Tradicionālā transkripcija
[tikt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[tikt]
[t] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
tik- – sakne, vārda celms
-t – galotne
centr+tiec+e
mērķ+tiec+īb-a
mērķ+tiec+īg-s, mērķ+tiec+īg-a
tikt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiek-u |
tiek-am |
esmu tic-is esmu tik-us-i |
esam tik-uš-i esam tik-uš-as |
2. |
tiec |
tiek-at |
esi tic-is esi tik-us-i |
esat tik-uš-i esat tik-uš-as |
3. |
tiek |
tiek |
ir tic-is ir tik-us-i |
ir tik-uš-i ir tik-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tik-u |
tik-ām |
biju tic-is biju tik-us-i |
bijām tik-uš-i bijām tik-uš-as |
2. |
tik-i |
tik-āt |
biji tic-is biji tik-us-i |
bijāt tik-uš-i bijāt tik-uš-as |
3. |
tik-a |
tik-a |
bija tic-is bija tik-us-i |
bija tik-uš-i bija tik-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tik-š-u |
tik-s-im |
būšu tic-is būšu tik-us-i |
būsim tik-uš-i būsim tik-uš-as |
2. |
tik-s-i |
tik-s-it/tik-s-iet |
būsi tic-is būsi tik-us-i |
būsit/būsiet tik-uš-i būsit/būsiet tik-uš-as |
3. |
tik-s |
tik-s |
būs tic-is būs tik-us-i |
būs tik-uš-i būs tik-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiek-ot |
esot tic-is esot tik-us-i |
esot tik-uš-i esot tik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tik-š-ot |
būšot tic-is būšot tik-us-i |
būšot tik-uš-i būšot tik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tik-tu |
būtu tic-is būtu tik-us-i |
būtu tik-uš-i būtu tik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-tiek |
ir bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-tiek |
bija bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-tiek |
būs bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-tiek |
būtu bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-tiek |
esot bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-tiek |
būšot bijis jā-tiek |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
tik-s-im! |
2. |
tiec! |
tiec-iet! |
3. |
lai tiek! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Tikt uz šo vasaras nometni Vācijā man nebija viegli.
2) teikuma izteicējs – Inta ir tikusi pie zobārsta bez iepriekšēja pieraksta.
3) galvenais loceklis – Jātiek sveikā cauri!
tikt cauri, tikt garām, tikt iekšā, tikt klāt, tikt līdzi, tikt pāri, tikt tālāk, tikt vaļā
tikt īstajā vietā, tikt laikā, tikt laukā, tikt uz priekšu, tikt skaidrībā, tikt pie vārda, tikt uz augšu
tikt apgāztam, tikt appušķotam, tikt atceltam, tikt atgrūstam, tikt atklātam, tikt atmaksātam, tiek atsaukts, tiek atspēkots, tiek atstāts, tiek ielaists, tiek izdangāts, tiek izdots, tika izgreznots, tika izjaukts, tika izlietots, tiek izmeklēts, tika izpostīts, tiks izpušķots, tiks iztērēts, tikt nesaprastam, tiks nogriezts, tika nosaukts, tikt nosodītam, tikt novērtētam, tikt paaugstinātam, tiks pabeigts, tikt pamanītam, tika pamests, tiks pārbaudīts, tika pārkāpts, tikt pieņemtam, tikt piesārņotam, tikt saprastam, tikt slēgtam
tikt, tieku, tiec, tiek, pag. tiku, nepārej.
1. Nokļūt (kur); sasniegt kādu stāvokli.
Tikt mājās, uz kuģa, pie upes, kalnā. Tikt iekšā istabā, autobusā. Tikt tiltam pāri. Tikt cauri mežam. Tikt pie direktora.
arī pārn. Tikt pāri – pārvarēt, aizmirst, piem., ko nepatīkamu.
arī pārn. Tikt kādam priekšā – pārspēt kādu.
