Tradicionālā transkripcija

[sv¥tki]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[svæːtkĭ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[v] – balsīgais troksnenis

[¥] – garais, platais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



svētksakne, vārda celms

-igalotne



pirms+svētk-u

šūp-uļ+svētk-i

Vasar+svētk-i

Ziem-as+svētk-i




svētkipatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Daudzskaitlinieks.

 

 

sk.

dsk.

N.

 

svētk-i

Ģ.

 

svētk-u

D.

 

svētk-iem

A.

 

svētk-us

I.

 

ar svētk-iem

L.

 

svētk-os

V.

 

svētk-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Daudzās pašvaldībās joprojām ik gadu vasarā tiek atzīmēti bērnības svētki.

2) izteicēja daļa – Lieldienas ir lielākie kristīgās baznīcas svētki.

3) galvenais loceklisĪstie svētki!

4) papildinātājs – Ilze ar nepacietību gaidīja valsts svētkus.

5) apzīmētājsSvētku runa ir svinīga un pozitīva.

6) laika apstāklisBērnības svētkos krustvecāki izšūpo bērnu šūpolēs.



svētku apģērbs, svētku baloni, svētku brokastis, svētku galds, svētku gājiens, svētku kalendārs, svētku laiks, svētku mielasts, svētku mode, svētku noformējums, svētku nojumes, svētku noskaņa, svētku organizēšana, svētku plānošana, svētku pusdienas, svētku režija, svētku rotājumi, svētku runa, svētku svinēšana, svētku uzkodas, svētku uzruna, svētku tērps, svētku torte, svētku vakariņas


apsveikums svētkos, aviācijas svētki, ābeču svētki, bērnības svētki, dāvana svētkos, deju svētki, dziesmu svētki, ģimeņu svētki, mūzikas svētki, novada svētki, pagasta svētki, pilngadības svētki, pilsētas svētki, saulgriežu svētki, sporta svētki, vasaras svētki, valsts svētki


mainīgie svētki, pastāvīgie svētki


apmeklēt svētkus, apsveikt svētkos, gaidīt svētkus, rīkot svētkus, svinēt svētkus



svētki, dsk., v.

1. Svinību diena (dienas), ko valsts vai kāda sabiedrības daļa noteikusi par godu kādam izcilam notikumam. 

Valsts svētki. Reliģiskie svētki. Svētku dienas. Priecīgus svētkus!

2. Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin.

3. Plašs sarīkojums kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē. 

Dziesmu svētki. Sporta svētki.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1060–1061]


svētki, -u, v.; tikai dsk.

1. Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms. Valsts svētki. Reliģiskie svētki. Nacionāli svētki. Jaungada svētki.

Ziemas svētki rel. – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.

Līgo svētki – vasaras saulgriežu svētki.

Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.

Kapu svētki – mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā.

Augsti svētki – lieli, ievērojami svētki.

Noģidu svētkus pienākušus, jo no ciema puses smaržoja pretim arī raušu smarža un kūpēja pirtis. Tātad rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu .. Birznieks-Upītis 1, 19.

Baznīcas gada svarīgākie svētki ir saistīti ar Jaunajā Derībā aprakstītajiem notikumiem: Ziemassvētki – Jēzus Kristus piedzimšana, Lielā piektdiena – Jēzus Kristus krustā sišana, Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās, Vasaras svētki – Svētā Gara nākšana. Rubenis 1, 97.

Ap Ziemas svētkiem viņš atbrauca ciemoties uz vecākiem, bet Lienei negadījās viņu redzēt. Blaumanis 6, 112.

Zemgalē Jāņus svēta sevišķi kupli .. Krasti [saimnieki] .. arī šogad gatavojās atzīmēt vecos Līgo svētkus .. Fimbers 1, 90.

.. pļaujas svētku nedēļā Grašos nokāva aitu, meitas noslaucīja pagalmu tīru kā grīdu un saimnieks valstīja alus mucu no klēts uz aku un atpakaļ. Sakse 2, 27.

„Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!” Upīts 4, 253.

.. kapu svētki augusta mēnesī .. bija pagastā īsta tautas sapulces diena. Tur satikās radi un pazīstami no tuvienes un tālienes. Paegle 4, 56.

