Tradicionālā transkripcija

[sixc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sirˀʦ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ds.



sird-sakne, vārda celms

-sgalotne




sird-s+ap-ziņ-a

sird-s+bals-s

sird-s+cilv-ēk-s

sird-s+dām-a

sird-s+darb-īb-a

sird-s+deg-sm-e

sird-s+dom-as

sird-s+draudz-en-e

sird-s+draug-s

sird-s+kait-e

sird-s+kvēl-e

sird-s+lēk-m-ve

sird-s+līdz-ekl-is

sird-s+liet-a

sird-s+mier-s

sird-s+mīļ-ais

sird-s+pil-ien-i

sird-s+priek-s

sird-s+pukst-ien-s

sird-s+pukst-s

sird-s+puķ-īt-e

sird-s+sāp-es

sird-s+skaidr-īb-a

sird-s+skaidr-s

sird-s+slim-niek-s

sird-s+šķīst-īb-a

sird-s+šķīst-s

sirdvs+šķīst-um-s

sird-s+toņ-i

sird-s+veid-a


sird-s+ēst+i

sird-s+klauv+es

sird-s+veid+īg-s

sird-s+veid+īg-a

augst+sird+īg-s

augst+sird+īg-a

augst+sird+īb-a

cēl+sird+īb-a

cēl+sird+īg-s

cēl+sird+īg-a

ciet+sird+is, ciet+sird+e

ciet+sird+īg-s

ciet+sird+īg-a

ciet+sird+īb-a

droš+sird+īg-s

droš+sird+īg-a

droš+sird+īb-a

droš+sird+is, droš+sird+e

greiz+sird+īg-s

greiz+sird+īg-a

greiz+sird+īb-a

greiz+sird+is, greiz+sird+e

grūt+sird+īg-s

grūt+sird+īg-a

grūt+sird+īb-a

grūt+sird+is, grūt+sird+e

lab+sird+īg-s

lab+sird+īg-a

lab+sird+īb-a

lab+sird+is, lab+sird+e

mīkst+sird+īg-s

mīkst+sird+īg-a

mīkst+sird+īb-a

mīkst+sird+is, mīkst+sird+e

vaļ+sird+īg-s

vaļ+sird+īg-a

vaļ+sird+īb-a

vaļ+sird+is, vaļ+sird+e

žēl+sird+īg-s

žēl+sird+īg-a

žēl+sird+īb-a

žēl+sird+is, žēl+sird+e




sirdspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija
 

 

vsk.

dsk.

N.

sird-s

sird-is

Ģ.

Sird-s

sirž-u

D.

sird-ij

sird-īm

A.

sird-i

sird-is

I.

ar sird-i

ar sird-īm

L.

sird

sird-īs

V.

sirds!

sird-is!


N. Jānis SirdsD. Jānim Sirdim


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Šodien sirds līksmo.

2) izteicēja daļaTā ir tava sirds.

3) galvenais loceklisSirds krūtīs.

4) papildinātājs – Mūziķis saviļņoja klausītāju sirdis.

5) vietas apstāklisVectētiņš sajuta sirdī nepatīkamas sāpes.

6) apzīmētājsEs pirku vecmāmiņai sirds zāles.



sirds aicinājums, sirds balss, sirds cilvēks, sirds degsme, sirds draugs, sirds kalps, sirds mazspēja, sirds muskulis, sirds noslēpums, sirds pamatne, sirds pavēlniece, sirds pavēlnieks, sirds pārsitieni, sirds pilieni, sirds puksti, sirds siltums, sirds sitieni, sirds slimības, sirds somiņa, sirds toņi, sirds trokšņi, sirds vājums, sirds zāles
 

sirds līksmo, sirds palecas, sirds sit
 

bērna sirds, mātes sirds, piparkūku sirds, suņa sirds, tēva sirds
 

atsaucīga sirds, ātra sirds, cieta sirds, dedzīga sirds, draudzīga sirds, gaiša sirds, godīga sirds, grūta sirds, grūtsirdīga sirds, kvēla sirds, līdzjūtīga sirds, līksma sirds, ļauna sirds, mīksta sirds, nežēlīga sirds, plaša sirds, smaga sirds, viegla sirds
 

aizkustināt sirdi, lauztā sirds, saviļņot sirdi



sirds, -ds, dsk. ģen. -žu, s.

