Tradicionālā transkripcija

[spks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[spæːks]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[] – garais, platais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ē.



spēksakne, vārda celms

-s galotne




spēk+bar-īb-a

spēk+piln-s

spēk+rat-i

spēk+stac-ij-a

spēk-a+vīr-s

darb-a+spēk-s

deviņ+vīr-u+spēk-s

dzin-ēj+spēk-s

kar-a+spēk-s

pa-pild+spēk-i


vis+spēc+īb-a

vis+spēc+īg-s, vis+spēc+īg-a




spēkspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

spēk-s

spēk-i

Ģ.

spēk-a

spēk-u

D.

spēk-am

spēk-iem

A.

spēk-u

spēk-us

I.

ar spēk-u

ar spēk-iem

L.

spēk-ā

spēk-os

V.

spēk-s! spēk!

spēk-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsCilvēkam spēks ir tad, ja viņš ir labi izgulējies un kārtīgi paēdis.

2) izteicēja daļa – Draudzība un vienotība ir cilvēcības spēks.

3) galvenais loceklisNeredzēts spēks!

4) papildinātājs – Tādu spēku vēl neviens nebija redzējis.

5) apzīmētājsSpēka treniņos ietilpst daudz vingrinājumu.



spēka aproce, spēka avots, spēku briedums, spēka daudzstūris, spēka demonstrācija, spēka dziesma, spēka formula, spēka gadi, spēka iedarbība, spēka impulss, spēku izsīkums, spēka joga, spēka likums, spēku līdzsvars, spēka mērvienība, spēka moments, spēka nesējs, spēka paralelograms, spēku pārbaude, spēku poligons, spēka transformators, spēka trenažieri, spēka treniņi, spēka trīscīņa, spēka vingrinājumi, spēka vīrs
 

apziņas spēks, Arhimēda spēks, berzes spēks, burvju spēks, centrbēdzes spēks, dabas spēki, domas spēks, dzīvības spēks, elektromagnētiskais spēks, gravitācijas spēks, gribas spēks, ieraduma spēks, inerces spēks, izteiksmes spēks, likuma spēks, mācību spēki, mīlestības spēks, pievilkšanās spēks, politisks spēks, pretestības spēks, ražošanas spēks, reakcijas spēks, smaguma spēks, spiedes spēks, trieciena spēks, vārda spēks, vilces spēks
 

ārējie spēki, garīgs spēks, fizisks spēks, iekšējais spēks, pārdabisks spēks, potenciālais spēks, radošais spēks, stiprs spēks
 

no visa spēka
 

pāri spēkiem
 

atņemt spēku, bruņotie spēki, būt spēkā, koncentrēt spēkus, koncentrēts spēks, neapzināts spēks, nepārvarams spēks, pazaudēt spēkus, pielikt spēku, sakopot spēkus, sakopoti spēki, sistemātisks spēks, stāties spēkā, uzkrāt spēku, vadošais spēks



spēks, v.

1. Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību; šādas mijiedarbības pakāpe. 

Zemes pievilkšanas spēks. Centrbēdzes, centrtieces spēks. Sprādziena spēks.

2. Būtnes (cilvēka, dzīvnieka) spēja, sasprindzinot muskuļus, veikt fizisku darbību. 

Muskuļu spēks. Strādāt, cik spēka. Sist no visa spēka. Zaudēt spēkus. Mēroties spēkiem. Izmēģināt spēkus darbā.

Pašos spēka gados; pašā spēku briedumā tajā vecumā, kad ir visvairāk fiziskā spēka un enerģijas.

3. Psihes spēja virzīt, koncentrēt psihisko enerģiju noteikta uzdevuma veikšanai. 

Domas spēks. Garīgo spēku koncentrācija. 

4. Intensitāte; spars. 

durvis.

5. Spēja pakļaut, ietekmēt; ietekmīgums. 

Mīlestības spēks. Dzīvā vārda spēks.

6. Juridisks iedarbīgums; tiesīgums. 

Likuma spēks. Līgums vairs nav spēkā. Noruna paliek spēkā. 

7. dsk. Sabiedrības grupa, ko vieno mērķu kopība. 

Demokrātiskie spēki. Starptautisko spēku samērs.

Bruņotie spēki – armija

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1028]


spēks, -a, v.

1. fiz. Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.

Zemes pievilkšanas spēks. Gravitācijas spēks. Inerces spēks. Centrbēdzes spēks. Centrtieces spēks. Berzes spēks. Spiedes spēks. Spēka pielikšanas punkts. Smaguma spēks – spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.