2. Plašs sarīkojums (kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē).

Sporta svētki.

Dziesmu svētki – apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.

Bērnu svētki – plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.

Dziesmu svētki vienmēr ir liels notikums, dod neaizmirstamus masu mākslas iespaidus. Māksla 69, 3, 28.

Skolas, kas atradās mūsu pagastā, bija nolēmušas rīkot kopīgus bērnu svētkus. .. Vajadzēja sanākt kopā triju skolu bērniem, kopā padziedāt, minēt mīklas, iet rotaļās. J. Kalniņš 10, 361.

3. Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin.

Reizi ziemā mums bija svētki – svinējām skolotāja dzimšanas dienu. Birznieks-Upītis 6, 18.

Nabags: .. kārais [karalis] liek sarīkot lielus svētkus un aicina uz mielastu visus, kas vien vēlas nākt un ēst pie viņa galda. Rainis IX b, 386.

Varētu gan iesaukties: kādi tur ģimenes svētki, ja kāzās parasti aicina simt līdz simt trīsdesmit cilvēku! Taču ģimenes svētku princips tiek saglabāts – tajos piedalās tuvinieki, draugi un kaimiņi .. Lauku Dzīve 81, 1, 22.

pārn. Visu šo nedēļu, kamēr es lasīju „Balto grāmatu”, man bija svētki. Čaklais 10, 76.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


svētki1. svieteibys dsk.; svātdīne vsk.; svātki dsk.; 2. festivaļs; grāmatas atvēršanas svētki – gruomotys prīškāstatīņs; 3. (baznīcas) opluots; atlaidys; svātdīne; mainīgie baznīcas svētki – bazneicys cylojamuos svātdīnis
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


svētki – svinības, svētaines apv.; festivāls


svētki, aizguvums; no skr. святокъ ‘laiks no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai’ (kr. святки). Vārds cilmes ziņā saistīts ar svēts. Vārds aizgūts latviešu valodā līdz 13. gs. Tas minēts 17. gs. vārdnīcās.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 970]


angļu – holiday

franču – fête

grieķu – φεστιβάλ

igauņu – püha

krievu – праздник

latīņu  fēstum

lietuviešu – šventė

lībiešu – pīvād

poļu – święto

somu – juhlapäivä

vācu – das Fest

zviedru – helg



Kam tie svēti svētki nāca,

Kam tā liela liela diena?

Svētki nāca svētīties,

Liela diena lielīties. [LD 33266-0]

 

Saimeniek, svētki nāk,

Sēsties galda galiņā,

Dod kalpam kalpa tiesu,

Kalponei kalponītes. [LD 33284-0]


Senajiem latviešiem bija četri lielākie svētki, kas saistīti ar saules stāvokli debess lokā jeb tā sauktajiem saulgriežiem: ziemas saulgrieži, kad diena visīsākā un nakts visgarākā, pavasara un rudens saulgrieži, kad diena un nakts vienādā garumā, un vasaras saulgrieži, kad nakts visīsākā un diena visgarākā. Lielākie no šiem svētkiem ir ziemas un vasaras saulgrieži. Kristīgā baznīca izturējās diezgan naidīgi pret šiem svētkiem, sevišķi tas sakāms par ziemas saulgriežiem, jo šo svētku tradīcijas nesaskanēja ar kristīgās baznīcas ieražām. Tāpēc arī šos svētkus apvienoja ar baznīcas svētkiem un nevēlamas tradīcijas centās visādiem līdzekļiem iznīdēt. [..]

Svētku svinēšanā varam saskatīt daudz simbolikas. Šo svētku tradīcijas galvenokārt saistās ar saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu un aizsargāšanos pret dažādiem ļaunajiem gariem. Katriem svētkiem ir raksturīgi ēdieni, kas piemēroti attiecīgam gada laikam.
[Sagatavots pēc: Līdeks 1991 : 5]



Saules svētki

 

Nu saulītei ataugt

sāk zelta ragi!

Nu badīties ies tā

ar kupenu sētā!

Nu badīties ies tā

ar šķūnīti pļavā,

ar eglīti sarmā salīkušo.

Pavasars! Pavasars!