Tikt galā – a) nonākt paredzētajā vietā; b) veikt, izdarīt, pabeigt; zināt, ko iesākt, ko darīt.
Tikai vakara pusē tikām galā. Lai tiek paši galā! Ar saviem spēkiem vien galā netiksim. Tiec nu ar tādu galā! Vai tiksit ar darbu galā? Tikt galā ar saviem pienākumiem.
Tikt līdzi – spēt sekot.
Tikt līdzi mācībās.
2. Varēt, spēt (piem., kustēties, pārvietoties, darīt ko).
Netikt (ne) no vietas.
Tikt vaļā – atbrīvoties.
Suns ticis vaļā no ķēdes. Tikt vaļā no iesnām.
3. parasti kopā ar „pie” Dabūt sev ko vēlamu; gūt iespēju, arī būt iespējai (ko) darīt, (kur) piedalīties.
Tikt pie naudas. Tikt pie jauna uzvalka. Tikt pie skaidrības; tikt skaidrībā.
Tikt pie vārda – dabūt runāt.
Tikt pie ēšanas. Tikt uz kino, skolu. Tikt ekskursijā.
4. 3. pers. Nonākt (kāda) rīcībā, piem., dodot, dalot (ko).
folkl. Kas daudz grib, tam maz tiek.
Viņam tika labākais kumoss. Sunim tika maizes gabals. Katram tiks pa ābolam. Kas man par to tiks?
5. Kļūt (par ko); nonākt (kādā sabiedriskā stāvoklī, kādās attiecībās).
Tikt par meistaru. Tikt rados. Tikt lielā godā. Tikt cietumā.
Viņš tiks dzīvē uz priekšu – sasniegs labāku sabiedrisku vai materiālu stāvokli.
6. Tapt, kļūt.
No zālēm acis tika veselas. Tas ir visiem ticis zināms.
Netiekt gudram – nesaprast.
7. Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai.
Darbs tiek veikts apzinīgi. Par to viņš nekad netika runājis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1095]
tikt, tieku, tiec, tiek, pag. tiku; intrans.
1. Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, vidi, nokļūtu noteiktā vietā, vidē.
Tikt līdz vakaram atpakaļ mājās. Tikt pārējiem braucējiem garām. Tikt kalnā augšā. Ar autobusu tikt līdz pilsētai. Ar laivu tikt upei pāri. Tikt no pilsētas laukos. Tikt koku ēnā. Nespēt tikt uz priekšu. Netikt (ne) no vietas.
„Gan jau redzēsim, bet nu iesim, ka tiekam reiz galā,” Andra māte teica skubinādamās. Apsīšu J. 3, 46.
Visu laiku, kamēr tika cauri Brīviņiem, Anna sēdēja kā uz karstām oglēm. Upīts 4, 709.
Ticis skolotāju istabā, Ozolnieks sveicina .. Dripe 3, 355.
Velta: Nu, tad iesim, meitenes, jātiek drīzāk ūdenī, te jau var sadegt. Brodele 5, 26.
pārn. Ūdens atnes vēl vienu kritušu lapu, tā aizķeras aiz siekstas, netiek nekur un tikai dreb kā dzeltena tauriņa spārns. Ezera 5, 19.
// Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
Tikt vakarā uz kino. Tikt universitātē.
Sēņot patika arī mātei, bet pa kuru laiku lai viņa būtu mežā tikusi? Kad nāca sēņotāji mājās, brokastīm vajadzēja jau būt galdā .. J. Kalniņš 2, 155.
„Un vai tu kaut kur arī tiec? Sacīsim, uz teātri vai kur citur?” Ezera 5, 55.
No atpūtas nekas neiznāca, katram savas domas un rūpes jaucās pa galvu: kāda būs pirmā darba vieta, uz kāda kuģa tiks virsū, kāds būs kapteinis? Talcis 7, 188.
Jau pavasarī, ganos ejot, viņš mātei ierunājās, ka gribētu tikt rudenī atkal skolā. Sakse 2, 135.