1. Organisma asinsrites sistēmas centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību uztur asinsriti ķermenī. 

Sirds puksti. Sirds darbojas normāli. Sirds slimības.

2. pārn. Cilvēka psihes, rakstura, personības morālo un emocionālo īpašību kopums. 

Viņam nav sirds. Laba, atsaucīga sirds. Sirds siltums.

3. pārn. Galvenā, svarīgākā daļa (piem., kādā sistēmā, organizācijā). 

Galvaspilsēta ir valsts sirds. 

4. Priekšmets, veidojums, kam ir sirdveida forma.

Piparkūku sirds. 

5. Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.

Sirds dūzis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 996]


sirds, sirds, dsk. ģen. siržu, s.

1. Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.

Sirds ir mūsu galvenais orgāns, kura uzdevums ir apgādāt visus audus ar skābekli un barības vielām, kā arī aizvadīt no tiem pārstrādāto barības vielu atlikumus. Veselība 83, 1, 26.

Piedāvāt roku un sirdi – bildināt.

Strautiņš: Sniedziņa jaunkundze, es jums citu gandarījumu nespēju dot pret tik briesmīgu apvainojumu, kā šo .. liekuļu pulkā jums piedāvāt savu roku un sirdi .. Aspazija 3, 272.

Siržu lauzējs iron. – vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.

Visi runā, ka Artūrs dienās būšot īsts siržu lauzējs: kur ir tāda meita, kas spēj paiet viņam garām neatskatījusies un nenosarkusi? Lācis 15, 231.

// Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.

Roka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds. A. Grigulis 9, 132.

(Likt) roku uz sirds – būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).

„Sakiet man, bet pavisam vaļsirdīgi, roku uz sirds, – vai esat apmierināts ar darbu?” Luginska 1, 150.

2. Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.

Ai sirds! Te maiga tu, te rāma, Te nemierīga krūtīs tiec .. Krūklis 3, 21.

„Neko nevajag darīt tāpat vien. Darbs, sports un meitene vienmēr prasa visu sirdi.” Saulītis 12, 84.

3. Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.

.. Ēvalds atvadījās no pilsētas centra, no diviem mēnešiem, kas bija aizvadīti šeit, pašā Rīgas sirdī. Saulītis 12, 142.

// Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.

// Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).

„Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un .. tagad esat komandas sirds un kodols.” Līvs 3, 54.

4. Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.

Izlūguši no tēva pa piparkūku sirdij, Žaniņš, Dora un Ida .. noskrēja Lauces malā. Viese 2, 110.

5. Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sirds – sirds; sirds puksti – sirds sitīni; sirds cilvēks – dvēseleigs cylvāks
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


sixdsmìlêt kâ sixdi (demin. sixsniņu) (azuotê) ‘ļoti mīlēt (kādu); ļoti labi, sirsnīgi izturēties (pret kādu)’: mìl [bērnu] koâ sixdimìl mozu b¢rniņu koâ sixsniņu ozut¥.
Kâ akmèns nùo sixds; kâ àr dùci sixdî; kâ sluôgs uz sixds.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 205–206]


Sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.


Nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.


Ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.


Karsta sirds saka par dedzīgām, kvēlām jūtām; saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.


Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.


Mīksta sirds saka par iejūtīgu, labsirdīgu, arī jūtīgu cilvēku.


Cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.


Trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku.


Nelaba sirds nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū; nomākts, smags garastāvoklis.


No (visas) sirds sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti; dedzīgi, aizrautīgi.


Ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.


No sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.


Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.


Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.


Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.


Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).


Pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.


Sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.


Pārpilna sirds saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.


Iet caur sirdi izraisīt pārdzīvojumu, satraukumu.


Iet pie sirds sar. garšot. Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.


Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretī saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.


Sirds iekņudas (arī iekutas) saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.


Kutināt sirdi (arī pakrūti) izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu); izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).


Sirds dreb (arī trīc) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.


Sirds sāp saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.


Sirds smeldz saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.


(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).


Sirds izlec no krūtīm saka, ja sirds ļoti strauji pukst; saka, ja ir liels uztraukums.


Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.


Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.


Sirds vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas.


Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).


