Tradicionālā transkripcija

[stràdât]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[strɑːdɑːˀt]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



strād- – sakne

-ā- – piedēklis

-t – galotne

strādā- – vārda celms

-āt – izskaņa




ilg-strād+e


strādājošais

strādājošā




strādāt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-j-u

strādā-j-am

esmu strādā-j-is

esmu strādā-j-us-i

esam strādā-j-uš-i

esam strādā-j-uš-as

2.

strādā

strādā-j-at

esi strādā-j-is

esi strādā-j-us-i

esat strādā-j-uš-i

esat strādā-j-uš-as

3.

strādā

strādā

ir strādā-j-is

ir strādā-j-us-i

ir strādā-j-uš-i

ir strādā-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-j-u

strādā-j-ām

biju strādā-j-is

biju strādā-j-us-i

bijām strādā-j-uš-i

bijām strādā-j-uš-as

2.

strādā-j-i

strādā-j-āt

biji strādā-j-is

biji strādā-j-us-i

bijāt strādā-j-uš-i

bijāt strādā-j-uš-as

3.

strādā-j-a

strādā-j-a

bija strādā-j-is

bija strādā-j-us-i

bija strādā-j-uš-i

bija strādā-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-š-u

strādā-s-im

būšu strādā-j-is

būšu strādā-j-us-i

būsim strādā-j-uš-i

būsim strādā-j-uš-as

2.

strādā-s-i

strādā-s-it/strādā-s-iet

būsi strādā-j-is

būsi strādā-j-us-i

būsit/būsiet strādā-j-uš-i

būsit/būsiet
strādā-j-uš-as

3.

strādā-s

strādā-s

būs strādā-j-is

būs strādā-j-us-i

būs strādā-j-uš-i

būs strādā-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek strādā-t-s

tiek strādā-t-a

tiek strādā-t-i

tiek strādā-t-as

ir ticis strādā-t-s

ir tikusi strādā-t-a

ir tikuši strādā-t-i

ir tikušas strādā-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika strādā-t-s

tika strādā-t-a

tika strādā-t-i

tika strādā-t-as

bija ticis strādā-t-s

bija tikusi strādā-t-a

bija tikuši strādā-t-i

bija tikušas strādā-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks strādā-t-s

tiks strādā-t-a

tiks strādā-t-i

tiks strādā-t-as

būs ticis strādā-t-s

būs tikusi strādā-t-a

būs tikuši strādā-t-i

būs tikušas strādā-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-j-ot

esot strādā-j-is

esot strādā-j-us-i

esot strādā-j-uš-i

esot strādā-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-š-ot

būšot strādā-j-is

būšot strādā-j-us-i

būšot strādā-j-uš-i

būšot strādā-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot strādā-t-s

tiekot strādā-t-a

tiekot strādā-t-i

tiekot strādā-t-as

esot ticis strādā-t-s

esot tikusi strādā-t-a

esot tikuši strādā-t-i

esot tikušas strādā-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot strādā-t-s

tikšot strādā-t-a

tikšot strādā-t-i

tikšot strādā-t-as

būšot ticis strādā-t-s

būšot tikusi strādā-t-a

būšot tikuši strādā-t-i

būšot tikušas strādā-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

strādā-tu

būtu strādā-j-is

būtu strādā-j-us-i

būtu strādā-j-uš-i

būtu strādā-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu strādā-t-s

tiktu strādā-t-a

tiktu strādā-t-i

tiktu strādā-t-as

būtu ticis strādā-t-s

būtu tikusi strādā-t-a

būtu tikuši strādā-t-i

būtu tikušas strādā-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-strādā

ir bijis jā-strādā

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-strādā

bija bijis jā-strādā

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-strādā

būs bijis jā-strādā

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-strādā

būtu bijis jā-strādā

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-strādā

esot bijis jā-strādā

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-strādā

būšot bijis jā-strādā

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

–

strādā-s-im!

2.

strādā!

strādā-j-iet!

3.

lai strādā!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Strādāt pie keramiķa bija aizraujoši.

2) teikuma izteicējs – Pēc stundām daži puiši strādāja netālu esošajā kokzāģētavā.

3) galvenais loceklis – Strādā rūpīgi!




strādāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju,

1. pārej. un nepārej. Darīt darbu. 

Visu dienu strādājām uz lauka. Strādāt ar pilnu jaudu. 

2. nepārej. Būt nodarbinātam, saistītam algotā darbā; darboties kādā profesijā. 

