Tradicionālā transkripcija

[sviêsc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[svi͜esʦ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[v] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



sviest-sakne, vārda celms

-sgalotne




svies-t+bek-a

svies-t+maiz-e

svies-t+papīr-s

svies-t+skāb-e




sviestspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Parasti lieto vienskaitlī, taču vārdam iespējamas arī daudzskaitļa formas, kuru lietojums ir ļoti ierobežots – tikai runājot par dažādām sviesta šķirnēm.

 

vsk. dsk.

N.

sviest-s sviest-i

Ģ.

sviest-a sviest-u

D.

sviest-am sviest-iem

A.

sviest-u sviest-us

I.

ar sviest-u ar sviest-iem

L.

sviest-ā sviest-os

V.

sviest-s! sviest-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSviests ir vērtīgs piena produkts un uzlabo ēdiena garšu.

2) izteicēja daļa – Senāk viena no Latvijas eksportprecēm bija sviests.

3) galvenais loceklisLauku sviests.

4) papildinātājs – Organisms sviestu izmanto ļoti labi.

5) vietas apstāklis Sviestā ir daudz A un D vitamīna.

6) apzīmētājs Sviesta sālīšanai labāk pagatavot 20 % sāls šķīdumu.  



sviesta aizvietotājs, sviesta beka, sviesta biskvīts, sviesta cena, sviesta cepumi, sviesta ciba, sviesta eļļa, sviesta gatavošana, sviesta iepakojums, sviesta izstrādājums, sviesta kekss, sviesta kuļamā mašīna, sviesta ķērne, sviesta mēle, sviesta mērce, sviesta mīkla, sviesta muca, sviesta nazis, sviesta papīrs, sviesta pika, sviesta sālīšana, sviesta sāls, sviesta tauki, sviesta trauks, sviesta vārdi

 

augļu sviests, augu tauku sviests, gī sviests, kaņepju sviests, koka sviests, lauku sviests, leišu sviests, medus sviests, raganu sviests, saldkrējuma sviests, skābkrējuma sviests, šokolādes sviests, zemnieku sviests

 

baltais sviests, dižais sviests, dzeltens sviests, mīksts sviests, rūgts sviests, zaļais sviests

 

bojāts sviests, iecienītais sviests, kausētais sviests, kult sviestu, mīcīt sviestu, nesālītais sviests, nīt sviestu, sabrūnināts sviests, sapelējis sviests, sālīt sviestu, sālītais sviests, smērēt sviestu, taisīt sviestu, ziest sviestu



sviests

1. Piena produkts ar lielu tauku koncentrāciju, ko iegūst no krējuma.

Saldkrējuma sviests. Skābkrējuma sviests. Svaigs sviests. Nesālīts sviests. Sabrūnināts sviests.

Kult sviestuskalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.

Sviesta kuļamā mašīnamašīna sviesta kulšanai.

Kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.

Kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.

Sviesta bekaēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.

Sviesta bumba apv.saulpurene.

Sviesta pupiņaspupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.

// Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.

Anšovu sviests. Gaileņu sviests. Apelsīnu sviests.

// ģen.: īp. nozīmē. Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva.

Sviesta mīkla. Sviesta cepumi. Sviesta mērce.

2. sar.; niev. Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.

Sviests, ne dzīve. Tā filma nu gan ir sviests. Galvā galīgs sviests. Viss, kas šovā notiek, ir pilnīgs sviests.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


sviests

Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.

Krējuma sviests. Skābkrējuma sviests. Saldkrējuma sviests. Sūkalu sviests. Svaigs sviests. Nesālīts sviests. Kausēts sviests. Sabrūnināts sviests. Sviesta trauks. Sautēt saknes sviestā. Sviesta rūpniecība.

Kult sviestu – skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.

Sviesta kuļamā mašīna – mašīna sviesta kulšanai.

Sviesta ķērne – ķērne sviesta kulšanai.

Sviesta beka – ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.

Kaņepju sviests – izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.

Sviesta bumba apv. – saulpurene.

.. gaisā lidinās ēdiena elpa. Tur Bārsritiņai rupjmaize ar tumšdzeltenu lauku sviestu, pavisam mīkstu, tā ka tas plūst pāri maizes garozai .. Zigmonte 1, 129.

Paulis grieza maizi ar platu nazi, apsmērēja ar sviestu un garnēja ar gabaliņos sadalītiem nēģiem. Bels 4, 18.

Šajā [gaiteņa] pustumsā viņai skrēja pretī sviestā ceptu pankūku smarža. Kļava 1, 7.

sal. „.. švāģeris vecos laikos aizbrauca [uz Sibīriju] zemi meklēt. Tur i palika. Rakstīja, ka zeme esot kā sviests, vai uz maizes smērēt.” Sakse 7, 19.

pārn. Un es laužu kā maizi šo vakaru, un, kaut biezs ir saulrieta sviests, ar šo pasauli nevar pieēsties. Čaklais 8, 193.

