Tradicionālā transkripcija

[skuõla]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sku͜oːlɑ̆]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[l] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Vienzilbes vārds.



skol-sakne, vārda celms

-a – vārda galotne




skol-as+bērn-s

skol-as+gait-as

skol-as+naud-a

skol-as+puik-a

skol-as+som-a

skol+meistar-s

arod+skol-a

augst+skol-a

ār-pus+skol-as

internāt+skol-a

jūr+skol-a

kar-a+skol-a

komerc+skol-a

pamat+skol-a

pa-līg+skol-a

pirms+skol-a

privāt+skol-a

sāk-um+skol-a

taut+skol-a

vakar+skol-a

vid-us+skol-a




skolapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

skol-a

skol-as

Ģ.

skol-as

skol-u

D.

skol-ai

skol-ām

A.

skol-u

skol-as

I.

ar skol-u

ar skol-ām

L.

skol-ā

skol-ās

V.

skol-a!

skol-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSkola bija ļoti moderna.

2) apzīmētājsSkolas telpas bija labi iekārtotas.

3) izteicējsSkolēnu darbavieta ir skola.

4) galvenais loceklisMana pirmā skola.

5) papildinātājs – Puisēns vēroja skolu.

6) vietas apstāklisSkolā valdīja prieks – rīt vasaras brīvlaiks!



skolas ārsts, skolas bibliotēka, skolas biedrs, skolas direktors, skolas grāmatas, skolu jaunatne, skolas laiks, skolas mēbeles, skolas nauda, skolas sols

 

baleta skola, dzīves skola, lauku skola, mākslas skola, mūzikas skola, pilsētas skola, sporta skola

 

laba skola, liela skola

 

mana skola, mūsu skola

 

pirmā skola

 

iestāties skolā, iet skolā, mācīties skolā, pabeigt skolu



skola

1. Mācību un audzināšanas iestāde, kurā iegūst pamatskolas, vidējo vispārējo vai vidējo speciālo izglītību; ēka, kurā darbojas šāda iestāde. 

Iestāties skolā. Mūzikas skola.

Iet skolā mācīties skolā.

2. ģen. skolas Tāds, kas saistīts ar mācībām šādā iestādē. 

Skolas grāmatas.

3. pārn. Pieredze, zināšanas, kas iegūtas praktiskajā darbā. 

Dzīves skola. Neveiksme viņam bija laba skola.

4. Praktisku paņēmienu un teorētisku atziņu kopums, kas raksturīgs kādam noteiktam virzienam (zinātnē, mākslā) vai atsevišķai personai, kura izveidojusi šo paņēmienu, atziņu, pamatus; virziens (zinātnē, mākslā u. tml.). 

Platona filozofiskā skola. Itāliešu dziedāšanas skola. Krievu baleta skola.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1005]


skola, -as, s.

1. Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.

Vispārizglītojošā skola. Profesionālā skola. Speciālā skola. Valsts skolas. Privātās skolas. Lauku skolas. Pilsētu skolas. Lauksaimniecības skola. Skolu tīkls. Skolu jaunatne. Skolas audzēknis. Skolas tāfele. Skolas burtnīcas. Skolas soma. Skolas forma. Skolas laiks. Skolas gadi. Iestāties skolā. Mācīties skolā. Sūtīt skolā. Apmeklēt skolu. Pamest skolu. Izslēgt no skolas. Skolas pedagoģiskā padome.

Zēnu skola skola, kurā mācās tikai zēni.

Meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.

Kopmācības skola skola, kurā mācās zēni un meitenes.

Jūras skola jūrskola.

Kara skola karaskola.

Meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.

Svētdienas skola vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.

Skolas vecums vecums aptuveni no 6 līdz 19 gadiem.

Pagasta skola vēst. pagastskola.

Draudzes skola vēst. skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.

Muižas skola vēst. muižnieku izveidota zemnieku skola.

Pirmmācības skola vēst. mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.

Amatniecības skola arodskola.

Skolas (arī mācību) nauda maksa par mācībām.

