Tradicionālā transkripcija

[skrìet]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[skri͜et]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[r] ’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



skriesakne, vārda celms

tgalotne




skrej+ceļ-š

skrej+dēl-is

skrej+lap-a

skrej+ugun-s

skrej+vab-ol-e


skriešiem

skriešus




skriet patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija 

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrien-u

skrien-am

esmu skrē-j-is

esmu skrē-j-us-i

esam skrē-j-uš-i

esam skrē-j-uš-as

2.

skrien

skrien-at

esi skrē-j-is

esi skrē-j-us-i

esat skrē-j-uš-i

esat skrē-j-uš-as

3.

skrien

skrien

ir skrē-j-is

ir skrē-j-us-i

ir skrē-j-uš-i

ir skrē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrē-j-u

skrē-j-ām

biju skrē-j-is

biju skrē-j-us-i

bijām skrē-j-uš-i

bijām skrē-j-uš-as

2.

skrē-j-i

skrē-j-āt

biji skrē-j-is

biji skrē-j-us-i

bijāt skrē-j-uš-i

bijāt skrē-j-uš-as

3.

skrē-j-a

skrē-j-a

bija skrē-j-is

bija skrē-j-us-i

bija skrē-j-uš-i

bija skrē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrie-š-u

skrie-s-im

būšu skrē-j-is

būšu skrē-j-us-i

būsim skrē-j-uš-i

būsim skrē-j-uš-as

2.

skrie-s-i

skrie-s-it/skrie-s-iet

būsi skrē-j-is

būsi skrē-j-us-i

būsit/būsiet skrē-j-uš-i

būsit/būsiet skrē-j-uš-as

3.

skrie-s

skrie-s

būs skrē-j-is

būs skrē-j-us-i

būs skrē-j-uš-i

būs skrē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek skrie-t-s

tiek skrie-t-a

tiek skrie-t-i

tiek skrie-t-as

ir ticis skrie-t-s

ir tikusi skrie-t-a

ir tikuši skrie-t-i

ir tikušas skrie-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika skrie-t-s

tika skrie-t-a

tika skrie-t-i

tika skrie-t-as

bija ticis skrie-t-s

bija tikusi skrie-t-a

bija tikuši skrie-t-i

bija tikušas skrie-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks skrie-t-s

tiks skrie-t-a

tiks skrie-t-i

tiks skrie-t-as

būs ticis skrie-t-s

būs tikusi skrie-t-a

būs tikuši skrie-t-i

būs tikušas skrie-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrien-ot

esot skrē-j-is

esot skrē-j-us-i

esot skrē-j-uš-i

esot skrē-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrie-š-ot

būšot skrē-j-is

būšot skrē-j-us-i

būšot skrē-j-uš-i

būšot skrē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot skrie-t-s

tiekot skrie-t-a

tiekot skrie-t-i

tiekot skrie-t-as

esot ticis skrie-t-s

esot tikusi skrie-t-a

esot tikuši skrie-t-i

esot tikušas skrie-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot skrie-t-s

tikšot skrie-t-a

tikšot skrie-t-i

tikšot skrie-t-as

būšot ticis skrie-t-s

būšot tikusi skrie-t-a

būšot tikuši skrie-t-i

būšot tikušas skrie-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

skrie-tu

būtu skrē-j-is

būtu skrē-j-us-i

būtu skrē-j-uš-i

būtu skrē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu skrie-t-s

tiktu skrie-t-a

tiktu skrie-t-i

tiktu skrie-t-as

būtu ticis skrie-t-s

būtu tikusi skrie-t-a

būtu tikuši skrie-t-i

būtu tikušas skrie-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-skrien

ir bijis jā-skrien

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-skrien

bija bijis jā-skrien

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-skrien

būs bijis jā-skrien

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-skrien

būtu bijis jā-skrien

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-skrien

esot bijis jā-skrien

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-skrien

būšot bijis jā-skrien

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

skrie-s-im!

2.

skrien!

skrien-iet!

3.

lai skrien!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSkriet nozīmē neapstāties.

