, es teicu: „Mīļā Marij (sauksim viņu par Mariju, ja tev nav iebildumu), to tu nožēlosi visu mūžu, jo neviens cilvēks uz pasaules nav tevi tā mīlējis kā es.” Brītiņu pagaidījis, es vienkārši nobeidzu: „Marij, tu esi cūka.”

LĪNA. Žēl gan, ka viņa to nedzirdēja.

GUSTAVS. Tev tā liekas? Bet es nemaz nejutos labāk. Diez vai vajadzēja nosaukt mīļoto meiteni par cūku.

LĪNA. Un tālāk?

GUSTAVS. Ko – tālāk? Viss! [Stumbre 1989 : 21]

 

VEŠERIENE. Ak, man šodien iet stipri gausi. Domas citur vien stāv.

KRISTĪNE. Kur tad?

VEŠERIENE. Tu jau gan zini. Pie Akmentiņiem Ķezberos. Esmu gluži kā noreibusi. (Raud.)

KRISTĪNE. Par ko nu tā?

VEŠERIENE. Aiz laimes, meit… es nevaru noturēties… Kristīn, Kristīn, tāda vieta, tāds cilvēks…

(Kristīne uzgrūž pletīzeri ar spēju grūdienu uz dzelzs paplātes.)

VEŠERIENE (turpinādama). Es jau nu gan biju sagaidījuse: tie Ķezberi būs skaista vieta, – bet, ka tie tādi, to nebiju domājuse. Pat tiltiņš pie mājas no mūra. Un cik tāļu mājas sarkanie ķieģeļi spīd!… Vai tu manīji, kā viņš ar līkumu iebrauca mājā, lai mēs to lielo kviešu druvu redzot? Un cik mīļa viņa māsa! Izrādījuse man savu pūru, tā mani ieveda atpakaļ istabā un atvēra tādu mazu, glītu kambarīti: tas būšot brāļa sievasmātei. Es nezināju, ko teikt, ko ne. Un tad viņa mani nobučoja. [Blaumanis 1983 : 284–285]

 

SELGA. Es nezināju, ka Edmundam ir māsa.

ĢIRTS (cieti). Bija.

SELGA (Teklai). Man ļoti žēl. Es guļu Daces istabā, vai ne?

(Nepatīkamo sarunu laimīgi nojauc telefona zvans.)

ĢIRTS (plātīgi). Tā būs tilta sardze! Selgas jaunkundze droši vien nezina, ka man ir pašam sava armija. Tās uzdevums: sargāt tiltu un katru stundu ziņot, ka stāvoklis ir bez pārmaiņām. [Siliņš 1995 : 262]



Carnikavā būvē nesamērīgi dārgu gājēju tiltu

Carnikavā pāri Gaujai top jaunais gājēju tilts. Izmaksas aprēķinātas, lēmumi pieņemti, aizņēmumi saplānoti, termiņi noteikti. Būvniecība rit pilnā sparā. Daļai Carnikavas iedzīvotāju tilts būs labs ieguvums, taču mulsina dažas pretrunīgas detaļas, kas par šo būvi izskanējušas medijos.

Tilta pirmsākumi ir 2010. gadā, kad Carnikavas novada pašvaldība sagatavoja projekta pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei. Finansējumu Carnikavas novads tilta būvei neieguva. Prioritāte tika dota projektiem, kam nepieciešams mazāks finansējums. Saskaņā ar domes teikto pēc tam tāda programma, kurā tilta projekts varētu pretendēt, neesot izsludināta.

Jaunā tilta būvniecībai pastiprināti seko līdzi mediji. Tie konstatējuši, ka Carnikavas novada domes sniegtās ziņas par būves kopējām izmaksām katrā no ziņojumiem atšķiras. Piemēram, portāls „ABC.lv” 2012. gada 24. septembrī raksta, ka domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica sacījusi: tilta pār Gauju un tā pievedceļu būvniecības izmaksas ir apmēram 1 854 803 latu [2 639 146,90 eiro]. Savukārt 2013. gada 29. jūlijā LETA vēsta, ka Carnikavā būvēs velosipēdistu un gājēju tiltu pār Gauju par 1,5 miljoniem latu [aptuveni 2 134 307 eiro]. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotais ziņu portāls lsm.lv 26. janvārī videosižetā pauž, ka jaunais tilts izmaksās 1,2 miljonus latu [142 571 755,43 eiro].

