Tradicionālā transkripcija

[sliŋks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sliŋːks]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[l] ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[ŋ] ’skanenis’.’]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



slinksakne, vārda celms

sgalotne




slink-um+mais-s


slinkais – kā substantivējies adjektīvs lietojams ar nozīmi ‘sliņķis’




slinkspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

slink-s

slink-i

slink-a

slink-as

Ģ.

slink-a

slink-u

slink-as

slink-u

D.

slink-am

slink-iem

slink-ai

slink-ām

A.

slink-u

slink-us

slink-u

slink-as

I.

ar slink-u

ar slink-iem

ar slink-u

ar slink-ām

L.

slink-ā

slink-os

slink-ā

slink-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

slink-ais

slink-ie

slink-ā

slink-ās

Ģ.

slink-ā

slink-o

slink-ās

slink-o

D.

slink-ajam

slink-ajiem

slink-ajai

slink-ajām

A.

slink-o

slink-os

slink-o

slink-ās

I.

ar slink-o

ar slink-ajiem

ar slink-o

ar slink-ajām

L.

slink-ajā

slink-ajos

slink-ajā

slink-ajās

V.

slink-o!

slink-ais!

slink-ie!

slink-o!

slink-ā!

slink-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu

dzimte

slink-s

slink-ais

slink-āk-s

slink-āk-ais

vis-slink-āk-ais

pats slink-āk-ais

slink-āk-ais

Sieviešu

dzimte

slink-a

slink-ā

slink-āk-a

slink-āk-ā

vis-slink-āk-ā

pati slink-āk-ā

slink-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Cilvēks pēc dabas ir ļoti slinks.

2) galvenais loceklisSlinks!

3) apzīmētājsMāris neaizmirsa piezvanīt savam slinkajam draugam.

4) veida apstāklisEs tam būtu par slinku.



slinks darbinieks, slinks skolēns, slinks strādnieks 



slinks, -ais; s. -a, -ā

Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.

Slinks kā (pelavu) maiss sar.  saka par ļoti slinku cilvēku.

Vīrs kā lācis, vaigi ļumēja vien, bet pirmā numura lempis, slinks un nejēga .. Upīts 4, 109.

Tu jau nekā negribi darīt. Tu esi, piedod, slinks kā maiss. Ezera 17, 153.

// Lēns, gauss (par dzīvniekiem).

„Bet man liekas,” nenocietās Mārcis, „vainīgais ir Incis. Pēdējā laikā slinks kļuvis. Peļot negrib.” Mūsu grāmata 35.


slinks, -a  natikleigs, -a; nadarbeigs, -a; laiskys, -a sar. 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


sliñks. v¥lkâs kâ vêzis, kas tâc sliñks i, negrib ne·kà darît
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 387]


slinks – laisks, kūtrs


slinks – čakls


Ģeoloģijāslinkais termometrs.


slinks, mantots vārds, salīdzināms ar liet. sliñkas. Pamatā indoeiropiešu *slenk- griezt, vīt, līst, rāpties, vīties’; saknes redukcijas pakāpē baltu *slink-, no kā latviešu apvidvārds slinkt ar sākotnējo nozīmi līst, rāpties, lēni iet’ (liet. sliñkti lēnām virzīties, līst, šļūkt’) → gurdi, slinki kustēties’. No šās saknes arī adjektīvs slinks ar sākotnējo nozīmi tāds, kas lēni iet’ un atvasinātais verbs slinkot un substantīvs sliņķis.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 228–229]


angļu – lazy

baltkrievu  лянівы; гультаяваты

čigānu  ļeņívò; ļiņívò; neļívò; kirnǒ

franču  paresseux; cagnard

grieķu – τεμπέλης; οκνηρός

igauņu – laisk

ivritā – עצל

krievu – ленивый

latīņu  piger

lietuviešu  tingus

lībiešu – lāiska

poļu – leniwy

somu – laiska

ukraiņu – лінивий; лінькуватий

vācu – faul; träge

zviedru  lat; bekväm



Slinks slinkam atmaksā. 


Slinks slinkam padomu dod. 


Kas slinkam dos maizi.


Slinkam nedēļā septiņas svētdienas.


Slinkās mājās visi slimi. 


Slinks stāv un brīnās.


Slinkam vienmēr nav darba. 


Slinks slinku māca. 


Slinkam slinka alga. 


Slinks lien aizkrāsnī, čakls strādā pēc atpūtas.


Kas slinks, tas palaidņa brālis. 


Slinkam grūti strādāt, viegli ēst. 


Slinkam sliņķa valodiņa. 


Slinks kā miets, kur dzen, tur lien. 


Šodien pastāstīšu, rītu mācīšos – saka slinkais. Šodien mācīšos, un rītu pastaigāšos – saka uzcītīgais.


Slinkais slinkam neiet palīgā. 


Slinkam vajag ārstu, veselam darbu.


Slinkam sliņķa laime. 


Slinkai meitai zobi sāp. 


Slinkam laime, mudīgam pēriens.


Slinkam visur grūti, kailam visur auksti. 


Slinks kā pelumaiss. 


Slinks kā govs. 


Slinks kā zābaks. 


Slinkam bads tup galdā.


Slinkam zemniekam pagrabi tukši. 


Kas slinkam sunim maizi dos. 


Slinkam sunim zaķis mutē neskrien. 


Kas slinks, tam kalns jārok. 


Slinks kā pelavmaiss. 


Slinks kā kaimiņu āzis.


Slinks kā gurķis.


Slinks kā bluķis. 


Ja cilvēks dzimis sestdien un vispār nedēļas beigās, tad viņš ir ļoti čakls. Ja pirmdien vai nedēļas sākumā, tad ļoti slinks, tā vien sakot: „Vēl jau visa nedēļa priekšā.” Ja dzimis svētdien, tad ir ļoti švīts.

 

Ja cielavu pavasarī redz laižamies, tad tai gadā būs čakls; bet, ja redz stāvam, tad būs slinks.

 

Nedrīkst kāpt sunim pāri. Kas to dara, tas esot slinks cilvēks.


Sieva saka: slinks vīriņš!

Kad, sieviņ, slinks es biju?

Vaj es tevi neklausīju,

Kad tu nakti modināji? [LD 35485-0]

 

Slinks vīriņš artu gāja

Ar to slinku kumeliņu.

Pasviluši mieži auga

Slinka vīra arumā. [LD 28147-0]

 

Slinks puisītis tālu jāja

Lūkoties līgaviņu.

Tālu jāja, nedabūja,

Pārjāj pašu novadā. [LD 12341-0]

 

Sīvu teica, dzedru teica

Man’ arāja māmulīti;

Slinkam sīva, slinkam dzedra,

Tikušami gana laba. [LD 23163-0]


Velns bedrē iemānīts

Reiz bija slinks tēva dēls un tikpat slinks runcis. Slinkuma ziņā abi bija vienādi uz matu: abi tikai gulēja uz krāsns augšas, kur māte tiem pasniedza barību, lai nepietrūktu spēka gulēt; starpība tik bija tā, ka tēva dēls izskatījās pēc gara luņķa, bet runcis – pēc spangaiņa skrituļa.

Tomēr tēva dēls ievīžojās, kad arī vairāk ne, tad muti atplēst un runcim žāvādamies piebilst: „Diezin, diezin, kad nomiršu, kāda alga man būs, vai kāds arī žēlosies pēc manis, vai nekā?”

„Vai, brālīt, tad tu pasauli nepazīsti ne no kreisās, ne no labās puses. Kaš pēc tevis, čurmuļa, nu ies žēloties? Tu zini, kāda alga kaķim, tāda ir sliņķim: paķer pie astes, pārsviež pār žogu, lai pūst.”

„Kad tas tā, tad būs jāsāk kustēties!”

Sliņķis ar runci nu nokāpj no krāsns un aizvelkas uz muižu darbu meklēt. Kungs acumirklī cita darba nezin: lai izdzenot no viņa jaunās pils velnu. Ja to izdarīšot, tad došot abiem mūža maizi. Labi. Vakarā sliņķis paslēpjas pils dārzā, un runcis ieiet pilī. Pusnaktī velns ienāk pilī un prasa runcim: „Ko tu te vazājies ?”

„Izmuku no čurmuļa. Redz, redz, kur viņš dārzā mani pa krūmiem meklē. Man tik bail, ka neierauga mūs abus te pilī; tad mums abiem āda lupatās, tu nezini, cik viņš briesmīgs. Vai dzirdi, es paslēpšos tavā dzelzs tabakas dozē?”

„Nē, nē, dozē nelien, tur es pats varu paslēpties!”

„Nu tad slēpies ātri, ko var zināt, viņš mūs ieraudzīs!” Velns nu iekāpj savā lielajā tabakas dozē; bet runcis „brīc!” aizcērt dozes vāku. Sliņķis izrok bedri un ieveļ dozi ar visu velnu kapā.

No rīta kungs abiem apsola mūža maizi. Bet pirmais darbs sliņķa dūšu tā iekutina, ka labāk paliek pie kunga par vagaru nekā par sliņķi. Kungam nu bija divi vareni vīri: viens čakls vagars, otrs naigs peļu ķērējs.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Netīrais velna kalps. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Slinkā sieva. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Mednieks izglābj princesi. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Visziņa dakteris. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Dieva spēks, zivs padoms. [http://valoda.ailab.lv/]


Slinkās sievietes

Vienai mātei bijušas trīs pieaugušas meitas. Viņa dabūjusi dzirdēt, ka tādā un tādā dienā taisoties pie meitām braukt kāds precinieks, un gribējusi izrādīt savas meitas par lielām strādniecēm. Viņa savalcījusi katrai lielu kodeļu linu un piesacījusi, lai vienādi vērpjot. Bet, ja suns rejot, tad lai ejot viesi sargāt. Tā pamācījusi savas meitas, māte pati aizgājusi. Meitas nu nav vis vērpušas, bet sākušas vārīt biezu putru. Kā tik suns ierējies, tā arī tūliņ visas trīs izskrējušas ārā viesi sargāt. Ņēmušas, kas nu kurai rokā gadījies: viena katlu, otra bļodu un trešā pavārnīcu. Atpakaļis nākot, māte satikusi precinieku aizejam un prasījusi: „Vai pie manām meitām arī esi bijis?” Tas atbildējis: „Biju jau gan.” – „Vai tad suņus arī sargāja?” – „Sargāja jau gan.” Māte domājusi, ka meitas skrējušas suņus sargāt ar sprēslīcu, kodeļu un citām vērpjamām lietām, vēl piebildusi: „Redzi, znotiņ, viņas tādas trīs par dienu pie malas liek.” Precinieks atkal sapratis, ka meitas trīs katlus putras par dienu apēdot. No tā laika precinieks pie šām meitām vairs nav rādījies.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Laimes lēmums par precēšanos

Vienreiz gājis Dieviņš kā nabags pa ceļu, kur malā sēdējusi jauna meita. Uz lūgumu, lai parādot ceļu, šī ar kāju parādījusi uz ceļa pusi. Dievs, ne vārda neteikdams, gājis tālāk. Saticis otru meitu nākot – tai arī prasījis ceļu. Šī mudīgi, tam blakus iedama, tecēdama – teikusi: „Te, te, tētiņ, celiņš – ej pa to!” Projām iedams, Dievs uz meiteni teicis: „Tu esi čakla, tādēļ dabūsi slinku vīru, un skaties, tur tā sliņķe dabūs mudīgu!” – Še gan izskaidrosies paruna, ka slinkās meitas vienmēr dabūnot mudīgus vīrus un čaklās slinkus
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Cilvēka radīšana. [http://valoda.ailab.lv/]


Ja redzi kādu atpūšamies, neesi slinks – palīdzi!

 

– Runā, ka tavs gailis esot ļoti slinks

– Taisnība. Kad kaimiņu gaiļi rītos dzied, viņš tikai piekrītoši māj ar galvu…

 

Direktors darbiniekam, kurš iesniedzis atlūgumu:

– Man tiešām ļoti žēl, ka jūs aizejat. Es biju tā pieradis pie jums. Jūs man bijāt kā paša dēls – tikpat bezatbildīgs un slinks.



***


Pūlēm, mokām cauri velkos

Garai, slinkai dienai,

Gulēt liekos negriboši

Mīkstā dūnu gultā.

Un tā guļīts neilgojos

Jauna rīta redzēt:

Jauna rīta manim nav,

Viss tas pats un vecs.

Tā kā slinka gara diena,

Slinka gara dziesma

Bet reiz dziesmai gala pants

Bet reiz dzīvei kaps. [Rainis 1978 : 267]

 

 

***


Viņš darba laikā guļ zem ābeles.

Tik slinks, ka acu aizvērt nevīžo.

Bet laime iepļauj viņam svētību. [Rainis 1978 : 308]

 

Vārds slinks izmantots arī Ellas Andersones bērnu dzejas krājuma nosaukumā Slinkais Minka (1981).



Klinšu ērglis, tāpat kā jebkurš dzīvnieks un ļoti aktīvi izmanto, spēdams īsā laikā pieēst pilnu vēderu. [Zirnis 2009 : http://www.diena.lv/]


Animācijas filma Vecītis (1970). Režisors Arnolds Burovs.

Stāsts par slinko puiku un viņa sodu par necieņu pret vecākiem cilvēkiem.

 

Spēlfilma Maija un Paija (1990). Režisors Gunārs Piesis.

Filma veidota pēc latviešu literatūras klasiķes Annas Brigaderes tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Brīnumpasaka ar galvenajiem tēliem, kuri raksturīgi visai Eiropas folklorai – labestīga, čakla pameita, kas cieš no pamātes pārestībām, un izlutināta, slinka mātes meita.


Dziesma Pastaliņu ģimene. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Slinkais Jānītis. Valda Luksa vārdi, Māras Zelmenes mūzika.