Sviestu kūla pati Brīviņu saimniece. Balta muciņa – tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā klukšēja arvien tumšāk un smagāk. Upīts 4, 655.

Priekšnama kaktā, uz četri kājām balstīdamās, stāv vēderīgā sviesta kuļamā mašīna, stipri vien mazu, sastīpotu koka mučeli atgādinādama. Andersone 1, 116.

Groziņa dibenā gulēja dažas sēnes – alksnenes, sviesta bekas un gailenes. Lācis VI, 285.

Sviests saiet lielajā – saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.

// ģen.: sviesta, adj. nozīmē Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).

Sviesta cepumi.

Sviesta mīklu gatavo no sviesta, cukura, kviešu miltiem, nedaudz pievienojot olas. Mājturība 333.

Olu un sviesta mērču sastāvā ir ievērojams daudzums sviesta.. Ēdiena gatavošana 143.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv]


sviêsts (li. svíestas), sviests 2 Mar. n. RKr. XVII, 133,
1) die Butter: sviests (dz¥lt¥ns 455) kâ vasks Br. 466. sviestu darīt (Etn. II, 137), kult (U.), ķērnēt, nīt, sist (Etn. IV, 69), taisīt (Br. 495, Salis), buttern, sviests kâ māli Etn. II, 88, Br. 457, eine grosse Menge Butter. sviests ar kaltiem kaļams, cirvjiem c¦rtams, ar kaltiem zirgiem pāri braucams Br. 476. sviests ar maizi, Butterbrot U. (s. auch sviêstarmàize). v¥lnam znuotu nuogalināt tik·pat (ist ebenso angenehm), kâ sviests uz maizi LP. II, 71. leišu sviests, eine flüssige Butter, gemischt mit Buttermilch U. lielais sviests, aus warmer Sahne gekernte Butter, die nicht in ein Stück zusammengeht, sondern bröckelig ist Salis;
2) in genitivischen Verbindungen: sviestu (?) kalējs, ein elender Schmied U.; sviesta mēle Biel. 1644, eine glatte Zunge U., wer schmeichelt; sviestu (?) rati Br. 467. sviesta sāls, spanisch Salz St.; sviesta vārdi Br. IV, LIII;
3) kuoka sviests BW. 13646, 1, der Honig; raganu sviests LP. VII, 569, eine gelbe, schleimige Substanz auf faulenden Bäumen. Zu svaidît II. [Sagatavots pēc: ME III : 1166]

 

sviêsts
1) pakūlu baltuo sviestu Janš. Dzimtene IV, 200. lielais (aus warmer Sahne gekemt) s. Frauenb. sviesta cibu atn¥suot BW. 1688 var. man sviestiņš 28944;
2) sviêsta zâle Meiran, verbascum thapsus;
3) raganu s. Salis, sehr weiche Butter; vēršu s. ebenda, eine gewisse Speise aus Kartoffeln, Hanf und Fett. [Sagatavots pēc: EH II : 621]


sviests – svīsts, (dem.) svīsteņš; (dial.) svīksts, (dem.) svīksteņš

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]


sviêsts, arī sviêksts, sviêsc, arī sviêksc, -ta, -tàm, -tu, demin. sviêkstĩc, -ĩna. bìezuõpiẽnu ùn sviêkstu smẽrẽja vìrsũ [karašai] ùn êda pìe tẽjas ùn kopijas. [Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe 1983 : 471]


Agronomijāsviesta pupiņas.

 

Kulinārijāaugļu sviests, augu tauku sviests, iecienītais sviests, kaņepju sviests, kausētais sviests, lauku sviests, medus sviests, nesālītais sviests, saldkrējuma sviests, sālītais sviests, skābkrējuma sviests, šokolādes sviests, zemnieku sviests, sviesta cepumi, sviesta krēms, sviesta mērce, sviesta mīkla, sviesta zivs.

 

Mikoloģijāsviesta bekas.

 

Botānikāsviesta bumba (saulpurene).


UzvārdiSviests, Sviesta; Sviestiņš; Sviestiņa.

 

VietvārdiSviesta bedre, ezera līcis Burtnieku pagastā; Sviesta gārša, zemniekmāja Mārkalnē; Sviesta grava, grava Nīgrandē; Sviesta kalns, kalns Mārkalnes pagastā; Sviesta kalva, mežs Īlē; Sviesta purvs, pļava Priekulē, purvs Jaunsaulē; Sviestakalns, viensēta Jaungulbenes pagastā; Sviestakrogs, apvidus Zvārtavas pagastā; Sviestiņi, mājas Mālupē; Sviekstaiņi, ciems Bērzpilī; Saraikas sviesta caurums, zvejvieta Ziemupē.

