Tradicionālā transkripcija

[skàitlis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[skɑ͜itlĭs]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[ai] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[l] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



skaitl-sakne, vārda celms

-isgalotne




daudz+skait-l-is

gad+skait-l-is

pamat+skait-l-is




skaitlis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

skaitl-is

skaitļ-i

Ģ.

skaitļ-a

skaitļ-u

D.

skaitl-im

skaitļ-iem

A.

skaitl-i

skaitļ-us

I.

ar skait-li

ar skaitļ-iem

L.

skaitl-ī

skaitļ-os

V.

skaitl-i!

skaitļ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Skaitļi ir matemātiķu prieks.

2) apzīmētājsSkaitļu noslēpumi interesēja viduslaiku zinātniekus.

3) izteicējsTrīs ir veiksmes skaitlis.

4) galvenais loceklisAstronomiskie skaitļi.

5) papildinātājs – Skolēns mācījās romiešu skaitļus.

6) vietas apstāklisSkaitļos ir noslēpumi.



liels skaitlis, mazs skaitlis



skaitlis, -ļa, v.

1. Matemātikas jēdziens, kas izsaka objektu daudzumu, skaitu un ko rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu. 

Skaitlis četri. Trīsciparu skaitlis. Sešzīmju skaitlis. Naturālie skaitļi. Negatīvi skaitļi. Skaitļu dalāmības pazīmes.

Skaitļa vārds – gramatikā vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu, parādību u. tml. skaitu vai kārtību, kādā tie seko cits citam.

2. Cipars vai ciparu kopa; arī kārtas numurs (kam). 

Rakstīti skaitļi. Iespiesti skaitļi. Dokumentā nav salasāms gada skaitlis. Žurnāla kārtas skaitlis katalogā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1000]


skaitlis, ļa, v.

1. mat. Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.

Negatīvs skaitlis. Pozitīvs skaitlis. Skaitļu kopa. Skaitļu rinda (arī virkne). Skaitļu pieraksts. Skaitļu tabula. Skaitļu taisne. Skaitļu ass. Skaitļu teorija.

Naturālie skaitļi veselie pozitīvie skaitļi.

Jaukts skaitlis skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa.

Apgriezts skaitlis skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.

Kompleksais skaitlis skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginālās daļas.

Nepāra skaitlis skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi.

Pāra skaitlis skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.

Racionāls skaitlis vesels skaitlis, daļskaitlis, arī nulle.

Iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis.

Reāli skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi.

Tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no negatīva skaitļa.

Reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4).

(Savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.

Relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.

Vidējais proporcionālais skaitlis vidējais ģeometriskais skaitlis.

Sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.

Kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.

Astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis.

Kārtas skaitlis ķīm. skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.

Masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.

Gada skaitlis gadskaitlis.

Pārnesuma skaitlis tehn. pārnesumskaitlis.

Skaitļu ērtākai nosaukšanai tos sadala klasēs. Ik triju šķiru vienības, sākot ar vieniem, apvieno vienā klasē .. Skaitli lasot, .. nosauc .., cik ir katras klases vienību. Rokasgrāmata elementārajā matemātikā 53.

Viņš .. zināja, ka neaizmigs. Izskaitīja līdz simtam, bet ar katru nākošo skaitli miegs aizgāja tālāk. Vilks 2, 25.

Pēdējās [grāmatas] nodaļas var izmantot inženieri un tehniķi, izpildot speciālus aprēķinus, piemēram, aprēķinus ar kompleksajiem skaitļiem. Jaunās Grāmatas 68, 1, 23.

Stabilā kobalta kodols ar masas skaitli A=59, satverot vienu lēno neitronu, pārvēršas radioaktīvā kobalta izotopa kodolā ar A=60 .. Pirmais atomreaktors Latvijā 41.

Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlisskaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.

„Trīspadsmit ir nelaimes skaitlis. Tā pati vecmāmiņa man teica – trīspadsmitajā viņa aizmirsusi veikalā tirgus somiņu ..” Pionieris 54, 21, 4.