Viņš divdesmit gadus ir strādājis skolā. Strādāt fabrikā.

3. 3. pers. Darboties, būt darbībā. 

Mehānisms strādā precīzi. Rūpnīca strādā.

4. Spēcīgi kustināt ko (kādu ķermeņa daļu), darboties (ar ko). 

Strādāt ar elkoņiem.

Strādāt ar dūrēm – kauties.

5. 3. pers. Būt atvērtam apmeklētājiem (klientiem); darboties. 

Veikals pirmdienās nestrādā. Poliklīnika strādā bez pusdienas pārtraukuma.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1048–1049]


strādāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju

1. intrans. Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.

Čakli strādāt. Intensīvi strādāt. Strādāt labi. Strādāt no rīta līdz vakaram. Strādāt lēni. Strādāt pagalmā. Strādāt pie rakstāmgalda. Strādāt bērnu labā.

„Galvenais, ka vēl varu strādāt. Kamēr cilvēks strādā, tikmēr dzīvo.” Avotiņa, Peters 1, 96.

Zinātnieks var savus rakstus gadiem ilgi glabāt rakstāmgalda atvilktnē – viņš strādā ar galvu, bet mākslinieks dod sirdi un prasa sirdi pretī. Mauriņa 1, 27.

// Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.

Strādāt rūpnīcā. Strādāt uz kuģa. Strādāt par šoferi. Strādāt pie saimniekiem.

Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus – strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.

.. tēvs iet pa nakti strādāt maiznīcā .. Grīns 1, 149.

Daiļkrāsotāju skolā par pedagogiem strādāja arī vairāki vēlāk plaši pazīstami mākslinieki .. Latviešu lietišķā māksla 33.

// Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).

Strādāt lauksaimniecībā. Strādāt tautas izglītībā. Strādāt rakstniecībā.

Darbodamies par dekoratoru, Eduards Vītols joprojām turpināja strādāt iemīļotajā akvarelī. Zvaigzne 78, 7, 33.

// Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).

Strādāt pie izgudrojuma. Strādāt pie zinātniska temata. Strādāt pie disertācijas.

.. dzejnieks pie dažām vārsmām strādā gadiem, arvien ko pievienodams, noslīpēdams, papildinādams .. Viese 3, 199.

Strādājot pie Stellas Kempbelas lomas, gribējās atklāt šīs aktrises iekšējo pasauli .. Dzene 4, 94.

// Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).

Strādāt ar kori. Strādāt ar deju ansambli. Strādāt ar bērniem.

Populārākais veids, kā muzejā strādā ar apmeklētāju, ir ekskursija. .. Vairāk nekā trīsdesmit tematiskas ekskursijas interesentus iepazīstina gan ar augu, gan dzīvnieku pasauli .. Skola un Ģimene 86, 9, 15.

2. intrans. Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).

Strādāt ar jaunām mašīnām. Strādāt ar lāpstu. Strādāt ar eļļas krāsām.

Dzintars ir mīksts, padevīgs. Ar dzintaru strādā daudzi. Zvaigzne 78, 13, 13.

„.. strādāju mājā ar vārdnīcu līdz pusnaktij, dažreiz arī vēlāk ..” Lielais 4, 13.

3. trans. Parasti savienojumā „strādāt darbu”: veikt darbu.

Strādāt fizisku darbu. Strādāt smagu darbu. Strādāt gadījuma darbus.

Leontīne tagad strādāja valsts darbu ar cietu algu un apmaksātu atvaļinājumu. Skujiņš 14, 331.

Ja viņa domāja par bērnības dienām, arvien atcerējās sevi, mazu meiteni, kaut ko strādājam. Vai nu bija jānes ūdens, vai malka, vai jāmazgā grīda, vai vēl kas cits jādara. Bērce 3, 78.

// Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).

Strādāt virsstundas.

// sar. Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).

Ar Zani notika redzama pārvērtība – rātnais paraugskolnieks stundās sāka strādāt palaidnības .. Skujiņš 12, 308.

4. trans. Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.

Smilts augsne ir irdena, viegli strādājama, ātri iesilst, bet arī ātri atdziest .. Sudrabs 1, 144.

5. parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.

Pie lielajiem [hipodroma] vārtiem divas kases strādā nosvīdušas, jo publika nemitīgi plūst iekšā .. A. Deglavs 1, 988.

// Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).

Laukos strādā kombaini. Traktors strādā labi. Telefons nestrādā.

