stunda

Tradicionālā transkripcija

[stuñda]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[stuŋːdɑ̆]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[n] – skanenis

[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

brīv+stund-a

kil-o-vat+stund-a

klavier+stund-a

pār+stund-as

privāt+stund-a

pus+stund-a

virs+stund-a

stunda – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Šī stunda paskrēja tik ātri.

2) izteicēja daļa – Tā tik bija stunda!

3) galvenais loceklis – Klusā stunda.

4) papildinātājs – Ritvars šodien tika atstāts pēc stundām sliktās uzvedības dēļ.

5) apzīmētājs – Tas bija ne vairāk kā stundas gājiens.

6) laika apstāklis – Vienā stundā var izdarīt ļoti daudz: uzrakstīt vēstuli, pagatavot vakariņas, sakārtot somu un samīļot tuvāko cilvēku.

stunda, s.

1. Laika mērvienība – 60 minūtes. 

Gaidīt divas stundas. Nokavēties par veselu stundu. Pēc stundas ceturkšņa. No pilsētas līdz mājām ir stundas gājiens. Septiņu stundu darba diena. Stundām ilgi.

2. Aptuvens laikposms diennaktī. 

Vēla nakts stunda. Rīta stunda. Kurp iesi tik agrā stundā?

3. Laika brīdis, kad kam jānotiek vai ir kas darāms. 

Pienākusi atmaksas stunda.

Viņa stunda ir situsi – pienācis liktenīgu pārmaiņu brīdis; ir jāmirst.

4. Laikposms (45 minūtes) vienai mācību nodarbībai; akadēmiskā, mācību stunda. 

Matemātika šodien būs divas stundas.

5. Mācību nodarbības. 

Pasniegt stundas. Sagatavoties stundām. Cikos skolā sākas stundas? Zīmēšanas stunda.

6. sar. Mācību darbs, uzdevums, kas skolēnam jāsagatavo. 

Gatavot stundas. Nav sagatavota angļu valodas stunda.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1052]

stunda, -as

1. Laika mērvienība – 60 minūtes.

Gaidīt veselu stundu. Nokavēties par stundu. Stundas ceturksnis. Septiņu stundu darba diena. Stunda laika. Stunda, ko iet. Stundas gājiens.

Ēd kumosu mazāk, nekā gribas; strādā stundu vairāk, nekā gribas, un redzi – tu dzīvosi ilgi virs zemes. R. Kaudzīte 1, 8.

Pēc stundas brauciena es ieraudzīju pilsētas baznīcas torni un sarkanus namu jumtus. Zālīte 5, 26.

2. Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).

Agra stunda. Pusdienas stunda. Pievakares stunda. Vēla nakts stunda.

.. pieredzētie un dzirdētie notikumi gūzmā sastājās ap viņu krēslas stundās. Bels 6, 84.

Visskaistākās šīs rīta stundas pavasarī, putnu treļļu piebārstītas .. Rinkule 5, 108.

// Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.

Laimīga stunda. Vaļas stunda. Grūta stunda.

Klusā stunda – dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).

Komandanta stunda mil. – noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.

Runas stundas – pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).

Par to, ka ikvienam var pienākt stunda, kad jādod atbilde sev un citiem par dzīvē paveikto, rakstīts .. ne mazums. J. Kalniņš 1, 400.

.. sanatorijas balkonā, kā parasts tā sauktajās klusajās stundās, no pulksten diviem līdz četriem, atlaidušies atpūtas krēslos, gulēja slimnieki. Birze 5, 11.

3. Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī. Mācību stunda.

Fizikas stunda. Vēstures stunda. Mācību stundas plāns. Vadīt stundu. Kavēt stundas.

Atklātā stunda – mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.

(Sa)gatavot stundu – (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).

(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) – (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).

Atstāt pēc stundām – likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.

Pasniegt stundas – mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.

Ņemt stundas – mācīties (ko) pie privātskolotāja.

.. jutām, ka blakus klasē skolotājs jau ienācis un tur sākas stunda. Mēs tūdaļ sadzirdējām pēkšņo klusumu aiz plānās dēļu sienas. J. Kalniņš 10, 215.

