Tradicionālā transkripcija

[slikc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[slikʦ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[l] ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[c] nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



sliktsakne, vārda celms

-sgalotne






sliktspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

 vsk.

 dsk.

 vsk.

 dsk.

N.

 slikt-s

 slikt-i

 slikt-a

 slikt-as

Ģ.

 slikt-a

 slikt-u

 slikt-as

 slikt-u

D.

 slikt-am

 slikt-iem

 slikt-ai

 slikt-ām

A.

 slikt-u

 slikt-us

 slikt-u

 slikt-as

I.

 ar slikt-u

 ar slikt-iem

 ar slikt-u

 ar slikt-ām

L.

 slikt-ā

 slikt-os

 slikt-ā

 slikt-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

 vsk.

 dsk.

 vsk.

 dsk.

N.

 slikt-ais

 slikt-ie

 slikt-ā

 slikt-ās

Ģ.

 slikt-ā

 slikt-o

 slikt-ās

 slikt-o

D.

 slikt-ajam

 slikt-ajiem

 slikt-ajai

 slikt-ajām

A.

 slikt-o

 slikt-os

 slikt-o

 slikt-ās

I.

 ar slikt-o

 ar slikt-ajiem

 ar slikt-o

 ar slikt-ajām

L.

 slikt-ajā

 slikt-ajos

 slikt-ajā

 slikt-ajās

V.

 slikt-o! slikt-ais!

 slikt-ie!

 slikt-o! slikt-ā!

 slikt-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

 slikt-s

 slikt-ais

 slikt-āk-s

 slikt-āk-ais

 vis-slikt-āk-ais

 pats slikt-āk-ais

 slikt-āk-ais

Sieviešu dzimte

 slikt-a

 slikt-ā

 slikt-āk-a

 slikt-āk-ā

 vis-slikt-āk-ā

 pati slikt-āk-ā

 slikt-āk-ā


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSlikts ne vienmēr ir slikts.

2) izteicēja daļa – Sporta zālē inventārs ir slikts.

3) apzīmētājsJums jāatmet sliktais paradums sarunāties ēdienreižu laikā.



slikts aktieris, slikta atmiņa, slikta audzināšana, slikts tēvs, slikts tonis



slikts, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.

„Mana labā meitene!” – „Nesauc mani tā,” Anita papurināja galvu. „Es neesmu laba, es esmu slikta. Tu nekā nezini…”  Ezera 2, 25.

// Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.

Slikts tonis – pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.

.. tēvs nevienam nekā slikta netika darījis. Krūmiņš 1, 9.

// lietv. nozīmē: sliktais, -a, v.; arī slikts, -a, v. Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.

.. pamazām no atmiņas izgaisa sliktais, palika tikai gaišais un tīrais. Citādi nebija iespējams dzīvot .. Mauliņš 3, 75.

2. Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.

„Ko nu, Ilz, tā runā! Vai radi mums sliktie? Vai nebija Jēcim bēres kā saimnieka dēlam?… Teicās arī mums abiem iztaisīt tādas pašas…” Apsīšu J. 3, 41.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Sliktas attiecības ar kolēģiem.

3. Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.

Mēs varam .. skolotājus slavēt .., bērni tāpat viņus sašķiros labajos un sliktajos. Dripe 4, 249.

.. šāvējs viņš tomēr bija slikts. Netrāpīja no divu soļu atstatuma. Lukjanskis 5, 31.

4. Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).

Pēc pusstundas Kristam drūmās domas par slikto iesalu bija pilnīgi aizmirsušās. Kalndruva 5, 61.

Ceļš bija slikts: neiebraukts, vietām kails, vietām bedrains, akmeņains. Laicens I, 413.

// Tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).

Slikta rūpnīca. Slikta skola.

5. Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).

Slikta (arī nelaba) dūša sar.  nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.

Audzinātāja stāstīja, ka jau pāris dienu Astra sūdzoties par sliktāku redzi – istabā esot it kā migla, un ap lampu rādoties krāsainu varavīkšņu loki. Birze 1, 20.

Viņš bija nervozs, satraukts, sūdzējās par galvas sāpēm un sliktu pašsajūtu, bezmiegu, konfliktiem ar darba kolēģiem un nesaskaņām ģimenē. Veselība 75, 6, 29.

// Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piemēram, par maņu orgāniem).

.. viņas [vecmāmuļas] acis bij kļuvušas tik sliktas, ka viņa saimniecībā tur neko vairs nav varējusi palīdzēt darīt. Birznieks-Upītis 6, 357.

6. Tāds, kas neatbilst, nav piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem).

.. sliktos augšanas apstākļos koki aug sīki. Nereti purvu malās varam sastapt kroplas priedītes.. Zvaigzne 51, 5, 11.

// Par laiku, laikapstākļiem.

Slikts siena laiks. Slikti laikapstākļi. Slikts rudens.

Spēcīgas lietus šaltis kapāja braucējas mēteli, sarkanmāla ceļš mirka dubļos, bet sliktais laiks Edīti nenobiedēja. Rinkule 2, 80.

Šogad bij slikta vasara. Lija. Vācietis 3, 119.

7. Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).

.. ikviens vēlreiz domās atcerējās visu, ko viņi šai vasarā bija darījuši .. Atcerējās visas veiksmes un neveiksmes, visus labos un sliktos darbus. Vāczemnieks 6, 218.

// Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko  nevēlamu.

Slikts romāns. Slikta lekcija. Slikts priekšnesums. Slikti iespaidi par redzēto. Sliktas nākotnes izredzes.

Slikta (arī nelaba) slava – slikta reputācija.

Koncerts bija slikts, ar bezgaumīgu programmu. Jurģis noskaitās. Preilis 1, 46.

Mazliet slikta slava Jaunkalaču Jānim bij par to, ka parupjā kārtā aizdzinis večus uz pusgatavo jaunmājiņu Vilkukalnā. Upīts 4, 644.

8. Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).

Viņa [dravnieka] praksē ir bijuši gadi, kad viena [bišu] saime ienesusi 60 kg medus. Bet šovasar ir slikts ienesums. Laiks bija vējains .. Rīgas Balss 58, 214, 4.

 

Par sliktu – tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.

Saka: visi likušies uz to, ka bērniem vajag mašīnas, vai nu viņas nāk par labu, vai par sliktu, kas to lai zina. Ziedonis 9, 5.

Uz slikto (retāk ļauno) pusi – tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.

(Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses – izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


slikts, -a 1. nalobs, -a; švaks, -a barb.; nenāktu (nebūtu) par sliktu – navuodeitu; iet sliktus ceļus – staiguot na pa taisnim celim; darīt sliktu (kam) – nalabi dariet (kam); kryudeit (kū); 2. ļauneigs, -a 
[Sagatavots pēc:
http://vuordineica.lv/]


slikts slikc

tas i slikc cìlv¥ks, grib aplàupît vài.

sliktas acis – skaudīgs, nenovīdīgs, naidīgs skatiens, kas pēc ticējumiem spēj nelabvēlīgi ietekmēt, arī noburt.

Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par ceļiem, laukiem u. tml.) tas cèlš i slikc, kùo tùr dz¥nâs tùo zixgu.

Vājš, kalsns; arī ļoti novājējis. cìlv¥ks slimuôdàms palìek tâc sliktâks.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe III 1983 : 385–386]

 

slikts slikc. Ļoti novājējis. slik:c aît i saxkapc.  
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine N–Ž 2000 : 344]


slikts – nelabs, nelāgs, nelādzīgs, nejēdzīgs, vājš, čābisks sar., šķidrs sar., draņķīgs vienk.


slikts – labs


Vingrošanālaba (slikta) piezemēšanās (zemskare), nepietiekama (slikta) kustību koordinācija (saskaņotība), sliktā fiziskā (sportiskā) formā, slikta (nepareiza) stāja.


Mežsaimniecībā un mežtehnikāsaplākšņa sliktākā puse, sliktākā platskaldne.


Ekonomikāsliktas kvalitātes produkcija.


Tekstilrūpniecībā slikts uzkārsums.


Enerģētikā un elektrotehnikāslikts kontakts.


slikts; aizguvums, no viduslejasvācu slicht ‘līdzens; vienkāršs, parasts; nevērtīgs, nederīgs, nepiemērots’. Pamatā indoeiropiešu sakne *sleig– ‘gļotains; slīdēt’, no kā arī latviešu slīgt. Aizguvums sastopams 17. un 18. gs. vārdnīcās ar norādi, ka vārds ir ģermānisms, tātad tas vēl nav bijis valodā pilnīgi iesakņojies.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 227]


angļu – bad; poor; ill

baltkrievu – дрэнны; кепскі; благі

čigānu – xind; bed

franču – mauvais

grieķu  κακός

igauņu – paha; halb

ivritā – רע

krievu  плохой; скверный; дурной

latīņu – malus

lietuviešu – blogas

lībiešu – äbjõvā

poļu  zły

somu  huono

ukraiņu – поганий

vācu  schlecht; schlimm; übel

zviedru – dålig; skämd



Slikts ar labu, labs ar sliktu.


Kad esi pats slikts, tam visi slikti.


Pie slikta negāju, labs mani neņēma, pa to starpu paliku bešā.


Nerunā sliktu par otru, kad viņa nav klāt.


Savu sliktu nesmādē, otra laba nekāro.


Sliktam nemāca ne tēvs, ne māte.


Sliktam slikts padoms.


Kas uz otra saka sliktu, tas pats tāds ir.


Sliktu atmaksā ar labu.


No slikta vēl var ko dabūt, bet ko no tukša?


Slikts jāj jāšus, labs iet kājām.


Slikts labu samaitā. 


Sliktam slikta slava.


Ja ir slikts laiks ar lielu vētru savienots, tad saka: nu jau pati velna māte nosprāgusi.


Ja mēnesim un saulei stari riņķī, tad gaidāms slikts laiks.


Ja redzams vakarā ap mēnesi dārzs, tad sagaidāms slikts laiks.


Kad mēneša sākumā mēnesis stāv augšpēdus, tad visu mēnesi būs slikts laiks.


Ja kurinot krāsni, dūmi dikti maisoties, tad būšot slikts laiks; bet, ja dūmi ejot stāvus gaisā, tad būšot košs laiks.


Ja dūmi no skursteņa uz zemi šaujas, tad slikts laiks gaidāms.


Baltas kājas es apāvu,

Melnas tika staigājot;

Labu ļaužu bērniņš biju,

Slikts paliku dzīvojot. [LD 16955-1]

 

Apsegloju sirmu zirgu,

Jāju meitu lūkoties;

Saka meitu māmuliņa:

Neba slikts ar sirmu jāj. [LD 13829-0]

 

Skaista puķe, slikta smaka,

To nevīšu vaiņagā;

Skaista meita, slikta slava,

To neņemšu bāliņam. [LD 12329-0]

 

Kam man iet tautiņās,

Kur būs slikta dzīvošana?

Manas pašas bāliņam

Zaļa druva, zelta vārpas. [LD 10022-0]

 

Pie ozola nestāvēšu,

No ozola rasa birst;

Ar puišiem nerunāšu,

No puišiem slikta slava. [LD 10665-7]


Zelta putns

Vienam ķēniņam auga dārzā ābele ar brīnišķīgiem āboliem: viena puse zelta, otra sidraba, bet katru nakti viens ābols nozuda. Nu ķēniņš sūta savus dēlus ābolus sargāt. Pirmo nakti iet vecākais dēls, bet noguļ un nekā nenosargā. Otru nakti iet vidējais, un tam notiek tāpat.

Trešo nakti iet jaunākais dēls, ko vecākie brāļi turēja par muļķi. Sēdot pie ābeles, arī šim nāk miegs, bet šis aiziet uz avotu, nomazgā tur muti aukstā ūdenī. Ap pusnakti atlaižas skaists putns – viena spalva zelta, otra sidraba – un sāk knābt vienu ābolu. Muļķa brālis piezogas tam klusām klāt un saķer pie astes. Putns gan pasprūk, bet viena zelta spalva paliek jaunākajam brālim rokā. Rītā viņš pārnāk mājā un atdod tēvam skaisto spalvu. Ķēniņš saka saviem dēliem, lai tie jājot pasaulē un uzmeklējot to skaisto putnu rokā. Abiem gudrajiem dēliem tēvs iedod skaistus zirgus, bet muļķītim vecu un sliktu.

Visi trīs brāļi aizjāj kopā un nonāk pie viena liela meža, kur ceļš dalās trīs zaros. Uz viena ceļa rādītāja ir rakstīts: kas pa šo ceļu jās, tas pats būs pagalam, bet zirgs paliks dzīvs. Uz otra ir rakstīts: kas pa šo ceļu jās, tam zirgs būs pagalam, bet pats paliks dzīvs. Uz trešā ir rakstīts: kas pa šo ceļu jās, tas ar visu zirgu būs pagalam. Gudrie brāļi aizjāj uz vienu tuvējo krogu nakti pārgulēt, bet muļķītis jāj pa to ceļu, kur zirgs būšot pagalam, bet jātnieks palikšot dzīvs. Labu gabalu pagājušam, muļķītim nāk viens liels vilks pretī un saka: „Kāp zemē, citādi tev slikti klāsies.”

Muļķītis nokāpj no sava vecā zirga, un tūliņ tam uzbrūk vilks, nokož un apēd.

Notiesājis zirgu, vilks prasa muļķītim: „Stāsti, kur tu iedams, citādi apēdīšu arī tevi.”

Muļķītis arī visu izstāsta. Vilks saka: „Sēsties man virsū, es tevi aizvedīšu uz to ķēniņu, kam ir tas zelta putns.”

Muļķītis paklausa, un drīz vien tiek nonests sveša ķēniņa zemē. Apstājoties pie ķēniņa dārza sētas, vilks saka muļķītim: „Pārkāp par šo sētu, tur dārzā ir zelta putns; bet ņem tikai putnu un atstāj viņa būrīti, citādi tev klāsies slikti.”

Muļķītis pārkāpj pār mūra sētu un skatās: putns ir skaists, bet būrītis vēl skaistāks. Viņš domā: „Lai ir, kas būdams, es ņemšu būrīti ar’.”

Kā šis ņem būrīti, tā tūliņ sāk zvani zvanīt, saskrien ļaudis un sagūsta ķēniņa dēlu. Svešais ķēniņš negrib tomēr muļķīti bargi sodīt un saka tam: „Ja tu man dabūsi otra ķēniņa skaisto zirgu – viena spalva zelta, otra sidraba –, tad es tev atdošu savu zelta putnu ar visu būri.”

Muļķītis arī apsolās, aiziet uz savu vilku un jāj tālāk. Nojājušam pie otra ķēniņa dārza, vilks saka: „Šai dārzā ir tas skaistais zirgs. Ņem tu tikai zirgu, neņem iemavu!”

Muļķītis ieiet dārzā un redz skaisto zirgu ar dārgiem zelta iemaviem. Kā nu viņš ņem zirgu ar visiem iemaviem, tā tūliņ sāk zvani zvanīt, saskrien ķēniņa ļaudis, saņem muļķīti cieti un aizved pie ķēniņa. Ķēniņš saka: „Otram ķēniņam ir visskaistākā meita pasaulē. Ja tu man atvedīsi to meitu, tad es tev atdošu zirgu ar visiem iemaviem.”

Muļķītis atkal apsolās, aiziet pie vilka un jāj tālāk. Jājot viņam nokrīt cepure, un viņš saka vilkam, lai pagaidot. Vilks atbild: „Kamēr tu meklēsi savu cepuri, tikmēr es lūkošu dabūt ķēniņa meitu.”

Vilks ielien ķēniņa dārzā un paslēpjas aiz lielas egles. Kad ķēniņa meita ienāk dārzā, vilks to tūliņ saķer un aiznes savam ķēniņa dēlam. Nu šie abi jāj uz to ķēniņu, kam skaistais zirgs. Vilks tur pārvēršas par skaisto ķēniņa meitu, un ķēniņa dēls to aizved pie ķēniņa. Nu šis dabū skaisto zirgu un jāj ar ķēniņa meitu uz pirmo ķēniņu, kam zelta putns. Drīz vien viņus panāk arī vilks. Tagad vilks pārvēršas par skaisto zirgu un ķēniņa dēls to aizved pie ķēniņa un dabū par to zelta putnu. Muļķītim nu ir skaista ķēniņa meita, skaists zirgs un zelta putns. Viņš nu jāj priecīgs atpakaļ uz sava tēva pili. Netālu no pils viņš vēl apstājas atpūsties, un abi aizmieg.

Vecākie brāļi iznāk no kroga un redz, ko visu muļķītis dabūjis. Viņi klusām nosit muļķīti un paslēpj to krūmos. Tad vecākais brālis paņem ķēniņa meitu, vidējais skaisto zirgu un zelta putnu un atdod tēvam. Par muļķīti stāsta, ka tas nez kur mežā pazudis. Tā nu vecais ķēniņš jau taisa savam vecākajam dēlam kāzas.

Vilks, izmucis no ķēniņa, sāk skraidīt pa mežu un uziet tur nosisto muļķīti. Viņš nu noķer vienu jaunu vārnēnu un pasaka vecai vārnai, ka tikmēr to nelaidīs vaļā, kamēr neatnesīs dzīvo un mirušo ūdeni. Vārna atnes abus ūdeņus, un vilks ar tiem atdzīvina nosisto muļķīti. Atdzīvinājis viņš vēl tam pasaka: „Steidzies uz māju, jo citādi tavs vecākais brālis apprecēs skaisto ķēniņa meitu.”

Muļķītis arī vairs nekavējās un iet uz māju. Kā viņš ieiet tēva pilī, tā skaistā ķēniņa meita steidzas tam pretī un saka: „Tas ir mans mīļākais! Viņš dabūja skaisto zirga un zelta putnu!”

Nu nāk viss gaismā, ko abi vecākie brāļi izdarījuši. Vecais ķēniņš liek lielās dusmās abus vecākos dēlus ar zirgiem saraustīt. Jaunākais dēls nu paliek par vienīgo mantinieku, apprec skaisto ķēniņa meitu un dzīvo laimīgi.
[http://valoda.ailab.lv/]


Dievs ar Velnu kaitinās

Reiz, kādu svētdien, bija šodien slikts laiks!”, bet šis atteicis: „Tevi negribēju, tu jau mans esi sen; es gribēju to jauno cilvēku dabūt.”
[http://valoda.ailab.lv/]


Ārsts pacientam:

– Man jums ir divas ziņas – laba un slikta.

– Sakiet labo!

– Ļoti iespējams, ka slimību nosauks Jūsu vārdā…

 

Slikts tas ģenerālis, kurš nesapņo kļūt par pieminekli!

 

Līdz brīvdienām man ir slikts garastāvoklis, bet pēc brīvdienām – ļoti riebīgs.

 

– Kura slimība sliktāka – skleroze vai parkinsonisms?

– Protams, parkinsonisms! Labāk aizmirst vienu kausiņu alus, nekā to izlaistīt!

 

– Tēt, man ir divas ziņas: viena – laba, otra – slikta

– Sāc ar slikto.

– Es sasitu tavu mašīnu…

– Un kāda tad ir labā?!

– Es vairs tā nedarīšu!



***


Pacel pāri man svētošu roku,

Lai sirds izšķir, kas labs un kas slikts,

Kad es, nemiera vajāts un moku,

Tavā svētnīcā nāku pie bikts.

Atver dvēseli vaļā kā rētu,

Izdzēs sāpes un aizdari ciet,

Lai caur pasaules maldiem tā spētu

Atkal lepna un vientuļa iet. [Ziemeļnieks 1987 : 14]



Spēlfilma Sliktās meitenes. (2000). Režisore Ilona Brūvere.


Īsmetrāžas spēlfilma Slikta vieta (2001). Režisors Jānis Vingris.


Dokumentālā filma Slikts/deg/labi (2004). Režisors Uģis Olte.


Dziesma Sliktie bērni. Kārļa Vērdiņa vārdi, Kārļa Lāča mūzika, izpilda bērnu grupa „Dzeguzīte”.


Dziesma Deviņvīru spēks. Edmunda Goldšteina vārdi, Alfrēda Krūkļa mūzika, izpilda Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello.