Tradicionālā transkripcija
[snìeks]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[sni͜eks]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[n] – skanenis
[ie] – divskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – gs.
snieg– – sakne, vārda celms
-s – galotne
snieg+balt-s (→ snieg-balt+um-s → snieg-balt+īt-e)
snieg-a+dēl-is
snieg+og-as
snieg+pārsl-a
snieg+pulksten-īt-e
snieg+put-en-is
snieg-a+vīr-s
sniegs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
snieg-s |
snieg-i |
|
Ģ. |
snieg-a |
snieg-u |
|
D. |
snieg-am |
snieg-iem |
|
A. |
snieg-u |
snieg-us |
|
I. |
ar snieg-u |
ar snieg-iem |
|
L. |
snieg-ā |
snieg-os |
|
V. |
snieg-s! |
snieg-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Slapjais sniegs turpināja krist visu dienu.
2) izteicēja daļa – Sniegpārsliņu kristāli ir sniegs.
3) galvenais loceklis – Pirmais sniegs!
4) papildinātājs – Bērni bija patīkami satraukti par gaidāmo sniegu.
5) apzīmētājs – Temperatūras atšķirības ietekmē sniega segas veidošanos.
6) vietas apstāklis – Viņi iekrita mīkstajā sniegā.
sniega krāvējs, sniega kristāli, sniega kupena, sniega lāpsta, sniega mākoņi, sniega pārsla, sniega pika, sniega sega, sniega taka, sniega tīrītājs, sniega vētra
sniegs gurkst, sniegs snieg
balts kā sniegs, irdens sniegs, sauss sniegs, slapjš sniegs
tīrīt sniegu
sniegs, -a, v.
Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
Sniega mākoņi – mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
Sniega pārsla – krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
Sniega putraimi – nokrišņi – balti, matēti sniegveida graudi.
Sniega vētra – sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
Slapjas, milzīgas, kopā salipušas pārslas kā netīri vates kunkuļi ņirba gaisā. Lācis 5, 133.
Aiz loga retām pārslām krīt sniegs, bez skaņas atsitas pret rūtīm. Zigmonte 1, 219.
// Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
Sniega sega – sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
Sniega putra – ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi.
Sniega līnija – robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
Sniega pelējums – labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
Sniega arkls – ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
Mūžīgais sniegs – sniegs (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
Sniega aklums med. – pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Balts kā sniegs, arī sniega baltumā – ļoti balts.
Sniega pika – kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
Sniega pikas – ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
Viss klajums noklāts baltu, mīkstu sniegu, pēdas nevienas. Birznieks-Upītis 6, 115.
.. kājas stiga čauganajā, ūdens pilnajā sniegā. Zigmonte 2, 20.
Biksēm vīles kā naži, krekls sniega baltumā .. Puriņš 1, 4.
// pārn. Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums.
Arī mēs protam priecāties par pirmo zaļumu laukos, par ievziedu sniegu .. Liesma 76, 8, 25.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
sniegs – snīgs; sniega stabs – snīga stulps; graudains sniegs (sniega putraimi) – ozboraiņs snīgs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
snìegs – snìeks, demin. snìedzĩc, –ĩna. tiẽ snìegi jàu nùokusîs, zeme i vaļã vêl.
lakac kâ snìeks ba`c gavã.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 400–401]
●
sniêgkuxpe – sniêgkuxps. Slēpes. sniêgkuxps agrak ma:z redzeŠ.
sniêgapuža – sniêgapuž. Vieta zem sniega. pavasaras ru:dz sût sniêgapuža.
sniêgvecis – sniêgvecs. No sniega veidota cilvēkam līdzīga figūra. b¥n vêl mîksta sniêg kuõpa up cêl sniêgvečš.
sniêglêvenis – sniêglêveps. Lielāks sniega daudzums.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine N–Ž 2000 : 350]
sniegs – birda (smalks sniegs), ķēpa sar. (slapjš sniegs), kūpainītis (pirmais baltais sniegs), rusenis apv.
[Sagatavots pēc: LVSV 1964 : 286–287]
Kā sniegs uz galvas sar. – saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Balts kā sniegs – spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms.
Kūst (izkūst) kā sniegs (saulē) – saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās.
Kā (sniega) kupena – saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu.