 

PasākumiSviests, etnoekofestivāls.


sviests, mantots vārds, ietilpst baltu leksikas kopības slānī. Lietvārds sviests tiek saistīts ar darbības vārdu svaidīt ‘salben, schmieren’, lietuviešu sviestas, darbības vārdu sviesti schmieren’ (ME III 1166, 1140, 1141).

K. Karulis, atzīstot, ka sviests atvasināts no bijuša darbības vārda *sviest ‘ziest’ no kā arī svaidīt, norāda, ka senākajos tekstos vārds svaidīt ‘ziest’ ir bijis bieži sastopams (Karulis II 338, 330). Darbības vārds svaidīt, arī sviest ar nozīmi ‘ziest’ ir minēts arī tautasdziesmās, piemēram, Ar sviestiņ apsvaide .. Ugālē (Tdz. 54584.1), Apsvīžu ar svīstiņi .. Krāslavā (Tdz. 54584.4).

20. gs. otrajā pusē vārds svaidīt ‘ziest’ vēl ir konstatēts izloksnēs, piemēram, Nīcā. Verbs ar nozīmi ‘ziest’ ir pamatā produkta nosaukumam arī citās valodās: sal. krievu, ukraiņu, baltkrievu масло, poļu masło –  to pamatā *maz-slo no мазать. Piebilstams, ka sākotnēji sviests galvenokārt lietots kā ārstniecības līdzeklis. Norādes par sviesta izmantošanu ārstniecībā sastopamas vēl 20. gs. pirmajā pusē pierakstītajos izlokšņu materiālos.

Darbības vārds *sviest ‘ziest’ tiek atvedināts no indoeiropiešu *seid- ‘spīdēt, mirdzēt’; tātad tā sākotnējā nozīme bijusi ‘darīt tā, ka spīd’, no kuras tālāk veidojušās nozīmes ‘ziežot padarīt spīdīgu, spožu’ → ‘ziest, smērēt’. (Karulis 11 338).

Taču iespējams arī, ka vārda sviests veidošanos ietekmējis atvasinājums no indoeiropiešu. *sṷei- ‘liekt, griezt, šūpot’, kas semantiskā skatījumā daļēji atbilst sviesta gatavošanas procesam (Karulis II 338).

Rakstu avotos vārds sviests minēts jau 17. gs. [Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 166–167]


angļu – Butter

baltkrievu – cметанковае масл

čigānu – kšil

franču – le beurre

grieķu – βούτυρο

igauņu – või

krievu – cли́вочное ма́сло

latīņu – butyrum

lietuviešu – sviestas

lībiešu – vȭidag

poļu – masło

somu – voi

spāņu – mantequilla

vācu – die Butter

zviedru – smör



Sviests jākuļ jaunā mēnesī, tad tas nesaraujas.

 

Sviests jātaisa sestdienās, tad labi izdodas.

 

Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz, lai tie sviestu nenoburtu un neapvārdotu.

 

Sviestu taisot, saka šādus vārdus: „Kopā, sviestiņ, kopā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa! Tādas pilis augstiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas.” Tā dzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzītu.

 

Sviestu griežot jeb kuļot, dzied: „Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši, pa lielam gabalam, gabalam.”

 

Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad jāskaita, viņu kuļot: „Pikā, mālā, manā ķērnē, nāburga mātei tīras sulas!”

 

Kod svīstu nej, juo grib, lai daudzi byutu, īguojējam juosoka: „Ībrauču ar muolu vazumu.” Bet nejējai juodzīd: „Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstu nej.”

 

Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas vīzi jāatvelk māls.

 

Sviestu kuļot, jāgriež mugura pret durvīm, lai neredzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā un tik maz varēs sakult.

 

Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad sviestam jāpārvelk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies krusta zīmē asinis, labam ne.

 

Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu, vēlāk pārsestdienas.

 

Sviestu taisīja vai nu piena kambarī, rijā, vai pagrabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu.

 

Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod katru reizi, kad sadara sviestu, viena sviesta maize.

 

Sviestu kuļot, jārunā par māliem, tad sviests labi sakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli.

 

Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti tam uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiež krustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krustu.

 

Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad nazis ar krustu virsū jāiesprauž ķērnē.

 

Sviestu cibiņā liekot, jāmet krusts, un, kad sviests ielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts, tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā un svētībā.

 

Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus.

 

Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs to pērs.

 

Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma laime.



Aiziet uz ciemu ar vienu vārdu, pārnāk ar diviem vārdiem. – Sviestu kad dara.

 

Dzeltens sunītis spannī guļ. – Sviests.



Aiz ko auga vītoliņš

Glumajām lapiņām?