Savukārt „Rīgas Apriņķa Avīzei” Carnikavas novada dome [..] apliecināja, ka tilta būvniecības izmaksas ir 2,7 miljoni eiro. Tilts tiks būvēts par pašvaldības līdzekļiem, un, tā kā ir pieejams aizņēmums no Valsts kases, galvenie tilta būvniecības darbi tiks pabeigti jau līdz 2015. gada janvārim. No Valsts kases plānots aizņemties 1,9 miljonus eiro. [..]

Uz jautājumu, cik cilvēku šobrīd šķērso Gauju pa dzelzceļa tiltu, Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Baltruka atbild, ka vēl statistiku precizē. „Novērojumi liecina, ka Gaujai pāri kāds dodas ik pa piecām minūtēm. Vasarā cilvēku plūsma ir ļoti intensīva, jo tad ierodas vasarnieki,” teica Baltruka.

Plānots, ka jaunais tilts atrisinās vairākas sasāpējušas problēmas Carnikavas novadā, apgalvo Carnikavas pašvaldība. Piemēram, līdz ar jauno tiltu cilvēkiem upi vairs nevajadzēs šķērsot pa dzīvībai bīstamo dzelzceļa tiltu. Sevišķi bieži šo ceļu izmanto jaunieši un bērni, dodoties uz skolu, kā arī velosipēdisti un pat jaunās māmiņas ar mazuļiem ceļā uz bērnudārzu vai vizītē pie ģimenes ārsta.

Pēdējos gados uz dzelzceļa tilta notikuši vairāki negadījumi, kuros savas neuzmanības dēļ cietuši cilvēki. VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) mediju attiecību vadītājs Māris Ozols informē, ka no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem uz dzelzceļa tilta pāri Gaujai posmā Carnikava–Saulkrasti traumēti trīs cilvēki. „Šis tilts nav paredzēts, lai pa to pārvietotos cilvēki, tāpēc gājēju satiksme pār to ir aizliegta,” piebilst M. Ozols.

Tilta būvniecība prasa milzu ieguldījumus. Carnikavas novada dome līdz šim tilta problēmu mēģinājusi risināt arī citādi, piemēram, vēršoties gan pie valdības, gan pie LDz kā dzelzceļa tilta īpašnieka. Jau pirms vairākiem gadiem dome vērsās arī pie Ministru prezidenta, Satiksmes ministrijas, LDz un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lūdzot rast iespēju palīdzēt izbūvēt gājēju tiltu līdzās bīstamajam dzelzceļa tiltam, tomēr finanšu trūkuma dēļ risinājums tika atstāts pašvaldības ziņā.

Kopā ar gājēju tiltu pār Gauju paredzēts izbūvēt arī kanalizācijas un gāzes vadu, lai Gaujas ciema iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju pieslēgt savus īpašumus Carnikavas attīrīšanas iekārtām un centrālajam gāzes vadam.

Carnikavas novada pašvaldība plāno, ka nākotnē šis tilts būs neatņemama velosipēdistu ceļa „Eirovelo13” sastāvdaļa, nodrošinot vienotu velomaršrutu tīklojumu ar Rīgu, kā arī citiem Latvijas novadiem. Tas veicinās tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību novadā. Nepieciešamības gadījumā pār tiltu varēs braukt arī operatīvais dienests.