Spēka impulss – spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.

Spēka moments – fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.

Spēka lauks – lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.

Spēka līnijas – līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.

Spēku paralelograms ģeom. – ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.

Spēka plecs – īsākais attālums no kā centra līdz spēka darbības taisnei.

Inerces spēks – spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.

Spēku pāris – spēkpāris.

Pielikt spēku – sākt iedarboties ar spēku (uz ko).

Koksnes deformācija ir atkarīga arī no ārējo spēku iedarbības veida. Šterns 2, 59.

Divus vienādus, paralēlus un pretēji vērstus spēkus sauc par spēku pāri. Fizikas kurss II, 26.

Ķermeņa vienam punktam var būt pielikti vairāki spēki. Tad to kopējā darbība ir rezultējošais spēks .. Fizikas rokasgrāmata 27.

2. Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības. Fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.

Fiziskais spēks. Taupīt spēku. Nav spēka piecelties. Uzkrāt spēku. Mēroties spēkiem. Pēdējiem spēkiem sasniegt krastu.

Spēka barība – spēkbarība.

Spēka vingrojumi (arī vingrinājumi) fizk. – vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.

Spēka paņēmiens fizk. – sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.

Spēka gadi – vecums, kad ir maksimālās darbaspējas.

Izsmelt (visus) spēkus – (pilnīgi) izlietot spēkus.

Spēka vīrs – spēkavīrs.

Zirgs ir atpūties. Spēks atgriezies kaulos. J. Plotnieks 7, 19.

Spēka vingrojumi sekmē vielmaiņu muskuļos, palielina muskuļu masu. Veselība 80, 10, 18.

Kur ir tā robeža, kad beidzas spēka gadi un sākas vecums .. Rinkule 5, 88.

Kādreiz viņš bijis liels, plecos plats spēka vīrs, bet tagad sarucis un salīcis, tik vien vēl kā tie garie kauli. Vilks 3, 40.

// Spēja (ķermeņa daļai) veikt noteiktu funkciju, darbību.

.. šo roku, no kuras strāvoja spēks un drošinājums, viņš labprāt būtu nobučojis. Sakse 2, 138.

Kur ir tavs dzērvju kāsis – vējam spītējošo spārnu spēks? Krūklis 10, 35.

// Fiziska iedarbība, ietekmēšana. Arī vardarbība.

Viņa ar spēku izrāva Mārim no rokām meitas fotogrāfiju. Niedre 12, 117.

// pārn. Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.

Pirmo reizi viņa te ieradās vasaras beigās. Viss vēl bija zaļš, pilns dzīvības un spēka, un tomēr jautās aizejošās vasaras briedums .. Purs 4, 286.

3. Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.

Garīgais spēks. Morālais spēks.

Gribas spēks – gribasspēks.

Viņš vēlējās Anitu satikt, bet kāds neizprotams iekšējs spēks viņu atturēja. Didzis baidījās no patiesības. Ezera 2, 30.

Līdz ar pašapziņas zušanu zuda dvēseles spēks. Viņš kļuva kūtrs, bikls un kaunīgs. Mauliņš 4, 240.

// Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.

Kad vajadzēja aizstāvēt kaut ko tuvu un dārgu, pēkšņi, negaidīti aktrise atrada sevī lielu spēku, tuvojoties varonības robežai. Dzene 3, 50.

4. Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma ievērošanu un obligātu izpildi.

Likuma spēks.

Būt spēkā – būt ar juridisku spēku.

Spēkā esošs jur. – tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).

Spēkā neesošs jur. – tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).

Spēkā neesamība jur. – stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).

Palikt spēkā – nemainīties; netikt mainītam, grozītam.

Stāties (likumīgā) spēkā – iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).

Uzturēt spēkā – nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).

Līguma spēka izbeigšanās juridiskās sekas ir tādas, ka tā dalībnieki tiek atbrīvoti no saistību pildīšanas nākotnē, taču spēka izbeigšanās neietekmē dalībnieku tiesības, saistības, juridisko stāvokli, kas radies līguma izpildes rezultātā pirms tā spēka izbeigšanās. Fogels, Grīnbergs 1, 92.

Skolā bija uzglabājušies daži veclaicīgi paradumi, kurus īpaši skolotāja māte uzturēja spēkā .. Austriņš 1, 323.

5. Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).

Personības spēks. Ieraduma spēks.

Uz režisoru nevar ilgi turēt ļaunu prātu arī tādēļ, ka viņš iemieso sevī maģisko teātra burvības spēku. Zvaigzne 79, 6, 7.

// Tos, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).

Vārda spēks. Mākslas spēks.

Literatūrā dzejniece redz lielu sociālu spēku, kam jāstimulē dzīves attīstība, jāveido augstas ētiskas īpašības katrā cilvēkā. Viese 3, 276.

6. Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).

.. pagājušās vasaras mērīšanas darbi atjaunojās šai vasarā Čangalienā tādā pašā spēkā, bet pastāvīgāk un ilgāk. Kaudzītes 1 a, 227.

Bens Džonsons: .. es apbrīnoju Šekspīra talanta spēku un varenību. Zīverts 1, 124.

Bet katra īsti liela mākslinieka spēks slēpjas viņa daudzveidībā. Dzene 3, 66.

7. Tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.). Tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.).

Varbūt .. šai gaišajā mēnesnaktī .. laukā sāk darboties neredzami un nezināmi spēki? Brigadere 2, 306.

8. parasti dsk. Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.

// Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).

Teātra jaunie spēki. Mākslinieciskie spēki.

Lai nostiprinātu topošo zinātnes centru [Pēterburgas Zinātņu akadēmiju], tur aicina talantīgus spēkus arī no ārzemēm. Briedis 1, 43.

// Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.

Bruņotie spēki – valsts orgāns aizsardzībai un kara darbībai.

Bruņoto spēku veidsbruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.

.. kurši, redzēdami pienākam Rīgai jaunus spēkus, atkāpās pāri Daugavai Kurzemes krastā. J. Kalniņš 4, 81.

Karā nevar uzvarēt, nesagraujot pretinieka bruņotos spēkus. Horizonts 77, 8, 14.

Mācību (retāk mācības) spēks – pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).

Dzīvais spēks – cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.

Pārdabiski spēki – mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.

Zirga spēks – zirgspēja.

Sākumā jaunais filozofijas zinātņu doktors vēl loloja cerības kļūt par mācību spēku Bonnas universitātē. Zvaigzne 83, 5, 2.

Cik daudz gan [teikās] var vēl tagad uzzināt par pārdabiskiem spēkiem – par vadātājiem, .. lietuvēniem, .. par spokiem Zelles kalnā. Skola un Ģimene 90, 1, 17.

Tehnikā mašīnu jaudu dažreiz mērī „zirga spēkos” (zirgspējās) .. Fizikas kurss I, 80.

Deviņvīru spēks – deviņvīruspēks.

Jāgaida, kamēr dzimtās puses pļavās uzziedēs deviņvīru spēks – smuidrs, gaiši dzeltens kā oškoka spriguļa kāts .. Kaldupe 8, 178.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


spēks – vare; spāks; īspāks; (ar) saviem spēkiem – sovim spākim; deviņvīru spēks (bot.) – saulissvece (Verbascum); pilnā spēkā – vysā spākā; lauvas spēks – ļova spāks.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


spks spàks.  nu vysa spàka cłvàks dora. 
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 424]


spēks – jauda, enerģija, spēja, spars, stiprums, spēcība vecv., varīte, sar.


Būt pa spēkambūt piemērotam (kāda) fiziskajām un garīgajām spējām (par darbu, uzdevumu).


Iztikt paša (pašu) spēkiemiztikt bez cita (citu) palīdzības.


Saviem (arī pašu) spēkiembez citu palīdzības.


Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).


No visa spēka, arī visiem spēkiemcik vien spēka (ko darīt, veikt).


Visā spēkācik vien spēka (ko darīt, veikt).


Pašā (arī pilnā) spēkātā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.


Pa spēkam tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām.


Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkossacensties fiziskajā spēkā; sacensties prasmē, arī atjautībā.


Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkāpastiprināties. Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).


Pamēģināt (arī izmēģināt) spēkuspārbaudīt spēkus.


Ielikt (visus) spēkus (arī visu sirdi), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.


Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.


Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.


Spēka zars sar. – spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).


Spēks kaulossaka, ja cilvēks ir fiziski stiprs. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Fizikāspēka formula, spēka iedarbība, spēka likums, spēku līdzsvars, spēka mērvienība, spēka moments, spēka nesējs, ārējie un iekšējie spēki, berzes spēks, centrbēdzes spēks, elektromagnētiskais spēks, gravitācijas spēks, inerces spēks, pievilkšanās spēks, pretestības spēks, reakcijas spēks, smaguma spēks, spiedes spēks, trieciena spēks, vilces spēks.
 

Tiesību zinātnēlikuma spēks, spēkā stāšanās datums.
 

Pedagoģijā mācību spēki.


VietvārdiSpēka kalns.


spēks; pamatā ide. *sp(h)ē– ‘attīstīties, izplesties’. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 891]


angļu – strenght, force; violence; vigour; power, might

franču – force, viguer

igauņu – vägi

krievu – сила

latīņu  vīs

lietuviešu  jėga

poļu  siła

somu – vahvuus

ukraiņu – міцність

vācu – die Kraft

zviedru – styrka



Ar prātu padara vairāk nekā ar spēku
 

Neviens ar spēku kalnus negāž, bet ar gudrību. 
 

Celmus lauž ar prātu, ne ar spēku
 

Ar spēku vien pat diegu adatā neievērsi. 
 

Vērša sirds, gaiļa spēks
 

Kāda maize, tāds spēks
 

Ieradumam liels spēks.
 

Drošums dod spēku, bailes – vājumu. 
 

Zūd spēki, zūd prāts.
 

Jauns ar spēku, vecs ar prātu. 
 

Vecam zirgam deviņu vīru spēks.



Spēks zem zemes, skaistums virs zemes. – Koks
 

Spēka Koks, kad vējš pūš. 
 

Kam ir deviņu vīru spēks? – Lācis. 



Nāc, Dieviņ, pats palīdzi

Grūta darba padzīvāt;

Tev, Dieviņ, spēks, varīte,

Tev gudrais padomiņš. [LD 6933-0]

 

Skaista, slaika tā priedīte,

Kaut es arī tāda būtu!

Būt’ man spēks strādājot,

Būtu solis tekājot. [LD 355-0]

 

Ne ošam tādas lapas,

Kā tam āra ozolam;

Ne tautām tādi zirgi,

Kā manam bāliņam:

Brieža spalva, lāča spēks,

Vanadziņa vieglumiņš. [LD 17169-1]


Stiprais dēls

Viens tēvs gribēja savu dēlu stipru uzaudzināt, tāpēc nekur nelaida laukā, istabā vien turēja un baroja uz labāko.

Kad dēls bija astoņpadsmit gadu vecs, tad vairs mierā nedevās, bet maļījās vienādi tēvam virsū, lai laižot šo laukā, jo jau diezgan stiprs esot. Gan tēvs negribēja vēl laist, bet, kad nevarēja atkāpties, tad sacīja: „Pa priekšu tev vajag savu spēku parādīt, tad redzēšu, vai tu gana stiprs būsi.”

Tēvs aizveda dēlu lielā mežā, sacīdams: „Rādi te savu spēku.” Dēls paņēma lielu liepu aiz viduča un nolieca galotni pie zemes. Bet tēvs papurināja galvu: „Nekā! Vēl tev, dēls, nav vajadzīgā spēka.”

Viņš pārveda to atpakaļ, lai barotos vēl stiprāks. Pa gada laiku dēls atkal prasījās iet pasaulē. Tēvs aizveda tai pašā mežā, lai rādot spēku. Dēls grāba lielu, resnu bērzu un pārlauza vidū pušu kā skangali. Tēvs sacīja: „Stiprs jau gan esi, bet vajadzīgā spēka vēl trūkst, vēl viens gads jāpabarojas.” Neko darīt – bija jāiet skābā prātā atpakaļ un jāņemas spēkā. Trešā gadā aizveda mežā – dēls apmeta mazo pirkstiņu lielam, lielam ozolam, izrāva ar visām saknēm un aizsvieda kā nieku. Tēvs sacīja: „Nu esi diezgan stiprs, nu vari iet pasaulē!” [..] 
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]



Pirmais sniegs un tā mācība


Ir kritis pirmais sniedziņš,

No acīm jāberž miedziņš!

U! u! bērni, šurp krāties!

U! u! pie darba stāties!

Briģītis sauc,

Lūk, tur jau trauc!

Sniega piku būs velt

Tādu, ka nevar ne celt!

Viens nevar to spēt,

Visiem būs palīdzēt!

Tad uzcelsim sniega valni,

Tik augsti nebūs ne kalni!

Spēks ir vienībā −

Tā tā mācība. [Rainis 1978 : 304]


 

***


Spēks, kur tu ņemies?