Mīļa Māra sviestu sita,

Vītolā rokas slauka. [LD 29163-0]

 

Man bij viena balta gove,

Ta man deva pulka piena:

Ik dieniņas sieru sēju,

Ik dieniņas sviestu kūlu. [LD 28908-0]

 

Bērni, bērni, kur karotes?

Ķērni nesa istabā;

Kad to ķērni kustinās,

Būs i sviesta, i paniju. [LD 2933-0]

 

Dod, māmiņa, ko dodama,

Sviesta nuciņ’ i dod man;

Es tev būšu labs dēliņš,

Tev maizites devejiņš. [LD 29163-0]

 

Dziedot vien izdziedaju

Savu darba nedeliņu:

Izdziedaju maizes klaipu,

Savu sviesta bunduliņu. [LD 615-0]

 

Tprrši, mana raibaliņa,

Kam tik daudz piena devi?

No sieriem jumtu taisu,

Sviestu metu kaudzitē. [LD  29108-1]

 

Teci viegli, saiminiece,

Ar basām kājiņām:

Sviestu, kreimu paēduse,

Tu var’ viegli patecēt. [LD 31138-0]

 

Dēlu mātei, precejot,

Sviests uz mēles neizkusa;

Kad sāk mani nicināt,

Tad izkusa rutka šķēle. [LD 23236-1]

 

Še, suniti, sviesta maize,

Nerej manu precinieku.

Suns, saēdis sviesta maizi,

Norej pašu brūtganiņu. [LD 14472-0]

 

Sviestu, sviestu, ne pieniņu

Liec, māmiņa, radziņā;

Sauss ratiņš, sausa mēle,

Netek gludi pavediens. [LD 7052-0]

 

Vītolami glumas lapas,

Kas tās glumas gluminaja?

Jāņa māte sviestu kūla,

Vītolāi sēdedama. [LD 29163-4]

 

Labvakari, Jāņa bērni,

Nāciet droši sētiņāi,

Netrūkst siera, netrūkst sviesta,

Netrūkst salda alutiņa. [LD 32643-0]

 

Visi nāca, visi nesa,

Tādu zāļu neatnesa;

Es atnācu, es atnešu

Piena zāles, sviesta zāles. [LD 32690-0]

 

Viņu māt, viņu māt,

Nāc apraugi mūsu māti!

Mūsu māte vairs neēd

Sviestā ceptas driķu maizes. [LD 19456-0]

 

Veca māte, veca māte,

Ieliec sviestu radziņā!

Kriķu maize kulitē,

Ta bez sviesta nesmeķeja. [LD 29260-0]

 

Vecā māte, vecā māte,

Glabā sviestu radziņā,

Pavasari griķu maize,

Vajag sviesta pavalgam. [LD  33440-0]

 

Nu ir kāzas, nu ir kāzas

Mēdzulišu lielmaņam;

Piecas bļodas biezas putras,

Sviesta ķepa viducī. [LD 19376-0]

 

Kas kait man nedzīvāt

Pie bagata saimenieka:

Ik rītiņa sviesta maize,

Līdz zemiti linu kreklis. [LD 31087-1]

 

Cūkganam varžu bļoda,

Sakaltušas garoziņas;

Govganam sviesta ciba,

Baltas maizes kukulits. [LD 29348-3]

 

Kaķis lece smēdē

Sviesta maize zobos;

Bērni skrēja nopakaļ,–

Ne drupač’ nedabuj’. [LD 2231-0]


Tā iet, kad par muļķi dēvē

Jā, un tā nu gudrie rīko kāzas, nemaz neprasīdami, vai brūte arī būs vai nebūs, – tikai rīko, un muļķītim vēl jābraucot pašā ziemas laikā Rīgā pēc kāzu sviesta – āre! – šiem tā saimniece tāda devīga: par daudz novēlējusi sviesta pati sev, un nu nav tik daudz, cik lielām kāzām vajadzīgs.

Muļķītis aizbrauc Rīgā, sapērk sviestu, brauks mājā – kur tu dieviņ! – atkusnis iestājies, vietām pagalam pliks, nemaz pastumties. Viņš domā: „Kur es tā pārkulšos. Kad ziemas laikam nav sniega, tad man ir sviests!” – un nu ņem tikai sviestu un jauc pa ceļu, ka var pabraukt. Brauca, brauca – nu gāja tik glumi, ka briesmas, – pārbrauca mājā, brāļi dusmīgi, viņi esot sabrūvējuši pilnu pirti ar alu – šis nevarot ne nieka sviestu pārvest – braukšot paši pakaļ; bet viņš lai tomēr izkurinot pirti un nomazgājoties balts uz kāzām!

Labi, šie aizbrauc, viņš iet pirti kurināt. Kurināja, kurināja – sakurināja par dikti: alus palika siltumā traks, izspēra spundes griestos, iztecēja pa grīdu, kāzas izjuka. Bet otrā rudenī tad nejuka vairs, tad muļķītis pats rīkoja kāzas, pats precēja sievu un apprecējās, kā vajaga būt.

