Tradicionālā transkripcija

[tàurìņš], [tàurenis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[tɑ͜uriɲʃ], [tɑ͜urenis] 


tauriņš

[t] – nebalsīgais troksnenis

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[r] – ’skanenis’.’]

[ì] – īsais patskanis

[ņ] – ’skanenis’.’]

[š] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

 

taurenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[r] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.



taur-sakne

iņ-piedēklis

galotne

tauriņ– – vārda celms

iņšizskaņa

 

taur-sakne

en-piedēklis

-isgalotne

tauren– – vārda celms

enisizskaņa




taur-iņ+stil-s

taur-iņ+trus-is

taur-iņ+veid-a

taur-iņ+ziež-i

citron+taur-iņ-š

dien-as+taur-iņ-š

diž+taur-iņ-š

liel+taur-iņ-š

nakts+taur-iņ-š


taur-iņ+veid+īg-s




tauriņš patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

tauriņ-š

tauriņ-i

Ģ.

tauriņ-a

tauriņ-u

D.

tauriņ-am

tauriņ-iem

A.

tauriņ-u

tauriņ-us

I.

ar tauriņ-u

ar tauriņ-iem

L.

tauriņ-ā

tauriņ-os

V.

tauriņ!

tauriņ-i!

 

taurenis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

tauren-is

taureņ-i

Ģ.

taureņ-a

taureņ-u

D.

tauren-im

taureņ-iem

A.

tauren-i

taureņ-us

I.

ar tauren-i

ar taureņ-iem

L.

tauren-ī

taureņ-os

V.

tauren-i!

taureņ-i!


Teikumā var būt:

1)   teikuma priekšmetsBalts tauriņš nosēdās uz kāpostu lapas.

                                      Raibs taurenis lidoja pāri ceļam.

2)   izteicēja daļaŠis kukainis ir tauriņš.

                            Raibspārnis ir taurenis.

3)   galvenais loceklisTauriņš uz kāpnēm.

                                   Taurenis uz rokas.

4)   papildinātājs – Dienas tauriņiem ir 119 sugu.

                            Vispirms ieraudzīju dzeltenu taureni.

5)   apzīmētājsJānim piederēja tauriņu kolekcija.

                          Taureņa spārni zaigoja saulē.



tauriņa attīstība, tauriņa barība, tauriņu dzimta, tauriņa kāpurs, tauriņu kārta, tauriņu kolekcija, taureņa lidojums, tauriņu māja, tauriņa mātīte, tauriņa spārni, tauriņa tērps, tauriņa tēviņš, tauriņa uzbūve, tauriņa zvīņas

 

kāpostu tauriņš

 

baltais tauriņš, dzeltens taurenis, krāšņs taurenis, liels taurenis, mazs taurenis, raibs taurenis, sīks taurenis, skaists taurenis



tauriņš, v.

1. Kukainis ar tievu ķermeni un diviem pāriem spārnu, kas segti ar zvīņām un parasti ir spilgtā krāsā.

Viegls kā tauriņš.

2. pārn. Kaklasaite, kam ir sasietas lentes veids
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1084]


taurenis, v.

Tauriņš. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1083]


tauriņš, v.

1. dsk.; zool. Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.

Latvijā sastopamas tauriņu sugas no 52 dzimtām… Pēc sastāva mūsu republikas tauriņu fauna visumā līdzīga Viduseiropas faunai.. Latv. dzīvn. 145.

Sugu daudzuma ziņā tauriņu kārta ir viena no lielākajām kukaiņu klasē .. Zinātne un Tehnika 82, 7, 21.

2. Šīs kārtas kukainis.

Balts tauriņš. Dzeltens tauriņš. Raibs tauriņš. Tauriņa kāpurs. Tauriņu kolekcija.

Kāpostu tauriņš – kāpostu baltenis.

Zili un dzelteni tauriņi laidās no zieda uz ziedu.. K. Skalbe 1, 70.