2) izteicējsViņš skrien ļoti ātri.

3) galvenais loceklisSkriet!

4) papildinātājs – Es mācos pareizi skriet.



skrien mākoņi 

 

skriet aulekšiem, skriet rikšiem

 

laiks skrien, lidmašīnas skrien, pulkstenis skrien, suns skrien, ūdeņi skrien

 

ātri skriet, lēni skriet, strauji skriet



skriet, skrienu, skrien, skrien, arī skreju, skrej, skrej, pag. skrēju

1. intrans. Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).

Skriet lieliem soļiem. Skriet sīkiem soļiem.

Skriet uz vietas – šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).

Skriet (tā), ka papēži zib – skriet ļoti ātri.

Skrien kā vējš – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.

Skrien palēkdamies [pa·lēkdamies] – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.

Mesties (arī laisties) skriet – sākt skriet.

Meitene tūlīt skrien teciņiem. Pusceļā apstājas un diedz atpakaļ. Mauliņš 4, 150.

pārn. Arvīds pieder pie tiem, kas laikus nevar neko izdarīt, bet, kad termiņš sāk dzīt, tad satrūkstas un skrien kā pātagas cirtienu dabūjis. Svīre 3. 236.

Aiz kalniņa tikusi, laidos skriet un skrēju ilgi. Jaunsudrabiņš 7, 110.

// Par dzīvniekiem.

Skriet rikšiem. Skriet aulekšiem.

.. lopi līgodamies skrēja uz pilnām silēm .. K. Skalbe 1, 86.

// trans. Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).

Skriet lielu gabalu. Skriet īsas distances.

Cik sekundēs tu skrien piecsimt metru?” Vilnis iejautājās. Saulītis 12, 44.

// pārn. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).

Bezdelīgas visu vakaru skrēja ļoti zemu ..” Blaumanis 6, 181.

2. Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.

Didzis piecēlās uz projāmiešanu. „Kur tu skriesi? Apsildies.” Ezera 2, 103.

3. parasti 3. pers. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).

Bija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo .. Ziedonis 8, 34.

Smaga mana oša laiva, Liepu laiva viegli skrien .. Kaldupe 14, 45.

// Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.

Ēvele svilpdama skrien pa gludu priedes dēli. Jaunsudrabiņš V a, 87.

// Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.

Klintas pirksti skrien pāri melnbaltiem taustiņiem. Indrāne 6, 9.

4. parasti 3. pers. Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).

Vējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām. Skola un Ģimene 80, 6, 35.

// Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).

No jumta skrēja sīkas ūdens strūkliņas .. Fimbers 1, 69.

// Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.

.. trauslie tīmekļi skrien pāri laukiem, un neviens nepateiks, no kurienes .. Zigmonte 4, 65.

// Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).

5. parasti 3. pers. Izplatīties (kur, līdz kurienei) – par skaņām.

Un skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo… Lisovska 4, 27.

// Par gaismu.

Pār upi bālgans spīdums skrej .. Rainis I b, 237.

// Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).

Salkdama un sprauslodama uguns skrien pār salmu jumtu. Upīts 10, 129.

// Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).

Acs mirkli nevar norimties… Un gluži viena alga, kādā virzienā skrej skatiens. Upīts 18, 127.

6. parasti 3. pers. Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).

.. domas tai juku jukām skrēja pa galvu… Blaumanis 2, 74.

// Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).

.. jūtas skrien viesuļa spārniem, jaucas, klīst .. Upīts 6, 122.

// Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.

Sliktas ziņas skrien apkārt vēja spārniem. Spāre 6, 268.

7. parasti 3. pers. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).

Vasara skrēja uz priekšu… Jau rudzu lauki kļuvuši pavisam balti .. Brodele 14, 258.

8. parasti 3. pers. Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).

Jau daudzus kilometrus bijām nobraukuši, kad pēkšņi ceļš skrēja stāvus uz leju .. Sudrabkalns 5, 30.

// Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).

Mums garām sāk skriet koki, stabi, mājas. Brodele 17, 127.