Pēc tam muļķītis dzīvojis tik gudri, ka gudriem brāļiem nācies vēl padomu daždien paprasīt. Āre, tā iet kādreiz, kad otru par muļķi dēvē. [Sagatavots pēc: Trīs vēja mezgli 1988 : 559–560]


Senākie sviesta gatavošanas paņēmieni Latvijā bija krējuma griešana ar roku vai koka karoti, kulšana ar roku, karoti vai mieturi bļodā vai podā. Ir ziņas arī par gatavošanu spainī. 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā sviestu gatavoja īpašā šim nolūkam paredzētā traukā – ķērnē. Izloksnēs sviesta ķērni dēvēja dažādi: boika, neika, muca, kuļmuca, sviestmuca, sviesta mašīna, sviesta kaste, kultave, šūpulis, sviesta tecilis, sviekstenīca. Ķērnes bija vai nu stāvas – ar platāku apakšu un sašaurinātu augšu, vai arī rotējošas, mucveidīgas. Stāvajās ķērnēs sviestu kūla ar speciālu stampiņu, kurai galā bija krustiņveida dēlīši ar caurumiņiem tajos. [Sagatavots pēc: Dumpe 1985 : 76–117; Bušmane 2007 : 215–223]



Nomaldījies

 

[..] Ak, nomale tāļā, kam dzisi,

Kam zudi no manis kā prieks?…

Nu palicis esmu kā visi

Un jūtos tik savādi – lieks.

 

Tik kādreiz vēl laķenes jaunās

Man gribas no kājām sev sviest

Un uzsvilpt, un dejot bez kauna,

Kur parkets spīd dzeltēns kā sviests. [Čaks 1971 : 58]

 

Aicinājums

 

Nesēdi vakarā,

draugs mans,

uz trepēm

un neveries zvaigznēs:

viņas

līdzīgas dzejniekiem,

kuri spīd tik pēc nāves.

 

Lūko,

pagraba dzīvoklī

sētnieki iededza sveces

un sēstas pie galda,

zvanot kā tramvajs

ar karotēm telēķos lētos.

 

Mikla

un plāna kā papīrs

uz trotuāriem

nosēstas gurusi migla.

 

Mēness –

dzeltēns kā sviests.

Žēl,

ka nav līdz

naža un maizes,

bet

kas pēc tā aizies?

 

Sapņu dzeltēna sviestmaize

derētu

tagad

man

labi.

Abi

tad sēdētu klusi mēs kopā. [..] [Čaks 1971 : 163–164]


Brokastu man deva līdzi. Maizi es varēju bāzt kulītē, cik vien pats gribēju, jo mēs tak bijām divi ēdēji. Un cibiņā bija sviests un biezpiens – daudz par daudz, lai es varētu apēst. Man vairāk lipa pie naža sviests; balto pienu visu dabūja Pilavs. Bet, ja brokastam bija nodomāts raudzīt ko sevišķu, vai nu zivis, vai gaļu ar skābenēm, tad man atnesa ēst tāpat kā strādniekiem. [Jaunsudrabiņš 1982 : 30]

 

Kamēr melderis runāja, Aina nemanot bij paraudzījusi launagu. Uz galda stāvēja rupja maize, sviests ar biezpienu un glāzēs saldens piens. Viņa lūdza ciemiņu un vīru virzīties tuvāk, apsēdās pati un novietoja bērnus. Kosa pateicās, piestūmās ar visu krēslu pie galda, ēda, ar retajiem zobiem maizi steidzīgi pa muti tvarstīdams, un stāstīja tālāk. [Jaunsudrabiņš 1982 : 208]

 

Agrāk tās pilsoņiem netrūka ne oranžu, ne banānu, ne dateļu. Ieveda no ārzemēm bez kādiem ierobežojumiem maizi, konservus, ar vārdu sakot, visu, kas ēdams un lietojams ikdienā un sevišķi svētkos. Imports bija kalns pret eksporta cinīti. Valūtas krājumi tomēr apbrīnojamā kārtā ja ne pieauga, tad vismaz stāvēja uz vietas vairākus gadus. Līdz piepeši tie saruka tik brēcoši, ka kāds dārznieks, neapdomīgā kārtā no Holandes izrakstījis par divdesmit guldeņiem puķu sīpolus, nevarēja savu parādu vairs citādi dzēst kā ar Latvijas sviestu. Dabīgā kārtā aprima lielie ekskursiju plūdi uz ārzemēm. Kur agrāk dāmas brauca uz Parīzi, Berlīni, Vīni vienkārši iepirkties, tur tagad valūtas trūkuma labad vajadzēja izpalikt pat zinātnieku un mākslinieku studiju ceļojumiem. [Jaunsudrabiņš 1982 : 401]

 

Vecaimātei rokā rika maizes ar biezu kārtu jaunkulta sviesta.