Pļāvēji izbaidīja ziedu galos vēl dusošos lielos tauriņus, un tie smagi aizskrēja, tikko cilādami rasas mitros spārnus. Virza 1, 103.

sal. Pirmais virsnieks: .. mēs kļūstam kā tauriņi: no puķes uz puķi, no zieda un ziedu… Paegle 2, 223.

pārn. Naktīs ap manu galda lampu lidinās vārdu tauriņi Un tos es varu pavisam viegli noķert. Dinere 9, 41.

3. Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.

.. no kulisēm iznāca neviens cits kā Janko, ģērbies melnā uzvalkā un mirdzoši baltā kreklā, ko zem pakakles rotāja tumšs, garstūrains tauriņš. Saulītis 12, 171.

 

taurenis, v.

1. Tauriņš.

Bet kāpurs, no kura vēlāk izveidosies taurenītis, pavisam nav līdzīgs taurenim. Pat ticēt negribas, ka no tāda tārpa izaugs skaistulis ar zīdainiem spārniem. Skola un Ģimene 73, 10, pielikumā 13.

Taureņa ir žēl, zinu, ka tam īss mūžs. Toties cik krāšņs viņš izskatās! Avotiņa 2, 14.

No zaļas nakts klusuma pret milzu stiklu atsitas nakts taureņi – viens pēc otra. Vējāns 5. 68.

sal. Es pametu gaisā baltu papīra lapu, tā aizskrien kā milzu taurenis mētādamās, un plīstošs vilnis to norij. Ziedonis 6, 197.

sal. Bet bērna kliedziens Kā taurenis pa puspievērto logu lido laukā .. Čaklais 8, 12.

2. Tauriņš.

Vijolnieks bija .. glītu seju, glezniem vaibstiem, ripsa taureni pazodē.. Ezera 20, 38. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


taurenis – tauriņs; lipiņs poēt. 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/ ]


Zooloģijātauriņš, cīrulīšu dižtauriņš, laimiņu dižtauriņš, plūmju dižtauriņš, tauriņzieži.


UzvārdiTaurenis, Taurene; Tauriņš, Tauriņa.

 

VietvārdiTauriņu ezers, ezers Vecpiebalgas novadā; Lodes-Taurenes ezeru grupa, ezers Vecpiebalgas novadā; Taureņi, viensēta Alūksnes novadā; Tauriņi, viensēta Grobiņas novadā; Tauriņu dīķis, dīķis Durbes novadā; Tauriņu mežs, mežs Amatas novadā.

 

ErgonīmiTauriņš, kafejnīca Rīgā.


taurenis, mantots vārds; apv., tauriņš. Atv. no vārda taurs, tā dem. (Endzelīns). Kukaiņus senatnē bieži nosauca zīdītāju dzīvnieku vārdos, lietojot deminutīvus.

Ir iespējams arī cits vārda skaidrojums: taurenis saistāms ar vārda taure sākotnējo nozīmi rags, tātad nozīme vārdam taurenis (tauriņš) bijusi tāds, kam ir ragi.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1013]


Mūsdienās lieto paralēlformas taurenis un tauriņš. Iespējams tauriņš cēlies šādi: taur+in-is > taurinis > tauriņš.


бабочка, -и, ас. Насекомое с двумя парами крыльев разнообразной окраски, покрытых мельчайшими чешуйками. Коллекция бабочек.
[Sagatavots pēc:
http://ozhegov.info/slovar/]


angļu – butterfly

baltkrievu – матылёк

čigānu  mahtinōrí

franču – papillon

grieķu – πεταλούδα

igauņu  liblikas

krievu – бабочка

latīņu – papilio

lietuviešu – peteliškė

poļu – motyl

somu – perhonen

ukraiņu – метелик

vācu – der Schmetterling

zviedru  fjäril



Bērniņ, tavu trakumiņu,

No celmiņa gremzdu gaida,

No vecaines rācentiņu,

No tauriņa spēļu biedra. [LD 3033-2]



***

 

Taurenītis

Uz zieda

Varavīksnes dziesma [Anmanis 2000 : 50]

 

 

***

 

Saskarsmes mirklī

Taurenītis kautri

Paskatījās [Anmanis 2000 : 62]

 

 

Tauriņš

 

Bij vienreiz mazs, mazs nieciņš –

Melnsarkans taurenīts, –

Kāds Antriņai bij prieciņš,

Kad tas bij ieraudzīts!