Varēt gulēt (sniega) kupenā – saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies.
[Sagatavots pēc: LFV I 1996 : 576; LFV II 1996 : 396–397]
Agronomijā – baltā sniegpulkstenīte, sniedzīte.
Hidrometeoroloģijā – adatains sniegs, amorfs sniegs, apgraudojusies sniegpārsla, apledojusi sniegpārsla, irdens sniegs, gliemeža sniegtīris, sniega aplipes, sniega mērlata, sniegsalne, sniega segas albedo, sniegplate, sniegūdeņi, svara sniegmērs, veca sniega sega.
Lauksaimniecības un citā tehnikā – suku sniega tīrītājs, sniegkrāvis, sniega krāvējs.
Mežtehnikā un mežsaimniecībā – snieglūze, snieglauze, sniega postījums.
Medicīnā – sniega aklums.
Uzvārdi – Sniegs, Sniega; Sniedziņš, Sniedziņa; Sniedzīts, Sniedzīte.
Vietvārdi – Sniedzes, māja Alojā, māja Daudzesē, māja Skrīveros, māja Jaungulbenē, zemniekmāja Kalvenē; Sniedzēni, māja Mazsalacā; Sniedzītes, māja Neretā, jaunsaimniecība Zaubē, jaunsaimniecība Kalsnavā, jaunsaimniecība Lubānā; Sniega kalns, lauks Atašienē; Sniega pakalle, lauks Zeltiņā; Sniegaine, bijusī sādža Maltā; Sniegalkšņpurvstrauts, strauts Lībagos; Sniegi, zemniekmāja Lībagos, jaunsaimniecība Arakstē, jaunsaimniecība Pļaviņās.
sniegs, mantots vārds, salīdzināms ar liet. sniegas, prūšu snaygis, krievu снег, ukraiņu снiг, vācu Schnee, latīņu nix ‘sniegs’. Pamatā indoeiropiešu sakne ’snigt’. Par šo sakni ir dažādi uzskati. Tas var būt atvasinājums no ’krist, grimt, slīgt’ vai arī ‘pielipt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 247]
angļu – snow
baltkrievu – снег; сьнег
čigānu – jiv; iv
franču – neige
grieķu – χιόνι
igauņu – lumi
ivritā – שלג
krievu – снег
latīņu – nix
lietuviešu – sniegas
lībiešu – lum
poļu – śnieg
somu – lumi
ukraiņu – сніг
vācu – der Schnee
zviedru – snö
Sniegs kā no Dieviņa pēļiem.
Sniegi sakrīt kā nabaga kumosi.
Balts kā sniegs.
Ja četradesmit dienas pēc jauna gada sniegs ir uz jumta, tad sniegs būs arī vēl Lieldienā.
Ja grib, lai rudenī ātrāk sniegs snieg, jāved balts auns ap bērzu.
Kad ziemu sniegs sāk snigt pirmdienā, tad liela ziema, kad citās dienās, tad nav liela ziema.
Kad smalks sniegs birst, būs auksts laiks.
Ja rudenī sniegs kokiem uzsnieg uz lapām, tad gara ziema.
Ja pirmais sniegs ilgi stāv kokos, tad slapja vasara.
Cik reizes rudenī uznāk sniegs un nokūst, tik būs ziemā atkušņu.
Ja sniegs zem kājām gurkst, tad tas drīz kusīs.
Ja, pirmajam sniegam uzkrītot, vārnas ķeršķina, tad būs barga ziema.
Ja pavasarī sniegs gružains, tad pērkonaina vasara.
Kad sniegs uznāk tad, kad kokiem vēl ir lapas klāt, tad tanī gadā daudz mirst.
Ja pirmo reiz sniegs krīt dienā, tad tanī ziemā daudz cilvēku mirst.
Ja naktī snieg pirmais sniegs, tad mirs lopi; ja dienā – cilvēki.
Ja pirmā sniegā mazgā muti, tad būs balts visu gadu.
Ar pirmo sniegu vajag nomazgāties, tad vasaru nenodegs.
Ja priekš Ziemas svētkiem lielas sniega kupenas, tad bagāta nākošgada vasara.
Kad sniegs ātri nokūst pavasarī, tad vēli jāiesāk sēt, kad vēli – tad agri jāsēj.