Gājēju tilts un veloceliņš pār Gauju Carnikavā nenoliedzami būs ieguvums Carnikavas novadam. Tiesa, joprojām mulsina bieži izskanējušās neprecizitātes un atšķirīgie dati. Vai par tik lielu summu, kādu plānots ieguldīt, nebūtu iespējams izbūvēt tiltu, pa kuru būtu iespējama arī autosatiksme? Vai nebija iespējams gājēju tiltam atrast lētāku variantu, nekā to piedāvājuši speciālisti? [Lipore 2014 : http://www.delfi.lv/]


Tilts ir pazīstams kā vidutāja simbols, jo vieno telpiski nošķirtas daļas. Daudzās tautās pastāv uzskats, ka tilts savieno debesis un zemi; nereti tilts tiek tēlots kā varavīksne. Bieži vien tilts ir ceļš, pa kuru mirušo dvēseles dodas pēc nāves: islāmā tilts tiek tēlots vēl šaurāks par matu un gludāks par zobena asmeni – izredzētie nokļūst paradīzē, savukārt nolādētie iekrīt ellē.
[Sagatavots pēc: HSV 1994 : 144]



Vilhems Purvītis Latgales skats (Tilts) (ap 1937). 

 

Jānis Pauļuks Tiltiņš. [Konstants 2006 : 318]

 

Aleksejs Naumovs Mazā Jugla (1990).

 

Kārlis Brencēns Parīzes ainava (1924). 

 

Nikolajs Kūlainis Rīga vakarā no Pontona tilta (1941). 

 

Jānis Lauva Pie tilta

 

Ludolfs Liberts Pilsētas skats ar tiltu (20. gs. 20. gadu beigas). 

 

Gunta Liepiņa-Grīva Tilts pār izžuvušo upi (2003). 

 

Jānis Mednis Tiltiņš (divpusējs). 

 

Jānis Pūpols Tilts.

 

Jānis Anmanis Senais tilts

 

Sarmīte Caune Pie Akadēmijas tilta (2007). 

 

Sarmīte Caune Venēcija. Nakts pie Rialto tilta (2005). 


Sergejs Antonovs Itālija

 

Andrejs Kalnačs Gaisa tilts (1991). 



Dziesma Brauciet lēnām pār tiltu, draugi. Ā. Alunāna vārdi, R. Paula mūzika.

 

Dziesma Ja tu man esi. A. Manfeldes vārdi, Z. Liepiņa mūzika.

 

Dziesma Ticot, mīlot un gaidot. J. Baltausa vārdi, H. Stengrevica mūzika.


Tilti Latvijā no 12. līdz 20. gs.

Latvijā tiltu būvniecības pirmsākumi rodami jau 10. gs. Āraišu ezerpilī arheologs Jānis Apals atklājis laipu jeb vienkāršu uz pāļiem celtu koka tiltu, kas vedis pāri slapjajai piekrastes daļai uz ciemata ēkām. Uz tiltu pa uzbērtu dambi vedis bruģēts ceļš.

Viduslaiku vēsturiskajos avotos senākās ziņas par tiltiem minētas 13. gs. sākumā, jau pēc Rīgas dibināšanas. Livonijas Indriķa hronikā minēts, ka krustneši cēluši tiltveida aizsprostu uz Gaujas, lai aizturētu lejup pa upi braucošos igauņu sirotāju kuģus.

14. un 15. gs. Livonijas ordeņa mūra pilīs pār aizsarggrāvjiem būvēti mūra tilti ar ķēžu paceļamiem koka posmiem, lai atdalītu priekšpili no galvenajiem vārtiem.

17. gs. vidū Vidzeme atradās Zviedrijas pakļautībā, tad gan saimniecisku, gan militāru apsvērumu dēļ tika ierīkoti jauni ceļi un tilti, laboja arī vecos tiltus. Tika izdots likums, ka zemes īpašniekiem ir jāuztur un jāapsaimnieko viņu zemē esošie tilti. Pēc tālaika kartēm var secināt, ka, piemēram, ceļā no Rīgas uz Alūksni bija uzbūvēti deviņi lielāki tilti.

1752. gadā Kurzemes hercogistē tika izdots „Likums no ceļu un tiltu taisīšanas”, to izsludināja arī latviešu valodā. Likums noteica, ka muižniekiem bija jānodrošina ceļu uzturēšanas kārtība, un muižnieki šo darbu klaušu kārtā lika veikt latviešu zemniekiem.

1786. gadā tika pieņemts jauns „Kurzemes ceļu likums”. Krievijas valsts pārvalde pieprasīja nodrošināt kara ceļus, lielceļus un draudžu ceļus ar tiltiem un prāmjiem, kas veda caur Kurzemi uz Lietuvu un Prūsiju. Tiltiem vajadzēja būt 2–21/2 asis platiem neatkarīgi no to garuma.

