svece

svec– – sakne, vārda celms

-e – galotne

sveces dakts, Sveču diena, sveču gaisma, sveces krāsa, sveces liesma, sveču liešana, sveču mēnesis, sveču tirdzniecība

baznīcas sveces, kapu sveces, pretodu sveces, tējas sveces, vaska sveces

balta svece, gara svece, skaista svece, smaržīga svece

dāvināt sveces, dedzināt sveces, izgatavot sveces, liet sveces, ražot sveces

Nopūsta svece neiedegas, nogriezts rieciens nepielīp.

Neturi sveci zem pūra.

Iedegtu sveci nebāž apakš pūra.

Viena svece nav dārga.

Svece, kura ātri deg, ātri dziest.

Neiededzini sveci, lai sauli redzētu, nerunā daudz par to, ko visi jau zin.

Tik svēts kā svece baznīcā.

Katrs sveces spožums nezūd saules gaismā.

Sveces lejot, vajag smiet, lai tās gaiši degtu. Ja sveču lējējas rājas, tad sveces tumši deg un spraukšķ.

Ja aizdegtā svece vai lampa nodziest pēkšņi, tad tanī mājā kāds mirs.

Sveces jālej saulainā dienā, tad tās gaiši deg.

Ja sveces deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

Ja sapnī redz sveces, tad kādam jāmirst.

Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris.

Tumša, tumša svece dega

Bāleliņa istabā:

Nu pārveda brālīšam

Bez sudraba līgaviņu. [LD 18868-0]

Gaiša, gaiša uguntiņa

Meitu mātes istabā :

Sešu zaru svece dega

Sudrabiņa lukturī. [LD 14595-0]

Tilti rīb, pieši skan,

Nu brauc mani bāleliņi.

Dedziet, tautas, sveču guni,

Pušķojiet istabiņu. [LD 18981-1]

Dedziet man sveču guni,

Skalu guni nededziet:

Nava manas vilnainītes

Skalu guni redzējušas. [LD 21600-2]

Labāk pirku sveču podu,

Ne kā skalu vezumiņu:

Ne man dūmu istabā,

Ne skangalu mēslainē. [LD 6948-0]

Stiprajam taisnība, gudrajam padoms

Vecs vīriņš mežā saticis vilku tēvu. Vilks ļoti bijis izsalcis un uzbļāvis vīram: „Sataisies, tev jāmirst! Šorīt tu neatļāvi man kadiķī gulēt! Vēl tagad man galva sāp no tavas aurēšanas.”

„Mīļo kuplasti! Es jau tik degunu nošņaucos.”

„Lai nu kā, tev jāmirst, sataisies!”

„Kas stiprāks, tam mūžam taisnība!” vīrs noņurdējis un tad ņēmies vilku lūgt, lai atvēlot priekš miršanas pie viņa astes mirstamo sveci nomērot. Vilks atvēlējis. Nu vīrs priekš sveces mērošanas nogriezis labu mērkoku, īstu metamo, un tad, vilka asti gar roku aptīdams, sācis tik mietēt, saukdams: „Kas  stiprs, tam taisnība, kas gudrs, tam padoms!”

Beidzot aste notrūkuse un pussisto vilku vīrs smiedamies iesviedis krūmos. Vilks drīzi atžilbis un sācis kaukt. Uz viņa kaukšanu saskrējuši tik daudz vilku, ka vīrs tik mokām vēl iespējis eglē uzsprukt. Nu vilki ilgi prātojuši, ko darīt. Beidzot nosprieduši cits citam mugurā kāpt un tā līdz egles galotnei pacelties.