Pirmo sniegu istabā nes, lai blusas neaug.
Balts kā sniegs – nava sniegs;
Šķidrs kā ūdens. – Piens.
Balts kā sniegs,
Cieņā pie visiem. – Cukurs.
Balts kā sniegs – nav sniegs,
Gards kā medus – nav medus. – Cukurs.
Atnāk kā kungs, aiziet kā nabags. – Sniegs.
Balts atnāk, melns aiziet. – Sniegs.
Balts kā piens, nav piens. – Sniegs.
Balts, kad piedzimst, melns, kad nomirst. – Sniegs.
Balts kaķis caur sētu lien. – Sniegs.
Bez kājām, bez rokām kokā kāpj. – Sniegs.
Kalējs kala debesīs,
Ogle bira Daugavā.
Es paklāju villainīti,
Man iebira sudrabiņš. – Sniegs.
Kaudzi samet, metēja neredz. – Sniegs.
Nav tauriņš, bet lido; līdzīgs zvaigznei, ne zvaigzne. – Sniegs.
Tīrais apsedz netīro. – Sniegs.
Vella māte pēļus kūla,
Spalvas krita Kurzemē. – Sniegs.
Ziemā silda, pavasarī nīkst, vasarā zūd, rudenī atdzīvojas. – Sniegs.
Labāk mani sniegs apsniga,
Ne kā ļaudis aprunāja:
Sniegs apsniga, vējš nopūta,
Es ļautiņu valodās. [LD 8580-0]
Man iesvieda kumeliņš
Sniega piku kamanās;
Ai, Dieviņ, nu es būšu
Sniega deķu audējiņa. [LD 7487-0]
Tecēj’ manis kumeliņis,
Sniega pīti mētādams;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bij brāļa līgaviņa. [LD 18413-0]
Sniega māte, sniega māte,
Purin’ savus spilveniņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Ka bāliņi mežā brauc. [LD 2863-0]
Tautiešam ledus svārki,
Man tās sniega villainītes.
Izkūst tautu ledus svārki
Pie tām sniega villainītēm. [LD 21637-0]
Bieza kārta sniega sniga,
Brūtei galva nosnigus’;
Nenokusa saulītē,
Ne siltā istabā. [LD 24738-3]
Balta nāca tautu meita,
Kā ar sniegu apsniguse;
Tās nebija sniega pikas,
Tās māmiņas villainītes. [LD 21518-0]
Sniega vīrs
Senos laikos dzīvoja pasaulē viens vecītis ar savu vecenīti, bet viņiem nebija bērnu. Reiz ziemā, kad sniegs bija atlaidies, puikas spēlēdamies uztaisīja sniega bērnu un nolika to pie vecīšu loga. Kad vecie to ieraudzīja, viņi norunāja pie sevis: „Ja mums būtu tāds bērns, tad vecumā mums būtu liels prieks.”
Pēdīgi vecītis saka uz savu veceni: „Lūgsim Dievu, varbūt Dievs mums to atdzīvinās.”
Tā viņi sāka lūgt Dievu vienu dienu, otru dienu – trešā dienā sniega bērns jau sāk kustēties. Vecītis ienes to istabā, un drīz vien tas paliek dzīvs, izrādās skaists puika un sāk ļoti ātri augt. Vecie nu atkal lūdz Dievu, lai dēls būtu labs strādnieks un palīdzētu viņiem vecumā. Atnāk vasara, un dēls iet tīrumā art, par ko vecie nevar vien nopriecāties.
Vienu dienu kaimiņu puiši taisās jāt pieguļā un aicina arī vecīšu dēlu jāt tiem līdz. Šis arī pajem savu zirgu un aizjāj kopā ar citiem puišiem. Pieguļā puiši sakur lielu ugunskuru un sāk lekt pār to smiedamies pāri. Arī sniega dēls lūko lekt pār uguni, bet kā lec, tā apjem to uguns un karstumā viņš izkūst.
Tā nu vecītis ar vecenīti palika atkal bez dēla. Gan viņi raudāja un lūdza Dievu, bet otrreiz Dievs viņiem tās laimes vairs nedeva.
[http://valoda.ailab.lv/]
Bārenīte un mātesmeita akā. [http://valoda.ailab.lv/]
Baltā un melnā līgava. [http://valoda.ailab.lv/]
Suns pie privātmājas ar lāpstu tīra sniegu.