Tas paņem sauli

pie zelta ragiem

un paved viņu

zem paša jumta,

zem paša jumta,

pie paša loga,

ar zirnekļa pinumiem

aizēnota.

Un iemet pa logu

tā istabā tumšā,

ek, veselu klēpi

dzeltaina prieka!

Pavasars! Pavasars!

Sēd sirmgalvis gultā

un klusi sāk raudāt:

silts prieks līst uz galvas,

silts prieks līst uz rokām,

uz krūtīm silts prieks guļ –

guļ saritinājies

kā dzeltenais vaska

ritenīts.

Pavasars! Pavasars! [Bārda 1970 : 70]

 

 

***


Pēc svētkiem – sūra diena –

Sirds pilna jāatdabū,

Kā ābele šoruden

Pilna ar āboliem.

 

Pēc svētkiem – sirds no svina,

Visi koki dziesmu pilni,

Zarus nevar pakustināt –

Zaros snauž dzilna.

 

Pēc svētkiem – dzilnas kals

Un augs šūpuļlīkstis,

Un tie koki nenokaltīs,

Kas smieties drīkst.

 

Pēc svētkiem – pēcsvētki,

Un citi jau nāk –

Jaunie kļūst vecāki

Un vecie – jaunāki.

 

Pēc svētkiem akmeņi

Lai tērzē veseli

Par tautas atmiņu

Un tautas dvēseli.

 

Pēcsvētkos sirdī krājas

Gaišums un tīrums,

Tautas nav mājās.

Tauta ir tīrumā. [Vācietis 1983 : 44–45]


„Vai tālu vēl Ziemas svētki? Cik nedēļu? Cik dienu?”

Vēl trīs nedēļas. Nu vairs tikai pusotras nedēļas. Vēl piecas dienas. Trīs dienas. Jau rītu! Nu viņi ir klāt… [..]

Tad vēl gara dziesma, vesela rinda lūgšanu, un es varu visiem vecākajiem ļaudīm bučot rokas un – jā, un priekš manis sākas Ziemas svētki. Kā burvis galdā uzbūra lielas gaļas bļodas, apaļus maizes kukulīšus, ne visai baltu, bet smaržīgus. [..]

Kad metās tumsa, es pastāvīgi skrēju laukā klausīties, vai neskan zvani, vai nenāk jau čigāni. [..]

Otrajos svētkos pēc pusdienām mani sataisa par dzērvi, un mēs, liels pulks, aizejam uz kaimiņiem. Tur ir daudz bērnu. Es viņus drusku paknābāju un tad nosviežu savu kažoķeli gultā. Nu mums ir te dzīve, kāda tikai var būt Ziemas svētkos. [..]

Trešā diena līdzinās visām svētdienām. Atnāk kāda viešņa, atnes gabalu nobrieduša pīrāga, sēd visi un runājas, rokas saņēmuši. Uz vakaru sāk jau meklēt kopā darba drēbes. Tuvojas kas tumšs, smags… [..]

„Nu Ziemas svētki aizbrauc,” māte saka. [Jaunsudrabiņš 1971 : 338–345]

 

Mēs bijām ceļā uz Rīgu: uz Dziesmu svētkiem, un viss ceļš manim bija kā izpušķota gatva svētku gājienam. Visur jūnija zaļums un siltums, visur dzīvība un skaņas. Un mēs traucam tam visam garām, dodamies turp, kur kopīgi dziedātu „Dievs, svētī Latviju”. Kurzemnieki, vidzemnieki, latvieši no Vitebskas un no Čuknu robežām – visiem viena jūta, viena doma: godināt savu dabu, savu dzimteni kopīgām dziesmu skaņām.

Kamēr es lejā tā pārdomāju, no augšas, krastā, piepeši atskanēja no vesela kora: „Stāsti manim, Daugaviņa.” [Poruks 1989 : 220]




Maija Tabaka Tautas svētki.


Aleksandrs Zviedris Dziesmu svētki.


Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija” (www.zudusilatvija.lv) apvieno unikālu informāciju par zudušām vai izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Daudzās 20. gs. sākuma fotogrāfijās iemūžināti arī svētki.

Kurzemes novada Dziesmu svētki.

Dziesmu svētki Rīgā, Esplanādē.

Kursīši. Bērnu svētki.