Grauzties sirdī nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.


(Ie)durt (arī (ie)durties) sirdī (arī kā nazim sirdī), arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.


Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.


(Sa)stindzināt sirdi izraisīt (ļoti lielas) bailes; padarīt (kādu) bezjūtīgu.


Nelabums apskrien ap sirdi sar. – saka, ja kļūst nelabi.


Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) sar. saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.


Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) ir (rodas) slikta pašsajūta.


Sirds ēdas sar. saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.


Iemesties (arī krist) sirdī izraisīties (par psihisku stāvokli).


Glabāt (savā) sirdī atcerēties, neaizmirst.


Ieslēgt sirdī iemīlēt.


Nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi).


Ielīst sirdī uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.


Likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).


Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).


Ar atklātu sirdi vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.


(Pa)rādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).


Pēc sirds patikas pēc vēlēšanās.


Sirdī iedegas spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).


Sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).


Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Izkratīt (savu) sirdiizstāstīt (kādam) visu, kas nomāc.


Ķeras pie sirdsaizskar, sāpina, apvaino.


Palaist sirdi ganībās sar. – atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1128–1138]


Medicīnāsirds, sirds ārsts jeb kardiologs, sirds išēmiskā slimība, sirdsklauves, sirds nepietiekamība, sirds slimības, sirds vārstuļi.
 

Ķīmijāsirds inde.
 

Botānikāsirds mātere, lauztā sirds.


VietvārdiSirdspļaviņa, pļava Baldones novadā.
 

Ergonīmi – Suņa sirds, mākslas galerija Rīgā.


sirds; pamatā ide. *erd-: ērd-, no kā zudumpakāpē *ŗd-ei ‘sirds’ > b. *širdī-, no kā *širdīs > la. arh. sirdis > sirds. Forma sirdis (vsk.) vēl sastopama 17. gs. rakstos, piem.: „iekš tavas sirdis” (Reiters 2 11).

No saknes stiepuma pakāpē b. *šērd-, no kā pr. seyr [sēr] (*sērd-) ‘sirds’. Pamatpakāpē *šerd-, no kā la. serde, lš. šerdẻ ‘t. p.’

Izteikts uzskats (Semerenji), ka ide. *erd– ir paplašinātās saknes *(s)kerd– ‘lēkt, lēkāt’ fon. variants. Tādā gadījumā sirds sākotnēji ‘lēcēja’.

Dem. sirsniņa < sirdsniņa (šī forma 17. gs., Adolphi 1 18). Adj. sirdīgs un sirsnīgs tagad ar atšķirīgu semantiku, bet senākajos rakstos arī sirdīgs ‘sirsnīgs’: „tik daudz no lielas, sirdīgas mīlestības darījis” (manc 4¹ 437). Adj. sirsnīgs < sirdsnīgs; sal.: „es tevi ieraugu [= ieredzu] un sirdsnīgi mīlā turu” (L Ārste 1 2).

Daudzi atv-i ar pārn. nozīmi un idiomātiski savienojumi ar vārdu sirds ir ļoti seni, ar atbilstību indoirāņu un anatoliešu valodās. Piem., la. sirdīties ‘dusmoties’ atbilst he. kartimmiįa– ‘t. p.’ (kard-/ kart– ‘sirds’), si. hŗņīté ‘dusmojas’ (hŗd– ‘sirds’). La. „(viņam ir) liela sirds”, t. i., ‘viņš ātri apvainojas, dusmojas’ sal. ar oset. styrzærdæ ‘pašpārliecināts, augstprātīgs’, burtiski ‘ar lielu sirdi’ (styr ‘liels’, zærdæ ‘sirds’).