19. gs. pēc Eiropas parauga pār ūdens šķēršļiem tika tik būvēti akmens mūra tilti un caurtekas. Plašāk tiltu būvniecība izvērsās līdz ar pirmo dzelzceļa līniju izbūvi (1861. gadā atklāja 218 km garo dzelzsceļa posmu Rīga–Daugavpils). Pār Ogres, Aiviekstes un Dubnas upi tika uzbūvēti pirmie dzelzs konstrukcijas tilti.

Rīgā 1861. gadā nodibināja politehnisko augstskolu – Rīgas Politehnikumu. Tajā 1863. gadā sāka sagatavot dzelzceļu, šoseju un tiltu būvniecības inženierus. Rīgas Politehnikuma audzēkņiem tika pasniegta Šveices inženierzinātņu skolas pieredze un modernākie tālaika sasniegumi.

1872. gadā Rīgā uzbūvēja pirmo dzelzs tiltu pār Daugavu, kas bija paredzēts dzelzceļa un pajūgu transportam. Viens no pirmajiem Rīgas Politehnikuma absolventiem F. Staprāns vadīja akmens mūra tilta būvi pār Ventu Kuldīgā.

20. gs. sākumā tiltu būvēm sāka izmantot jaunu būvmateriālu – dzelzsbetonu. Pirmos dzelzsbetona tiltus uzbūvēja 1909. gadā pār Salacu pie Vecsalas un pār Gauju pie Strenčiem.

1914. gadā tika uzbūvēts dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā lielākā daļa koka un metāla tiltu bija nopostīti vai stipri nolietoti. Latvijas brīvvalsts laikā lielāko tiltu jaunbūvēm un pārbūvei tika izdoti apmēram 25 miljoni latu. Šosejās un zemesceļos lielākoties būvēja koka un masīvos dzelzsbetona tiltus, bet dzelzceļu līnijās – metāla tiltus.

Otrā pasaules kara laikā ļoti daudz tiltu saspridzināja. Tos vajadzēja atkal atjaunot. Līdz 20. gadsimta 50. gadu beigām būvēja lielus dzelzsbetona tiltus. Attīstoties tehniskajām iespējām, tiltu būvēs sāka lietot ārzemēs izplatītās spriegbetona laidumu sijas. 60. gadu beigās latviešu tiltu būvnieku lielākais veikums bija tilts pār Lorupes gravu netālu no Siguldas.

70. gadu beigās dzelzsbetona tiltu būvē pārgāja uz dobtajām plātnēm, ar kurām varēja pārsegt 12–24 m garus laidumus un veidot nepārtrauktu sistēmu. 80. gados uzbūvēja aptuveni 40 dzelzsbetona tiltus ar dobtajām plātnēm.

Attīstoties tiltu būvniecībai, Latvijā ienāk jaunākās tehnoloģijas un dažādi konstrukciju uzlabojumi.
[Sagatavots pēc: Klētnieks, Salcevičs 2004 : 6–10]

 

Akmens mūra tilti

Akmens mūra tilti Latvijā ir vissenākie. Tie tika būvēti pār nelieliem strautiem, upītēm, tikai atsevišķos gadījumos – pār lielākām upēm. Tilti mūrēti, galvenokārt izmantojot laukakmeņus un kaļķakmeņus, reizēm arī ķieģeļus. Šāda tilta galvenais elements ir ailes lokveida pārsegums – arka, kas atbalsta tilta brauktuvi un pārnes slodzi uz balstiem.

Latvijā akmens mūra tiltu nav daudz, lielākoties tie būvēti 19. gadsimtā. 1939. gadā tika uzskaitīti 242 akmens mūra tilti, bet 1999. gadā bija palikuši vairs tikai daži desmiti.

Viens no senākajiem akmens mūra tiltiem saglabājies vecā Dobeles–Bauskas ceļa posmā pār Vilces upi pie Mūrmuižas. 16.–18. gs. šis ceļš vedis uz Augškurzemi un Poliju. Tilta vecums gan diemžēl nav zināms. Tagad šis ceļa posms satiksmei ir slēgts.

