Tradicionālā transkripcija

[smaks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[smɑks]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – gs.



smagsakne, vārda celms

sgalotne




smag+atlēt-s

smag+svar-s




smagspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

smag-s

smag-i

smag-a

smag-as

Ģ.

smag-a

smag-u

smag-as

smag-u

D.

smag-am

smag-iem

smag-ai

smag-ām

A.

smag-u

smag-us

smag-u

smag-as

I.

ar smag-u

ar smag-iem

ar smag-u

ar smag-ām

L.

smag-ā

smag-os

smag-ā

smag-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

smag-ais

smag-ie

smag-ā

smag-ās

Ģ.

smag-ā

smag-o

smag-ās

smag-o

D.

smag-ajam

smag-ajiem

smag-ajai

smag-ajām

A.

smag-o

smag-os

smag-o

smag-ās

I.

ar smag-o

ar smag-ajiem

ar smag-o

ar smag-ajām

L.

smag-ajā

smag-ajos

smag-ajā

smag-ajās

V.

smag-o!

smag-ais!

smag-ie!

smag-o!

smag-ā!

smag-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu dzimte

smag-s

smag-ais

smag-āk-s

smag-āk-ais

vis-smag-āk-ais

pats smag-āk-ais

smag-āk-ais

Sieviešu dzimte

smag-a

smag-ā

smag-āk-a

smag-āk-ā

vis-smag-āk-ā

pati smag-āk-ā

smag-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Piekrautās somas tiešām bija smagas.

2) galvenais loceklisSmags!

3) apzīmētājsIevai patīk klausīties smago metālu.



smags akmens, smagas atmiņas, smagas bēdas, smaga depresija, smagi dzīves apstākļi, smags gludeklis, smags ievainojums, smaga izskaidrošanās, smaga izvēle, smaga krava, smaga krīze, smaga mācību viela, smaga nelaime, smaga nopūta, smags noskaņojums, smags nosodījums, smaga operācija, smags pārgājiens, smagi plakstiņi, smags raksturs, smaga slimība, smags spainis, smags tiesas spriedums, smaga vāze, smagas vecumdienas, smags vezums, smaga viela

 

smagā degviela, smagie ieroči, smagie joni, smagie ķīmiskie elementi, smagā mašīna, smagie metāli, smagie tanki, smagais ūdens



smags, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls.

Smaga augsne – blīva, mālaina augsne.

Lielais āmurs bija tik smags, ka Juris to tikko ar vienu roku cēla. Lēmanis 2, 27.

// Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.

Vienu kilogramu smags atsvars. Divas tonnas smaga krava.

Laivas dibenā guļ prāva līdaka – deviņus kilogramus smaga .. Zvaigzne 53, 18, 6.

// ar not. galotni Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.

Smagā rūpniecība – rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus.

Smagā artilērija – artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks pat 150 milimetriem.

Smagie metāli – metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par 5000 kilogramiem uz kubikmetru.

Smagie minerāli – minerāli, kuru blīvums ir lielāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.

Smagais ūdens fiz.  ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.

Smagie vilcēji – smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.

Viņu ielā stāv smagā mašīna .. Ilga paiet garām, pamezdama tikai vienu skatienu mašīnas kravas kastē. Mēbeles, jā, protams, kas gan cits. Zigmonte 1, 53.

Urāns ir viens no vissmagākajiem metāliem .. Zvaigzne 55, 22, 6.

// Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.

Debesis sedza smagi mākoņi. Jansons 3, 15.

2. Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).

// Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu). Smacīgs, arī spiedīgs.

.. gaiss kļuva smags un spiedīgs, un drīz vien pārņēma nogurums. Purs 7, 31.

// Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu).

Svaigā siena un nupat ievestā āboliņa smarža bija tik spiedīgi smaga. Lēmanis 17, 165.

// Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).

Vējš bija sacēlies, sabiezējusi smaga tumsa, un neviens nedzirdēja viņa soļus. Brodele 2, 68.

// Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).

Grūti ieteikt arī citu virzienu mēbeļu segaudumu krāsas izvēlē: praktisku apsvērumu dēļ izvēlēties tumšus, smagus toņus – zilu, zaļu, violetu. Zeltiņš 1, 47.

3. Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību).