Sasistajam vilkam tas bijis ļoti pa prātam. Viņš tūdaļ nostājies pie egles un licis tik citiem viņam uz muguru kāpt. Drīz vilku čupa pacēlusēs līdz egles galotnei. Patlaban rāpies vēl beidzamais vilks augšup un gribējis vīru kampt. Bet vīrs iečukstējis šim ausī: „Vai dzirdi, brāl! Kamēr tie citi manu miesu apēd, ēd labāk te augšā viens pats. Es pieturēšos pie zara, un tad tik kodi. Bet, iekams iesāci, atvēli uz ātru roku pie tavas astes mirstamo sveci nomērot.”

Vilks atvēlējis. Nu vīrs izvilcis naželi, nogriezis vilkam asti un nosviedis zemē, iesaukdamies: „Pliksāni, še tava aste!” Pliksānis, sasistais vilks, knaši ķēris asti, jo domājis, ka tā viņa aste. Bet visa vilku čupa, pliksānim no apakšas izlecot, nu klupuse, krituse. Kaklus lauzdami, tie aizgājuši kā tauriņi projām. Un no tā laika visiem vilkiem kakli stīvi.
[Džūkstes pasakas 1980 : 15–16]

Par Rudbāržu Miroņu kalnu stāsta šādu teiku. Lielajos mēru laikos šinī kalnā miroņus paglabājuši vairāk kārtām vienu uz otras; jo paša pagasta mirušos vien nerakuši, veduši arī no citurienes un daudzi esot aprakti bez zārka, tikai kādā drēbes gabalā ietīti – kā jau mērī, kad pulka mirst. Reiz granti rokot, esot uzrakuši daudz kaulu un koku gabalu.

Reiz viens vecītis naktī gājis gar Kapu (Miroņu) kalniņu un redzējis visu kalniņu ugunīm apgaismotu. Paskatījies labi: bijis daudz miroņu un katram mironim degoša svece rokā – miroņi, lūk, tonakt kāzas svinējuši. Vecītis noskaitījis tēva reizi un gājis tālāk, bet uguntiņas arvienu vēl mirdzējušas, lēkādamas uz augšu, uz leju.

Arī daži citi tur šādus tādus ērmus redzējuši: cits sunīti, cits kādu melnu lietu, kas augdama izaugusi siena kaudzes lielumā, un ko neko.

Un tad atkal par Berķa valku stāsta, ka tur mednieks ar diviem suņiem naktīs redzēts; dažreiz atkal suņus vien dzirdējuši rejam. Šis mednieks ar saviem suņiem esot senākais Rudbāržu mežkungs Berķis, kas tai vietā dusmās pats sevi nošāvies (papriekšu nošāvis savus abus suņus un tad gāzis pats sev virsū). Viņš esot bijis gatavs velns, šis Berķis; mežsargi nekur nevarējuši glābties no viņa. Un tā arī tai dienā tik briesmīgi saskaities uz mežsargiem, ka dusmās pats nogalinājies. Viņu aprakuši turpat, kur nošāvies: katrā pusē nolikuši nošautos suņus, pašu vidū un tad uzstādījuši trīs egles kapam. Vidus eglei vēl šodien iecirsts krusts redzams – tur guļot pats Berķis apakšā, kas pa naktīm nākot laukā spokoties.
[http://pasakas.lfk.lv/]

●

Lejas pils drupas vēl tagad redzamas dzimtskunga dārzā, lai gan to nav daudz. Zem mūriem esot pagrabs, tur varot ielaist piecas asis garu kārti. Pagrabā atrodoties veclaiku lietas: lielgabali, plintes, zobeni, šķēpi – arī karietes, ar kurām vecie kungi braukuši. Nebēdnieki reiz atrakuši pagrabam caurumu lielāku un tad iemetuši akmeni. Kad tas apakšā nokritis, viss kalns nodimdējis. Laiduši vējlukturi ar aizdedzinātu sveci iekšā, bet svece tūliņ apdzisusi. Pie cauruma nevarējuši stāvēt nelaba gaisa dēļ, tāpēc aizbēruši caurumu atkal cieti. Bet kungi dabūjuši to zināt, likuši caurumu pavisam aizmūrēt. Dārzā redzams vēl kaps. Kapa akmenim ir virsraksts, ka tur paglabāts kāds ģenerālis ar savu sulaini.
[http://pasakas.lfk.lv/]