„Vai gribi, meitēn?”

Annelei spīd acis: kā nu viņa negribēs maizes ar sviestu? Tas ir rets gardums. Ziemu, viņas agrākās mājās, tā nebij. Mātei bij gan Brūnīte, bet tā ziemu piena nedeva. Kad Annele prasīja, kāpēc tas tā esot, tad lielie smējās un teica: lai gaidot, kamēr paiešot tie septiņi bada gadi. Tad atkal tecēšot piens.

Un nu viņi bij garām tie septiņi bada gadi. To jau akls varēja redzēt.

Annele tur brītiņu sviestmaizi saulē paceltu, lai krietni sasilst; tad uzmanīgi atbīda ar zobiem sviesta kārtu un nokož pirmo gardo kumosu. Nākošo tāpat. Lai aug sviesta dambītis. Lai viss labums un treknums krājas uz beigām, pēdējiem kumosiem! [Brigadere 1973 : 48]

 

Lulīte atnesa sviestu, ielika labu picku vienā šķīvī sev ar Anneli, otrā visām trim mazajām kopā. Sviestam uzlaida virsū ķiļķēnus, glumus un karstus, un ļāva, lai tas izplūdo un izkūst dzeltens kā vasks. Aukle pa to starpu izdrāza no skala katrai garu, baltu koka irbuli, kuru, kaudamās un viena otru nost grūzdamas, rāva tai no rokām mazās, jo ātrāki, jo labāki, tik ļoti viņām gribējās ķiļķēnu. [Brigadere 1973 : 254]

 

Kad sajuks kuļamajā bļodā jaunais krējums ar veco sviestu, būs viens brīdis, kad tie nebūs ne sviests, ne krējums. Tas ir brīdis, kad atdalās paniņas un sākas jaunais sviests. Mēs nenovecojam, mēs ejam uz jauno krējumu. Pat ja tu esi tik vecs kā vecais mēness, tad tu vari sakulties, ja vien tu zini, ka tev ir jāsakuļas ar jauno mēnessgaismu. Asaras ir tikai sūkalas. [Ziedonis 1978 : 163]


MUDĪTE (uz Lidi rādīdama).

Viņš jau lielās stiprais esam.

MĀTE.

Vai jau skolas darbi beigti?

GRUŅĶIS.

Kad būs maize?

MĀTE.

Kad būs darbi?

LIDIS.

Māt, kas pirmais darbus beigs,

Tam būs lielā sviesta maize?

MĀTE.

Labi, labi – mācāt vien!

MUDĪTE (uz Lidi rādīdama).

Māt, viņš teic: kas pirmais māks,

Tas lai dabū ķēniņmeitu, –

Nu grib labāk sviesta maizi!

MĀTE.

Nu – vai ķēniņmeit’ vai maizi?

LIDIS.

Nu – tad labāk ķēniņmeitu, –

Bet tā lielā sviesta maize

Tad jau kritīs viņai: Mudei. [Rainis 1980 : 13–14]



Kāpēc sviests tomēr ir jāēd

Daudzi ir atteikušies no sviesta tāpēc, ka tas satur slikto holesterīnu. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka sviests ēdienkartē tomēr jāiekļauj kaut vai tāpēc, ka tas satur vienu no organismam visnepieciešamākajiem vitamīniem – A vitamīnu, kas ir ļoti vajadzīgs redzei, kauliem, imūnsistēmai, spermas ražošanai un olšūnu darbībai. Pietiek dienā apēst 50 gramu sviesta, lai papildinātu organismā A vitamīna krājumus. Holesterīns, kuru satur sviests, ir neaizvietojams arī bioloģiski aktīvo vielu – žultsskābes, dzimumhormonu un citu – izstrādei. Ja ir problēmas ar kuņģi, sviests ir gandrīz neaizvietojams.

Turklāt trekni produkti ir enerģijas avots, un sviests nav izņēmums. Uzkrājoties zemādas šūnaudos un audos, kas apņem iekšējos orgānus, tauki nodrošina organisma siltumizolāciju, tādējādi samazinot hipotermijas risku. Sviestu mēdz dēvēt arī par prāta barību. Sviests vajadzīgs skaistuma uzturēšanai, jo tikai līdz ar treknu ēdienu uzsūcas taukos šķīstošie vitamīni A, E, D, K, kas nepieciešami, lai augtu mati, āda būtu vesela, skaista un gluda.

Ja ir problēmas ar kuņģi, sviests ir gandrīz neaizvietojams, jo, ieziests ar sviestu, slims kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna atveseļojas ātrāk. Vitamīns A paātrina arī čūlu dzīšanu. Cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku holecistītu, pankreatītu un žultsakmeņu slimību, dienas laikā sevi jāpalutina ar 15–20 gramiem sviesta.