No 19. gs. vidus ir saglabājies mūra tilts ar ķieģeļu arku pār Kujas upi Cesvainē uz vecā zemesceļa Gulbene–Madona. To vairs šobrīd neizmanto.

Lielākoties tilti bija ar vienu vai divām loka ailēm. Vienīgais akmens mūra tilts ar četrām loka ailēm ir saglabājies pār Abavu Kandavā, bet lielākais akmens mūra tilts ar septiņām loku ailēm uzbūvēts 1874. gadā pār Ventu Kuldīgā. Tā kopgarums ir 163,98 m, virsbūves platums 10,7 m un aiļu platums 17,1 m. Tilta būve izmaksājusi ap 100 000 zelta rubļu. Vēsturiskais tilts tagad galvenokārt kalpo gājēju kustībai.
[Sagatavots pēc: Klētnieks, Salcevičs 2004 : 10–11]

 

Rīgas tilti

Latvijas galvaspilsētai Rīgai pa vidu tek Latvijas likteņupe Daugava. 1701. gadā tika uzbūvēts pirmais peldošais tilts, kas saistīja Vecrīgu ar Pārdaugavu. 19. gs. tas tika aizstāts ar pontonu tiltu. 1957. gada vasaras vidū ar nosaukumu Oktobra tilts tika atklāts tagadējais Akmens tilts. Sākotnēji tilta daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai. Jaunākais tilts ir Dienvidu tilts.

Patlaban Rīgā Daugavu var šķērsot pa pieciem tiltiem: Dzelzceļa tiltu, Akmens tiltu, Vanšu tiltu, Salu tiltu un Dienvidu tiltu.
[Sagatavots pēc: http://www.virtualriga.com/]

 

Dienvidu tilts

Dienvidu tilts ir jaunākais un lielākais tilts Rīgā. Lēmumu par Dienvidu tilta celtniecību Rīgas Dome pieņēma tikai 2002. gadā, un 2004. gadā tika sākti celtniecības darbi.

Tilta skiču projekts izstrādāts SIA „Tiltprojekts” G. Rusinova vadībā, bet mazo vanšu tilta sistēma izveidota Sanktpēterburgas projektēšanas institūtā inženiera I. Koļuševa vadībā. Tilta arhitektūru un dizainu izstrādājusi projektēšanas grupa „Arhitektonika” galvenā arhitekta I. Lazdiņa vadībā.

Dienvidu tilta garums ir 803 metri.

Tilta celtniecības gaitā presē arvien biežāk parādījās informācija par to, ka Dienvidu tilts ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. Piemēram, ar Dienvidu tilta kopējām izmaksām Rīgā (853 723 086 eiro) esot salīdzināms Donhajas jeb Lielais Austrumu jūras tilts Ķīnā starp Šanhaju ar Janšaņas dziļūdens ostu Ķīnā. Tas 32,5 kilometru garumā šķērso Handžou līci Austrumķīnas jūrā un ir garākais pārjūras tilts pasaulē, bet iekļāvies 1,2 miljardu ASV dolāru vai aptuveni 902 100 727 eiro lielā tāmē. Augstākais autoceļu tilts pasaulē – Mijo viadukts Dienvidfrancijā pāri 2,5 kilometrus platajai Tarnas upes ielejai 270 metru augstumā – ar visām piebrauktuvēm esot izmaksājis aptuveni 426 861 543 eiro.
[Sagatavots pēc: http://www.citariga.lv/]

 

Vanšu tilts Rīgā

Viens no Rīgas simboliem ir Vanšu tilts. Tas ir uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums. Tilts atklāts 1981. gada 21. jūlijā, tajā laikā tā nosaukums bija Gorkija tilts.

Tilts ir 560 metrus garš, bet kopā ar estakādēm un nobrauktuvēm tā garums sasniedz 2 km, tilta platums – 28,4 m. Vanšu tilts pār Daugavu Rīgā ir ar 312 metru garu tērauda laidumu un vienu nesošo dzelzsbetona pilonu. Tilta projekts tika izstrādāts Kijevā, bet metālisko laidumu konstrukcijas izgatavotas Voroņežas Tiltu rūpnīcā.
[Sagatavots pēc: http://www.citariga.lv/]

 

Nopūtu tiltiņš Venēcijā

Ar ko mums saistās Ziemeļitālijas pērle Venēcija? Ar kanāliem, gondolām, Sv. Marka katedrāli, dodžiem un Dodžu pili, ar Kazanovu, ar mākslu un bagātību.