 

Tā rokā viņu ķēra,

Bet tas bij izmanīgs, –

Tak reiz to cieti tvēra,

Nu prieks bij divkārtīgs.

 

Aši vaļā vāž roku –

Vī! kas tas par joku:

Melns tārps uz rokas

Pussaspaidīts lokās,

Un pie pirkstiem zib zvīņas, –

Tā skatās un brīnās…

 

Ko brīnies, bērns, teic māmuliņa,

Tu pašu laimi skatīji:

Tāpat ar pārvērtīsies viņa,

Kad rokā to reiz satversi. [Plūdonis 1981 : 11]

 

 

Taurenīt!

 

Sasit spārnus, taurenīt!

Izauguši jau.

 

Sasit spārnus, taurenīt!

Plaukstu jau tev nav.

 

Ja tu esi pasaulē

ieradies,

sasit spārnus, taurenīt!

Ieskanies!

 

Sasit spārnus, taurenīt!

Nebaidies!

Tie ir tavi ķērāji,

kas izbīsies.

 

Tie ir visi tie,

kam nagi niez.

Sasit spārnus, taurenīt!

Bliez!

 

Tur aust tava māmuliņa

tevi paskatīt,

visa viņas gaisma tev,

taurenīt! [Viks 1987 : 16]

 

 

***

 

Es esmu taureņu lidlauks,

pilni taureņu mani pleci.

Taureņi nekad nav veci,

taureņi nekad nav veci.

 

Es esmu taureņu svečturis,

es turu taureņu sveci.

Viņi ieskrien ugunī,

taureņi nekad nav veci.

 

Ja tu esi taureņu gailis,

knāb, gailīt, kur tu vēl teci?

Taureņi ir svaigi,

taureņi nekad nav veci.

 

Nepreci dunduru, Annele,

Annele, taureni preci!

Dunduri noveco,

taureņi nekad nekļūst veci.

 

Es esmu taureņu ģenerālis

starp ģenerāļiem veciem.

Es esmu jaunākais –

taureņi man ir uz pleciem. [Ziedonis 1988 : 30]

 

 

Spēle

 

Izgaršo šo laiku

Kā kūstošu sniegu uz mēles.

Ziema pirmo vijoli spēlē.

Tā krītošās sniega pārslas

Pārvēršas baltu tauriņu dejā –

Nerimtīgā gaismas spēlē. [Treija 2012 : 8]

 

 

Hoverlas egļu pavēnī

 

I

Kad es rakstīju šīs rindas

Jaunas egles zaļā ēnā,

Sēdēja uz manas rokas

Taurenītis brūniem spārniem.

Tāpēc neizteikta paliks

Salto upju spīvā trauksme,

Kalnu dzedrā diženība,

Vēju aumaļainais nemiers…

Meklēju es klusus vārdus,

Lai vēl brītiņu uz rokas

Trīso mazais, maigais brīnums –

Taurenītis brūniem spārniem. [Belševica 1999 : 65]

 

 

Vārds taurenis izmantots arī Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma nosaukumā Taureņu uzbrukums (1988).


Apmetam pārplūdušajai pļavai līkumu un dodamies mājās.

Ieplakā piesaulītē ir pavisam silti. Es atpogāju vēja jaku, bet Pēteris noņem cepuri, lai matiem tiekot siltums klāt, labāk augšot.

Pēkšņi ieraugām bāli dzeltenu citrontauriņu. Tas, aplidojis nelielu loku, nosēžas uz krūma atpūsties.

– Kāpēc ziemā tauriņus neredz? Vai tie rudenī aizlido uz dienvidiem? – vaicā Pēteris.

– Ūja! Tauriņi nav gājputni un uz dienvidiem nelido! – Vilnis tūlīt atsaucas.