Pavasarī un rudenī, gripas un saaukstēšanās slimību sezonā, sviests uzturā jālieto mazliet vairāk – 60–70 grami, jo A vitamīns stiprina novājināto organismu un elpceļu epitēliju. [Sagatavots pēc: http://jauns.lv/raksts/veseliba/239360-uzzini-kapec-sviests-tomer-ir-jaed-ipasi-saaukstesanas-sezona]


Plašākais pētījums par sviesta nosaukumiem latviešu valodas izloksnēs ir valodniecei Brigitai Bušmanei. Viņas grāmatā „Piena vārdi” (2007) apkopoti un skaidroti sviesta nosaukumi. Vārdkopnosaukumu pirmais komponents parasti norāda uz sviesta krāsu, konsistenci, vecumu, sastāvu u. c. Piemēram, ja paniņas nav pietiekami labi atdalījušās, sviests nav tik dzeltens, tāpēc to sauc par balto sviestu, savukārt nosaukums zaļais sviests var nozīmēt gan to, ka sviests ir svaigs, gan to, ka tam pievienoti zaļumi.

Dažādās izloksnēs tiek izmantoti šādi nosaukumi:

baltais leitis, baltais svieksts, biezpiena sviests, birzuļains sviests, cepamais sviests, dižais sviests, dzeltāns sviests, galda sviests, garais sviests, izlaists sviests, jaunais sviests, kaišelis, kasenis, kasinis, kazas sviests, ķernis, labais sviests, lielais svieksts, lielaispiens, leitītis, leišu sviests, luoksviests, nabaga sviestiņš, paniju svieksts, paštaisītais sviests, perbuks, priš(ai)s sviests, puolis, pusdarīts sviests, ragan(a)s sviests, ragaņsviests, rudens sviests, rugāju sviests, sālītais svieksts, sālija sviests, saldais sviests, skuolas sviests, sviesta mērce ‘kausēts sviests, sviesta zuoste, taupsviests, trupans sviests, tumīgs sviests, uolu sviests,  vec(ai)s svieksts, zaļais sviests. [Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 166–189]


Dokumentālā filma Bekons, sviests un mana mamma (2008). Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.


Taisīt sviestu ir ļoti vienkārši, ir tikai vajadzīgs auksts, trekns saldais krējums. Var mēģināt uztaisīt sviestu arī no skāba krējuma.

Ielejiet blenderī aukstu krējumu. Uzlieciet vāciņu un ieslēdziet motoru. Apmēram pēc piecām minūtēm vai nedaudz vairāk krējums sāks dalīties sviestā un paniņās. Kad tas sāk notikt, izslēdziet blenderi un ļaujiet sviestam pastāvēt kādas divas minūtes. Šajās minūtēs sviests uzpeldēs uz augšu. Tad nolejiet paniņas citā traukā un ar karoti vai lāpstiņu izspaidiet sviestu, lai pēc iespējas labāk atdalītos paniņas.

Varētu teikt, ka sviests ir gatavs, bet, ja vēlaties, lai sviests stāvētu svaigs ilgāk par divām dienām, tad tas ir jāmazgā. Uzlejiet uz sviesta ledusaukstu ūdeni un ieslēdziet blenderi uz 30 sekundēm. Nolejiet skalojamo ūdeni un izspaidiet pēdējās paniņu pilītes. Sviests gatavs. To var lietot bez piedevām vai aromatizēt ar kādu iemīļotu garšaugu. [Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/tasty/praktiski-padomi/video-padoms-ka-majas-uztaisit-sviestu.d?id=45714738]

 

Latvijas veikalos lielākoties nopērkams saldkrējuma sviests. Tā ražošana ir standartizēta – vispirms no pasterizēta piena iegūst krējumu, kuru sakuļ sviestā, un pāri paliek paniņas. Lielākie sviesta ražotāji fasē un pārdod arī paniņas. Piena pasterizācija ir obligāta. Tā tiek praktizēta kopš pagājušā gadsimta sākuma, ievērojot gan noteiktu pasterizācijas laiku, gan minimālo pasterizācijas temperatūru, kas ir 72 grādi. Tie ir apstākļi, kuros garantēti iet bojā tuberkulozes nūjiņas. Ja kāds laukos pats savā saimniecībā kuļ sviestu, izmantojot krējumu, kas iegūts no nepasterizēta piena, tad viņš pats arī ir atbildīgs par krējuma un sviesta kvalitāti, kā arī to, lai piens nebūtu inficēts. Tas, vai sviests ir baltāks vai dzeltenāks, zināmā mērā atkarīgs no govju uztura. Ja ražotājs vēlas padarīt sviestu dzeltenāku, viņš var tam pievienot kādu krāsvielu, kas jānorāda marķējumā. Sviestam var pievienot līdz 2 % sāls, kas arī jānorāda marķējumā. Senāk sviestu sālīja, lai tas ilgāk glabātos, tagad tā ir gaumes lieta. Kādam patērētājam šķiet ērtāk, ka uz maizītēm nav jākaisa sāls, cits izvēlas sviestu, kam pievienots jūras sāls. Dažkārt ražo arī sviestu ar piedevām – zaļumiem, garšvielām, šokolādi u. c.