Paēdis smagas vakariņas, .. Vītols atstāja ēdienu izgarojumiem, piesātinātās viesnīcas koptelpas .. Kurcijs 4, 196.

4. Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu. Grūts.

Smags pārgājiens. Smags nobrauciens no kalna.

Darbi, cits par citu smagāki, mācās virsū Straumēnu ļaudīm .. Virza 1, 82.

Dežūra bija pagadījusies smaga, pa visu nakti viņa netika aizvērusi ne acu. Ezera 9, 263.

5. Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli. Grūts.

.. visi virsdiriģenti bija rūpīgi strādājuši, lai ar kopkori pieveiktu diezgan smago programmu. M. Zariņš 3, 30.

Māte ir atnākusi atrunāt dēlu no brīvdomības: tas patiesībā ir vissmagākais pārbaudījums .. Dzene 3, 188.

// Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).

Tā ir bijusi viņu vienīgā saruna, smaga kā akmeņu grēda .. Divkārt smaga tāpēc, ka pēc tādas var nākt tikai ilga klusēšana. Zigmonte 2, 22.

6. Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi). Grūts.

Smagi dzīves apstākļi. Smaga nelaime.

// Par laiku, laikposmu. Par cilvēka mūžu, tā posmu.

Smaga jaunība. Smagas vecumdienas.

.. Paulīna pārlaidusi smagu bērnību, redzējusi nabadzības postu. Sakse 2, 178.

7. Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis. Grūts.

.. cilvēki var pēkšņi nosirmot smagu pārdzīvojumu ietekmē. Veselība 62, 3, 10.

Sirds man pielija smagām skumjām. Lēmanis 16, 253.

// Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.

Smagas atmiņas.

.. dīvaini smaga, asarām piemirkusi likās būt dziesma, kas nāca no Mieriņu pajumtes .. Brigadere 3, 393.

// reti Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).

Drūms un smags tas [Andrejs] palika visu vakaru, tikai, būdiniekiem atvadoties, cieši saspieda Līzes roku. Sakse 2, 20.

8. Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).

Smags likuma pārkāpējs.

Šinī korpusā tie, kuriem uz durvīm rakstīts ar slepenu, naidīgu domu: noziedznieks smags! Paegle 1, 235.

// Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).

.. Vadims kolonijā izcieta sodu par smagu noziegumu – viņa rīcības dēļ vairāki cilvēki guva ievainojumus, kļuva invalīdi. Dripe 4, 21.

// Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu).

Smags tiesas spriedums. Smags nosodījums. Smagi pārmetumi.

Sods nebija smags, bet pietiekams, lai atskurbtu Kristaps, paša vainas apziņā noliektu lepno galvu Ansis Dziesma, mūžīgu sarūgtinājumu iemantotu māte. Zigmonte 2, 201.

// Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).

Tādas, it kā akmenī cirstas sejas, meklē skulptori. Sāpju sakalts vecs vīrs. Viņa smagais skatiens apsūdz un sit. Spāre 6, 216.

9. Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem). Arī nesaticīgs, ķildīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).

Biedri to uzskatīja par smagu un nebiedrisku cilvēku, jo viņš bija skarbs un mazrunīgs. Paegle 4, 262.

.. raksturs tai bija histērisks, vienkārši runājot, brīžiem pavisam neciešams. Biruta par šo smago raksturu bija piemirsusi. Bērce 3, 299.

10. Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.

Smags slimnieks – ļoti slims cilvēks, cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.

Šais desmit gados ne liktenis, ne laiks Ernestīni nebija saudzējis. .. vecums bija pienācis krietni tuvāk. Tam .. vēl pievienojās smags reimatisms, naktīs mocīja sāpes .. Gulbis 4, 235.

Mātei bija nakts dežūra, viņa varbūt pašlaik veic kādu neparedzētu operāciju vai sēž blakus kāda smaga slimnieka gultai .. Lukjanskis 3, 137.

// Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).

Ja Kaspars nedzirdētu pats savu elpu, kas kļuva aizvien smagāka un nevienādāka, varētu likties, ka viņš sapņo. Līvs 2, 24.

// Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).

Kad uzlēca saule, viņš gāja uz mājām un, nokritis dažas stundas smagā, murgu pilnā miegā, devās atkal uz skolu.. Vilks 1, 18.

// Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).

Smagi plakstiņi.

.. pēkšņi noreiba galva, augums kļuva smags, un kājas sagrīļojās. Viņa tikko aizvilkās līdz gultai. Jansons 6, 461.

11. Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).

Māte turpināja iet vienmuļā, smagā gaitā .. Brodele 14, 4.

12. Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).

Smaga teikuma konstrukcija.

13. Zems, dobjš (par skaņu).

Smags pērkona dārdiens. Smagas egļu šalkas.

.. dzirdēju tik smago, dobjo dunoņu no purva. Gaišā, vieglā trokšņa tur vairs nebij. Jaunsudrabiņš 7, 9.

14. Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem). Tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).

Smags negaiss.

Rīts bija smags un tumšs. Brodele 2, 19.

// Ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju).

Smags, mitrs vējš skrien pār sniega laukiem. Paegle 3, 78. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


smags, -a gryuts, -a; smags darbs  gryuts dorbs; prāca; smags vezums  gryuts vazums; smagā mašīna  vazumnīks; smagā artilērija mil.  gryutuo artilereja 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


smags, arī smagrs smaks, arī smagris.

Smags. [nākot] kãjas màn visas bi slapas, smaks n¥samàis.

Tāds, kas veicams ar lielu fizisku piepūli (par darbu, darbību), grūts. i jàu smaks daxps [cūkas kopt].

Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī. viņa bìsi smaga a tùo meît¥nu.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 391]

 

smagrs – sma:gys.

Smags. kuô tik sma:gy v¥zuh krãme, zixks nevares pavi`kt.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine NŽ 2000 : 346]


smags – smagnējs, svarīgs


smags – viegls


Smagā artilērija sar.svarīgi, arī neatspēkojami argumenti.


Kā smags (arī melns) mākonissaka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.


Smaga (arī grūta) sirds, arī smagi (arī grūti) ap sirdisaka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.


Ar smagu (arī ar grūtu) sirdinomāktā, bēdīgā garastāvoklī.


Sirds smaga kā akmens (retāk galoda)saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.


Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdisaka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.


Smaga rokasaka, ja cilvēks sāpīgi sit.


Smaga galvasaka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes; saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.


Smaga (arī stīva) mēlesaka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).


Smags gaiss sar. – saka, ja ir gaidāms pērkona negaiss.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Agronomijāsmaga augsne, smagais māls, smagās ecēšas, smagās frakcijas.


Enerģētikā un elektrotehnikāsmagā degviela, smagais ūdens.


Ekonomikā smagā mašīnbūve, smagā rūpniecība, smagā industrija, smagsvara vilciens.


Tiesību zinātnēne mazāk smags noziegums, smaga slepkavība.


Ķīmijāsmagais metāls, smagais smilšmāls, smagais ūdeņradis.


Medicīnāsmaga trauma, smags slimnieks, traumas smagums.


Mašīnbūvē(gultņu) smagā sērija.


Sporta spēlēsgrūta (smaga) spēle.


Tekstilrūpniecībāsmagais audums, smagais brokāts, smagā prese.


Tūrismāsmagais tūrisms.


Valodniecībāsmagā zilbe.


smags, mantots vārds, salīdzināms ar liet. smagus ‘jauks, labs, mīļš; līksms, priecīgs; ātrs, straujš; stiprs, veikls, izveicīgs; liels, intensīvs; skanīgs, turīgs, pārticis; bargs, pikts, ass; ērts, parocīgs; smags, smacīgs’. No plašās semantikas, kāda vārdam ir lietuviešu valodā, latviešu valodā sastopami tikai daži elementi – blakus pamatnozīmei ‘tāds, kam ir liels svars; grūts’, arī ‘smacīgs’ („smags gaiss”), izloksnēs ‘ātrs’, ‘ļoti’ („smagi garda gaļa”). Šīs nozīmes parāda, ka arī latviešu valodā vārdam ir bijusi plašāka semantika, bet tā sašaurinājusies, par dominējošu kļūstot vienai nozīmei.

