Tradicionālā transkripcija
[tiêOs]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ti͜eˀu̯s]
[t] – nebalsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[O] – vokalizēts līdzskanis v
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – vs.
tiev- – sakne, vārda celms
-s – galotne
tiev+kok-i
tiev+stobr-a
tiev+stumbr-a
tiev+kāj+ain-s
tiev+kakl+ain-s
tiev+gal+is
tievs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
tiev-s |
tiev-i |
tiev-a |
tiev-as |
Ģ. |
tiev-a |
tiev-u |
tiev-as |
tiev-u |
D. |
tiev-am |
tiev-iem |
tiev-ai |
tiev-ām |
A. |
tiev-u |
tiev-us |
tiev-u |
tiev-as |
I. |
ar tiev-u |
ar tiev-iem |
ar tiev-u |
ar tiev-ām |
L. |
tiev-ā |
tiev-os |
tiev-ā |
tiev-ās |
V. |
– |
– |
– |
– |
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
tiev-ais |
tiev-ie |
tiev-ā |
tiev-ās |
Ģ. |
tiev-ā |
tiev-o |
tiev-ās |
tiev-o |
D. |
tiev-ajam |
tiev-ajiem |
tiev-ajai |
tiev-ajām |
A. |
tiev-o |
tiev-os |
tiev-o |
tiev-ās |
I. |
ar tiev-o |
ar tiev-ajiem |
ar tiev-o |
ar tiev-ajām |
L. |
tiev-ajā |
tiev-ajos |
tiev-ajā |
tiev-ajās |
V. |
tiev-o! tiev-ais! |
tiev-ie! |
tiev-o! tiev-ā! |
tiev-ās! |
PAKĀPES
|
Pamata |
Pārākā |
Vispārākā |
Vīriešu dzimte |
tiev-s tiev-ais |
tiev-āk-s tiev-āk-ais |
vis-tiev-āk-ais pats tiev-āk-ais tiev-āk-ais |
Sieviešu dzimte |
tiev-a tiev-ā |
tiev-āk-a tiev-āk-ā |
vis-tiev-āk-ā pati tiev-āk-ā tiev-āk-ā |
Teikumā var būt:
1) izteicēja daļa – Vēsma pēc eksāmenu uztraukumiem palikusi nedaudz tievāka.
2) apzīmētājs – Pildspalvai ir tievs, nedaudz apzeltīts uzgalītis ar dzimtas iniciāļiem.
tievs
1. Tāds, kam ir samērā mazs apkārtmērs (par gareniem priekšmetiem).
Tieva aukla. Tievi, slaidi zari. Tievi vadi.
2. Tāds, kam ir samērā mazs apmērs; vājš, slaids.
Tievs cilvēks. Tievs kakls, viduklis.
Tievs kā diegs – ļoti tievs.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1094]
tievs -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
Tievs zīmulis. Tievs vads. Tieva caurule. Tieva aukla. Tievi zari.
Tievā zarna anat. – gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
Vēlīnie mieži izdzeltēja, lini palika tieviem galiem un klāņaini. Upīts 4, 125.
.. tajā [verandā] knapi pietika vietas šauram dīvāniņam, diviem krēsliem un puķu galdiņam, kas balstījās uz tievas, izvirpotas kājas. Lapsa 7, 45.
No skursteņa tievā strūkliņā kāpj dūmi .. Viese 5, 5.
Tievajās zarnās uzsūcas sagremotā barība, šķidrums, gremošanas sulu komponenti, medikamenti un baktēriju toksīni. Veselība 81, 11, 12.
// Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
.. meitene pamana skalu sētiņā uz robežas starp ietvi un zālāju mazu, tievu, tikko saredzamu ozoliņu, gaiši zaļām robotām lapiņām. Rinkule 5, 108.
2. Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Tieva meitene. Tievs viduklis. Tievas kājas. Tievas rokas.
Tievs kā skals (arī kā diegs) – saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Tievs kā lapsene – ļoti tievs (par cilvēku).
Jakobīne: Ak tad jūs esat tas… Minhauzens? Es jūs biju iedomājusies kā resnu žūpu, bet izrādās, ka jūs esat tievs kā kurts. Zīverts 1, 237.
.. tur [liedagā] kāds jauneklis – tievs, izstīdzējis, kā brūns spalvaskāts, pamests smiltīs .. Talcis 5, 81.
Kad krustmāte stāvēja, noliekusies pār burkānu dobēm, šķita, ka tās tievais, izkaltušais augums tūlīt viduklī pārlūzīs.. Lubējs 1, 118.
Blakus Kaspara resnajiem, nobrāztajiem pirkstiem laivas malā ieķeras baltas rokas ar gariem, tieviem pirkstiem kā sievietei. Līvs 2, 61.