●

Tas akal bīš iekš Polijas. Zaldāts nācis uz māju. Danācis vakars, un zaldāts iegāš vienā mājā naktsmāju prasīt. Mājas cilvēki gan naktsmājas nelieguši, bet bīši visi traki bēdīgi un stāstīši zaldātam, ka šiem viena ragana pavēstīsi, ka šonakt visim no vietas būšot jāmirst. Nu, zaldāts nekā nesacīš. Viņč nopircis piecas sveces un vakarā katrā istabas kaktā aizdedzināš vienu sveci, ta pats uzrausies uz krāsaugšas un aizdedzināš piekto sveci un gaidīš, kas ta te īsti būs. Visi jau bīš apgūlušies ciešā miegā, bet zaldāts negulēš. Ap pusnakti istabā ienākusi liela mella cūka, dagāsi pie vienas sveces un nodzēsusi, ta pie otras, trešās un ceturtās un visas nodzēsusi. Tik tā svece vie vais palikusi, kas bīsi zaldātam uz krāsaugšas. Bet nu cūka raususies uz krāsaugšas augšā un gribēsi to ar nopūst. Bet, kā nu šī uzraususies uz krāsaugšas, tā zaldāts šai ar zobinu – žvirkst! vienu priekšas kāju no! Nu cūka kviekdama, rūkdama prom un no istabas laukā. Ta nu zaldāts ar licies pats uz auss un nogulēš līdz gaismīnai. Gaismīnā nu visi cēlušies augšā un brīnēšies, ka vē esot dzīvi gan. Bet zaldāts nu šiem stāstīš, kā viss bīš, un pēdīgi nosprieduši, ka jāmeklējot ragana rokā. Nu gāši no mājas uz māju un pēdīgi dagāši pie vienas mājas, un saimnieks sacīs, ka saimnīca esot slima. Zaldāts sacīš saimniekam, lei vedot pie saimnīcas. Ka nu saimnieks ievedis, ta tik redzēši, ka saimnīcai ir viena roka nocirsta. Tā pati bīsi tā ragana. Ko nu ar šo izdarīši, to gan es vais nezinu.
[http://pasakas.lfk.lv/]

Sveču diena

Sveču diena ir 2. februārī. Tomēr, novērojot tautas tradīcijas, latvieši Sveču dienu neuzskatīja par svinamu dienu, lai gan šajā dienā bija darbi, ko drīkstēja darīt un ko ne.

Viena no raksturīgākajām Sveču dienas paražām ir sveču liešana, jo ticēja, ka šajā dienā lietas sveces gaiši deg. Biežākie sveču liešanas izejmateriāli bija aitu tauki un vasks.

Jāielej traukā ūdens un jāuzlej virsū izkausēti aitu tauki, tad jāsagriež kokvilnas diegs paredzētās sveces garumā un jāmērcē tik ilgi, līdz ir sveces lielumā. Ar vasku dara tāpat. Sveces tikušas lietas arī šādi: izkausējuši taukus un salējuši šim gadījumam paredzētā traukā. Trauka forma bijusi garena, tādā traukā varēja uzreiz pagatavot vairākas sveces. Sveces daktij tika lietoti kokvilnas diegi. Vienu diega galu piesēja pie kādas koka kārtiņas tā, lai otrs gals karātos uz leju. Tad sasietos diegus iemērca izkausētajos taukos, pēc tam tos izvilka un ļāva, lai tauki ap diegu sacietē. Šo procesu atkārtoja tik ilgi, līdz svecei bija vajadzīgais resnums.