Vārda sakne laikam ir vienas cilmes ar indoeiropiešu *meg(h)- ‘derēt, spēt’ (no kā latviešu mēgt) un *meig(h)- ‘spiest, sist’ (no kā latviešu miegt, žmiegt). Bijis arī verbs *smagt ‘tapt smagam, (no)spiest’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 235–236]


angļu – heavy; severe; hard

baltkrievu – цяжкі

čigānu  phār

franču – lourd; pesant

grieķu – βαρύς

igauņu  raske; raskune; ränk

ivritā  כבד

krievu – тяжёлый; тяжкий

latīņu – gravis

lietuviešu  sunkus

poļu – ciężki

somu  raskas; painava

ukraiņu – важкий; сильний

vācu – schwer

zviedru – tung; dryg; grov; betungande



Jo augstāks amats, jo smagāki pienākumi.


Jo smagāks akmens, jo vairāk nosūno. 


Akmeņi smagi, grēki vēl smagāki


Arājam smaga pātaga. 


Ko līdz smaga cepure, ja prāts viegliņš. 


Ar jautru prātu var vissmagāko darbu viegli paveikt. 


Darbam smaga pātaga. 


Sveša roka – smaga roka.

 

Akmens ir smags tik ilgi, kamēr savā vietā guļ, izkustināsi – kļūs vieglāks. [Gruzīnu sakāmvārds]


Ņem, bāliņ, ko ņemdams,

Sērdienīti vien neņem:

Sērdienei smags pūriņš,

Pilns gaužām asarām. [LD 4911-0]

 

Smags bij vara vaiņadziņš,

To valkāju dziedādama;

Viegla bija slēšu mice,

To valkāju raudādama. [LD 214-0]

 

Mičo mani, dēlu māte,

Negaidīji gaiļu laiku;

Smags bij manis vaiņadziņš,

Nospiež visu augumiņu. [LD 24304-0]

 

Vaiņadziņš, tas bij smags,

To valkāju dziedādama;

Balta aube, tā bij viegla,

To valkāju raudādama. [LD 24809-7]

 

Agri mani māte cēla,

Agri mani maldināja;

Smagu pūru i iecēla

Svešu ļaužu kamanās. [LD 16662-0]


Vērša dēls

Tas bija vecos laikos. Dzīvoja karalis ar karalieni. Viņiem nebija bērnu. Karalis aicināja zvejniekus un teica viņiem: „Noķeriet man zelta līdaciņu!” Zvejnieki to noķēra. Pavārs, šo zivtiņu notīrījis, iemeta asakas samazgās, un vērsis tās apēda. Izcepis līdaciņu, pavārs to pagaršoja un aiznesa karalienei. Pēc trim dienām vērsim piedzima dēls, ceturtā dienā pavāram, un piektā dienā karaliene dzemdēja dēlu. Vērša dēlu sauca par Bikauladziņu, pavāra dēlu par Kukaroviču Šemenoviču, karalienes dēlu par Ivanu Petroviču. Bērni auga stundām, bet pavāram dēls bija lielākais un stiprākais no viņiem .. Brāļi, sarunādamies savā starpā, sacīja: „Iesim pie kalēja un uzkalsim sev kūju!”

Nokala desmit pudu smagu kūju. Pavāra dēls, uzsviedis to augšā, turēja apakšā savu mazo pirkstiņu. Kūja krītot salūza. Pēc tam nokala divdesmit pudu smagu kūju. Pavāra dēls pasvieda to uz augšu: kūja, krītot uz pirkstu salīka.

Tad uzkala trīsdesmit pudu smagu kūju. Pavāra dēls to atkal uzsvieda augšā un turēja apakšā savu pirkstu: kūja krītot drusku salīka.

Beidzot nokala četrdesmit pudu smagu kūju. Pavāra dēls to pasvieda uz augšu: kūja, krītot uz pirksta, nu vairs nesalīka. Tad brāļi aizgāja uz neapdzīvotu pilsētu, kas atradās uz jūras. Šai jūrā dzīvoja čūska, kas ēdusi cilvēkus. [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Stiprinieks ar saviem biedriem. [http://valoda.ailab.lv/]


Kā akmeņi cēlušies

Vecos laikos akmeņi auguši un bijuši tik mīksti kā pūpēži; bet tad viņiem vēl nebijis vārda. Reiz ļaudis cēluši lielu namu, vākdami priekš tam akmeņus klāt. Starp mūrniekiem augt apstājušies.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Veļi nogalina cilvēkus. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Velni nēsā akmeņus. [http://valoda.ailab.lv/]


– Cik jūs patīkami smaržojat? Kas tas par odekolonu?

– Tas ir vairāku gadu smags darbs ar sevi… Es tā svīstu.

 

Pie ķirurga.

– Māsiņ, kas mums šodien?

– Divi viegli gadījumi – autokatastrofa, ražošanas trauma. Un viens smags gadījums – vīrs, kurš atteicās mazgāt traukus.

 

Vīrietis brauc debesskrāpja liftā. Laiku īsinādams, viņš uzsāk sarunu ar liftnieku:

– Jums laikam ir smags darbs?

– Jā, kungs.

– Un kas ir pats smagākais jūsu darbā? Laikam braukt augšā?

– Nē, kungs.

– Tad droši vien braukt lejā?

– Nē, kungs.

– Kas tad?

– Jautājumi. Stulbi jautājumi, kungs!

 

No upmalas nāk makšķernieks un stiepj milzīgu, ap 50 kg smagu samu. Viņam garām paiet cits makšķernieks, kuram pilns spainis ar karūsām. Viņš pagriežas un indīgi jautā:

– Vai tad tikai vienu vien esi noķēris?!


Nīcas un Bārtas vainagi darināti ar stipri paplašinātu augšējo malu, un vainags veido konusu, kas noslēdzas ar lielām slīpētām stikla zīlēm. Raksts komponējas posmos un izveido īpatnēju kroņveida rakstu, kas iežogots rupjākiem stikla salmiņiem. Vainaga apakšmalā piešūta sudraba lente, bet augšējā malā – zeltīta līkločveida lente. Valkājot vainagu, meitas matus pina vienā bizē. Vainaga nēsāšanai bija vajadzīgas iemaņas, jo tas bija smags un viegli varēja nokrist.
[Sagatavots pēc: http://www.senaklets.lv/]



Nejaušs brītiņš

 

Pie saules karājos ar tūkstots saitēm –

Bet, ak, cik sīciņas tās saites ir!

Un es cik smags ar savām sāpju kaitēm.

No visām saitēm

Īss nejaušs brītiņš mani pēkšņi šķir. [Rainis 1977 : 308]


Viņš [mežkungs] uzsita Ansim uz pleca. šodien bija pavisam aizmirsis. Nu tik viņš atgādājās, un sāpes no jauna viņa sirdi sažņaudza.
[Poruks 1984 : 59]



Pēc [2. pasaules] kara liela daļa tautiešu devās prom no Latvijas bēgļu gaitās, kas bija smags lēmums gandrīz ikkatram no aizbraucējiem. Viens no galvenajiem motīviem bija bailes palikt un piedzīvot vēl vienu okupāciju, būt drošībā, lai arī cik grūti tas nebūtu paveicams. [Kaugere 2011 : http://www.diena.lv/]


Dziesma Laptops. Ģirta Lūša, Aandra Freidenfelda, Normunda Jakušonoka vārdi, Ģirta Lūša, Andra Freidenfelda, Normunda Jakušonoka mūzika, izpilda grupa „Labvēlīgais tips”.


Dziesma Kā sniegi kalnu galotnēs. Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Dziesma Es esmu nabags vecpuisis. Eduarda Veidenbauma vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Edgars Liepiņš.


Izrāde „Smagais metāls”

Jaunā Rīgas teātra izrāde „Smagais metāls”. Režisore Inese Mičule. Pirmizrāde 2011. gada 30. martā. Izrāde veidota pēc Gundegas Repšes romāna „Alvas kliedziens” motīviem.
[Sagatavots pēc: http://www.jrt.lv/]

 

Smagākais zēns pasaulē

Pasaulē smagākais zēns četru gadu vecumā sver 62 kilogramus. Ķīniešu zēns Lu Hao četru gadu vecumā sver vairāk nekā dažs labs pieaugušais. Savu neiedomājamo apmēru dēļ zēns kļuvis par sensāciju visā pasaulē, bet viņa vecāki sapņo tikai par vienu – lai viņu 62 kilogramus smagais dēls kādreiz spētu notievēt.
[Kasjauns.lv 2011 : http://www.kasjauns.lv/]