.. ja nekā nezinājām, mūs atstāja pēc stundām, un tas nozīmēja, ka stipri vēlu atgriezīsimies mājās. J. Kalniņš 10, 233.

Akadēmiskā stunda – mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.

Stundu pasniedzējs – pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.

Pusnakts stunda – nakts vidus. Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.

Bija pusnakts stunda, un Daugavas krastos visi gulēja. J. Kalniņš 3, 16.

Pusnakts stunda bija pāri, ēterā brāzmoja maršs. Saulītis 12, 236.

Spoku stunda – pusnakts, arī dienas vidus.

.. Rembates [muižkungs] Rautenfelds arī pieņemot nelabā izskatu un ejot spoku stundā uz riju kūlējus baidīt. Cik tad tagad tālu no pusnakts – pats labākais laiks visādiem neradījumiem! J. Kalniņš 3, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

stunda – stuņde
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Melna stunda – ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.

Pēdējā (arī beidzamā) stunda – nāve, miršana.

Zvaigžņu stunda – panākumu, triumfa brīdis, laikposms.

Likteņa stunda – brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.

Likteņa stunda sit – saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.

Sirma stunda – krēslas stunda.

Stunda ir situsi (retāk sit) – saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai. Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Pedagoģijā – akadēmiskā stunda, analīzes mācību stunda, ievirzes mācību stunda (programmas temata aplūkojuma sākumā), izmēģinājuma mācību stunda, jaukta tipa mācību stunda, jaunrades mācību stunda, kombinētā mācību stunda, mācību stunda, pārrunu stunda, rakstu darbu analīzes mācību stunda, sintēzes mācību stunda, temata nobeiguma mācību stunda, zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes mācību stunda, zināšanu nostiprināšanas mācību stunda.

Astroloģijā – stundas leņķis.

angļu – hour

baltkrievu – гадзіна

franču – heure

grieķu – ώρα

igauņu – tund

krievu – час

latīņu – hōra

lietuviešu – valanda

lībiešu – stuņdõ

poļu – godzina

somu – tunti

ukraiņu – година

vācu – die Stunde

zviedru – timme

Kuri pulksteņi tikai skaidrā dienā rāda stundas? – Saules pulkstenis. 

Tinkš, tankš, sten un pukst,

Raibā govs stundu mēma. – Sienas pulkstenis. 

Ozols ar divdesmit četriem zariem. – Diena ar divdesmit četrām stundām.

Liela liela grāmata

Divpadsmit nodaļām,

Katrai nodaļai

Trīsdesmit lapu.

[Katrai] lapai

Viena puse balta,

Otra melna;

Katrā lapā

Divdesmit četri teikumi,

Katrā teikumā

Sešdesmit vārdu,

Katrā vārdā

Sešdesmit burtu. – Gads, mēnesis, diena un nakts, stundas, minūtes un sekundes. 

MELNAIS BURVIS. Vai stāv tur tas, kas mūžam staigā?

MĀRIS. Jā, stāv ar tevi vaigu vaigā!

Un teikts: kad acis acīs krita,

Tad tava pēdējā stunda sita.

MELNAIS BURVIS. Un teikts: ja mana diena zūd,

Ir tavai līdzi jāsatrūd.

MĀRIS. nakts man nāk vai rīti,

Tavs laiks ir apkārt, un tu krīti! [Brigadere 1996a : 226]

●

MAIJA. Kur ir balta smiltiņa?

Meklē dažās vietās; tad uzrok smilti un iestāda pupu. Piepeši pārsteigumā izceļ zeltozola galotni.

Tētiņi, skatāt, kas man! Ko smiltiņā atradu. Kā svecīte rokā uzmirdzēja! Zeltozola galotnīte!

VECĪŠI (uztraukti un pārsteigti).

Kāds mirdzums! Tas nav no šīs zemes! Tas nav no šīs zemes!

KAUPIŅŠ. Nu es zinu! Vienreiz – vai tas ir gaisma man gar acīm pašķīda, zemes smiltīs nozuda. Tas ir bijis no tā.

SAMTCEPURE. Tas ir bijis no tā.

MAIJA. Kā acu raugu glabāšu. Mīļajai Laimai par ciema kukuli aiznesīšu. [Brigadere 1996b : 104]