Skriet (arī laist sar.) riksi – rikšot.

Skriet ar slidām (arī slidas) – slidot.

Skriet sunīšus – spēlēt sunīšus.

.. Grieta .. bez apstājas kulstīja dzelteno zirģeli, kas te neparko nepielaidās skriet veiklāku riksi. Upīts 4, 325. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


skriet – skrīt;vējš skrien, kā miets atduras – kas skrīn, tys puorsaskrīn 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


skrìet. b¥ri tĩri àiz¥lsušiês skrìedami. àr skrìešanu skrìet – skriet; ātri skriet. vìņč skrèja a skrìešanu, m¡s brĩnijãmiês, ka vìņč tik ãtri var¡ja atskrìet ùn àisskrìet.

skrìet vìrsũ – uzbrukt. viêna cũka skrèja vìrsũ, kuôda.

skrìet kãjâs ìekšã – uzbrūkot knābt, kost kājās. gaîļi suõt nikni, skrìenuõt kãjâs ìekšã.

skrìen kâ apsvilis – saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz skraida, kustas, arī rīkojas lielā steigā, bez apdoma.

Strauji plūst (izdaloties, parasti no organisma). v¥càimãtèi sâka asinis skrìet pa d¥gunu
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 369–370]

 

viê skrìešanã skrìet – nepārtraukti skriet; nepārtraukti kustēties (ko darot, kārtojot u. tml.)

skrìet ìekšã – (labi) garšot.

skrìen kâ v¥`lsax vẽjlukturi – ātri iet, skrien, steidzas (tumsā ar kādu gaismekli). 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine N–Ž 2000 : 337]


skriet – rikšot, joņot, brāzt, brāzties, drāzt sar., drāzties sar., jozt sar., diebt sar., diegt sar., bliezt sar., laist sar., lobt sar., nesties sar., ļekot sar., spolēt sar., stiept sar., stiepties sar., šaut sar., šauties sar., šķīt sar., vicot sar., zibsnīt sar., žauties sar., kašāt vienk., (sīkiem solīšiem) tecēt, tipināt, dipāt sar., dipināt sar., dikāt sar.


Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri)mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.


Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes sar.ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.


Skrien (retāk skraida), mēli izkāris sar. saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties; saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.


Skriet ar izkārtu mēli sar.darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.


Skriet (kādam) pakaļ sar.pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.


Skriet (kam) pakaļ sar.neatlaidīgi censties ko iegūt; neatlaidīgi ievērot, atdarināt.


Skriet postā (arī nelaimēsar. iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.


Skriet velnam (arī vilkam) rīklē sar.doties nenovēršamās briesmās.


Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēmsaka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.


Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).


Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliemsaka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).


Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem)saka, ja sākas drebuļi.


Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem)saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.


Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru)ja izjūt bailes, uztraukumu.


Pulkstenis skriensaka, ja pulkstenis ir ātrs; saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Vieglatlētikāskriet ar laika kontroli, skriet pa iekšējo celiņu, skriet pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.


skriet; mantots vārds, salīdzināms ar liet. skríeti ‘lokā vai aplī lidot, skriet, riņķot, griezties, skriet, steigties’, krievu крылó ‘spārns’, bulgāru крúло ‘spura’, latīņu scrīnium ‘apaļa kapsula, kārba’. Pamatā indoeiropiešu sakne *(s)ker- ‘griezt, liekt’. Baltu *skrei– mijas ar skrai-, no kā iteratīvais skraidīt, apv. skraidelēt. Nozīmes attīstība: ‘griezties, riņķot’ → ’ātri virzīties pa loku, apli’ → ‘skriet; lidot’. Par senāku nozīmi sal. t. dz. „Div’ dūjiņas gaisā skrēja, Abas skrēja dūdodamas” (LTdz II 656). Verbs senāk lietots putnu lidojuma apzīmēšanai. 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 205–206]


angļu  to run

baltkrievu – бегчы; бегаць

čigānu  uxtáv

franču – courir

grieķu – τρέχω 

igauņu – jooksma; sibama; liduma

ivritā – רץ

krievu  бежать; бегать

latīņu – currere

lietuviešu – bėgti

lībiešu  ailõ

poļu – biec

somu – juosta

ukraiņu – бігти; бігати

vācu  laufen; rennen

zviedru – springa; skubba



Kam skriet rikšus, kad var soļus iet

 

Jo lēnāk skriesi, jo ātrāk tiksi. 