// Virzīties (pie kāda), lai nonāktu saskarsmē (ar to). Gūt iespēju veidot saikni (ar kādu).
Un tad man nav vairāk neviena, ko apciemot. Pie Antona es netieku. Brodele 13, 215.
Viņam jātiek pie Vīņaudiem, varbūt tur ir vēl kādi biedri. Viņš to noskaidros, pēc tam mēģinās apciemot vecākus. Birze 3, 35.
Ak, visu laiku man bija cieša, nenoārdāma pārliecība, ka tikai ar šo cilvēku es varu būt laimīga, .. ka agri vai vēlu mums jātiek kopā… Zigmonte 2, 214.
// Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piemēram, par vielām, parādībām dabā.
Mitrums ticis cauri apaviem.
Svarīgākais augļu žāvēšanā ir siltums un gaisa maiņa, tādēļ augļi jāsakārto tā, lai tiem pēc iespējas vairāk tiktu klāt gaiss. Lauku Avīze 90, 23, 12.
2. Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
Tikt savā vaļā. Tikt brīvībā. Tikt vienatnē.
„Lai Mežmalu Ieva precas, ar ko viņa grib,” dēls attrauca. „Tikai lai viņa nedomā, ka, pie tā klaidoņa aiziedama, būs laimē tikusi.” J. Kalniņš 8, 272.
Ar vienaldzību nekur nevar tikt. Un ar raudāšanu arī nekur nevar tikt. Ziedonis 9, 92.
// Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
Tikt par brigadieri. Tikt par skolotāju.
.. ar sava spēcīgā drauga palīdzību tiku par kādu izmeklēšanas nodaļas sekretāru. Kurcijs 4, 85.
Niklāvs bija ticis par ciema padomes priekšsēdētāju tanīs dienās, kad Sveķaines pagasts vēl bijis patukšs no ļaudīm .. Salenieks 6, 59.
Es par gudru vīru tiktu, visu zināt, saprast spētu! Paegle I, 35.
// pareti Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
„Bez rūdīšanas no dzelzs netiek tērauds,” saka tauta. J. A. Jansons 1, 35.
Mazs zieds, kas dzīvībai vēries, Par augli rudenī tiek .. Krūklis 5, 20.
// Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
Tikt stāvus. Tikt sēdus.
Ticis uz kājām, viņš sāka rupji un nesakarīgi lamāties, berzēdams asarainās acis un notraipīdams seju ar smiltīm un putekļiem. Dripe 2, 128.
Uz priekškājām zirgs vēl tika, bet pakaļkājas bija tik pilnas smaguma un vārgas, ka uz tām nostāties trūka spēku. J. Kalniņš 10, 251.
pārn. Bet kalni kā bruņurupuči, augšpēdus apgāzti, uz kājām netiek. Vācietis 10, 108.
3. parasti savienojumā ar „pie”. Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
Tikt pie strādāšanas. Tikt pie runāšanas. Tikt pie gulēšanas.
„Pareizi gan,” pavisam mierīgi noteica vecais Pakalns. „Sāciet drīzāk visus pierakstīt, lai tiekam pie pļaušanas.” Sakse 7, 82.
„Tikai nedomā, ka tas [kļūt par šoferi] viegli. Katrs muļķis pie stūres netiek.” Dripe 2, 38.
Ir jau ap brokastlaiku, kad Andrejs tiek pie tālruņa. Spāre 5, 142.
// Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
Tikt pie jauniem zābakiem. Tikt pie dzīvokļa.
Pie sava zemes gabala tikuši, paši izaudzējām gan lopus, gan labību. Turējās arī naudas padoms. Kalndruva 10, 135.
.. akvalangā nāk ūdens. .. Nevar tik dziļi nirt. Bet kā tu tiksi pie pērļu gliemenēm? Vācietis 5, 15.
// Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
Tikt pie klepus. Tikt pie nepatikšanām.