Skolas mācību pārzinis skolas direktora vietnieks mācību darbā.

Skolas bērns sar. skolēns.

Skolas puika skolnieks.

Skolas kungs (arī tēvs) novec. skolotājs.

Skolas lāde vēst. skolēna mantu lāde.

„Kad iesi skolā, varbūt skolotājs paskaidros [par gaisu]. Manā laikā par tādām lietām vēl nemaz nerunāja. Labi, ja iemācīja rakstīt, lasīt, drusku rēķināt, galvas gabalus…” Valdis 1, 124.

Es jau Tev rakstīju par jauno skolu.. Mums ir viss pēc jauno vidusskolu prasībām: plaši gaiteņi, mācību kabineti, divas sporta zāles, darbnīcas un internāta telpas .. Indrāne 1, 212.

.. ar pirmo septembri atsākās skolas gaitas. Mācību slodze astotajā klasē aizņēma visu brīvo laiku .. Vanags 11, 55.

Māte bija paglītota, meiteņu skolā mācījusies un arī no turīgākas ģimenes. Dzene 1, 5.

Pēteris bija jau trīs ziemas nogājis pagasta skolā un Jānis vienu. Sakse 2, 135.

Tad viņš kopā ar Kristīni bija apmeklējis muižas skolu, pa vasarām strādājis pie dārznieka un beigās kļuvis par staļļa puisi. Blaumanis 6, 197.

Trešdienas vakars tas ir nedēļas vidus, un gandrīz visi skolas bērni izklīst pa mājām. Indrāne 7, 82.

.. kāds gāja ārā, un es instinktīvi izgāju viņam nopakaļus. Dzirdēju tikai vēl dažas piezīmes par skolas puiku. Birznieks-Upītis 6, 117.

Kalna Kaibēnu skolas klase grima arvien dziļākā krēslā. .. Tad jaunais skolas kungs pārstāja vicināt takts zizli, noslaucīja aprasojušo pieri .. J. Kalniņš 3, 37.

„Es redzu, ka arī tavu sirdi, skolas tēv, satriekusi ļaužu negausība un nepateicība.” J. Kalniņš 3, 63.

.. Līziņa savāca veco skolas lādi pilnu līdzdodamām mantām. Viese 2, 81.

// pārn. Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.

Skola sākās 1. septembrī.

2. Pasākums, pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai. Ziedu sakārtošanas skola. Lektoru skola.

Rūpnīcā darbojas meistaru skola .. Speciālie mācību priekšmeti maksimāli tuvināti praktiskajai darbībai. Zvaigzne 79, 5, 8.

3. Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.

Filozofijas skolas. Paula Stradiņa skola medicīnā. Beļģu skola glezniecībā. Krievu skola baletā.

.. Pavlovs izveidoja 20. gadsimta fiziologu lielāko skolu viņa tiešo līdzstrādnieku un disertantu pulks vien aptvēris 250 cilvēku. Stradiņš 3, 150.

Rīcības maniere ar dzīvajiem audiem, ķirurģiskajiem instrumentiem, uzvedību operācijas laikā, apiešanās ar slimniekiem atšķir vienu ķirurģisko skolu no otras. Veselība 83, 10, 12.

4. Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.

Interesanta jau pati tikšanās ar šo dramaturģiju, kas līdz pat šodienai joprojām ir viens no Francijas teātru repertuāra stūrakmeņiem, aktieru meistarības skola. Literatūra un Māksla 64, 27, 4.

Aršanas sacensības galvenokārt ir pieredzes, darba metožu, jaunāko atziņu skola. Zvaigzne 79, 17, 7.

Šī vasara man varēja būt laba skola nākošai puiša dzīvei. Es tiku sagatavots katram darbam. Jaunsudrabiņš V a, 72.

// Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.

Cīņas skola. Vīrišķības skola.

.. Rainis līdz 1894. gadam ir izgājis garu dzīves skolu, kurā gan nav tik daudz asu ārēju lūzumu, bet kura iekšēji bijusi meklējumiem piesātināta, sasprindzināta. Viese 3, 48.