Pastiepies zēns bija diezgan garš, bet šis garums nāca uz resnuma rēķina, tamdēļ Jēkapēls bija tievs kā skals. Jaunsudrabiņš III a, 311.
.. tur dzīvoja viens no mūsu klases zēniem – Brunis, kalsns puišelis, ar brillēm, tievs kā diegs, bet gudrs kā profesors. J. Plotnieks 4, 15.
// ar not. galotni. Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
Tievais donis.
3. sar. Tāds, kam ir augsts tembrs (par skaņu).
„Made!” viņš iespiedzās pa durvīm ēdamistabai pāri .. Balstiņa dusmās divreiz tievāka kā parasti, bet .. dzēlīga. „Kur tu to pogu atkal esi nogrūdusi?” Upīts 9, 473.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
tiêvs, -a – îOs, –va.
Tievs (par ķermeni, tā daļu). Moņa tuôda îva pałykuś.
Tievs (piemēram, par priekšmetiem). cytàm źîeņàm tîOs kuôèņč.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 501]
tievs – smalks, sīks, vājš
tievs – resns
Vietvārdi – Tievanāni, skrajciems; Tieviņi, mājas; Tieviķi, mājas.
tievs; lš. apv. t£vas ‘tievs, plāns, smalks’, kr., ukr. тóнкий.
Pamatā ide. *ten- ‘stiept, vilkt, saspridzināt, saspīlēt’ (no kā arī tīt). Forma no sena u-celma (*tenu-), kam sekundāri pievienotas adj. izskaņas; *tenu-os > b. *tenOas, no kā lš. *tenvas > apv. t£vas un lat. tievs.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1034]
angļu – thin
baltkrievu – тонкі
franču – mince
grieķu – λεπτός
igauņu – nääps
krievu – тонкий
latīņu – tenuis
lietuviešu – plonas
lībiešu – pīenti
poļu – smukły
somu – laiha
ukraiņu – тонкий
vācu – dünn
zviedru – tunn
Liec kociņu, kamēr tievs, resnu vairs nesalieksi.
Ja slimniekam deguns paliek tievs un nāsis saplok, tad tas vairs nebūs dzīvotājs.
Tievs, tievs, garš, garš, līdz pašām debesīm. – Lietus.
Tievs, tievs, garš, garš, zelta poga galā. – Lins.
Tieva, gara jumprava, plata, sarkana cepure. – Mušmire.
Tieva, gara jumprava, šķērsām krekls mugurā. – Bērzs.
Tievs un garš, iekrīt zālē – neredz. – Lietus lāses.
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es augu tieva, gara,
Lai es augu tieva, gara,
Amatnieka līgaviņa. [LD 2860-0]
No tālienes es pazinu,
Kur tek meitu māmulīte:
Tieva, tieva kā bitīte,
Vienu plandu villainīte. [LD 23583-0]
Adatiņa izslīdēja
No tievā dzīpariņa;
Dod, Dieviņ, izslīdēt
No tām ļaužu valodām. [LD 8282-1]
Tieva, gara tā priedīte,
Tā bij laba šķilu priede;
Tieva, gara tā meitiņa,
Tā bij laba saiminiece. [LD 21371-0]
Tievu, tievu rīksti griežu
Kuplu, kuplu cekuliņu,
Lei aug muns augumiņš
Krūzotiem matiņiem. [LD 2772-0]
Reizi zirneklis, Dieviņa radīts, nebijis vis tāds, kā tagad: abi gali resni, vidus tievs; bet tāds pa vidu, tāds pa galiem. Reiz gani ēduši laukā palaunadzi. Pienācis zirneklis, ieraudzījis nobirušas drusciņas, salasījis tās un projām sūdzēt pie Dieviņa, ka gani mētājot Dieva dāvanas pa laukiem. Dieviņš skatījies, skatījies uz zirnekli un, pazīdams, ka tas liels lišķis, apskaities, sagrābis lielu pātagu un gāzis zirneklim pa muguru, teikdams: vai neesot tam kauna nākt ar visiem niekiem pie Dieva? Pātaga aptinusies zirneklim ap vidu. Dieviņš rāvis pātagu atpakaļ un raudams sažņaudzis zirneklim vidu tievu, kamēr abi gali patikuši resni. No tā laika visiem zirnekļiem vidus tievs, abi gali resni. Zirneklis vēl tagad ganu ienaidnieks un gani to saukā par Bezkaunīgo.
[http://valoda.ailab.lv/]
Pirms koncerta
[..]
Ģitāra džinsos – sešpadsmitgadīga –
ak, ne jau Bahu vai Listu! –
meklē pa ielām un ieliņām
bārdainu ģitāristu.
Šodien pat zaļknābis tīneidžers
veikli prot uzsist pa stīgām,
resnām kā tauvas un tievām kā mats,
zirnekļa tīkla sīkām. [Vāczemnieks 1989 : 177]