Vajadzības gadījumā sviestu var uzglabāt saldētavā, kur ir –18 grādu temperatūra, tur tas nostāvēs pat pusgadu. Ja apkārt sviesta gabalam izveidojas tumšāka kārtiņa, tas nozīmē, ka saldētavā tomēr nav pietiekami zema temperatūra, tāpēc sviests oksidējas.

 

Fakti par sviestu

  • Sviestu var iegūt ne tikai no govju, bet arī no aitu, kazu, bifeļu un jaku piena. Iespējams, ka pirmo sviestu ieguva no kazu vai aitu piena, pirms vēl govis kļuva par lopkopības dzīvniekiem.
  • Sviests bijis pazīstams senajiem grieķiem un romiešiem. Domājams, ka viņi to aizguva no tautām, kas dzīvoja tālāk uz ziemeļiem.
  • Dabas pētnieks Plīnijs Vecākais mūsu ēras sākumā savā darbā Dabas vēsture norādījis, ka sviests ir vissmalkākais ēdiens, ko ēd barbari, un aprakstījis tā lietojumu ārstniecībā. Sviests minēts arī Bībelē.
  • Tuvajos Austrumos jau kopš seniem laikiem pazīstams kausētais sviests ghee (gī), ko izmanto gan uzturā, gan dažādos rituālos. To iegūst, sviestu vairākas stundas karsējot un gandrīz pilnīgi iztvaicējot ūdeni, kas ir sviesta sastāvā. Šāds produkts ir ilgāk uzglabājams.
  • Dažas Eiropas tautas 11.–14. gadsimtā un arī vēlāk sviesta uzglabāšanai izmantojušas kūdras purvus. Arheologi Īrijā vēl joprojām atrod noglabātas sviesta muciņas.
  • Latviešiem ar sviestu saistīti dažādi ticējumi, piemēram, sviests jākuļ Labrenča dienā (10. augustā) pirms saules, tad to varot bez sāls glabāt veselu gadu un tas ārstējot visas kaites. Lai govis dotu daudz piena, saimniecei jākuļ sviests Zaļajā ceturtdienā pirms saullēkta.
  • Holandē senos laikos ticējuši, ka pļavā, kur kaut kādu iemeslu dēļ izveidojies aplis bez zāles, velns esot kūlis sviestu, tāpēc tajā vietā nedrīkstot ganīt govis, jo būšot slikts piens.
  • Sviesta trūkums vainojams margarīna izgudrošanā. Pirmā doma par margarīnu esot radusies Francijā 19. gadsimta 60. gados, kad bijis liels pieprasījums pēc sviesta un Napoleons III izsludinājis balvu tam, kurš izdomās lētāku sviesta aizstājēju. Sākumā tādu centušies ražot no liellopu taukiem, līdz atklāta metode, kā to iegūt no augu eļļas.
  • Ar laiku par sviestu sāka saukt arī masas, kam ar īsto sviestu nav nekā kopīga, tikai līdzīga konsistence: zemesriekstu sviests, ķermeņa kopšanas sviests, kakao sviests, ši koka sviests u. c.
  • Separatoru, kas kalpo krējuma ieguvei no piena, izgudroja 19. gadsimta 70. gadu beigās. Tas paātrināja sviesta gatavošanu, jo nevajadzēja vairs gaidīt, kamēr krējums pienā nostājas dabīgā ceļā.
  • Sviests ir kalorijām bagāts produkts, kas sniedz ēdājam sāta sajūtu. 100 g sviesta ir 720 kkal, 82 g tauku (t. sk. ap 52 g piesātināto tauku, 21 g mononepiesātināto tauku, 3 g polinepiesātināto tauku), 215 mg holesterīna, ap 75 % no A vitamīna ieteicamās dienas devas, arī D vitamīns, kalcijs un fosfors. [Sagatavots pēc: Zonne : http://nra.lv/maja/134011-vederprieks-labs-sviests-atkal-nak-mode.htm] 

Sviesta iekraušana kuģos no valsts saldētavas Eksportostā 1930. gadā: http://www.latvians.com/index.php?en/CFBH/LettischeButter/butter-00-intro.wiki; https://guide.alibaba.com/shop/photo-butter-cream-in-cold-storage-land-o-lakes-plant-minneapolis-minnesota_ 50553122.html.