Upīšu Mārtiņš nenocietās nepastāstījis, kā vecais Brīviņš tika pie .. slimības. Upīts 4, 164.
Kad no sutas pirtī nevar vairs glābties, tad vaļā rauj durvis un aukstais gaiss iekšā gāžas ar joni. Viegli vien var tikt pie iesnām. Andersone 1, 9.
// Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidojas attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
Tikt pie skaidrības.
Kristofers: Bet sakiet, jaunkundzīt, – kā jūs tikāt pie tik plašām zināšanām mineraloģijā? Zīverts 1, 386.
Un tā, nekādā skaidrībā neticis, Ervīns ver dārza vārtiņus, noskaities pats uz sevi un visu pasauli. Krūmiņš 1, 52.
„Klausies tik’ visādas bābu [sievu] pasakas, tad tu gan tiksi pie gudrības!” Upīts XI, 286.
4. parasti 3. pers.; savienojumā ar dat. Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
Māriņš: Kad naftas sabiedrība būs kļuvusi bagāta, arī strādniekam tiks sava daļa. Zīverts 1, 60.
.. vien tam, kas soļus un minūtes neskaita, tālums un mūžība tiek. Vācietis 9, 77.
Cik grūts bij mūžs, tik viegli sniegi snigs pār dzīvi pelēko, kas iet tev garām, ik zariņš segsies baltām zīda skarām un mirdzošs vainags tavam krustam tiks. Paegle 1, 121.
5. Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
Vasaras tveicē biju ticis gurdens un slinks .. Upīts IX, 41.
Tā pagāja vasara. Vēsākam laikam iestājoties, jaunā māja tika gatava, un Silabrieži uzsāka tajā dzīvot. Blaumanis 6, 71.
Jums gars ir ticis neass Un spējas sīkušas, Vairs neizšķirat strāvu No sīkas vēsmiņas. Rainis I b, 357.
Bet tagad skrien vien laukā, ko nu augu dienu pie slimnieka kvernēsi. Man pašam sāk likties, ka labāk tiek. Zigmonte 10, 42.
6. palīgverba nozīmē; savienojumā ar ciešamās kārtas pagātnes divdabi Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
Pēc brokasta govis tiek grieztas gar kalna malu atpakaļ uz purvu. Birznieks-Upītis 6, 61.
.. iegriezos meža mājās, lai padzertos pie akas, bet tiku pacienāta ar bērzu sulām. Ezera 15, 11.
.. kas visdziļāk šai zemē būs racis, tas visaugstāk tiks debesīs celts. Peters 4, 91.
7. palīgverba nozīmē Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt.
Šī ir mana laimīgākā dzīves diena, tāpēc esmu atnācis pie tevis, kā tiku solījies. J. Kalniņš 4, 211.
Silamuižas bērzos nekad netiku iegājis, bet no turienes katru rītu ap brokastlaiku atskanēja vairāku ganu meitu skaļās dziesmas .. Birznieks-Upītis 6, 13.
Viņa raudāja no aukstuma .. un no ēstgribas, tāpēc ka pīrādziņš ar gaļu netika remdējis izsalkumu, bet drīzāk uzkurinājis apetīti. Ezera 14, 41.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
tikt – tikt (vydā); ītikt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Tikt uz kājām – izveseļoties; izkļūt no materiālām grūtībām.
Taisies, ka tiec! – saka, raidot kādu projām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/lvv]
tikt; lš. tèkti (tag. tenkù) ‘tikt, nākties; pietikt, sniegties, aizstiepties; notikt, gadīties’, go. þeihan (*þenhan < ģerm. *tenkō-) ‘plaukt, zelt, veikties, sekmēties’, v. gedeihen ‘t. p.’ Pamatā ide. *tek- ‘sniegt (← ’stiept’); izstiept roku (sniedzot, lūdzot, saņemot)’. Saknes sākotnējā forma latviešu valodā ir pārveidota. Blakus tag. *tenku > tieku izveidota jauna paradigma pēc lieku : likt, liku parauga – tieku : tikt, tieku (Zubatijs, Endzelīns).