Parasti sveces tika lietas rudenī, kad lopus kāva, bet jo īpaši labas ir iznākušas sveces, kas lietas Sveču dienā. Ticēja, ka, lai sveces gaiši degtu, tās lejot, esot jāsmejas.

Sveču dienā bija arī noteikti ēdieni, ko drīkstēja ēst, piemēram, šajā dienā vārīja grūdeni ar cūkas ausi, zīdeņu putru, cūkas galvu un pupas. Īpatnējs ēdiens ir biezputra: Sveču dienā jāvāra bieza putra un ēdot jāliek svece vidū, lai deg. Ir bijis ticējums, ka Sveču dienā nedrīkst ēst kāpostus, jo tad kāposti augot kā sveces.

Sveču dienu sauca arī par deramdienu, tad gāja uz krogu derēties.

Sveču dienā dzer daudz alus, lai iegūtu veselību un skaistumu. Sievas krogū dzērušas alu, lai cūkas labi izdotos un govīm būtu daudz piena. Sveču dienā ēda miežu ēdienus, lai tie labi augtu.

Pastāvēja uzskats, ka Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, jo īpaši sievietes. Šajā dienā nedrīkst šūt, lai kāpostiem lapas neaug cauras, nedrīkst dzirdīt govis, lai tās vasarā nebizotu (to drīkst darīt tikai pēc saules norietēšanas), nedrīkst vērpt, lai cūkas vai aitas negrieztos riņķī, nedrīkst adīt, lai lopi krūmos neizdur acis. Sveču dienā nedrīkst sukāt galvu, lai mati nekļūtu sveķaini vai arī neveltos uz augšu kā sveces, to nedrīkst darīt tāpēc, lai neaugtu utis, lai vistas dārzu nekašātu.

Bieži vien tautas tradīcijās ir ienākusi arī kristiānisma ietekme. Piemēram, katoļu baznīcā Sveču diena tiek saukta par Jaunavas Marijas Šķīstīšanas dienu, un Latgalē to sauc par svacaini jeb gromnicu. Šajā dienā baznīcā tiek iesvētītas sveces, bet pašas sveces Latgalē šajā dienā nelej. Svētītas sveces sargājot māju no pērkona spērieniem, tās tiek liktas arī mirējam rokās, lai rādītu gaišu ceļu.

Sveču dienu pavadīja līksmībā – kas tajā dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.

Pēc laikapstākļiem Sveču dienā mēģināja arī noteikt nākamā gada auglību, piemēram, saulains laiks solīja labu siena laiku, bet neauglīgu vasaru, ja laiks bija apmācies, tad zemniekam tas solīja auglīgu vasaru. Ja Sveču dienā no jumtiem nopilēja tik daudz ūdens, ka gailis vai balodis, vai zvirbulis var padzerties, tad bija gaidāms labs ražas gads.
[Sagatavots pēc: Līdeks 1991 : 106–112]

Kolekcijā – 806 dažādas formas, krāsu un lieluma sveces

Februāri dēvē par Sveču mēnesi. Senie latvieši šī mēneša sākumā svinēja Sveču dienu. Lai izjustu sveču īpašo auru, „Dzirkstele” devās ciemos pie Veltas Dūzeles un viņas vīra Imanta Kalniņa uz Rankas pagastu, jo, kā Velta pati saka, viņi ir izveidojuši savu sveču muzeju.

Namamāte atgādina mums sakāmvārdu – neturi sveci zem pūra. „Un es arī to daru. Ja man sveču ir tik daudz, es tās nevaru turēt zem pūra. Lai arī citi redz!”