„Es dzirdu, ka pie jums atkal bijušas kratīšanas. Vai tad tās pirmās skolas nepietiek, vēl nav atmetusi vecos niķus?” Brodele 13, 230.

Koku skola kokskola.

.. mežrūpniecības saimniecība gada laikā varēs izaudzēt egļu sējeņus 500 kvadrātmetru platībā, kas būs derīgi pārskološanai jau nākamā gada koku skolu nodaļā. Cīņa 67, 170, 2.

Sūruma dārzā auga visdažādākās ābeles, bumbieres un plūmes, pēc kuru potzariem tas bija braucis pat uz attālākām koku skolām. Sakse 7, 431.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


skola – skūla, škola 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


skuõla  skuõla.

liẽlkùngìm agrâk bi darîšana pa skuõlãm, liẽlkùngàm pìeder¡jaskuõlas. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1987: 374]


skola – skolasnams novec., gaismas pils poēt.


Skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.


No skolas solatūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā. No skolas laikiem.


Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu – apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.


Skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Cirka mākslāangļu klaunādes skola.

 

Sportābērnu un jauniešu sporta skola.

 

Izglītībāpagarinātās darbadienas skola, doktorantūras skola.

 

ValodniecībāKazaņas lingvistiskā skola.

 

Valsts pārvaldēzinātniskās pārvaldības skola.


VietvārdiDraudzesskolas ezers, ezers Drustu pagastā.

 

Kultūras pieminekļiKubalu skola, muzejs Dundagas pagastā.


skola, aizguvums no vlv., vh. schōle (t. p.), kas aizg. no lat. sçōla < schola ‘priekšlasījums, skola’, kas savukārt no gr. schol¢ ‘atpūta, priekšlasījuma vieta, skola’. Latviešu valodā aizguvums minēts 16. gs. tekstos un 17. gs. vārdnīcās.
[Sagatavots pēc: Karulis 1992 II : 201]


angļu – school

baltkrievu  школа

ivritā – בית ספר

franču  école

grieķu – σχολείο

igauņu  kool

krievu – школа

latīņu – schola

lietuviešu – mokykla

poļu – szkoła

somu – koulu

ukraiņu – школа

vācu – die Schule

zviedru – skolan



Kas skolā centīgi strādā, tas dzīvē tālu tiek.

 

Ne visiem skola patīkama.

 

Skolas nauda nekad nav velti maksāta.

 

Skola maksā naudu. 


Priede, priede, egle, egle,
Vaj tev tāda skola bija?
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurāi. [LD 2817]


Mazais Jēcītis: „Bet, māmiņ, iedomājies tikai – mūsu skolā nāk skurteņslaucītāja balts.”



Uz skolu

 

Dar’ man, tēvis, pastaliņas,
Pirc man staltu cepurīt’,
Šuj man svārkus, māmuliņa:
Skolā ieti man gribās!


 

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiemi gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

 

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc’.

 

Man jāieti skoliņāi
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

 

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirgu jājējiņš. [Auseklis 1923 : 310]


Svešā gribēja uzņemt citu valodu un sacīja: „Tava Trīnīte, Irbēnu māt, būtu arī tagad tikpat veca, ja Dievs liktu dzīvot.”

„Tai arī bij tāds kā malēniešu bērna vārds; labāk gandrīz ir, ka nedzīvoja. Tos laikos tas tā bij: kāds vārds gadījās, tādu uzlika, bet, ja man tagad būtu jāliek meitai vārds, tad gan nezinu, cik skaista es neizmeklētu! Liktu vai kādus divus: Vilelmine Jozepine vai Matilde Zopija, vai arī, vislabāk, uzdotu Sirguļu Jetei, lai izdomā pavisam jaunus. Viņa ir bijusi divi ziemas vācu skolā un uzlika savam brāļadēlam tādus vārdus, kādu še nav nevienam, laikam vai Gotlību, vai Konrādu. Tur, māsiņ, var tūliņ redzēt, kas ir bijis skolā.”