– Bet kur tad tie pavada auksto ziemu? – Pēteris vēl noprasa. [Plotnieks 1977 : 19]

 

– Skat, kur arī taurenis! Elfiņ, redzi?

Taurenis bija dzeltens, tas plīvoja un trīsuļoja kā maza, gaiša malduguns, lidinājās ap koku stumbriem, pamazām attālinoties. Un Veldze atcerējās ticējumu, ka no pirmā redzētā taureņa esot atkarīga vasara: ja lāsumains – arī vasara izdošoties raiba, bet, ja vienkrāsains, – vasara būšot mierīga un vienmuļa, bez sevišķiem piedzīvojumiem. [Ezera 1977 : 300–301]

 

 

Vārds taurenis izmantots arī Ilzes Liliānas Muižzemnieces stāsta nosaukumā Elīsija un Taurenis (2013).


PIRMAIS KRAUKLIS. Kra! kra! Kas te ienāca iekšā? Kra! Aizsegsim viņu ar spārniem, kra! kra!

VISI. Kra! kra! kra!

(Plivina spārnus pret staru.)

(Sāk pūst vēji; troksnis kā no zirga pakaviem pa klintīm un kā no ledus lūšanas. Tad parādās Antiņš zeltainā, saules apspīdētā apģērbā. Kraukļi atvelkas atpakaļ uz tumšo galu. – Antiņam pretim lido vēl tumšajā telpā Taurenīte – dvēselīte kā spīdošs taurenīts.)

PIRMAIS KRAUKLIS. Kra! no manas labās acs kaut kas aizskrēja projām, kra! Tagad es redzu gaišāk, kra!

OTRAIS. Kra! Tā bija Taurenīte-dvēselīte, kra! Brīnums! brīnums! kra!

VISI. Ķerat viņu, kra! Ķerat viņu, kra!

(Skrien taurenītei pakaļ, bet raujas nost no Antiņa spīduma.)

PIRMAIS (uz Antiņu rādīdams ar spārnu). Kāds tas ir neganti spīdīgs! Kra!

OTRAIS. Ne virsū nevar skatīties, kra!

TREŠAIS. Acis nau kur paslēpt, kra!

TAURENĪTE-DVĒSELĪTE (tikmēr uzlaidusies Antiņam uz labā pleca).

ANTIŅŠ (uz taurenīti).

Skaistā spārnīte, saules bitīte! Kas tu tāda esi, kas pirmā skrej man pretim ziemas ledus namā?

TAURENĪTE-DVĒSELĪTE. Sir! sir! sir!

Es esmu taurenīte,

Es esmu dvēselīte

No tavas princesītes,

No mīļās Saulcerītes.

Cel mani savā austiņā!

Slēp mani savā sirsniņā!

Lai klausās tava dvēselīte,

Ko saka princesīte,

Sir! sir! sir!

OTRAIS KRAUKLIS (tumsā).

Brīnums! brīnums! Kra! Man no mutes kas izskrēja laukā, kra!

SEPTĪTAIS. Kra! Ko brīnies tik daudz, muti atplētis! Tev cīruls no mutes būs izskrējis, kra! kra!

OTRAIS. Ķerat, kra! Ķerat viņu, kra!

VISI. Kra! kra! kra!

(Metas pakaļ cīrulim.)

SEPTĪTAIS. Jā, kra! Ķerat nu, kad tas vīrs tā spīd; nevar nekā redzēt, kra!

CĪRULS (pa to laiku no tumsas atlaižas gaismā un nosēstas uz Antiņa kreisā pleca).

Čir! čir! čir!

Dzird’, saulvedi, dzird’!

Saulcerīte ir princesītes vārds!

Ar to top atslēgts viņas zārks!

Ar to top atslēgta viņas sirds!

Čir! čir! čir! [Rainis 1980 : 466–468]



[..] Lielākajai daļai migrējošo tauriņu mūsu klimats ir par aukstu, un viņi pat teorētiski nevarētu pie mums izdzīvot, neskatoties pat uz vairošanās mēģinājumiem. Kā visfantastiskāko piemēru var minēt kartupeļu sfinga jeb miroņgalvas [..] migrēšanu no Dienvideiropas vai Ziemeļāfrikas. Turpat dzīvo un uz Latviju atlido oleandru sfings [..], tīteņu sfings [..], kā arī mazais madaru sfings [..]. [..]