Sveču kolekcija ir patiešām iespaidīga – 806 dažādas formas, krāsu un lieluma sveces radušas savu mājvietu 19. gadsimtā celtā namā. Un, šķiet, tieši senlaicīgums piešķir vēl jo īpašāku auru sveču kolekcijai. Velta ir pārliecinājusies, ka, ienākot vecajā namā, kurš pašu spēkiem pakāpeniski tiek atjaunots, realitāte atkāpjas, negatīvais paliek ārpusē, aiz šīs mājas sienām, un cilvēki uzņem pozitīvu lādiņu. Uzturoties sveču telpā, pārņem miers un labsajūta. Sveces izvietotas uz plauktiņiem. Imants domā, ja sveču kolekciju saliktu stikla skapjos, viss mainītos. Nebūtu šīs īpašās mājīgās un burvīgās atmosfēras.

Vislabāk dedzināt vaska vai baznīcas sveces.

Sveces lēja jau Senajā Romā. Viduslaikos tās bija visvairāk lietotais apgaismošanas līdzeklis – tās dega gan pilīs, gan būdiņās. Senie latvieši, kuriem gandrīz katrā sētā bija bites, sveces lēja no vaska. Arī Velta un Imants paši izgatavo vaska sveces. Viņi atzīst, ka sveču izgatavošana nav darbietilpīgs process. Nepieciešams vasks, deglītis un forma. Viņi ir pārliecināti, ka vislabāk ir dedzināt vaska vai baznīcas sveces, jo tās attīra telpu.

Velta uzsver, ka no kolekcijas gan nevienu sveci nedrīkst dedzināt. [..]

Sveču kolekcionētāja pati bieži sveces nededzina. „Daru to tikai tajos brīžos, kad ir vissmagāk un dvēseles stāvoklis nav stabils, vai arī pieminot tos, kas vairs nav šai pasaulē.”

Ikviens tiek aicināts aplūkot sveču kolekciju.

Vecākā svece, kas ir kolekcijā, iegādāta 1975. gadā. Ja, ieejot veikalā, svece Veltu uzrunā, tad viņa nežēlo naudu un to iegādājas. Arī draugi, kolēģi un radi zina, ko Veltai dāvināt svētkos. Kaut gan nopirkt tādu sveci, kādas viņai vēl nav, ir grūti. Velta atceras katras sveces stāstu, kā tā nokļuvusi pie viņas. Daļa atceļojusi no ārzemēm, bet citas dāvātas svētkos. Sveces sagrupētas. Uz viena plauktiņa stāv mīlas tēmai veltītas sveces, uz cita – dažādu dārzeņu vai dzīvnieku formas sveces. [Savicka 2011 : http://dzirkstele.diena.lv/]

Svece ir gaismas, gara un matērijas attiecību simbols. Pasakās parasti degošas sveces simbolizē atsevišķu cilvēku dzīvību. Kristietībā svece ir ticības un gaismas simbols, kam ir noteikta loma dievkalpojuma, apbedīšanas, kā arī svētku un procesiju laikā.
[Sagatavots pēc: HSV 1994 : 140]

Dziesma Svece. E. Plauža vārdi, U. Stabulnieka mūzika.

Dziesma Kā svece deg. I. Ziedoņa vārdi, R. Paula mūzika.

Dziesma Nāk saule, nes kastaņu sveces… J. Petera vārdi, I. Vīgnera mūzika.

Dziesma Neliec sveci zem pūra. D. Dreikas vārdi, I. Pauras mūzika.

Dziesma Četras sveces. E. Treimaņa-Zvārguļa vārdi, A. Altmaņa mūzika.

Dziesma Ziemeļvējā. J. Baltausa vārdi, R. Macata mūzika.

Dziesma Naktsvārdi. J. Baltausa vārdi, U. Marhilēviča mūzika.

Dziesma Neko nevar skaidri zināt. Ā. Elksnes vārdi, G. Veita mūzika.

Dziesma Mēs pārtiekam viens no otra. V. Kalniņa vārdi, J. Kulakova mūzika.

Dziesma Dievmātei. E. Stērstes vārdi, K. Ārgaļa-Straumēna mūzika.