„To Jeti daudzina gan par izskolotu,” svešā sacīja. „Es arī gribēju savu meitu izskolot, lai, ja cita labuma nebūtu, varētu jel, kā tu pati, māsiņ, saki, salikt radinieku bērniem skaistus vārdus, bet vecītis vien negribēja: lai skolojot, lai skolojot – mateļļas vien nepiepirkšot. Cik nu gan mateļļā iziet?”

„Nav, mīļā, tik vien vēl kā bērniem vārdu izdomāšana,” Oļiniete sacīja, „bet kur gan vēl cēlā matu sasukāšana un knipšu sišana? Es viņu reizi gribēju, lai Liena iet pie tās pašas Jetes un iemācās arī savus matus tā sasukāt, bet negāja – laikam ir kauns iet. Tagad gan man pašai žēl, ka Lienas nedevu skolā. Kas gan to varēja domāt, ka skolmeistarīša paļaus zemnieku bērniem mācīties tādas vācu būšanas?”
[Kaudzītes 1964 : 109–110]

 

Vasaras skola nav nebūt skaista no vaiga. Viņa guļ dzirnavezeram zem dūņainā plaksta, pie pašām krustcelēm. Viņa izskatās ar savu garo, melno skursteni kā īgns, neizgulējies naktssargs, un nakts nemiera tā daudz ir pārlaidusi savā mūžā, jo citkārt tā ir bijusi krogs. Tāda pat viņa ir palikusi savā ārējā izskatā, tikai iekšējā iekārta drusku piemērojusies tagadējām skolas vajadzībām. Krogus galā ir ietaisīta viena liela klase un skolotāja dzīvoklis; citkārtējā zirgu iebraucamā telpa vai stadole ir palikusi neizmantota. [Brigadere 1957 : 418]



Pirmās skolas Latvijā

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgā, Pils laukumā 3, ir pastāvīgā izstāde „Muzeja skolas klase”, kas veltīta Latvijas skolu vēsturei.

Pirmo skolu Latvijā, kas sagatavoja garīdzniekus, izveidoja 13. gs. sākumā Rīgā pie Doma baznīcas. 1353. gadā nodibināja Pētera baznīcas skolu Rīgas birģeru un namnieku bērniem. Pirmā skola latviešu iedzīvotājiem Rīgā izveidota 16. gs. pie Jēkaba baznīcas, zemnieku bērniem Latvijas laukos – 17. gs. beigās zviedru pārvaldītajā Vidzemē, bet Kurzemē un Latgalē – tikai 18. gadsimtā. Plaši izplatīta bija mājmācība, kad bērni mājās apguva pirmās iemaņas lasīšanā. To kontrolēja mācītāji.

Zemnieku bērnu skolas parasti atradās pielāgotās telpās rijās, pagasta namos, krogos, kur vienā telpā skolotājs mācīja dažāda vecuma bērnus. Nereti skolēni tur ēda un gulēja, jo daudzi dzīvoja skolā visu nedēļu. Garie skolas soli bija pielāgoti arī gulēšanai.
[Sagatavots pēc: http://www.history-museum.lv/]

 

Kubalu skola

Muzejs senajā Kubalu skolā (Dundagas novadā), kas celta 1842. gadā, sācis darboties 1972. gadā. Muzeja ēka ir senākais koka guļbūves skolas nams, kāds Latvijā saglabājies.

Apmeklējot muzeju, var iepazīt skolas dzīvi tās pirmsākumos, uzzināt bagātīgu informāciju par apvidus kultūrvēsturē nozīmīgajām personībām Ernestu Dinsbergu, Krišjāni Baronu, Jāni Dreibergu, Frici Dravnieku, Sofiju Dravnieci u. c.

Ernests Dinsbergs (1816–1902) Kubalu skolā nostrādāja četrdesmit gadu. No 1845. gada līdz 1847. gadam Dinsberga skolnieks bija Krišjānis Barons, viņa tuvs paziņa bija jaunlatviešu idejiskais vadonis Krišjānis Valdemārs.
[Sagatavots pēc: http://www.dundaga.lv/]