Tauriņu migrācijas var būt pasīvas (kad tauriņš tiek pārnests ar gaisa masām) un aktīvas (kad tauriņš ar aktīvu spārnu darbību pārlido lielus attālumus). Tauriņš var nokļūt pie mums, izmantojot abas iespējas.

Visbiežāk tauriņu migrācija notiek no dienvidiem, nedaudz mazāk – no austrumiem vai rietumiem. Ziemeļu sugu migrācijas Latvijā nav reģistrētas, kaut citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, konstatēti dažu tundru sugu ielidojumi.

Dažu tauriņu dzīvesveids ir līdzīgs gājputnu ieradumiem. Klasiskie piemēri – lielais nātru raibenis jeb admirālis [..] un dadžu raibenis [..]: katru gadu vasaras vidū šie tauriņi lielos baros atlido pie mums no ziemošanas rajoniem – Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas. Pēc pārošanās un olu dēšanas tauriņi aiziet bojā, un tur neko nevar darīt – tauriņu mūžs ir īss, un viņi vairojas tikai vienreiz mūžā. Kad kāpuri izaug lieli, tie iekūņojas, un vasaras beigās no kūniņām izšķiļas jaunie tauriņi. Īsu brīdi vasaras beigās tie palidinās pa dzimto vietu, bet rudenī šie raibspārņi atkal dodas uz dienvidiem pārlaist ziemu. Nākamajā gadā viss atkārtojas.[..]

Tauriņu migrācijas visbiežāk notiek tad, kad savā mītnes zemē kāda tauriņu suga savairojas masveidā. Tas raksturīgs linu pūcītei [..], tīteņu sfingam [..], pļavu svilnim [..] un dažām citām sugām, kas uz Latviju atlido no Dienvideiropas katru gadu un dažkārt ļoti lielā skaitā.

Dažas tauriņu sugas, kas Latvijā pagājušajā gadsimtā bija samērā bieži viesi, uz šejieni vairs nelido. Tā mūsu gadsimtā vairs nav sastapts neviens aveņu lācītis [..], daglīšu lācītis [..] un vīksnu raibenis [..]; tie arī zemēs, no kurām atlidoja, kļuvuši retāki.

Tauriņu migrācijas var būt arī lokālas, kad kukaiņi pārlido tikai dažus desmitus vai simtus kilometru. Tas ir ļoti raksturīgi, piemēram, visiem labi zināmajam kāpostu baltenim [..]. [..]

Tauriņu migrācijas Latvijā ir novērojamas no aprīļa beigām līdz pirmajam salam. Bet tauriņu pārlidojumu kulminācija ir vasaras sākumā (maija beigās–jūnijā) un visvairāk rudenī (septembrī–oktobrī). Kā likums, pie mums atceļojušie tauriņi uzturas siltās vietās. Tāpēc visbiežāk tie koncentrējas dzelzceļmalās, šosejmalās, bet īpaši piejūras kāpās. [..]

Kāpēc tauriņiem vajag atstāt savas siltās vietas dzimtenē un doties gandrīz drošā nāvē? Zinātnieki uzskata, ka tauriņu pārlidojumus, pirmkārt, var uzskatīt par mēģinājumu apgūt un apdzīvot jaunas teritorijas. Piemēram, aukstajā Islandē, kur dzīvo tikai 92 tauriņu sugas, gandrīz puse no tām ir migrējošas sugas no Eiropas, kā arī no Āfrikas vai pat Ziemeļamerikas. Domājams, ka pēc ledus laikmeta tik aukstu un izolētu zemi tieši tādā veidā apdzīvoja tauriņi no kontinenta, bet tikai daži no viņiem atrada šeit pastāvīgu mājvietu. Otrkārt, migrācija ir labākais veids, kā izvairīties no konkurences masveidīgas savairošanās gadījumā. Ja visi tauriņi paliks savā dzimtajā vietā, vēlāk sagaidāma kāpuru nāve pārapdzīvotās populācijās. Treškārt, ja kādā teritorijā pēc bargas ziemas izmirst visa kādas sugas vietējā populācija, tad tauriņu pārlidojumu dēļ jau tuvākajos gados suga tiks atjaunota dabiskā veidā.