Sveču izgatavošana mājas apstākļos

Sveču pagatavošanai mājās ir nepieciešami šādi materiāli:

• parafīns vai stearīns;
• kokvilnas diegs vai dzija, kas tiks izmantoti par degli jeb dakti;
• dažādi dekoratīvi sīkumi – jūras akmentiņi, gliemežvāki, sausie ziedi, kafijas pupiņas u. c.;
• vaska krītiņi. Tie vajadzīgi, ja vēlaties iegūt sveci kādā noteiktā tonī, var izmantot arī pārtikas krāsvielas;
• ēteriskās eļļas – ja vēlaties izgatavot aromātisko sveci;
• sveces forma – var izmantot cepešformiņas, kosmētikas līdzekļu plastmasas vāciņus, tukšus jogurta trauciņus u. tml.;
• trauks vaska kausēšanai – vislabāk izmantot tukšu metāla konservu kārbu;
• trauks ūdens peldei.

Degļa jeb dakts izgatavošana

Degļa izgatavošanai noder jebkurš kokvilnas diegs, tā resnums atkarīgs no iecerētās sveces diametra. Resnāku degli var izveidot biezāku, piemēram, vairākus diega pavedienus sapinot. Pavediens jāizvēlas pietiekami garš.

Daktīm ir trīs veidi:

1) dobjās daktis. Tās ir vienkārši sapītas daktis, kam pa vidu ir metāla stieple, kuru izmanto stabilitātei un lai radītu lielāku karstumu lielās svecēs. Taču jāievēro, ka, metālam kūstot, rodas svina tvaiki un tās ir ļoti nedrošas, jo īpaši bērniem;

2) plakanpītās daktis. Tās pārsvarā izmanto konusveida svecēs, izskatās kā parastas sapītas daktis, vienīgi ir saspiestas plakanas;

3) kvadrātveida daktis. Tās parasti izmanto kvadrātveida vai apaļām svecēm, t. i., visām svecēm, kas nav konusveida.

Sveču pagatavošanai daktis vajag piesūcināt. Dakts materiāla galā jāizveido cilpa un jāiemērc izkausētā parafīnā, līdz gaisa burbulīši vairs neceļas uz augšu. Tad dakts jāpakarina aiz cilpas, līdz tā nožūst.

Atcerieties, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem, darbojoties ar karstu vasku. Vaskam sākot vārīties, tas ir viegli uzliesmojošs. Lai nodzēstu vaska izraisītu ugunsgrēku, nedrīkst izmantot ūdeni, jo tas tikai izplatīs vasku un līdz ar to arī uguni tālāk. Tā vietā jāizmanto ugunsdzēšamais aparāts vai dzeramā soda. Vasks tiek karsēts ūdens peldē. Karstu vasku nedrīkst liet izlietnē, atdziestot tas aizdambēs caurules.

Sveces formas sagatavošana

Sveces formu rūpīgi ieziež ar augu eļļu. Formas apakšējās daļas centrā ar lāpāmo adatu izveido mazu caurumiņu, tam cauri izvelk kokvilnas diegu (dakti) un aizsien tam mezglu. Pāri formai novieto sērkociņu, adāmadatu, kociņu, uz kura arī nostiprina diegu. Pēc tam formā ievieto dekorus.

Vaska kausēšana un sveces liešana

Parafīnu vai stearīnu ar nazi sagriež pēc iespējas sīkākos gabaliņos, pievieno iecerētā toņa vaska krītiņu vai pārtikas krāsvielu. Tad to visu rūpīgi sajauc. Masu ievieto konservu bundžā vai citā metāla traukā, to karsē ūdens peldē. Kad masa ir izkususi, to var liet sveces formā. Vispirms ar vasku pārklāj visu dekoratīvo elementu slāni, ļauj slānim sacietēt, bet pēc tam piepilda visu sveces formu.

Žāvēšana

Formā esošo sveci atdzesē istabas temperatūrā. Nevajadzētu steigties vēl pilnībā nesacietējušu sveci ievietot saldētavā – svecei var parādīties plaisas. Kad svece pilnībā sacietējusi, to uzmanīgi izņem no formas. Lai būtu vieglāk izņemt, sveci uz pusminūti ievieto saldētavā, pēc tam pāris sekundes to patur zem karsta tekoša ūdens.
[Sagatavots pēc: http://sveces.blogspot.com/]

Sveču krāsu nozīme

Balta svece ir tīrības un spēka simbols. Izvēloties baltas krāsas sveci, tā pastiprina citu krāsu sveču iedarbību, kurām tā deg blakus. Šādas krāsas svece ir attīroša un cerības modinoša. Tās dūmi attīra vietu no negatīvas enerģijas. Kad svece beidz dūmot, šo vietu var uzskatīt par attīrītu.

Melnai svecei ir liels spēks. Tā ir no spēcīgākajām aizsargājošajām svecēm. Melnu sveci var izmantot, lai „atgrieztu cilvēku atpakaļ uz zemes”. Šādu sveci izmanto dažādos rituālos, lai atklātu noslēpumus. Tā stabilizē un pamodina atbildības sajūtu. Vislabāk to dedzināt vienlaicīgi ar baltu sveci. Pārmērīgs daudzums melnās enerģijas var izsaukt depresiju.

Sarkana svece ir mīlestības, veselības un apmierinātas godkāres simbols. Tā ir kaisles un seksuālā spēka krāsa.

Rozā krāsa simbolizē mīlestību un panākumus. Tā rosina apziņu tīrai un cienīgai dzīvei, veicina nodomu tīrību.

Oranža svece ir prieka un radošas izpausmes simbols. To var izmantot meditācijā, lai stimulētu garīgus sasniegumus. Oranžas krāsas svece palīdz piesaistīt savā dzīvē patīkamus un vajadzīgus cilvēkus, dzīvniekus un vēlamos priekšmetus.

Dzeltena (zeltīta) svece ir sveces liesmas krāsā, kura ir labvēlīga meditācijai. Zelta nokrāsas palīdz izprast sapņus un stimulē tos.

Zaļa svece ir augšanas un attīstības svece. Tā izlīdzsvaro ķermeņa un prāta enerģiju, palīdz atvērties apziņas līmeņiem. Tai piemīt atjaunojošs efekts un tā piesaista pārpilnību.

Zila svece ir garīgās izpratnes simbols. Tā pamodina iekšējās uztveres spējas. Tā ir arī dzīves simbols, kas atver apziņā lielāku uzticību apkārtējam. Šī svece palīdz dziedināt bērnus. Zilas sveces parasti izmanto vieglas naudas piesaistīšanas rituālos.

Pelēkā un sudraba svece ir skaidrības simbols. To var izmantot meditācijā, lai vieglāk izprastu, kā uzsākt kaut ko jaunu. Tā aizskar zemapziņas līmeni, kurš zina, kurp aizvedīs mūsu dzīves ceļš. Šī svece ir noderīga tiem, kas apgūst astroloģiju, jo palīdz izprast zvaigžņu ietekmi uz mums. Tā pamodina cilvēkā visdziļāko dabisko intuīciju.

Brūna svece ir neitrāla, tā ir piezemējoša. Palīdz attīstīt vērīgumu un skaidrību. To var izmantot meditācijā, lai atrastu pazudušus priekšmetus.

Violetā un purpura svece ir garīguma, varenības un varas simbols. Tā atnes pacēlumu, panākumus un garīgu vēlmju sasniegšanas enerģiju.
[Sagatavots pēc: Krauja http://epadomi.lv/]

●

Drustu Novadpētniecības muzejā tiek piedāvāta sveču programma. Tās mērķis ir iepazīstināt ar tautas tradīcijām, izzināt sveču daudzveidību un to izmantošanu no sendienām līdz mūsdienām. Nodarbībās ir iespēja iepazīties ar sveču vēsturi, dažādiem ar svecēm saistītiem ticējumiem un mīklām. Tiek piedāvāta sveču liešana.
[Sagatavots pēc: http://rauna.lv/]

●

Dažādi padomi sveču pagatavošanai no bišu vaska.
[http://www.medusveikals.lv/]

Dobeles sveces

1960. gadā dibināta latviešu sveču ražotne DOBELE.

20. gs. 90. gadu sākumā uzņēmums sāka ciešu sadarbību ar sveču ražotājiem un tirgotājiem Dānijā, daloties ar tiem pieredzē, zināšanās un tradīcijās.

Izveidojoties ciešai un veiksmīgai sadarbībai, 1996. gadā tika reģistrēts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums, ko sauca SIA „Dobeles sveces”. 1997. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz SIA „Baltijas sveces”, un jau 1998. gadā Dānijas tirdzniecības un rūpniecības koncerns „Broste A/S” kļuva par vienīgo sabiedrības īpašnieku. 2004. gadā uzņēmumam radās jauns nosaukums SIA „Baltic Candles Ltd.”.

2009. gadā SIA „Baltic Candles Ltd.” piedalījās Eksporta un inovāciju balvas konkursā par eksportspējīgāko uzņēmumu, kuru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIIA). Lielo un vidējo uzņēmumu grupā tika iegūta 3. vieta kā eksportspējīgākajam uzņēmumam Latvijā.

Uzņēmums piedāvā dažādas sveces:

1) pulverspiestās sveces. Tās ir vispopulārākās sveces tirgū dažādā izmēra un krāsu variāciju dēļ. Sveces top ar īpašas tehnikas palīdzību: pulverveida parafīns tiek sapresēts ar lielu spiedienu. Pēc presēšanas sveces iemērc iekrāsotā parafīnā, tādējādi sveču krāsu gamma ir ar neizsmeļamām variācijām. Pulverspiestās sveces ir iespējams apstrādāt dažādā tehnikā, tādējādi iegūstot jaunas, interesantas virsmas;

2) rustika sveces ir ļoti pieprasītas interjera priekšmetu un aksesuāru, kā arī mākslas priekšmetu veikalos. Sveces ražo, lejot parafīnu speciālās formās. Sveču virsma veidojas matēta un nevienmērīga, tai var būt arī mazi caurumiņi gaisa burbuļu dēļ, kuri var veidoties liešanas procesā. Šāda virsma svecēm piešķir novalkātu, nedaudz vecinātu izskatu;

3) karsti lietās sveces lej ļoti augstā temperatūrā, tas nodrošina gludu un vienmērīgu sveču virsmu, bez caurumiņiem, plankumiem un skrāpējumiem. Šīm svecēm, tāpat kā rustika svecēm, krāsa viscaur ir viena;

4) stearīna sveču ražošanas process ir ļoti līdzīgs rustika svecēm. Lielākā atšķirība ir izejvielu receptē. Stearīna sveces ražo, izmantojot 96 % palmu eļļas vai dzīvnieku stearīna un tikai 4 % parafīna. Šīs sveces ir videi draudzīgākas, tāpēc ļoti iecienītas Skandināvijas tirgū. Latvijas sveces ir ieguvušas Skandināvijā populāro, videi draudzīgo produktu EKO SWAN kvalitātes zīmi;

5) plašā klāstā tiek piedāvātas figūrsveces zvēriņu, ziedu, ģeometrisku figūru formā. Figursveces ražo, lejot parafīnu silikona formās;

6) dārza sveces tiek ražotas no rustika sveču parafīna sastāva. Netradicionālas dārza sveču formas tiek iegūtas, izmantojot īpaši tām veidotas silikona formas. Dārza svecēm deglis ir biezāks, tas nodrošina labu degšanu āra apstākļos.
[Sagatavots pēc: http://www.balticcandles.com/]