Motors strādāja brīvgaitā, tikai straumes nests, kuteris lēnām virzījās uz priekšu. Karogs 53, 2, 73.

.. lielgabali, ložmetēji un šautenes strādāja bez apstājas. Kurp vien griezies, visur džinkstošas lodes. Arājs-Bērce 1, 134.

.. var iegūt elektroizolācijas materiālus, kas spēj strādāt virs 300° un īslaicīgi pat līdz 500o temperatūrā. Zinātne un Tehnika 63, 3, 31.

// pārn. Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).

.. lai cik neatlaidīgi strādāja saule no agra rīta līdz vēlam vakaram, tā tomēr vēl nebija paspējusi nokausēt biezo sniegu. Avotiņa, Šlisers 1, 228.

Rats griezās krakšķēdams un it kā vaidēdams, un ap viņu kūlās ūdens, balti putodams. „Redzi nu, kā man te ūdens strādā!” melderis kliedza .. Jaunsudrabiņš 2, 174.

6. parasti 3. pers.; intrans. Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).

Domas strādā ātri.

Almai galvā saplūda asinis, gandrīz tumšs sametās gar acīm, sirds strādāja kā ar veseri: tuk-tuk-tuk… Brodele 14, 182.

Toms bija savdabis, tas tiesa, bet prāts vīram strādāja raženi. Mauliņš 2, 34

7. parasti 3. pers.; intrans. Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).

Iejūgti zirgi strādāja visu laiku. Viens veda no dīķa ūdeni tvaika katlam, otrs veda pilnos graudu maisus uz klēti .. Birznieks-Upītis VI, 78.

I bitītes medu nes, Pulciņā strādādamas. Darba vara lielu dara 512.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


strādāt – struoduot, dariet 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


strādāt – slinkot


Galva strādā – saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.

 

Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla sar. – saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.

 

Strādā (arī iet) kā pulkstenis – saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.

 

Strādā kā zirgs (arī kā zvērs) sar. – saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).

 

Strādāt ar elkoņiem sar. – grūstīties.

 

Strādāt par vēderu sar. – strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.

Strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās sar.) – netaupot spēkus, smagi strādāt. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


strādāt; aizguvums; no skr. cтрадати ‘censties; smagi strādāt, ciest’ (kr. cтрадáть ‘ciest’). Sal. kr. apv. cтрáда ‘smagu (lauku) darbu laiks’, arī ‘smagi lauku darbi’. Pamatā ide. *ster- ‘stīvs, stings’, no kā arī la. strostēt. Aizg. minēts 17. gs. vārdnīcās līdz ar atvasinājumu strādnieks, strādniecīgs ‘darbīgs’ u. c. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 937–938]


angļu – to work

baltkrievu – працаваць

franču – travailler

grieķu – στην εργασία

igauņu – töö

krievu – работать

latīņu – labōrāre

lietuviešu – dirbti

poļu – pracować

somu – töihin

ukraiņu – працювати

vācu – arbeiten

zviedru – att arbeta



Adata maza, bet strādā lielu darbu. 

 

Darbs katram jāstrādā. 

 

Ja negribi strādāt, kar zobus vadzī. 

 

Kas čakli strādā – sev laimi gādā. 

 

Kas strādā, tam ir. 

 

Kas strādā, tas negrēko.

 

Kas vislabāk prot strādāt, tas meistars. 

 

Kā tu strādāsi, tā tevi algos.

 

Labāk strādāt nekā vaidēt. 

 

Strādā kā bite, netrūks nekas. 

 

Strādā kā circens, lielās kā gailis. 

 

Strādā kā ledus, uz muguras uzsalis. 

 

Strādā kā zirgs! 


Strādā pats, tad dos arī Dievs. 

 

Strādā, cik gribi, vairāk par asi zemes nenopelnīsi.


Ja lielā piektdienā meitas strādā, tad vasarā pērkons virs galvas rūks.

 

Kas svētdienā strādā, tas Dievam acīs grābjas.

 

Par kluso nedēļu sauc to nedēļu priekš Lieldienas. Tai laikā nedrīkstēja ne kliegt, ne skaļi smieties, ne stipri dziedāt jautras dziesmas, ne arī strādāt darbu, no kā ceļas troksnis. Kas šai laikā trokšņoja, tam vasarā bija jābaidās no pērkona.

 

Piecas ceturtdienas priekš Krustdienas neej uz lauka strādāt, lai laukus krusa nenosistu.

