Tradicionālā transkripcija

[skuõluôtãŠs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sku͜oːlu͜oˀtɑːːi̯s]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[l] – skanenis

[uo] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[Š] – vokalizēts līdzskanis j

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ā.



skol-sakne

-o-piedēklis

-tāj-piedēklis

-sgalotne

skolotāj- – vārda celms

-tājsizskaņa



taut+skol-o-tāj-s

pa-līg+skol-o-tāj-s




skolotājspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

skolotāj-s

skolotāj-i

Ģ.

skolotāj-a

skolotāj-u

D.

skolotāj-am

skolotāj-iem

A.

skolotāj-u

skolotāj-us

I.

ar skolotāj-u

ar skolotāj-iem

L.

skolotāj-ā

skolotāj-os

V.

skolotāj!

skolotāj-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSkolotājs ienāca klasē.

2) apzīmētājsSkolotāja darbs ir ļoti atbildīgs.

3) izteicēja daļa – Nozīmīga autoritāte bērniem ir skolotājs.

4) galvenais loceklisMans mīļākais skolotājs.

5) papildinātājs – Es satiku skolotāju.

6) vietas apstāklisKatrā skolotājā ir liels gribasspēks.



Skolotāju diena, skolotāju istaba, skolotāja žurnāls

 

fizikas skolotāja, latviešu valodas skolotāja, sporta skolotājs, vēstures skolotājs

 

interesants skolotājs, labs skolotājs

 

pirmā skolotāja



skolotājs, v.

1. Cilvēks ar pedagoģisko izglītību, kurš māca, palīdz apgūt zināšanas pēc noteiktas programmas (parasti mācību iestādē, kursos u. tml.). 

Strādāt par skolotāju. Iegūt skolotāja diplomu. Matemātikas, ģeogrāfijas skolotājs. Mūzikas skolotājs. Skolotāju istaba (skolā)..

2. pārn. Izcils speciālists, cilvēks, no kā mācās. 

Uzskatīt kādu par savu skolotāju. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1005]


skolotājs, -a, v.; skolotāja, -as, s.

1. Darītājs skolot.

2. Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).

Stingrs skolotājs. Prasīgs skolotājs. Jaunāko klašu skolotājs. Vidusskolas skolotājs. Mūzikas skolas skolotājs. Matemātikas skolotājs. Vēstures skolotājs. Skolotāju istaba.

Skolotāju seminārs vēst. vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.

Pagasta skolotājs vēst. pagastskolotājs.

„Serobs saka, ka viņš kādreiz pats būšot skolotājs. Sēdēšot klasē pie galda un mācīšot citiem lasīt un rakstīt.” Skujiņš 2, 37.

Viņa atnāca strādāt par skolotāju tai ģimnāzijā, kur es mācījos. Pasniedza latviešu valodu un bija mūsu klases audzinātāja. Vilks 3, 52.

Initas Skaras domās skolotāja darbs vienmēr bija saistījies ar klasi un burtnīcu labošanu .. Brīdaka 2, 5.

3. Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.

Par viņu [jauno ārstu] skolotāju te [klīnikā] kļuvis profesors .., liekot mācīties tālāk, pats vadot viņu zinātniskos darbus. Zvaigzne, 60, 2, 5.

Šo studiju beigušie aktieri veidojušies un izauguši [Eduarda] Smiļģa tiešā un dziļā ietekmē un arī šodien mākslā nav aizmirsuši skolotāja principus. Teātris 75, 78. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


skolotājs, -a – školuotuojs, -a, skūluotuojs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


skuõluôtãjs skuõluôtãš

briẽsmîgi usslav¥ta bi, ka laba skuõluôtãja. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 375]


skolotājspedagogs; skolmeistars; učuks žarg.


Pedagoģijāskolotājs, pensionēts skolotājs, skolotājs logopēds, skolotājs metodiķis.


UzvārdsSkolotājs, Skolotāja.

 

VietvārdiSkolotāju iela, iela Jelgavā, Jūrmalā.

 

Tīmekļa vietnewww.skolotajs.lv


Vārda skolotājs pamatā ir darbības vārds skolot.

Verbs skolot ieviesies 19. gs., tad arī skolotājs, ko A. Kronvalds lietoja vienā nozīmē ar neieviesušos jaunvārdu mācnieks. Agrākie skolotāja apzīmējumi skolmeistars, skolmeisters, mācītājs.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 201]


angļu – teacher

baltkrievu – настаўнік

ivritā  מורה

franču – enseignant

grieķu  δάσκαλος

igauņu – õpetaja

krievu – учитель

latīņu – magister

lietuviešu – mokytojas

poļu – nauczyciel

somu – opettaja

ukraiņu – вчитель

vācu – der Lehrer

zviedru – lärare



Nešaubīgi, ka nelaime ir labākais skolotājs, bet šis skolotājs par savām stundām ņem ļoti augstu samaksu, un bieži labums, ko esam guvuši, nav pieprasītās cenas vērts. [Ruso]

 

Skolotājs tīkams gudrajam, muļķim tas sagādā tikai bēdas un ciešanas. [Rustaveli]


Skolotājs bagāts vīrs:
Trīs arodi vecu rudzu;

Melderītis nabadziņš:
Trīs pagales vecas malkas. [LD 21060]


Skolotājs: „Saki, Kārlīt, kāpēc zivis mēmas?”