Kaimiņmājas buldogs apstulbis blenž uz viņu.
Suns pagriežas un skumīgi saka:
– Un viss sākās ar to, ka es, stulbenis, iemācījos pienest čības.
●
Kanāriju salas. Pludmale. Cilvēki sauļojas un atpūšas. Pēkšņi parādās lidmašīna, no kuras izlec un ar izpletni nolaižas vīrs ar zelta ķēdēm kaklā, mobilo telefonu rokā un slēpēm pie kājām.
– Kas tu esi? Kāpēc ar slēpēm? – kāds no atpūtniekiem jautā.
– Mierīgi, vecīt, viss būs, kā nākas! Nākamā lidmašīna atvedīs sniegu!
Sniega diena
Diena jauku jaukā –
Laukā! Visi laukā!
Snigu, snigu, snigu,
Kā sniedziņš snieg!
Kājas stigu, stigu
Sniedziņā stieg.
Tik šļūcējiņas,
Tik ragutiņas,
Tās noder tik vien,
Tās pāri skrien
Sniedziņam laidā.
Slidu, slidu, slidu,
Kā sliedes slīd!
Laižas lidu, lidu,
Palec un krīt.
Vējiņš gar ausīm!
Vaļu tik ļausim!
Pūt, svilpj un šņāc.
Te bāc! Un blāc!
Sniedziņā – aidā!
Diena jauku jaukā –
Laukā! Visi laukā! [Rainis 1978 : 209]
Sniegs pilsētā
Pāri ļaudīm, namiem, ostai ris
Sniega vēsais, blāvais plīvuris.
Asfaltam un smiltīm nu reiz gals.
Apveļas ar sniegu trama balss,
Auto signāls, vezumnieka rats,
Pazūdu es sniegā arī pats.
Pāri namiem, ielai, ostai ris
Sniega vēsais, blāvais plīvuris;
Ņiprie zēni, maigās meitenes
Sniegu kopā veļ un ceļ, un nes:
Jo, kur vārtos tumšāk spuldzes blāv,
Smīnot sētnieks – sniega bende – stāv. [Čaks 1991 : 141]
Sniega puķes
Sniega puķes, baltās puķes,
Pāri tumšai zemei birst.
Īsu brīdi uzzied gaisā
Un jau izkusdamas mirst.
Mīlas mirkļi bij tik jauki –
Mīļā grib man ziedu lūgt.
Mirdz visapkārt balti lauki:
Bij man sniega puķi plūkt?
Sirds tik atmiņas vairs glabā.
Ak, kas bij tik maigs un liegs,
Līdz ar tevi, mīļā, labā,
Nozuda kā pirmais sniegs. [Skalbe 1953 : 428–429]
Marčam sniegs vien pajuka ap acīm. Briesmu brīdī viņš apkampa lielo āmuru un piespieda to it sirsnīgi pie krūtīm.
Un tā nu viņi visi trīs gulēja sniegā.
Bet sniegs bija mīksts un cēls kā dūnas, abi puisēni gandrīz reizē sāka stipri smieties.
– Tad tik bija gāšanās! – Jancis sacīja, sniegu nopurinādams. [Valdis 1942 : 234]
Vilhelms Purvītis Pēdējais sniegs.
Jāzeps Pīgoznis Klāt sniegi.
Laris Strunke Sniega stabs.
Sandra Krastiņa Salst.
Ģederts Eliass Agrs pavasaris Zīlēnos.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Gata Šļūkas karikatūras. [http://www.karikatura.lv/]
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Filma Bet aiz loga te lietus, te sniegs (1976). Režisors Anatolijs Pjatkins.
Īsmetrāžas animācijas filma Zuduši sniegā (2007). Režisors Vladimirs Leščovs.
Dziesma Sniega velns. I. Lasmaņa vārdi, Ērika Ķiģeļa mūzika, izpilda grupa „Līvi”.
Dziesma Sniegavīrs. Emīla Zilberta vārdi, Kārļa Auzāna un Emīla Zilberta mūzika, izpilda grupa „Autobuss debesīs”.
Dziesma Sniegs. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika, izpilda Fomins & Kleins.