Zaļumu svētku gājiens pie Vijkalnu pilskalna.

Ziemassvētku svinības.

7. Siguldas kājinieku pulka 15 gadu svētki.

Spāru svētki.

Pļaujas svētki Koknesē.

Svētki Ventspils ostā.

Sv. Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētki Aglonā.

Talsi. Darba svētku mītiņš.

Līdumnieku pagasts. Zabolotjes muiža. Ražas svētki.


Autore M. Purviņa.



Dziesma Svētku diena. Vika vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Olga Rajecka.


Latviešu svinamās dienas

Sveču diena (2. februāris) ir svētku diena par godu svecēm un gaismai. Viena no raksturīgākajām Sveču dienas paražām ir sveču liešana, jo ļaudis ticēja, ka šai dienā lietās sveces gaiši deg. Sveces visbiežāk tika lietas no aitu taukiem un vaska. Šajā dienā tika ēsta cūkas galva vai ausis, grūstas pupas un miežu putra, netika vārīti un ēsti kāposti, lai tie neizaugtu gari kā sveces.

Metenis jeb Vastlāvis ir viena no ievērojamākajām pavasara svinamajām dienām, ar ko beidzas budēļos (ķekatās) iešana un kristietībā aizsākas gavēnis. Raksturīgākā Meteņa tradīcija ir vizināšanās ar ragaviņām no kalna, lai nākamajā gadā augtu labi lini. Kā Meteņu dienas rotaļa minama Meteņa jeb lietuvēna dzīšana ar lielu troksni, lai to aizbiedētu no mājām.

Māras diena (25. marts) – Latgalē saukta par blauščiņu, citviet par kāpostu Māru vai arī par Kāpostnīcu – ir saistīta ar kāpostu sēšanu un kukaiņu pamošanos. Šajā dienā tiek gatavoti tādi ēdieni, kas veicina kāpostu augšanu, piemēram, vārītas lielas klimpas.

Jurģa jeb Ūsiņa diena (23. aprīlis) ir svinama diena par godu svētajam Jurim, zirgu patronam – zirgu sargātājam un barotājam. Šī diena tiek uzskatīta par vasaras sākumu, zemes darbu aizsākumu un pirmo ganu dienu, tāpēc zemnieki savus lopus šajā dienā cenšas izvest laukā kaut uz neilgu laiku.

Miķeļa diena (29. septembris) – baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Ar šo dienu zemniekiem beidzas zemes darbi, ļaujot zemei doties atpūtā, un lopu laišana ganos.

Mārtiņa diena (10. novembris) – rudens beigu un ziemas sākuma diena. Šajā dienā tradicionāli tiek kauts gailis labklājības un auglības veicināšanai. Ar Mārtiņiem aizsākas iešana budēļos jeb ķekatās, dažāda veida zīlēšana un pareģojumu ievērošana.
[Sagatavots pēc: Līdeks 1991 : 107–291]

 

Latvijas valsts svētku dienas

1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena;

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;

maija otrā svētdiena – Mātes diena;

23. jūnijs – Līgo diena;

24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži);

18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena;

24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži);

31. decembris – Vecgada diena.

 

Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
[Sagatavots pēc: http://www.likumi.lv/]

 

Dziesmu svētki

Dziesmu svētku sagatavošana, repertuārs un norise ir cieši saistīta ar Latvijas vēstures gaitu. Dziesmu svētku attīstību ietekmējuši sabiedriskie un vēsturiski politiskie notikumi Latvijā. Laika gaitā vairākkārt ir arī mainījies svētku nosaukums: dziedāšanas svētki, dziesmu svētki, dziesmu un mūzikas svētki, Dziesmu un deju svētki.

Jau pašiem pirmajiem dziesmu svētkiem raksturīga dažādu Latvijas sociālo slāņu iedzīvotāju sapulcēšanās, jaukto koru piedalīšanās (atšķirībā no vācbaltu dziesmu svētkiem, kuros dominēja vīru kori) un spēcīga nacionālā pašapziņa. Dziesmu svētku sastāvdaļa ir svētku gājiens, kopkora koncerti un lieluzvedumi, dziesmu kari, skates un sacensības.
[Sagatavots pēc: Grauzdiņa 2004 : 15–27]