Skolnieks: „Vai ta jūs, skolotāj, varētu ūdenī runāt?”



Tas bija skolotājs. Saņēmis dārznieka sveicinājumu, viņš aicināja abus blakus istabā.

„Tas gan jūsu dēls?” skolotājs jautāja un raudzījās Jancī tādām acīm, it kā gribētu teikt: „Jā, ko tad lai es daru ar tādu knauķi?”

„Tā jau ir, cienīgs skolotāja kungs,” dārznieks atbildēja. „Atvedu šurp un gribu jūs lūgt uzņemt savā skolā.”

„Vai jūs no tālienes?”

„No Vīgantes.”

„No Vīgantes?” Šoreiz skolotājs skatījās papū, un Jancim atkal likās, ka viņš tūliņ teiks: „Jā, ko tad lai es ar tevi daru?”

Bet turpinājums bija citādāks.

„No Vīgantes? Kurzemē?” viņš prasīja.

„Jā.”

„Bet vai tad jums tur skolas nav? Tas jau laikam krietns gabals? Vai puika varēs izstaigāt? Bet jūs jau varbūt sūtīsiet braukšus?”

„Kas nu mums, kalpa ļaudīm, dos zirgus,” dārznieks atbildēja. „Būs jau gan jāiztiek kājām. Bet puika jau, kā redziet, žirgts: gan izturēs! Un tad – paši ziniet cilvēkam jāmācās jau no jaunības panest grūtības, pēc būs vieglāk. Skola mums nu gan pašiem turpat tuvumā, bet viņa tāda panīkusi, māca tikai lasīt, rakstīt, un to mans puika jau māk. Pie jums tikpat būs vairāk labuma.”

„Jums nu gan kā ārvalstniekam būs jāmaksā vairāk,” skolotājs teica un atkal paskatījās tāpat kā pirmāk šaubīgi tēvā. „Arī muižā būtu iepriekš jāpiemeldē, jo, kā ziniet, šī ir muižas skola. Bet to arī es varu izdarīt, ja jums nekas nav pretī. Rūmes vēl būs, tā ka jūsu dēls var palikt.”

Pēc tam skolotājs paņēma grāmatu un lika Jancim lasīt.

Kad lasīšana gāja bez kļūdām, skolotājs rādījās pilnīgi apmierināts un lika Jancim iziet.
[Valdis 1992 : 199–200]



Kaut arī gandrīz visur ir iecelti vācu skolotāji, tomēr nepārvarami šķēršļi laupa šim ievedumam tā nozīmi. Zemnieki, kam savi bērni vairākas jūdzes (nebūs lieki piezīmēt, ka Vidzemes jūdzes vismaz nav īsākas par ģeogrāfiskajām)  tālu jāsūta uz skolu, dzīvo tādā trūkumā, ka ziemā nevar dot tiem līdz ne vajadzīgo uzturu, ne dažkārt pat apģērbu. Bet vasaru par skolu nemaz nedrīkst domāt. Sešus gadus veci bērni iet ganos, un daudzos apgabalos trīspadsmitgadīgi zēni jau ir arāji. Skolotāja amata pienākumi – gandrīz visiem skolotājiem jānodarbojas vēl ar kādu blakus amatu, lai tvertos no bada, – tātad aprobežojas ar to, ka viņi skaita iesvētāmiem priekšā katķismu un apkalpo mācītāju dievvārdu laikā. Bērnu izglītošana atstāta nemācīto vecāku ziņā, un tā muļķība un māņticība nemazinoties pāriet no paaudzes uz paaudzi. [Merķelis 1953 : 44]


Skolotāja tēls Mirdzas Ķempes dzejā

Dzejolis Manai pirmajai skolotājai Lūcijai Burbei veltīts Mirdzas Ķempes pirmajai skolotājai Lūcijai Burbei, tas pirmo reizi publicēts Skolotāju dienā 1971. gada 2. oktobrī. Būdama jau pazīstama un atzīta dzejniece, Mirdza Ķempe sarakstījās ar savu sirmo skolotāju un, aizbraucot uz Liepāju, neaizmirsa to apciemot.

Skolas gadu atmiņas un spilgts rakstnieka, vidusskolas skolotāja Haralda Eldgasta tēls redzams miniatūrā „Dzintara spogulis”, arī citiem saviem skolotājiem dzejniece veltījusi dzejoļus – Jēkabam Ezeram („Tev”, „Nakts baznīcā”) un Indriķim Saulem-Sleinim („Manam skolotājam”).

 

Skolotāju diena

Skolotāju dienu Latvijā un daudzviet pasaulē svin 5. oktobrī.
[Sagatavots pēc: http://www.lizda.lv/]

 

Rīgas Skolēnu domes Kultūras komiteja jau kopš 2004. gada veido interneta akciju Rīgas Sakarīgākais skolotājs, kurā skolēni un skolu absolventi balso un noskaidro piecdesmit sakarīgākos skolotājus – trīs vissakarīgākie saņem SEB bankas stipendiju. Ar apzīmējumu „sakarīgākais skolotājs” skolēni raksturo skolotājus, kas interesanti un labi spēj pasniegt savu mācību priekšmetu un kas ar savu pozitīvo, draudzīgo un atvērto attieksmi spēj komunicēt ar jauniešiem.
[Sagatavots pēc: http://www.rsd.lv/]