Ar vārdu sirds ne vien latviešu valodā, bet arī citās ide. valodās izteiktas spēcīgas jūtas (mīlestība, līdzcietība, žēlsirdība, dusmas u. c.), rakstura īpašības (drosme) un senatnē pat vēders, kuņģis (sal. gr. kardíā ‘sirds, kuņģis’. Piemērs: „Siers un maize bagāta Tukšu sirdi spirdzina” (St 3 189). Sal.: „tukšā sirdī” – neēdis (St I 265). Sal arī: „iet pie sirds” (sar.) – garšo. G. F. Stenders rakstīja: „Gandrīz tāpat [kā ar vārdu prāts] ir ar vārdu sirds, kas gan īsteni nozīmē sirdi, bet tiek lietots arī, lai apzīmētu dabu, raksturu (v. Gemüt) un sirdsapziņu, dažkārt pat iekšējos orgānus bez atšķirības. Kad zemniekam sāp vēders, tad viņš tūlīt saka: „sirds sāp”” (St 2 224).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 184185]


angļu – heart

baltkrievu  сэрцe

franču  coeur

grieķu – καρδιά

igauņu – süda

ivritā – לב

krievu – сердце

latīņu – cor

lietuviešu  širdis

poļu – serce

somu – sydän

ukraiņu – серце

vācu – das Herz

zviedru  hjärta



Sirds pa muti ārā kāp.

 

Nevienam nevar sirdi redzēt. 
 

Sirds sit kā kalēja veseris. 
 

Sirds kurzemnieka gods. 
 

No kā sirds pilna, no tā mute runā. 
 

Mīksta sirds kā sievišķim.
 

sirds dūmoj, tū uz vaiga nanūslēpsi.


Sirds tā sāp kā vāts. 
 

Kādu sirdi krūtīs nesam, tādi vārdos, darbos esam.
 

Sirds un mute ne katrreiz saprotas.
 

Ko dari, to dari no sirds
 

Kam sirds ir tīra, tas nestrādā tumšus darbus.
 

Priecīga sirds dara vaigu priecīgu.
 

Sirds trīs kā apšu lapa, kā jēra ļipa.
 

Jo plašāka sirds, jo mazāk tanī siltuma.
 

Kad sirds runā, tad mute cieš klusu.
 

Priecīga sirds dara jauku vaigu.
 

Kam nav tīra sirds, tas neguļ mierīgi.
 

Vai tev sirds no kažoka ādas?
 

Uz sirds medus, apakš mēles ledus. 
 

Sirds grib, acis redz, bet dabūt nevar.
 

Ar sirdi vien visu.
 

Kur iesi, kur brauksi, turi sirdī dieviņu. 
 

Silta sirds, aukstas asinis – labi sader. 
 

Bezdievīga sirds ir nežēlīga. 
 

Sirds kā ledus. 


Nokauta lopa sirdij ir jānogriež gals un ausis, lai viņš nedzirdētu un nejustu, ka viņa gaļu ēd.
 

Vārot kāda dzīvnieka sirdi, vajag nogriezt tās galiņiem austiņas, lai nav bail un lai nepielīp kādas nelaimes.
 

Cūkas sirds gals jānogriež, lai ēdājs nebūtu dusmīgs. Tāpat jānogriež „sirds klapi”, lai sirds „neklapētu”.
 

Maziem bērniem nedrīkst ēst, tad tie esot cietsirdīgi.
 

Sirdspuķīšu novārījums jādzer pret sirdskaiti.



Nogriež galvu, izjem sirdi, kā pūš – runā. – Stabule. 
 

Balta māsiņa,

Sarkana sirsniņa. – Svece. 
 

Tieva, gara jumpraviņa,

Sirds sadeg dzīvojot. – Svece. 
 

Tieva, gara jumprava,

Uguns sirdī. – Šautene. 


Sāls kulīte apakš sliekšņa. – Sirds
 

Smilšu (v. pelnu) kulīte paslieksnē. – Sirds
 

Zelta ābols (v. graudiņš; poga; vadzis) paslieksnē. – Sirds krūtīs. 
 

Kalējs kaļ paklētī. – Sirds
 

Pulkstenis iet bez uzvilkšanas. – Sirds
 

Kas mīkstāks par pūpēdi un cietāks par akmeni? – Sirds



Puiša sirds un meitas sirds
Tā kā puķ’ un roze zied;
Vīra sirds un sievas sirds
Kā izsalcis briedis brēc.
[LD 5289-1]

 

Kālab man sirds sāpēja,
Kālab vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja sirdēstos,
Vaigi bāl asarās. [LD 3933-1]


Ne tas tiesa, ne tas bij,
Ka puišiem sirds drebēja;
Tā drebēja meitām sirds,
Kad tās puišus ieraudzīja. [LD 12109-0]