 

Svētdien nevajag strādāt, jo tad darbam nav svētības.


Zvēri rok upi

Kad Dievs jau bija radījis kokus, mežus, krūmus, zvērus, putnus un zivis jūrā, tad Daugavas vēl nebijis. Visi zvēri un putni, bez darba būdami un savā vaļā dzīvodami, sākuši toreiz savā starpā ķildoties un nīdēties.

Lai šādas ķildas reiz beigtos, tad Dievs nolēma zvēriem un putniem dot darbu. Viņš sasauca visus zvērus, putnus un zivis. Tie, viņa balsi dzirdēdami, nāca tūdaļ klausīties viņa pavēles. Kad visi bija sanākuši, tad Dievs viņiem vēlēja rakt Daugavu.

Tūdaļ darbs arī sākās, jo visi zvēri, putni un zivis itin naigi sāka strādāt. Zaķis un lapsa – tiem bija veiklas kājas – mērīja upei ceļu: zaķis pa priekšu lēkdams un lapsa pa zaķa vilkto stigu ar kuplo asti vilka upei robežas.

Kurmis, zemes urķis būdams, vilka tūdaļ pirmo vagu, un āpsis, to kasīdams, paplašināja. Lācis, kā jau liels stiprinieks, nesa zemes klēpjiem vien un bēra gubās; tādēļ tad arī gar Daugavas krastiem ir kalni. Tāpat citi zvēri, putni un zivis strādāja, ko nagi nesa, un visas ķildas bija beigtas. Naigi strādājot, darbs ātri šķīrās, un upes grava drīzi bija izrakta.

Nu nāca Dievs apskatīt padarīto darbu un arī lūkoties, vai visi viņa pavēli izpildījuši un strādājuši. Pirmos tas redzēja kurmi un lāci, kuri vēl nebija spējuši no darba dubļiem notīrīties. Dievs tos ļoti slavēja par čakliem strādniekiem un vēlēja tiem par godu nēsāt tādas drēbes, kādas tie strādādami bija notaisījuši. Vilkam, kurš daudz bija pūlējies ar purnu un kājām, tas arī atstāja tās uz mūžu melnas. Zosi un pīli arī Dieviņš slavēja par čaklām strādniecēm un atvēlēja tām upē peldēt un mazgāties. Citiem putniem, kas arī strādājuši, bet ne tik čakli, Dieviņš atvēlēja tikai dzert upes ūdeni. Dieviņš apskatīdamies ieraudzīja lietus putniņu pa koku zariem lēkājam un svilpojam. Dieviņš viņam prasīja, kādēļ tas neesot strādājis kā citi putni?

Lietus putniņš atbildēja itin aši, uz saviem smukajiem, dzeltenajiem svārkiem rādīdams, kā gan lai ar tādām smukām drēbēm tādu rupju darbu strādājot? Pat Dieviņam pašam tas nebūtu paticis, kad tas savus dzeltenos svārkus būtu nosmērējis ar dubļiem. Gan viņš esot gribējis strādāt un pūlēties tāpat kā citi, bet tiklīdz kā tas iekāpis dubļos – tas samaitājis savas dzeltenās bikses un, lai visu apģērbu nesamaitātu, viņš labāk nestrādājis nemaz.

To dzirdēdams, Dieviņš atbildēja: „Kā redzams, tad tavi skaistie svārki tev vairāk par ļaunu nekā par labu. Paturi tad arī savus svārkus un ar dubļiem notaisītās bikses! Bet mūžam tev nebūs dzert skaidra zemes ūdens ne no upes, ne avotiņa, ne dīķa; tikai ar rasu, kas ir uz koku lapām, un ar to ūdeni, kas ir uz akmeņa, tu varēsi slāpes dzesēt un izslāpušo sirdi spirdzināt.”

Tādēļ vēl šo baltu dienu lietus putniņam jācieš slāpes. Kad, negaisam tuvojoties, citi putni apklusuši, tad vēl lietus putniņš žēli, žēli raud par savu lepnumu.

Pēc tam Dieviņš ieraudzīja buti, kā tā pūlēdamās pa smiltīm vārtās, un nožēlodams teica: „Ak tu, nabaga butīte, kā tā pa smiltīm vārtās!”

Butei šāda līdzcietība nepatika, tā, Dievu mēdīdama, sacīja: „Ak tu, nabaga buķīte, ka tā pa smilķim vāķas!”