Dažas tikt agrākās nozīmes liter. valodā izzudušas, bet tās redzamas atv-os (priedēkļu verbos), kas leksiskajā sistēmā kļuvuši patstāvīgi, t. i. semantiski neatkarīgi no pamatverba: pietikt, notikt, iztikt.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1037]
angļu – to arrive
franču – arriver
grieķu – να φθάσουν
igauņu – pääsema
krievu – попасть
latīņu – pervenīre
lietuviešu – atvykti; tapti
somu – saapua
poļu – trafić
ukraiņu – прибувати
vācu – gelangen
Kur tie ātrie tikuši, un kur tie lēnie palikuši.
Lēnāk iesi, tālāk tiksi.
Ikkatrs tiek vecāks, bet ne ikkatrs – gudrāks.
Citu mazgājot, pats jau netiksi balts.
Citam kalpodams, pats netiksi bagāts.
Ja aizliecas kažoka mala, tad tiks tas cilvēks aicināts mājā.
Ja kāds vēlas izzināt, no kuras puses tas dabūs brūti, tam jālaiž māriņai skriet, uz kuru pusi tā grib. Pie tam jārunā šādi vārdi: „Zīle, zīle, kur man brūte, zīle, zīle kur man brūte?” Kur nu viņa laižas, no tās puses tiks atvesta brūte.
Ja meita atrod atslēgu, tad tā tiks par saimnieci.
Ja sapnī pats sev bārdu nodzen, tad tiks apzagts, bet, ja otram dod bārdu nodzīt, tad tiks apvilts.
Ja sapnī redz sev puķu kroni galvā, tad būs sirds bēdas; ja redz miršu kroni, būs jāiet kāzās; ja to redz meita, tad viņa tiks izprecēta.
Kam pastalai pirmais purns noplīst, tas par saimnieku tiks, kam papēdis – par kalpu.
Perēšanai jāliek no rītiem dētas olas, tad visas tiks izperētas.
Vārna tup uz perēkļa: spārnus vien plivina, bet nost nevar tikt. – Vēja dzirnavas.
Lejā noskrien, bet kalnā nevar tikt. – Kamols.
Kas tas par ērmu: kur pieduras, tur balts tiek? – Krīts.
Iet iet – uz priekšu netiek; cērt cērt – skaidas nelec. – Sienas pulkstenis.
Kas atnāk bez kājām un tiek apēsts bez mutes? – Sniegs, zeme un saule.
Tikt man tikt tīrumā,
Tikt mežiņa maliņā:
Tīrumā rudzi, mieži,
Mežā vaska ritenīts. [LD 10844-0]
Cik gribēju, nevarēju
Ar citiem līdzi tikt:
Cik nopirku brūnus svārkus,
Tik kliboja kumeliņš. [LD 20581-1]
Dievs dod tev, tautu dēls,
Tikt manā rociņā,
Es būš’ tevi tā locīt,
Kā pērno kumeliņu. [LD 9461-0]
Vienreiz mācītājs aizkaitinājis ķesteri. Ķesteris nu domājis, kā varētu mācītājam atriebties.
Vienu dienu mācītājs izbraucis, un ķesteris zinājis, ka atpakaļ mācītājs brauks gar baznīcu.
Mājās braucot, mācītājs redzējis, ka baznīcas durvis ir vaļā, un gājis iekšā. Uz kanceles bijis uzkāpis ķesteris un pārkrāsojies, tā ka viņu nevar pazīt. Mācītājam ienākot, ķesteris teicis: „Es tas debesu tēva dēls, sūtīts no Dieva. Kas grib tikt debesīs, tas lai lien šinī maisā.” (Maisa iekšpusi ķesteris bijis izsmērējis ar darvu un ielicis vēl vistu spalvas.) Mācītājs domājis, ka nu tiks debesīs, un līdis arī maisā iekšā. Ķesteris uzvilcis maisu ar mācītāju pa trepēm augšā un teicis: „Nu tu esi pirmās debesīs!” Tad laidis maisu zemē un vilcis atkal augšā un teicis: „Nu tu esi otrās debesīs.” Pēc tam paņēmis maisu ar mācītāju un aiznesis to uz stalli. Vistas sākušas stipri kladzināt, bet mācītājs domājis, ka eņģeļi dzied. Ienākusi putnu meita, devusi putniem ēst un saukusi vistas. Mācītājs domājis, ka putnu meita arī ir debesīs, un prasījis: „Līziņ, vai tu arī esi debesīs?”
Līze nodomājusi, ka mācītājs ir jucis. Bet mācītājs arī nu atģidis, ka viņš piemuļķots.
[http://valoda.ailab.lv/]
Par Aizputes pilskalnu
Aizputes skolnieki nākuši mājās no skolas. Viņi bija dabūjuši zināt, ka apakš pilskalna ir nogrimusi pils un ka tur esot caurums. Sarunājuši, ka laidīsies iekšā un apskatīsies, kas tur ir. Norunājuši, ka vienu iesies virvē un nolaidīs lejā. Kad viņš gribēs tikt augšā, ka paliks bail vai kaut ko ieraudzīs, tad kustinās virvi un lai tad velk ārā. Iesējuši arī vienu pa caurumu iekšā. Kādu laiciņu gaidījuši. Kad sāka apakšā kustināt, zēni vilkuši ārā. Beidzot izrādījies, ka izvilkuši melnu suni. Suns tūlīt pazudis. Zēni šausmīgi nobaidījušies un laiduši virvi atkal iekšā, bet nolaisto zēnu ārā nav nekad izvilkuši, tikai vecus celmus un saknes. Zēni šausmīgi bijuši nobaidījušies, visi palikuši slimi, un viens pat nomiris.
[http://www.pasakas.net/]
„Teic vien!” Zenta droši teica. „Es nebīstos!”
„Manim – ak, Zenta, tā mana paša griba – manim drīz būs jāatstāj šī vieta; es iestāšos ģimnāzijā…”
„Un tu to baidies manim teikt! Kāpēc tad lai es noskumstu, ja tu ģimnāzijā iestātos? Tas taču ir jauki – izglītoties, pie vietas tikt un netraucēti, laimīgi dzīvot!”
„Laimīgi?” Ansis pārsteigts atkārtoja. „Vai tad mēs līdz šim esam nelaimīgi jutušies? Jeb vai tev šī mūsu mīlestība ir tapuse par smieklīgu, par niekiem?” [Poruks 1948 : 39–40]
Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Jāņa Rozes grāmatnīcu un Ideju Forumu 2011. gada jūnijā rīkoja konkursu „Saldējuma stāsti”. Viens no konkursa dalībniekiem bija Eduards Kusins (13 gadi).
Brīnumainā saldumu valstība
[..] – Es esmu Saldumu valstības prezidents. Mums viss būtu pagalam. Bet tagad es tev pateicībā dāvāšu visādus saldumus, kuri tev vien garšo. Tev nekas nebūs jāpērk, ko tu vēlēsies, tas tūlīt būs tavā ledusskapī.
– Paldies, bet es jau nemaz nezināju par tādu Saldumu valstību, – Augusts laimīgs murmināja. – Man tagad būtu jādodas mājās.
Viņi māja.
– Ak nē, ko es tagad darīšu, kā es tikšu mājās, un kur es tagad palikšu? – zēns bēdājās.
– Tu paliksi pie mums kādas dienas, – viņu mierināja saldējums Raibiņš. – Mēs diezgan ātri apceļosim apkārt pasaulei, un tu atgriezīsies tai pašā vietā. [..] [Visu stāstu lasi: http://blogs.lnb.lv/]