Līdz zemei lazdiņš zied
Dzeltaniem ziediņiem;
Līdz sirdij man mīlēja
Tautu meita zeltainīte. [LD 11269-0]

 

Māsiņ, tavu drošu sirdi,
Valkāt tautu gredzentiņu!
Manu sirdi, manu prātu,
Es iemestu ūdenī. [LD 6309-0]


Sveša māte man sacīja,
Es nevelku dzirnaviņas.
Velns lai tavu sirdi rāva,
Kā es rāvu dzirnaviņas! [LD 22578-1]

 

Jūs, ļautiņi, domājat,
Ka es dziedu lustes dēļ:
Dziedu laiku kavēdama,
Savu sirdi remdēdama. [LD 126-2]

 

Sasalusi upe tek,
Savizusi Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Neveikļam roku dot. [LD 15458-0]


Es, karā aiziedams (noiedams),
Sirdi slēdzu akmenī.
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Plīst akmens skanēdams. [LD 31995-0]


Kūru labu lielu guni,
Tur man labi sildīties;
Ņēmu labu drošu sirdi
Pret to meitu māmuliņu. [LD 14744-0]

Nāc, māsiņa, tu pie mani,
Es pie tevis nenogāju;
Es pie tevis nenogāju,
Cietu sirdi turēdama. [LD 17540-0]


Kāda pamāte tura savu pameitu it kā suni. Vienu dienu, pamātei maizi cepot, pameita lūdzas ēst. Bet šī tev dos maizi. Labāk aiztriec meitu mežā vilkaču būdiņā. Tēvam tai dienā gadījies mežā strādāt. Tas ierauga meitu vilkaču būdiņā un vakarā pārved mājā.

Tomēr no rīta, tēvam aizejot, niknajai pamātei tas pats ļaunais sirdī: tā triec atkal meitu mežā. Bet nu gadās meža malā vecs vīriņš. Pamāte solās vīriņam daudz ko maksāt, ja šis meitu nogalināšot.

Vīriņš apņemas. No rīta vecais vīriņš nokauj kaķīti, izņem sirsniņu un nones pamātei, par meitas sirdi rādīdams. Pamāte paņem sirdi, izkurina krāsni un nu ceps kā lielāko gardumu. Kad sirsniņa izcepusi, tad vecais vīriņš saka: „Sniedzies nu cepetim pakaļ, lai nesagruzd!”

Pamāte sniedzas, bet vecais vīriņš aizcērt krāsns durvis un pamet nikno pamāti ceplī.

No tā laika pameitai bij miers. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Atmaksa par labo sirdi

Reiz kādā tālā nomalē dzīvojis vecs, vecs kurpnieks. Viņa būdiņa atradusies liela meža malā. Vienā bargā ziemā vecā kurpnieka būdiņa bijusi ieputināta dziļā sniegā, un kurpniekam drīz vien sācis pietrūkt pārtikas. Lai gan viņš bijis vecs un nespēcīgs, tomēr viņš devies ceļā uz attālo ciemu pēc ēdiena. Iedams pa dziļo sniegu, vecītis ļoti noguris. Ceļā viņš saticis mazu meitenīti, kas nesusi vienu zābaku pāri. „Kur tu, meitiņ, nesīsi tos zābakus?” vecītis uzprasījis, apstādamies un atspiezdamies pret savu spieķīti. „Nesu pie kurpnieka,” atteikusi meitenīte. „Dos šu’, es jau tas esu,” ņemdams zābakus, kurpnieks sacījis. Meitenīte par to nevarēja vien nopriecāties, jo viņa arī bija ļoti piekususi. Vecītis, zābakus pārlicis pār pleciem un meitenīti pie rokas paņēmis, turpināja ceļu uz ciemu. Nonākot ciemā, viņi abi bijuši ļoti piekusuši, bet ciema ļaudis abus krietni pamielojuši un likuši, lai atpūšoties. Pēc kāda laika, kad nogurums bijis pārgājis, vecītis paņēmis vajadzīgo pārtiku un taisījies ceļā. Projām ejot, ciemnieki iedevuši kurpniekam vairāk pāru zābaku lāpīt. Viens zābaku pāris bijis ļoti saplīsis, bet arī tos vecītis paņēmis, nosacīdams: „Lai nu pats Dieviņš man palīdz šos salāpīt.” Atvadījies no ciema ļaudīm, vecais kurpnieks aizgājis atkal uz mājām un nonācis tur tikai vēlā vakarā. Lai gan viņš bijis ļoti nokusis, tomēr tas ķēries tūliņ pie darba un paņēmis vispirms vairāk saplīsušos zābakus. [..]

Otrā dienā kurpnieks aiznesis salāpītos zābakus uz ciemu. Ciemniekiem bijis liels brīnums, kā viņš tik ātri varējis salāpīt, bet par visu vairāk viņi priecājušies par skaistajiem diegiem, ar kuriem zābaki bija sašūti.

No tās reizes vecajam kurpniekam nav nekad trūcis ne darba, ne pārtikas. Par šo kurpnieku dabūjuši arī turīgāki ļaudis zināt, kas par darbu labi samaksājuši. Pēc kāda laika senākais nabaga kurpnieks bija piekrājis pilnu zeķes stilbu ar naudu, par ko vēlāk nopircis skaistu māju.

Reiz vēlā ziemas vakarā pie kurpnieka ienācis vecs, vecs vīriņš, kas lūdzis naktsmājas. Kurpnieks viņam arī atļāvis palikt pa nakti, bez tam vēl labi pamielojis. Pēc vakariņām vecītis teicis uz kurpnieku: „Es atnācu pēc sava kamoliņa, bet, tā kā tev ir laba sirds, tad es tev to atstāšu.” Pēc tiem vārdiem vecītis pazudis. Tagad kurpnieks kļuvis vēl bagātāks, bet nav tomēr atmetis tik ienesīgo kurpnieka amatu. 
[LTT 1991 : 362–363]



***


viss klusumā viz

vien tur lejā uz ezera

aiz apsnigušajiem dzīvžogiem

atbalsojas

vientuļa žibulētāja sirds [Brūveris 2006 : 13]


 

Izskaņa


[..]

Sirds, kur lai es tevi lieku?

Skūpstu to var atdot citam,

Lāses – tās var palaist ritam,

Tikai tevi mūžam sitam

Jutu dzīlē es bez mita.

Kaut man tikai mirkli ļautu

Tevi laist kā zelta šautru,

Sauli es sev kājā autu,

Visu bezgalību skautu.

Sirds, tu mana izkapts,

Tu man drosmi saplēs driskās,

Tu no nāves neļauj izkāpt.

Sirds.

Mana laime, mana moka,

Manu sapņu zelta sloka,

Zieds, ko mēness gaisma loka,

Iedoma, māns zila zelta,

Puta, man no jūras smelta,

Sārta plūme, pušu šķelta,

Sirds.

Velti mana mēle taujā,

Izkūst viss kā lāse saujā.

Tikai sirds sāk sāpi straujāk.

 

Sirds, kur lai es tevi lieku?

Draugi paņem manu prieku.

Nomods manu sapni liegu.

Aiziet ziemas vēji asie.

Cīrulim pēc saules prasiet.

Tikai es ar tevi sasiets.

 

Sasiets mezglā, ielikts lāsē.

Bezgalība zvaigznes kāsē

Debesīs kā milzu vāzē.

Zili, neredzami maisi.

 

Pasaules un tālie gaisi.

Zieds var nolūzt, zivs var aiziet,

Es no tevis, sirds, ne mirkli:

Tu man iedota par irkli,

Iedota par spožu dzirkli. [..] [Čaks II 1972 : 173–174]


Viņš daudz domāja par savu ķermeni, līdz sadzirdēja sirdi kā milzu motoru pulsējam asinsvados. Tad viņš laidās pussnaudā, un viņam likās, ka viņš ir būra sirds.

Tādos brīžos viņš nejuta apvainojumu un naidu pret būri. Viņš zināja, ka neviena radība nevar dzīvot bez sirds. Arī būrim bija vajadzīga sava sirds, un būris gādāja, lai sirds būtu. Sirds pukstēja, sāpēja, priecājās, sirds uzvedās sirdīgi. Sirds dunēja uz betona grīdas starp stieņiem, būra lielā, cilvēciskā sirds. [Bels 1988 : 336]

 

Cik niecīga šī Cilvēks ar šķīstu sirdi… Vai tāds ir pavisam pasaulē atrodams? Tas, kuru lielais ļaužu pulks izsmej un nievā, tas ir tas, kuram šķīsta sirds. [Poruks 1984 : 179]


Prologs

Es sīku meldiņu jums atnesu :

„Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!”