2. val. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.

Abu skaitļu – vienskaitļa un daudzskaitļa – formas ar vienādu leksisko nozīmi ir tiem lietvārdiem, kas apzīmē atsevišķus skaitāmos priekšmetus .. Grāmata I, 382.

3. val. Savienojumā „skaitļa vārds”: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.

Pamata skaitļa vārdsskaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu skaita nosaukums.

Kārtas skaitļa vārdsskaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.

Kopuma skaitļa vārdsskaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


skàitlis skàitlis. uzraksta pìeci – tas i skàitlis, uzraksta desmit – tas àr i skàitlis. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 361]


Fizikāizotopiskais skaitlis, imaginārais skaitlis, procenta skaitlis, rubīna skaitlis.

 

AstronomijāVolfa skaitlis.


skaitlis; atvasinājums no darbības vārda skaitīt. Pamatā ide. *skei– ‘griezt, atdalīt’, no kā verbs la. šķiet ‘griezt, atdalīt’, kam blakus citā skaņu mijas pakāpē skaits un iter. skaitīt.

Skaitīšanas attīstībā ikvienā tautā nozīmīga bijusi skaitāmo vienību atzīmēšana iegriezumu (ierobu) veidā.

Atv. skaitīt sākotnēji ‘vairākkārt ierobot’ → ‘konstatēt, noteikt ierobu skaitu’.
[Sagatavots pēc: Karulis 1992 II : 193–194]


angļu – number; figure

baltkrievu  фігура

ivritā – דמות

franču – figure

grieķu  φιγούρα

igauņu  arv

krievu – число

latīņu – numerus

lietuviešu – skaičius

poļu  liczba

somu – kuva

ukraiņu  фігура

vācu – die Zahl

zviedru – siffra



Matemātiķis aizbraucis uz Igauniju, bet aizmirsis, kā igauniski ir skaitlis trīs. Kā ir četri un viens – viņš atceras. Ieiedams veikalā un gribēdams nopirkt trīs bulciņas, viņš pārdevējai saka: „Man, lūdzu, četras bulciņas, bet vienu nevajag”.



Pele satvēra izklāstīto naudu, noglabāja kakta tumsā.

„Pārskaitīs rīt,” un apgūlās.

Salika rokas uz krūtīm un dziļi elpoja; viņš rēķināja. Sita galvā skaitli pēc skaitļa, un visi tie aizdegās tumsā, acu priekšā, mirdzēja uguņoti. Viņš steidzās, kamēr tie nebij apdzisuši, sajuka un sāka atkal no jauna.

„Vienpadsmit tūkstoši trīs simti un vēl kāds nieks.”

Iznākums bij vecu vecais. Bet izrēķināt to vienumēr no jauna likās saldi un patīkami. Tas atvīla domas no ķēmiem, lai pēc pārtraukuma jo spēcīgāk sviestos atpakaļ. Bet viņš nepielaida šo pārtraukumu, kamēr visu savu mantkārību nebij pārvērtis naudā, sasummējis, tumsā ar pirkstu rakstīdams. Viņš apvērtēja visu tik nemaldīgi, ka iznāca apaļš skaitlis bez viena simta. [Ezeriņš 1955 : 180]



Skaitlis viens ir kā pirmsākums, no kura rodas divi (dvīnis – Jumis, divu kopā saaugušu vārpu u. tml. veidā), trīs, deviņi u. c. Skaitlis viens ir pašradoša substance, nākamo dzīvību iedīglis. Savukārt trīs ir latviešu folklorā visbiežāk lietotais sakrālais skaitlis.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 97; 103]


Volfa skaitlis

Volfa skaitlis raksturo Saules aktivitāti. Formula, pēc kuras aprēķina Volfa skaitli: W = k (10g + f), kur g – saules plankumu grupu skaits, f – plankumu kopskaits, k – instrumenta koeficients.