Dodžu pils ir viens no Venēcijas varenības simboliem. Tur ir brīnišķīgi saloni, mēbeles, gleznas un skulptūras. Pilī ievērojamākās ir Pinakotēkas zāle, Četru durvju zāle, Kolēģiju zāle, Senāta zāle, Lielās padomes zāle, Desmita padomes zāle. Desmita padomes zālē tika izskatīti pret valsti vērstie politiskie noziegumi. Netālu ir Busola zāle, kur spriedumu gaidījuši apsūdzētie, un Ieroču zāle – tagad tajā ir plaša vēsturisko ieroču kolekcija, bet līdz 14. gs. šajā telpā bijis cietums. Dodžu pili ar cietumu savieno Nopūtu tilts. Tas saukts par Nopūtu tiltu notiesāto grūtsirdīgo nopūtu dēļ, kuri, ejot pāri tiltam, vēl pēdējo reizi skatījuši Venēciju pa tilta aizrestotajiem lodziņiem.

Tomēr pastāv uzskats, ka stāsts par Nopūtu tiltu, iespējams, ir kļuvis populārs, pateicoties 19. gs. slavenajam autoram lordam Baironam, jo 1600. gadā, kad tiltiņš varētu būt uzcelts, vairums cietumnieku, kas tika vesti pār to, bija sīki likumpārkāpēji.  [Sagatavots pēc: http://www.videsvestis.lv/]

 

Pasaules garākais jūras tilts

2008. gadā atklāts garākais jūras tilts, kura garums ir 36 km, platums – 31,5 m. Tilts stiepjas no Šanhajas pāri Austrumķīnas jūras Handžou līcim. Tiltam ir trīs transporta kustības joslas katrā virzienā. Tilts būvēts 3,5 gadus, un tā būvei izmantoti 8600 pāļi.
[Sagatavots pēc: http://www.mernieks.lv/]

 

Informācija par Latvijas tiltiem un to fotogrāfijas. [http://www.zudusilatvija.lv/]

 

2013. gada 27. un 28. septembrī Tartu Universitātē notika starptautiskā Baltijas studentu konference „Tilti Baltijā”, kuras mērķis bija igauņu, latviešu un lietuviešu valodas, kā arī kultūras tuvāka iepazīšana, valodu un kultūru saikņu stiprināšana, Baltijas valstu jauniešu tīkla radīšana un Baltijas kopīguma atrašana.

 

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2010. gada projektā „Inovatīvas pieejas valodas apguvei trešo valstu valstspiederīgo bērniem un jauniešiem” tapis portāls www.sazinastilts.lv, kurā ir informatīvi un valodas apguves materiāli, kā arī emuāri pusaudžu un jauniešu saziņai un sava viedokļa izteikšanai. Portāls ir piemērots latviešu valodas apguvējiem gan ar priekšzināšanām, gan bez tām. Starpniekvalodas – angļu un krievu valoda. Portālā ievietota vispārīga informācija par Latviju un valodas apguvējiem tik noderīgais leksikas minimums, kas tulkots krievu, angļu, franču un vācu valodā. Portālā pieejams plašs audiomateriālu un videomateriālu klāsts, kas papildināts ar interaktīviem pašpārbaudes uzdevumiem. Latviešu valodas apguvējiem ar priekšzināšanām šeit izmantojamas intervijas ar Latvijā populāriem dažādu nozaru cilvēkiem.

Tāpat 2012. gadā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektā „Inovatīvas pieejas valodas apguvei trešo valstu valstspiederīgo bērniem un jauniešiem” tapusi brošūra „Izglītības tilts”, lai palīdzētu trešo valstu valstspiederīgajiem noskaidrot aktuālos jautājumus par iespējām iegūt izglītību Latvijā. 
[Sagatavots pēc: http://www.valoda.lv]