Bet Dievs teica: „Lai tev mute paliek šķība, kādu tu to, mani mēdīdama, savilki!”

Tāpēc arī vēl tagad butei mute šķība.

Dievs, acis apkārt mezdams, jautāja: „Kur tad vēzis palicis, ka nemaz nav redzams?”

Bet vēzis, no dubļiem izlīzdams, rupji atbildēja: „Vai tev acis pakaļā, ka manis neredzi?”

Dievs viņu par šādu atbildi smagi sodīja, noteikdams, lai tam pašam acis mūžam pakaļā stāvot.

Pēc tam Dieviņš ar zelta kausu ielēja izraktajā gravā ūdeni un norādīja, kurp viņam tecēt un ar jūru vienoties.

Plašā straume dažā vietā krākdama putoja, dažā lēni šalkdama tecēja, un Dieviņš to pēc sava gudra prāta nosauca par Daugavu.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Veļi māžojas

Reiz vienu nakti trīs vīri zāģējuši un skaldījuši malku Jelgavas pils garajos gaņģos līķu kambaru tuvumā. Viņi bijuši norunājuši strādāt visu nakti un vakarā neiet uz mājām, lai līdz rītam varētu pabeigt visu darbu. Viņiem bijis gan tā kā bailes, bet nosprieduši tikai dūšīgi strādāt – ko tur no veciem kauliem baidīties? Divi zāģējuši, un trešais skaldījis, lukturis ar uguni bijis pakārts pie sienas. Ap pusnakti skaldītājs jau dzirdējis troksni pie līķu kambara durvīm, tomēr biedriem neko neteicis. Drīz atskan otrs vēl stiprāks brāziens, ko dzird arī zāģētāji. Visi trīs saskatās, un viens nosaka: „Miroņi gribēs mūs laukā dzīt.” Tad viņi aizkūpina pīpes un, bailes slēpdami, strādā tālāk. Nu sāk uguns šaudīties un gar sienām ēnas staigāt. Te jau atskan trešais spēriens, tā kā visas velvju sienas nodreb. Nu visi satrūkstas un skrien pa galvu pa kaklu no velvēm laukā.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

●

Saimniece gulējuse, gulējuse, gulējuse un skubinājuse pātagu: „Pātadziņ, pātadziņ! Vai tu nedzirdēji, ko saimnieks noteica?”

Bet pātaga nemaz nekustējusēs.

Vīrs pārnācis. Saimniece izlēkuse no gultas un sūdzējuse pātagu.

„Vīriņ, es liku gan pātagai brokastu vārīt, bet viņa negāja, ļoti slinka palikuse.”

„Tas nevar būt!” vīrs atteicis. Viņš sagrābis pātagu un cirtis sievai, sacīdams: „Redz, cik čakli tā strādā, redz, cik čakli!”

Sieva to sapratuse un no tā laika neslinkojuse nekad vairs.
[Lerhis-Puškaitis 1991 : 285]



„Nu še, strādā un, kad esi gatava, nāc parādīt.”

To Annele ir izdzirdusi nepārprotami. Paņem darbu netīksmīgiem pirkstiem un ies strādāt. Bet nekur nevar atrast pienācīgas vietas. Uz klēts sliekšņa būtu labi, bet no paspārnes birst spaļi uz galvas, citām reizēm viņi to nedarīja. Klētsgalā tāds vējš, ka rauj diegu no rokām ārā, kā tur lai pašuj? Ieies klētī iekšā, tur atkal pavisam tumšs; noskries lejā pie avota, uz lielā akmens, tur spiež tā, ka nevar nosēdēt. Tomēr katrā vietā ir kaut kas pastrādāts. Ir šurpu turpu, uz augšu, uz apakšu iziets pa audeklu ar garo pavedienu, tā ka darbs izskatās raibs kā zaķu nopēdots sniega lauks. [Brigadere 1960 : 52]


TĒVS (apmiegojies). Esmu piekusis. Bet runā vien!…

MĀTE. Kā būtu: iešu un nogriezīšu šķēlīti gaļas, lai Zelmiņa uzcep. Iekodīsi ar skābiem kāpostiem un krējumu.

TĒVS. Lai nu paliek!

MĀTE. Strādāt strādā kā zirgs, ēdin ēd kā gailis. Cik ilgi tas tā ies?

TĒVS. Kamēr Indrānus Edvartam nebūšu atdevis. [Blaumanis 1983 : 191]




Ģederts Eliass Pie kūts.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Malkas zāģeri.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā