Tradicionālā transkripcija

[skudra] 

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[skudrɑ] 


[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



skudr– – sakne, vārda celms

agalotne




skudr+ez-is

skudr+ķēr-āj-s

skudr+skāb-e

skudr+lauv-a

skudr-u+lāc-is




skudra patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

skudr-a

skudr-as

Ģ.

skudr-as

skudr-u

D.

skudr-ai

skudr-ām

A.

skudr-u

skudr-as

I.

ar skudr-u

ar skudr-ām

L.

skudr-ā

skudr-ās

V.

skudr-a!

skudr-as!


N. Juris SkudraD. Jurim Skudram


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSkudra šūpojās smilgas galā.

2) izteicēja daļa – Stiprākais kukainis pasaulē ir skudra.

3) galvenais loceklisČakla skudra.

4) papildinātājs – Atraisījis maisu, viņš pamanīja tur līdz nāvei pārbijušos skudru.

5) vietas apstāklisPuisēns nenovērsdamies skatījās skudrā.

6) apzīmētājsKāds itāļu pētnieks ir izpētījis skudras ātrumu.



lielā dzeltenā skudra, melnās skudras, sarkanās skudras

 

skudru pūznis, skudru spirts



skudra, s.

Lielās saimēs dzīvojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar tievu vidukli un spēcīgiem žokļiem. 

Skudru pūznis. Skudru oliņas. 

Strādā kā skudra – ļoti čakli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1008]


skudra, -as, s.

1. dsk.; zool. Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3–12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.

2. Šīs dzimtu grupas īpatnis.

Melnā skudra. Lielā dzeltenā skudra.

Sarkanās skudras – rūsganās skudras.

Čakls kā skudra (arī kā bite) – ļoti čakls.

Skudru lauva – tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām; skudrlauva.

Skudru spirts – skudrskābes šķīdums etilspirtā.

Un darba skudras ir visur klāt un rīkojas kā rūpīgas kopējas un gādātājas. Birznieks-Upītis V, 273.

Skudras iznīcina bīstamus kaitēkļus. Aprēķini rāda, ka viena skudru kolonija dienā iznīcina kilogramu kaitīgo kukaiņu. Rīgas Balss 79, 95, 5. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


skudru pūznis – skudru pyulīņs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


skudraskudra. skudra vàlk pỳuĺìńi.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 406]

 

skudraskudra. demin. skudrĩna. skudru pũznis, tùr a gãja skatîtu, vài liêtus lîs, vài saũle spîdês. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 373]


Skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru)saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.

 

Skudru pūznis sar. – kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kā skudru pūznis (reti pūlis) saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.

 

Kā skudra biežāk dsk. saka par cilvēkiem, kas darbā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli; saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 211–212; II 382–383]


Bioloģijāblāvā koksnes skudra, dzēlīgā skudra, dzeltenā skudra, melnā skudra, meža rūsganā skudra, skudrlauva, spožā koksnes skudra.

 

Ķīmijāskudrskābe, skudrskābes amīds, skudrskābes lignīns.


Kā varbūtējs priekšvārds Skudra pierakstīts Kurzemē 16. gs.


UzvārdiSkudra; Skudre; Skudrēns, Skudrēna; Skudris, Skudre; Skudrītis, Skudrīte; Skudrīte; Skudriņš, Skudriņa.

 

VietvārdiSkudras, viensēta Alsungā, Nīkrācē u. c., Skudras pļava, savrupvieta Pilskalnē; Skudras purvs, purvs Praulienā; Skudru kalns, kalns Dzelzavā; Skudru kapi, kapsēta Dunavā; Skudru pilskalns, pilskalns Sausnējā; Skudru tīrelis, purvs Rumbā; Skudrene, pļava Virešos; Skudriņas, viensēta Smārdē, Alojā u. c.; Skudriņi, viensēta Kalētos; Skudriņu ezers, ezers Priekuļos; Skudrītes, viensēta Zantē un Gaiķos; Skudrukalni, viensēta Zeltiņos; Skudrukalns, viensēta Līgatnē; Skudrupīte, upe Džūkstē; Lielskudras, viensēta Zaļeniekos; Lielskudru pļava, pļava Matkulē; Mazskudras, viensēta Zirņos, Matkulē u. c.

 

Ergonīmi – Skudra, mednieku kolektīvs; Skudra, SIA; Skudra auto, SIA; Skudra pluss, SIA; Skudra jums, SIA, Meža skudra, SIA, Skudras, zemnieku saimniecība; skudras, SIA; Zelta skudras, SIA.


skudra, mantots vārds; apv. skudre, skudrs; lš. skudrus straujš, veikls; ass, griezīgs, skruzdė skudra. Tās pašas cilmes kā skaust; vārds atvasināts līdzīgi adjektīvam skaudrs. Skaņumijā *skaud– : *skud-, no kā *skust (< *skudti), apv. skudēt viegli niezēt, kņudēt, durstīt. Bijis laikam arī adj. *skudrs (lš. skudrus) griezīgs, ass; durstīgs, no kā apv. skudrums asums (: skaudrums) un subst. skudra (tā, kas dur).

Par vārda skudra nozīmi sal. skust kasīt, skūt, griezt : skutele uts (kasītāja). Lš. skudrus nozīme straujš, veikls ir sekundāra; sal. ass : ašs ass, ātrs, veikls.

Apv. skruzda (lš. skruzdė) skudra izveidojies ar metatēzi skudr– > *skrud– un z iespraudumu (sal. strazds : apv. strads).

Pēc Frenkela uzskatiem, vārda nozīmes pamatā ir straujš, veikls vai, pēc Pokornija uzskatiem, tas atvasināts no ide. *(s)keudmest, šaut, dzīt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 208–209]


angļu – ant

baltkrievu – мурашка

čigānu  kir

franču  la fourmi

grieķu  μυρμήγκι

igauņu – sipelgas

ivritā  נמלה; נְמָלָה

krievu  муравей

latīņu – formica

lietuviešu  skruzdėlė; skruzdė

lībiešu  siprikki

poļu – mrówka

somu – muurahainen

ukraiņu  мурашка

vācu – die Ameise

zviedru – myra



Strādīgs kā skudra.

 

Žiglis kā skudra.

 

Mudīgs kā skudra.

 

Čakls kā skudra.

 

Skudra koč nalela, bet kolnus guož.

 

Kad es strādāšu kā skudra, man būs galva gudra.

 

Ej, sliņķīti, pie skudras, mācies skudras tikumiņu.

 

Lai gan skudra maza, tomēr ļoti darbīga.

 

Skudra nav liela, bet kalnus rok.

 

Tas slinks kā Skudru Juris.

 

Gudrs kā Skudru Juris: pārdod rudzus, nopērk maizi.

 

Gudra kā skudra.

 

Ja tavs ienaidnieks ir tik mazs kā skudra, tad domā viņu ziloņa lielumā.


Ja skudra pārtek pār ceļu, tad slikta izdošanās.

 

Ja skudras parādās istabā, tad visādā ziņā būs lietus.

 

Ja spārnotās skudras skraida un ķeras ap cilvēku, tad būs drīzi pērkons.

 

Kad, lietum līstot, skudras savos pūļos neaiztaisa caurumus, tad lietus drīz pāries.

 

Gavēnī jāspļauj uz skudru pūžņa un jānoliecas ar seju pret to, tad vasaru saulē nenodegs.

 

Ja skudras rāpjas kokos, tad sagaidāms lietus.

 

Skudras rudenī lien dziļi savā pūznī iekšā, kad taisās auksta ziema.

 

Ja mazās skudrītes savus pūlīšus taisa augstus, tad gaidāms slapjš rudens, bet, ja zemus, tad rudens būs sauss.

 

Lai aizdzītu skudras no mājas, tad uz viņu ceļa jānoliek beigta zivs.

 

Ja spļauj skudru pūznī, tad noiet vasaras raibumi.

 

Kad pirmo reizi pavasarī skudras redz, tad vajag ar plaukstām sasist pa skudru pūli un saberzt pieri, lai galva nesāp.

 

Ja skudru pūznī lakatiņu ieliek un ar to seju slauka, tad vasaras raibumi nemetas.

 

Spārnainās skudras nedrīkst nogalināt, jo tad siena laikā skudras kodīs.

 

Lai vasarā būtu daudz piena, tad, kad redz skudru pūli pavasarī, vajag to apspļaut.

 

Pudele ar ūdeni jāieliek skudru pūznī un tad ar tādu ūdeni jānomazgā mute, tad būs skaists līdz vecumam.



Abi gali resni,

Viducis tievs. – Skudra.

 

Maza, maza sieviņa

Iežņaugtu vēderiņu. – Skudra.

 

Mazs, mazs sunītis,

Cieti cieti kož. – Skudra.

 

Pāržmaugta jumprava

Kokā kāpj. – Skudra.

 

Kas stiprāks par milzi? – Skudra.



Zivis un kukaiņi

Dievs skudru tādu tieviņu nemaz nebija radījis, kāda tā tagad. Bet reiz skudra salielījusies ar cilvēku spēkoties: kurš no abiem tas stiprākais? Skudra sacījusi: Kurš no mums panesīs svina gabalu sava paša auguma lielumā, tas būs stiprākais. Labi. Cilvēks tad pirmais sameklējis tādu svina gabalu, cik pats liels, un gribējis nest, bet nejaudājis to ne no vietas pakustināt. Pēc tam skudra uzmeklējusi svina gabalu sava auguma lielumā, sagrābusi to no tiesas, aiznesusi uz skudru pūli. Bet tik smagu nastu nesdama, skudra pārrāvusies, un tādēļ vidus tai no tā laika pāržmaugts itin tieviņš.
[http://valoda.ailab.lv/]


Cilvēks tāpat kā skudra – var pārnest smagumus, kuri 20 reizes pārsniedz paša svaru.

Tikai vairākās reizēs un stipri lamājoties.
[Sagatavots pēc: http://www.anekdotes.eu/]

 

Skudra zilonim:

– Esi draugs, apsēdies uz tās te drupačiņas!

Zilonis apsēžas.

– Bet šo te drupaču uzliec sev uz muguras!

Zilonis uzliek.

Skudra paiet gabaliņu nostāk, aplūko šo kombināciju un sajūsmā izdveš:

– Kas par hamburgeru!
[Sagatavots pēc: http://www.anekdotes.eu/]



Skudras māja

 

Nu gan mežmalā ir tracis –

Kurmis pelei aku racis

Un ar labo priekšas kāju

Sagāzis ir skudrai māju.

 

Saskrien skudras lielas, mazas,

Visas kliedz: Nav kurmim kauna!

Māja māmuliņai skudrai

Nu būs jātaisa no jauna.

 

Steigā rīkota tiek talka,

Sanāk sabiedrība smalka:

Knišļi, odi, masaliņas,

Spārītes un dievgosniņas.

 

Taisa grīdu – sūnu samta,

Griestus – balta bērza tāšu,

Sienas – zariņu un smilgu,

Kāpnes – priešu skuju zilgu.

 

Duriņas no egles mizas,

Logus – dzidras rīta rasas,

Tajos viļņojas kā lini

Tīmeklīšu aizkariņi.

 

Darbā paiet stundas, dienas,

Griesti gatavi un sienas.

Māja jauna, māja skaista,

Spožās saules staros laistās. [Apšeniece, Stāraste 2010 : 12–13]

 

 

Skudra un zirneklis

 

Ganiņš ēda sausu maizi,

Drupakliņa zemē bira.

Ieraudzīja zirneklis,

Skrēja dievam sūdzēt ganu,

Nesa maizes drupakliņu,

Parādīdams gana grēku.

 

Saka: Dod nu ganam maizi!

Lūk, ko gans ar maizi dara:

Pilnu zemi piedrupina!

Nesu tevim parādīt.

Tikko nesot nepārrāvos.

Tam dod maizi, kas to cienā!

 

Skudra viltu nomanīja,

Līdzi steidzās debesīs,

Aši rāpās, staipīdamās

Tikko nepārtrūka pušu.

 

Dieviņ, neklaus mēlnesību:

Ganiņš maizi nenicina.

Cik tad ir tās maizes ganam?

Skauģa acis zirneklim,

Pats tās maizes iekārojis.

Nedar’ pāri ganiņam.

Ganiņš ļaužu bārenītis!

 

Par zirnekļa mēlnesību

Dievs tam dusmās dod ar knipi,

Kupris cēlās zirneklim,

Vēl šo dienu nes to kupri.

Ganam skudru saudzēt lika,

Neizpostīt skudru pūžņus. [Rainis 1978 : 142]

 

 

Ietecēja skudra pudelē

 

Ietecēja skudra pudelē,

Viņai pakaļ daudzas citas skudras.

Pudele bij salda, ko tur gudrot,

satecēja skudras pudelē.

Ņēma pūšļotājs to pudelīti,

aizkorķēja, lika cepināties.

Skudrītes ar visu skudru māti

izkarsēja saldā pudelītē.

Stāv pret rītu

tukši skudru ceļi.

Pūšļotājam pudelē kūp eļļa.

Tālu ceļu gājējs slimus ceļus

maigi iemasēs ar skudru eļļu,

stiprinājies atkal tālāk ceļos.

Vai man skudru žēl?

Tās pašas slazdā gāja.

Vai man skauž, ka izdziedēta kāja?

Nē, bet brīnumdari pūšļotāju

redzu rosāmies starp mums

kā savās mājās. [Misiņa 1981: 108]

 

 

Uz akmeņa pakāpies, skudra

 

Uz akmeņa pakāpies, skudra,

Šī zeme ir muļķe,

Tu,

Tu esi gudra.

Gudra kā debesis gurdās,

Kas uz gurušās zemītes sēž.

Gudra kā zivtiņa murdā,

Kas sārtām spuriņām pinumu plēš.

Gudri drīz aizkritīs plaksti man ciet.

Gudra būs nakts, kas kājām šurp nāks.

Bet manus vārdus – tos vārdus jūs pieminiet,

Pašam ļaujiet, ļaujiet man nezināt. [Leinerts 1982 : 93]


 ●

Vārds skudra izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Alberta Ločmeļa bērnu dzejas grāmatā Cik skudra stipra (2001);

Leontīnes Apšenieces bērnu dzejas grāmatā Skudra un taurenis (2007).


Efeju pudurī skudrupūzni iecēlušas lielās meža skudras. Marta tup skudru ceļā. Viņas kājas drīz vien ir klātin noklātas ar spoži melniem kukaiņiem. Stādīdama saulrieteņus, laiku pa laikam noraušot riekšavu skudru no kailās ādas, Marta paceļ galvu un gara acīm ierauga tuvojamies māti. Gaišs kokvilnas kostīms, blonda loka pieres vidū, rokā ķiršsarkana somiņa. Tā ir jauna un brīva māte, pirms tēva, pirms Martas, pirms Franciska, pirms Lilles, pirms nelaimes. Mammu, glābies, Marta čukst. Drebošie koki, šaurā taciņa, karstums. 
[
Ābele 2010 : 56–57]

 

Purvā dzērvenes drīz bija noēstas. Taču ēstgribu tās tikai pavairoja, un Pinkaine atgriezās mežā meklēt kaut ko sātīgāku. Te pēkšņi viņai iesitās nāsīs skābeni asa smarža. Tā nāca no satrupējušam celmam pieplakušas skuju kopiņas, uz kuras ņirbēja simtiem skudru.

Pinkaine lēkšiem pieskrēja pie skudru pūžņa un rijīgi kampa tā iemītnieces līdz ar visām skujām, sakaltušām lapu dzīsliņām un zariņu sprungulīšiem, no kā bija celta skudru mītne.

Letenīte tikai stāvēja un brīnījās, ar kādu negausību māte visu to aprija, bet Ķetaurītis arī pats iekampa pilnu muti ņirbošā satura. Skujas sadurstīja mēli, un viņš kampumu izsprauslāja ārā. Tomēr skudru skābums viņam iegaršojās.

Ķetaurītis lūkoja ar mēli no pūļa uzķert atsevišķas rūsganās tecētājas. Viņš ievēroja, ka viņam pie labās priekškājas gludās pēdas apakšas ir pielipušas vairākas iekārotās žiglās skraidītājas. Ķetaurītis nolaizīja tās un mitro pēdas apakšu uzlika uz pūžņa. Atkal tai pielipa citas skudras, kuras viņš no jauna nolaizīja un apēda. [Jansons 2000 : 8–9]

 

Gar akmeni skudru taka. Skudras nesa skujiņas un mizu kriksīšus uz birzes vidu. Laikam viņām tur bija pūznis, bet tas no akmens neredzams. Celties un iet gar taciņu paskatīties? Bet tepat vesels bariņš stīvēja resnu, spalvainu kāpuru. Kāpurs negribēja, vēl drusku it kā spirinājās. Tad viņam laikam koda, jo kāpurs kļuva arvien šļauganāks.

Billei bija kāpura žēl – tik skaists, koši brūnās un dzeltenās strīpās. Viņai gan mācīts, ka tie skaistie kāpuri kaitīgi, grauž un posta. Skaistie tauriņi arī kaitīgi, jo dēj kāpurus, pareizāk – oliņas. Gluži kā vistas. Un no oliņām izšķiļas kāpuri. Un kāpuri atkal pārvēršas tauriņos. Bet žēl.

Skudrām arī negāja viegli. Cīkstījās ap kāpuru vesels pulks. Tās, kuras pa taciņu nāca no pūžņa, piestāja, sataustījās, samājās ar kāpura stiepējām. Laikam apprasījās, vai nevajag palīgu. Citas sāka palīdzēt, citas tecēja tālāk. Bet visas palīdzes nebija gudras, stūma kāpuru atpakaļ, kamēr viņām ar priekškājām un ūsiņām neieskaidroja, kā vajag. Tāpēc brūni strīpainā nasta virzījās ļoti lēni. [Belševica 2004 : 172–173]

 

Vārds skudra izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Aleksandra Čaka stāstā Skudru pudele (1935);

Gitas Andersones bērnu stāstu grāmatā Par skudru, kas gribēja būt viena (2013).



Skudra, tāpat kā bite, simbolizē čaklumu un organizētu sabiedrisko dzīvi, arī gudrību. Indijā pastāvīgās kustības dēļ skudra simbolizē visas zemiskās dzīves izpausmes. Āfrikā skudru pūžņi reizēm saistāmi ar sievietes auglību – ja sieviete apsēžas uz tā, viņa kļūstot auglīga.
[Sagatavots pēc: Becker 1996 : 238]



Imants Vecozols Skudru pūznis. [Vecozols 2008 : 235]



Īsmetrāžas animācijas filma Skudrulauva (2004). Režisore Dace Rīdūze.

Pirmajā skolas dienā apgūt kukaiņu pasaules zinības skolotājas Skudras vadībā dodas gan mazais muzikants Sienāzītis, gan nepaklausīgais Bombardētājvabolis, gan Mēslu vaboles mazulis. Taču daudz interesantāk nekā sēdēt skolas solā ir briesmu un pārsteigumu pilno pasauli iepazīt pašam.

 

Animācijas filma Zīļuks (2010). Režisore Dace Rīdūze.

Šis ir stāsts par Zīļuku – ozolzīļu puiku  un viņa raibajiem piedzīvojumiem Stiebru ciemā: tikšanos ar Biti, Zirnekļa kungu, Skudrām un citiem kukaiņiem.

 

Spēlfilma Skudriņa (2009). Režisors Olafs Okonovs.


Dziesma Māmiņai. Vara Vētras vārdi un mūzika.

 

Dziesma Ceļojums. Ievas Akurāteres vārdi un mūzika.

 

Dziesma Dzeltenie aizkari. Skaidrītes Kaldupes vārdi un Edvīna Zariņa mūzika.


Emuārs par skudrāmskudras kā mājdzīvnieki, skudru paražas, monarhija skudru pūznī u. c.
[Sagatavots pēc: http://skudrass.blogspot.com/]

 

Skudras ir vieni no pasaulē izplatītākajiem insektiem. Lielākā daļa no aptuveni 8800 skudru sugām ir sastopamas subtropos un īpaši tropos. Eiropā ir sastopamas tikai aptuveni 180 skudru sugas. Latvijā skudrām arī ir liela nozīme dabas sistēmā. Skudras zemē izdala barības vielas, apēd un apstrādā kaitīgos insektus un kalpo citiem dzīvniekiem, īpaši putniem, par barību.

Skudrām ir raksturīga augsta līmeņa sociālā organizācija. Skudru saimi veido dažādu grupu skudras: reproduktīvās, tikai noteiktos laikos spārnotās mātītes, spārnotie tēviņi, sterilas bezspārnu mātītes – darba skudras – un karaliene. Olas dēj tikai skudru saimes karaliene. Darba skudras uzņemas visas pārējās funkcijas, piemēram, pūžņa būvēšanu, aizsardzību, barības sagādāšanu un dējuma aprūpi. Tēviņi kalpo tikai karalienes apaugļošanai, un tiem ir īss dzīves ilgums. Spārnotās mātītes parādās īslaicīgi. Pēc pārošanās tās nomet spārnus un veido jaunas skudru kolonijas. Parasti ir redzamas bezspārnu darba skudras. Skudras perfekti spēj sazināties, izmantojot savas smaržvielas. Ceļš līdz barības avotam tiek iezīmēts ar smaržu pēdām, kas tiek izdalītas no speciāliem dziedzeriem. Smaržu veids sniedz informāciju par barības kvalitāti un atrašanās vietu. Gar smaržu sliedi veidojas skudru takas, kas transportē barību uz skudru pūzni. Ja barība ir šķidrā veidā, to transportē tā sauktajā sociālajā kuņģī. Cietā barība, piem., kāpuri, tiek aiznesta uz pūzni vesela vai pa daļām sadalīta. Cieto barību vispirms sagremo skudru kāpuri, pēc tam to var uzņemt pieaugušās skudras. Šādā veidā barība tiek sadalīta starp visu skudru saimi, arī kāpuriem un karalieni.
[Sagatavots pēc: http://musas.lv/]