Kas skrien ātri, tas neskrien ilgi. 

 

Kur tu skriesi, ka ceļa nezini. 

 

Kā no meža izskrējs.

 

Tālu skrien, tepat rodas. 

 

Pats skrien, pats krīt. 

 

Kurš ātrāk skrien, tas pirmais tiek. 

 

Augši skrien, zemu krīt. 

 

Kas skrīn, tys porsaskrīn. 

 

Ja ātri skriesi, tad ātri panāksi. 

 

Kas ātri skrien, tas ātri krīt. 

 

Kas skrien, tas krīt.

 

Kas pirmais skrien, tas pēdējais paliek. 

 

Skrien kā neēdis. 


Skrien kā vēju ķerdams. 

 

Skrien kā traks. 

 

Skrien kā nelabais. 

 

Skrien kā uz ugunsgrēku. 

 

Skrien kā pa gaisu. 

 

Skrien kā bez galvas. 

 

Skriensuns, mēli izkāris. 

 

Skrien kā bez prāta. 

 

Skrien kā dieva nepieņemts. 

 

vējš skrien, kā miets atduras.


Ja sapnī kaut ko ātru dara, piem., skrien, tad sagaidāms vējš.

 

Kam strādājot, pār galvu plēsdamies pārskrien kraukļi, tam būs drīz jāmirst.

 

Pirmo Lieldienas rītu priekš saules vajag skriet basām kājām uz kādu upīti jeb strautiņu, kas tek pret sauli, muti mazgāt, tad visu gadu varot agri uzcelties.

 

Pirmā Ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs vairs neveicoties.

 

Ja kas iespēj Ziemassvētku vakarā, pirtī izpēries, pliks ieskriet dārzā un pakratīt ābeli, tad tā ābele tai gadā būs pilna ar āboliem.

 

Jāņa naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāk aug.



Zoss skrien pa baltu lauku,

Paliek melnas pēdas. – Spalva rakstot.

 

Zirgs skrien, uguns mutē. – Vilciens.

 

Pats melns, sarkana aste, skrien rūkdams. – Preču vilciens. 

 

Skrien dienu, skrien nakti,

Bet nekur neaizskrien. – Upe. 

 

Skrien kā lops uz četrām kājām,

Guļ kā kamols, adatu pilns. – Ezis. 

 

Skrien kā vējš, bet stāv uz vietas. – Ratiņš.

 

Skrien līku loču, rūkdams, sperdams. – Pērkons un zibens. 

 

Skrien, skrien – neaizskrien;

Tek, tek – neaiztek. – Upe.

 

Skrien zila līdaka,

Simtiem gāžas. – Izkapts pļaujot. 

 

Putns skrien, spārni pil. – Mākoņi un lietus.



Skrien, bitīte, kur skriedama,

Skrien manā sētiņā,

Mana sēta dzelžu kalta,

Tur ragana neieskrēja. [LD 30402-0]

 

Aiziedami, bāleliņi,

Māsai acis aizsieniet,

Lai celiņa tā neredz,

Pakaļ skriet bāliņiem. [LD 26179-0]

 

Kur tu skriesi, sirma cūka?

Paliec še tīrumā;

Kur tu skriesi, tautu meita?

Paliec te tautiņās. [LD 26154-0]

 

Kur tu skriesi, vāverīte,

Visi meži līgojās?

Kur tu iesi, tautu meita,

Visi tevi nicināja? [LD 8565-0]

 

Kur tu skriesi, vanadziņi,

Vaska cimdi rociņā?

Skriešu liepas apraudzīta,

Vai būs diža paaugusi.

Ir gan diža, ir gan kupla,

Zari mirka Daugavā. [LD 13865-4]


Cūka ar vilku

Cūka reiz satika vilku un vedināja viņu skrieties. „Labi, skriesimies arī tad, bet labi tālu; vai tu redzi to mazo mežiņu? Skriesim tur uz to mežiņu pa ceļu vien un vēl gabalu mežiņā iekšā, kamēr es bļaušu. Bet, kas skrējienu pazaudēs, tam jāļaujas viens zobs izraut.”

Labi. Un nu sāka skriet: cūka aizelsusies, ko tikai māk, bet vilkam soļi slaiki, tas palēkdams, lēni jo lēni. Vilks mežā sen jau – cūka pēc laba laika tikai ieronas un grib garām skriet; bet vilks iesaucas: „Nu ir diezgan! Dodi nu zobu raut!” Cūka deva arī; bet vilks nokoda cūkai galvu.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Vārnas

Viens baznīckungs turējis muiželi. Apsējis zirņus. Bet vārnas lasījušas un ēdušas tos zirņus. Tad viņš licis darbiniekiem izrakt dīķīti lauka vidū un ielējis tur brandavīna. Vārnas dzērušas; un, kad dzērušas, palikušas pie dīķīša. Tad kungs apjozies divi jostas – vienu zemāku, otru augstāku – un vārnas sabāzis aiz jostas sev apkārt, un gājis cierēt. Gājis, gājis, uzreizi vārnas sākušas viņu celt uz augšu, sākušas skriet. Un, kā skrējušas pār mežu, tā sācis kratīt laukā. Izkratījis un iekritis tādā lielā mežā. Gājis pa mežu, uzgājis mazu mājiņu. Tur bijuši divi vecīši: sieva un vīrs. Prasījis, lai dod pa nakti pagulēt un paēst. Labi! Izgulējies, prasījis, lai vecītis viņam izdod vecu ķēvīti ar visiem rīkiem. Labi! Ķēvīti dabūjis, iegulies ratos un lūdzies, lai vecītis viņam pārsien striķi pāri, lai viņš neizkrīt. Labi! Vecītis pārsējis un izdzinis ķēvīti pa vārtiem. Ķēvīte gājuse pa ceļu, saticies lācis, sācis ķēvīti ēst un apēdis pavisam. Kad beidzis ēst, uzkrituši ķēvītes rīki lācim uz kakla. Lācis sācis skriet, uzskrējis kokā, un kungs pa ratu pakaļu izkritis. Uzmodies, gājis pa mežu, uzgājis mājas. Tais mājās prasījis, lai parāda ceļu uz viņa muižu. Parādījuši. Pārgājis uz savu muižu, teicis saviem ļaudīm: kaut vārnas apēstu visus laukus, tad arī vairs nebāztu tās garām gar jostu.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Aizej tur, nezin kur, atnes to nezin ko

Vienam ķēniņam bija ļoti uzticīgs sulainis; ķēniņš, zināms, viņu ļoti mīlējis.

Reiz ķēniņš nopērk nevaldāmu zirgu. Visi nopūlējušies to iejāt, rāmu padarīt, bet velti – zirgs kāds bijis, tāds ir. Nu ķēniņš teicis sulainim:

„Raugi tu negantnieku ievaldīt!”

Labi. Sulainis, veikli palēkdamies, uzklūp mugurā un domā prātīgi, prātīgi izdzīvoties, lai jau netrakotu, bet kur tu dieviņ – uzreiz zirgs kā sadzelts sacirtās sāņus un aizgāja vēja ātrumā – putekšļi vien pakūpēja. Tā nu skrien un skrien ilgu laiku pa purviem, pa mežiem; sen jau svešs apgabals, kur jājējs savu mūžu kāju nav spēris, bet vēl skrien un skrien. Te beidzot, par laimi, gadās divi lieli koki, tuvu viens pie otra, tikai tāda starpa kā labi vārteļi, un, kā nu trakais ērzelis caur koku starpu skrēja, tā iežņaudzās kā spīlēs, bija jāapstājas. Tas nu būtu labi; bet tikpat – sulainis nokāpj zemē, izskatās, izdomājas: sveša puse, nezina ne rīta, ne vakara vairs. Neko darīt, ies uz labu laimi taisni projām. Vai tad itin kur negadīsies ļaudis? [..]  
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

 

Kaķis palīdz puisim. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Zvēri par svaiņiem. [http://valoda.ailab.lv/]


Velns par vadātāju

Eiklons bijis par vaļenieku Kabros. Tas turējis pats savu zirgu un apstrādājis šur tur brīvzemes un vecās atmatas. Reiz šis aris turpat Baišlejas augšgalā noru. (Baišleja ir grava Pociema Kabru mājas robežās.) Strādājis vīrs līdz vēlam vakaram, uzkodis vakariņām gabalu sausas maizes, piepinis zirgu turpat treknajā zālē un licies pats uz ciņa gulēt. Bailīgi gan bijis nakti pārlaist Baišlejā, bet Eiklons bijis dūšīgs vīrs, nav bijies ne ķēmu, ne spoku un nav griezis ceļu ne pašam velnam. Noskaitījis tēva reizi, tas nolicies un aizmidzis.

Te ap pusnakti tas dzird ratus rībam un zirgus sprauslājam. Pacēlis galvu, tas ierauga karīti [karieti], aizjūgtu četriem melniem zirgiem, pa stigu braucam uz Ķipena muižas pusi. Karītē sēdējis mūžīgi smalks kungs ar lielām, spīdošām pogām un trīsstūrainu cepuri galvā. Greizi vien uz šo noskatījies, tad tā kā ar roku pamājis Eiklona baltajam zirgam. Zirgs uz reizi palicis kā durns. Galvu no zemes augšā tas sācis karītei pakaļ skriet, asti gaisā uzcēlis un lēkdams vien kā tīrais puliers. Citādi bijis mūžīgais stīvnīca: vilcies pa vagu kā vēzis, atpakaļ vien skatīdamies. Bet tagad tādas kājas, ka jādomā.

Eiklons no zemes augšā un skrējis zirgam pakaļ – turpat klāt, ka ķer pie astes, bet tuvāk arī netiek un netiek – nav iztrūcis ne pāra sprīžu. Jo Eiklons ātrāk skrējis, jo nātnais arī; palicis Eiklons lēnāks, zirgs un turpat pa priekšu braucošā karīte arī lēnāki. Ko nu darīt, vai palikt, skatoties, kā zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu? Eiklons noņēmies skriet līdz beidzamam, kas tad ir, lai ir. Ķipena kalns līdz Kazragam bijis darīts desmit lēcienos un caur Silavu uz Pociema muižu tas licis, ka vai dubļi sitas pakausī. Ko tu, cilvēks, saķersi nātno? Aste turpat vien situsies vai pret pirkstu galiem, bet notvert ne zināt, skaidri kā maldu uguns. Un nu gājusi visa jakts gar muižu garām, pa lielceļu uz Pura kroga pusi projām. Bet muižas kalns aizlicis Eiklonam krūtis cieti – paskrējis vīrs vēl līdz Ķemeram, tālāk vairs nav varējis skriet: krūtis kā zāģis. Sācis palikt soļos, nātnais arī tūliņ soļojis. „Pagaidi!” domājis Eiklons, „nupat jālūko ar labu.” Tas labinājis nātno visādā modē, bet nātnais neliekas ne jūtot, iet tikai vien mierīgi karietei pakaļ. Nu jau vairs nav labais gals, nātnais jau laikam noņēmies ar nelabo uz vienu roku; bet Eiklons tomēr gājis zirgam pakaļ pa lielceļu. Jēņa pakalnē nonācis, iedziedājies Jēņos gailis.

Uz reizi brīnums. Kā biezs miglas kunkulis palicis ap nātno un karieti, kunkulis tad pacēlies gaisā un nozudis acīm. Pazudusi kariete, pazudis nātnais, lielceļš bijis tik tukšs un tīrs kā svētajā naktī. Eiklons izskatījies uz visām pusēm, pastaigājies vīrs vēl pa pļavu un birzīti varbūt tur iesprucis – nekā, it nekur. Noraudājies vīrs, nožēlojies, tad devies grūtu sirdi atpakaļ uz mājām. Pārnācis Baišlejā jau ap pusbrokasta laiku. Paskatījies – kas tas – nātnais guļ treknajā zālē nogulies, paēdies, ka dveš vien turpat, kur vakarā piepīts. Ne zirgs kur bijis naktī, ne kustoņam kāda vaina – nelabais tikai Eiklonu maldinājis par to, ka tas bijis tik drošs nakti pārgulēt Baišlejā.
[http://valoda.ailab.lv/]


Kāds vīrs domā, uz kuru suni likt savu likmi.

Te kāds mazs sunītis cilvēka balsī ierunājas: „Liec uz mani! Goda vārds – uzvarēšu!”

Vecajam zili brīnumi par tādu valodu – liek ar! Ja jau runā kā cilvēks, varbūt skrien kā gepards!

Sākas sacensība. Mazais izraujas un skrien visiem pa priekšu. Skrien, skrien, bet tad šo apdzen viens, otrs, trešais… Beigās sīkais atskrien pēdējais.

Vecais šim klāt un lamājas, bet sunītis paskatās skumjām acīm un saka: „Piedod, vecais, nesanāca…”

 

Ja cilvēks negrib no rītiem skriet, viņu neviens neapturēs.

 

– Kāpēc Luksemburgā nemīl spēlēt futbolu?

– Viņiem tā šķiet ļoti neērta spēle – ja stiprāk uzsit pa bumbu, nākas tai skriet pakaļ vai nu uz Beļģiju, Vāciju, vai Franciju…

 

Kāds tūrists skrien pa vecas pils gaiteni, bet viņam ceļā parādās spoks un sauc:

– Es apdzīvoju šo pili jau 300 gadu!!!

– Lieliski! – vīrietis atbild – Tad varbūt zini, kur šeit ir tualete?

 

Labi smejas tas, kurš ātri skrien!



Ēnas

 

Balto padebešu ēnas,

Tā kā zīda segas lēnas,

Zemei klusi pāri slīd.

 

Nāk bez trokšņa melnas, platas,

Un, kur tumšas acis skatās,

Visur skumjas sirdīs krīt.

 

Nepatīk vairs skriet pa mauru, –

Dvēslei pasaule par šauru,

Gribas ēnām līdzi skriet.

 

Tā kā nosodītam garam –

Ciemiem, pilsētām skriet garām,

Mūžam nerimt, mūžam iet.

 

Balto padebešu ēnas,

Neredzamas, smagas, lēnas,

Katrai dvēslei pāri ies.

 

Melna roka tevi glaudīs –

Ak, jūs nelaimīgie ļaudis,

Melno ēnu sargaties! [Virza 1991 : 36]



Raksturojot Latvijas enerģētikas projektu pozīciju, apvienības „Saskaņas centrs” pārstāvis Ivars Zariņš valsti salīdzināja ar trusīšiem, kas gatavi skriet un slēpties zem visām eglītēm. Mums vajag gan Visaginu, gan starpsavienojumus, gan sašķidrinātās gāzes termināli, un par visu esam gatavi maksāt.
[Sagatavots pēc: LETA 2011 : http://www.diena.lv/]



Ivars Heinrihsons Skrējiens.



Īsmetrāžas dokumentālā filma Skrejošais Orfejs (1990). Režisors Ansis Epners.


Dziesma Saule sāk aust. Jāņa Rībena un Ingus Bērziņa vārdi, Jāņa Rībena mūzika, izpilda grupa „re:public”.

 

Dziesma Es skrienu. Mārtiņa Freimaņa vārdi, Laura Reinika mūzika, izpilda Lauris Reiniks.

 

Dziesma Sirdij nevajag skaita. Leona Brieža vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Jānis Paukštello.