– Ko jautā,

Kā tikko mātes pieniņu zīdis?

Visurienē!

 

– Visurienē?

Kas viņa stiprums, kas neparastums?

– Viss, kas patiess, kas īsts,

Kas citus vēl īstākus dara?

 

– Vai mani arī?

– Jā! Vien neziņā dziļā,

Kamdēļ mokies tu tajā ar sevi?

Visurienē it visā,

Arī Tevī,

Ja kaut apziņā drusciņ

Esi atoms, šūniņa, molekula

Nākamā radīšanai.

 

Spēks!

Tad esi tas spēks,

Kas kā kausētā alva ielīstot katrā!

Garu paceļot spārnos,

Gribēs pasauli pārdzemdināt,

Un Dieviņš pats ar mirdzošu svecīti sirdī

Visam līdzi būs klāt

Vai ne?

 

– Jā, jā! Visam būs klāt! [Kūkojs 2003 : 246]


Annele daudz domāja par to spēku, kas vecmāmiņai būtu nozudis. Un kā dažkārt viņai domas paspruka skaļi: „Spēks, vecmāmiņas spēks, kur tu esi palicis?” Vecā Aņus to izdzirda un atbildēja: „Jā, kur tad nu palika tas vecmāmas spēks? Tepat jau viņš izgāja ar to lielo kalnu gāšanu.” [Brigadere 1960 : 36]


ĶĒNIŅIENE. Jūs man vienmēr esat bijis kā pašas dēls. Tagad izmantojiet šos gadus līdz pilngadības sasniegšanai čaklās mācībās, lai varētu saņemt troni un scepteri kā stingrs un izglītots valdnieks.

PRINCIS. Jūs varat būt pilnīgi mierīga. Es mācīšos vēl uzcītīgāk nekā līdz šim. Es saprotu, kādus pienākumus uzliek Ķēniņa kronis, tāpēc darīšu visu, cik manos spēkos, un pat vairāk, lai būtu tā cienīgs valkātājs.

ĶĒNIŅIENE. Atļaujiet vēlreiz pateikt, ka esmu apmierināta ar jums, un atvadīties. [Paukšs 1989 : 156]

 

JĀZEPS. Man krūtis pārpilnas no liela spēka,

Kā mākonis tūkst no pērkona un lietus,

Kā zibens sper, kad skar, draud pāri plūst,

Bet mākons rāmi peld, kā vēsa ēna,

Dod Nilam dzert un Nils dod melnai zemei,

Un melnā zemē zelta kūlis stāv,

Tas es, tas graudus ber pār visiem ļaudīm.

ĻAUDIS. No tavas labās rokas kvieši birst,

No kreisās izplūst Nils ar svētību.

Dod maizes, maizes, maizes, mūsu tēvs!

JĀZEPS. Un maize tā, kas deva man to spēku:

Man sirpe stiprāka par zobenu,

Man sviedri smagāk sver par asinīm.

Priekš mana kviešu kūļa liecas šķēpi!

Un visi kūļi lokās manam kūlim! [Rainis 1946 : 110]





Autore K. Sergejeva.



Spēks fizikā

Spēks ir vektoriāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, tiem saskaroties, pievelkoties vai atgrūžoties, kurā tie deformējas vai iegūst paātrinājumu.

Spēks var mainīt ķermeņa kustības virzienu un izraisīt ķermeņa griešanos, sagāšanos uz sāniem vai rotāciju ap asi. Šādos gadījumos uz ķermeni darbojas spēka moments.

Spēka momenti darbojas dažādos mehānismos, kuros notiek rotācijas kustība: urbjot ar urbi vai skrūvējot skrūvi. Smaguma spēka izraisītais spēka moments ir noteicošais priekšmetu un konstrukciju stabilitātei uz zemes un ūdenī. Jo ķermeņa atbalsta laukums ir mazāks, jo lielāks ir spēka moments, kas griež ķermeni ap iedomātu asi, tādējādi to sagāžot. Piemēram, koka stumbra un lapotnes smaguma spēks rada smaguma spēka momentu.

Dažkārt uz ķermeni, kas nostiprināts uz rotācijas ass, darbojas vairāki spēka momenti. Tomēr ķermenis negriežas, bet atrodas līdzsvarā. Šajā gadījumā visu ķermenim pielikto spēka momentu algebriskā summa ir vienāda ar nulli.
[Sagatavots pēc: http://dzm.lv/]