Dziesma Sniegs. Jura Kaukuļa vārdi, grupas „Dzelzs vilks” mūzika, izpilda grupa „Dzelzs vilks”.
Dziesma Jūlija sniegs. Guntara Rača vārdi, Jāņa Strazda mūzika, dzied Kristīna Zaharova.
Dziesma Kad Ēģiptē sniegs. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.
Dziesma Kā sniegi kalnu galotnēs. Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.
Dziesma Pirmais sniegs. Viļa Plūdoņa vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika.
Tautasdziesma Sniga sniegi, putināja.
Interesanti fakti par sniegu
- Sniegs ir atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas maziem ūdens pilieniem, zemā temperatūrā kristalizējoties mazos ledus kristāliņos.
- Parasti sniegs veidojas, kad gaisa temperatūra ir tuvu 0 °C vai zemāka.
- Mikroskopiski ūdens pilieni mākoņos pievelkas pie maziem puteklīšiem un sasalst, veidojot iesākumā 0,1 mm maziņus ledus kristāliņus.
- Krītot uz Zemi, ledus kristāliņi mitrā gaisa kondensāta rezultātā sāk augt.
- Ūdens molekulu struktūra nosaka to, ka ledus kristāliņi veidojas tikai ar 60° un 120° stūru leņķiem un ka sniega pārsliņai ir seši stari.
- Katras sniegpārsliņas pamata ledus kristālam ir pareiza sešstūra forma, un pie tā piesalst citi ledus kristāliņi, tāpēc rodas dažādu formu un lieluma sniegpārsliņas.
- Sniegpārsliņas balto krāsu veido tajā esošais gaiss. Katrā sniegpārsliņā ir 95 % gaisa.
- Bezvējā sniegpārsliņas krišanas ātrums ir ap 0,9 km/h.
- Parasti sniegpārsliņas diametrs ir ap 5 mm un masa – 0,004 grami.
- Vislielākā sniegpārsliņa ir reģistrēta 1887. gada 27. janvārī ASV Montanas štatā, un tās diametrs bija ap 38 cm.
- Parasti sniegs ir neatņemama ziemas sastāvdaļa Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu teritorijās, kuru platuma grādi ir lielāki par 40°. Tomēr arī Zemes siltajos reģionos ir iespējami sniega nokrišņi, kas gan notiek samērā reti. Tā piemēram, Arābijas pussalā sniegs ir novērojams tikai reizi 20–30 gados.
- Visagrāk sniegs Latvijā ir uzsnidzis 1973. gadā – 23. septembrī Rēzeknē, veidojot 3 cm biezu sniega segu.
- Visbiezākais sniega segas biezums ir bijis 1931. gada 16.–20. martā Gaiziņkalnā, un tas bija 130 cm.
- Maksimālā sniega sega Latvijā aprīlī bija 1931. gada 18. aprīlī Vidzemes augstienē Gureļos, kad sniega segas biezums bija 101 cm.
- Visvēlākā sniega sega Latvijā tika novērota 1953. gadā – 29. maijā Kazdangā tā bija 5 cm.
- Sniega kušana sākas, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 0 °C. Tomēr dabā liela daļa sniega arī pie zemām temperatūrām pāriet gāzveida stāvoklī, apejot šķidro fāzi. Šādu procesu sauc par sublimāciju jeb sauso pārtvaici. Īpaši intensīvi sublimācija notiek saules staru tiešā iedarbībā.
- Noderīga parādība ir sniega slīdēšana. Lai ar ragavu palīdzību slīdētu pa sniegu, ir jāpatērē 10 reizes mazāk enerģijas, nekā lai pārvietotos ar riteņiem. Vislabākā slīdēšana ir pa sausu sniegu, kura temperatūra ir ap 0 °C. Temperatūrai pazeminoties, berzes koeficients palielinās un slīdēšana kļūst grūtāka.
- Īpatnēja sniega īpašība ir tā gurkstēšana (čīkstēšana). Tas ir novērojams, ja sniega temperatūra ir zemāka par –2 °C. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo citādāka ir sniega gurkstēšana. Gurkstoša skaņa rodas, lūstot mazajiem sniega kristāliņiem.
- Arī uz Marsa ir atrasts sniegs un ledus.
[Sagatavots pēc: http://neogeo.lv/]