Tauriņi ļoti jutīgi reaģē uz barības bāzes maiņu. Ja pie mums parādās kādi jauni augi, tiem ātri seko tauriņi, kuru kāpuri iecienījuši tieši šos augus. Visbiežāk tas notiek migrācijas rezultātā. [..]

Migrējošie tauriņi vēl nav iekļauti pasaules Sarkanajā grāmatā, jo tam nav pamatojuma. Migrācija ir ļoti veiksmīga pielāgošanās, lai izdzīvotu tik grūtajā kukaiņu pasaulē. [Savenkovs 2000 : 28–29]


Taurenis rodas no kāpura, tāpēc tas simbolizē atdzimšanu un augšāmcelšanos. Izšķilšanās no kūniņas simbolizē to, kā dvēsele pamet ķermeni.
[Sagatavots pēc: Brūsa-Mitforda 2005 : 56]

 

Tauriņš ir simbols, kas daudzās kultūrās gan apzīmē skaistumu un pārvēršanās spējas, gan arī apliecina, ka prieks ir pārejoša parādība.
[Sagatavots pēc: Lielā simbolu enciklopēdija 2002 : 499–500]


Animācijas filma Taureņi (2005). Režisore R. Stiebra.

 

Spēlfima Tauriņdeja (1971). Režisors O. Dunkers.

 

Spēlfilma Naktstauriņu deja (2005). Režisors R. Varakalns.

 

Spēlfilma Monsieur Tauriņš (2011). Režisors A. Hāns.


Dziesma Ai, taureni. L. Brieža vārdi, J. Kulakova mūzika.

 

Dziesma Taurenis. G. Rača vārdi, J. Lūsēna mūzika.

 

Klavieru miniatūra Naktstauriņi. R. Paula mūzika.

 

Epifānija Ar naktstauriņiem. I. Ziedoņa vārdi, R. Tigula mūzika.


Tauriņi ir ļoti krāšņi kukaiņi. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Nosacīti tauriņus var dalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni ir aktīvi dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr tā sauktie naktstauriņi nereti ir aktīvi arī dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī, dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Tauriņus pēc lieluma var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.

Pieaugušie tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie tauriņi nebarojas vispār, to sūcējsnuķis ir reducējies. Savukārt to kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, arī augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem un koksni. Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu gadā attīstās divas vai vairākas paaudzes, vairumam tomēr tikai viena.

Latvijā konstatētas apmēram 2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji, pāvači, pūcītes, sprīžmeši, lācīši, tinēji, plakankodes, tīklkodes, kodes u. c. Pēdējās četras minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Krāšņākie tauriņi pieder pie dižtauriņu dzimtas. Vairākums sugu sastopamas tropos. Latvijā konstatētas tikai trīs sugas. Biežāk sastopams (pēdējos gados gan aizvien retāk, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatā 2. kategorijā) ir čemurziežu dižtauriņš. Šī tauriņa skaistie kāpuri barojas uz čemurziežiem, piemēram, noragām un rūgtdillēm. Reti no dienvidiem atlido plūmju dižtauriņš. Savukārt cīrulīšu dižtauriņš sastopams tikai dažu upju senlejās Kurzemē un ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Senākā literatūrā kā Latvijā sastopama suga minēta arī laimiņu dižtauriņš. Tomēr, visticamāk, šī suga no Latvijas faunas izzudusi jau 19. gs. sākumā.

Vairums Latvijā sastopamo dienastauriņu ir raibeņi. Tie sastopami ļoti dažādos biotopos. Īpatnēji tauriņi ir zaigraibeņi. Šo tauriņu tēviņiem spārnus klāj ne tikai pigmentzvīņas, bet arī optiskās zvīņas, tāpēc spārniem ir zilviolets lāsojums. Latvijā ir divas zaigraibeņu sugas – kārklu un apšu zaigraibenis. Abas sugas iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Lielākais raibenis Latvijā ir apšu raibenis (mātītei spārnu izplētums var sasniegt 10 cm). Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni. Savukārt izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis. Arī šis tauriņš ir viens no pirmajiem pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Pārziemo arī vairākas citas nātru raibenim radniecīgas sugas, piemēram, pie mums bieži sastopamais acainais raibenis. Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis un lielais nātru raibenis jeb admirālis, no dienvidiem veic masveida pārlidojumus. Pavisam Latvijā zināmas 37 raibeņu sugas (pasaulē apmēram 5000 sugu).
[Sagatavots pēc: Piterāns: http://latvijas.daba.lv/]

 

Pēc Latvijas Entomoloģijas biedrības domām, dabiskos mežos sastopamais košais ošu pļavraibenis pelnījis gada kukaiņa titulu. Mežu izciršanas dēļ tas visā izplatības areālā ir apdraudēts, jo tauriņa attīstībai nepieciešami dažāda vecuma oši. Šī tauriņu suga ir īpaši aizsargājama visā Eiropā, tāpēc par katru noķertu ošu pļavraibeni draud sods. Pieaugušie kukaiņi barojas ziediem bagātās mežmalu pļavās, neaizlidojot tālu no pastāvīgās dzīvotnes. Jūnijā un jūlijā mātītes ošu lapu apakšpusē dēj olas. Barošanās laikā kāpuri veido no smalkiem pavedieniem savītu ligzdu; rudenī tā nobirst kopā ar lapām. Kāpuri pārziemo zemsedzē un pavasarī pēc barošanās ar lakstaugiem iekūņojas, lai apmēram pēc divām nedēļām dotos pirmajā lidojumā.
[Sagatavots pēc: Ilustrētā Zinātne 2011 : 17]

 

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ir Baltijā vienīgā Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem.

Dabā tauriņi dzīvo baros un mitinās klajās, saulainās laucēs. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu tauriņu mājā ikvienam ir iespēja piedzīvot tropu eksotiku: izjust tauriņu spārnu vēdas, augu smaržu un džungļu klimatu. Lielāko tauriņu spārnu atvērums ir salīdzināms ar divām lielām plaukstām.

Interesanti, ka ne tikai tauriņi ir dažādas krāsas un lieluma, bet arī to kūniņas, daža līdzinās pat dārgakmeņiem. Caur inkubatora logu var vērot arī maģisko tauriņa šķilšanās norisi.
[Sagatavots pēc: http://www.botanika.lu.lv/]

 

Peldēšanas tehnikas prasības tauriņstilā.
[http://www.udensfitness.lv/]

 

Rīgas Stradiņa universitāte jau vairākus gadus regulāri rīko atpūtas festivālu Taurenis.
[http://sp.rsu.lv/]

 

2013. gada jūlijā norisinājās liepājnieku rīkots tūrisma velobrauciens „Kurzemes Taurenis 2013”. Maršrutā tika iekļautas Kurzemes lielākās pilsētas.
[http://www.liepajniekiem.lv/]

 

2013. gadā notika 2. Bērnu un jauniešu festivāls Taureņu vasara 2013. Ideja par tā nepieciešamību radās 2012. gada sākumā. Taureņu vasaras mērķis ir svinēt skolas noslēgumu un vasaras brīvlaika sākšanos, kā arī atzīmēt Starptautisko bērnu aizsardzības dienu.
[Sagatavots pēc: http://www.draugiem.lv/]

 

I. Ziedoņa dzejoļu krājums Taureņu uzbrukums iznāca 1988. gadā, un rakstnieks apgalvoja, ka tas ir dzejoļu krājums par cilvēka psiholoģisko pašizcīņu. Tiekšanās pēc garīgās stabilitātes, apskaidrības sevī un savā apkārtnē.
[Sagatavots pēc: Ziedonis 1988 : 160]