Un senas atmiņas, un senas ainas;

Nu ņemat tās kā līdzības un zīmes,

Kā laika mirkļus, ko būs minēt jums: –

 

Jūs mīļo bārenīti redzēsat,

Kas sevī nes to dārgāko, kas ļaudīs:

To smalko skaistumu un kautrību,

Kas cilvēcības zieds un ļaužu laime,

To bārenīte slavēja visaugstāk –

Bet viņa ilgojās dot savu sirdi.

Iet bārenīti iegūt tautas dēls –

Kas nāk pār Daugavu ar baltām putām,

Tas jaunais gaišums, kas pirms saules spīd,

No kura kautrā Austra bālst un zūd,

Tas jaunās zemes spēks, kas ceļas augšā

Un visu pasauli iet apkārt gāzt,

Bet līdzi sagāž to, pēc kā tā dzinās,

To smalko skaistumu un savu laimi.

Bet tautas dēls ceļ izdzisušo rokās,

Nes citā apvārsnī, kur top tā brīva,

Kur pats top skaists un smalks, ved lēnā varā

Uz jaunu būtni tautu cilvēcībā. [Rainis 1980 : 310]



Brīvības uguns – lielākais sirds dārgums

Savā apsveikumā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 21. gadadienā S. Āboltiņa aicināja valsts iedzīvotājus brīvības uguni sargāt kā lielāko sirds dārgumu.

„Mūsu dzimtene ir nenovērtējams dārgums, kas jāglabā mūsu sirdīs. Šo dārgumu mēs nespētu atgūt bez stipras ticības un nelokāmas pārliecības par savu un mums tuvo cilvēku nākotni – par mūsu Latvijas nākotni. Tā bija mūsu tautas stingrā un neatgriezeniskā apņēmība uzcelt jaunu un labāku nākotni saviem bērniem un mazbērniem,” uzsvēra S. Āboltiņa.

Savā uzrunā viņa akcentēja, ka šodien mūsu uzdevums ir nodot šo dārgumu nākamajām paaudzēm, nodot sirds uguni mūsu bērniem, lai viņi ar visu spēku un sirdi uzticētos brīvības dziļajai vērtībai. 
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]


Sirds jūtu, garīgās apskaidrības, patiesības un saprātīguma simboliska rašanās vieta, cilvēka būtības simbols. Daudzās reliģijās sirds ir patiesības un sirdsapziņas simbols.



Lilija Dinere Eņģeļa sirds.

 

Madara Gulbis Sirds stiprinājums.


Autore M. Purviņa.


Dārzs un arhitektūra

Likteņdārza, kas atrodas Koknesē, veidola īstenotājs ir Japānas ainavu arhitekts Sunmio Masuno. Dārzs tiek radīts kā koru svītas metafora, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām. Daļas tiek iedalītas trīs zonās. Katra zona ir saistīta ar savu laiku un telpu, un tās kopumā simbolizē bezgalību.

Pirmā zona saucas „Piemiņas zona” un ir vērsta uz pagātni. To veido prelūdija „Miers” jeb „Mežs sirds šķīstībai” – vieta, no kuras sākas apmeklētāja ceļojums pa dārzu. Tas ir attīrīšanās, šķīstīšanās un nomierināšanās ceļš. 
[Sagatavots pēc: http://www.liktendarzs.lv/]

 

Vissvētākās Jēzus Sirds katoļu katedrāle Rēzeknē. 
[http://www.latvia.travel/]



TV raidījums „Ķepa uz sirds

Kopš 2011. gada janvāra LTV1 ik nedēļu translē raidījumu „Ķepa uz sirds”. Tas ir informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Raidījums stāsta gan par dzīvniekiem, kam ir savas mājas, gan tiem, kas tās meklē.
[Sagatavots pēc: http://kepauzsirds.lv/]


Dziesma Muļķe sirds. Leona Brieža vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Žoržs Siksna.
 

Dziesma Meitene no sirds. Grupas „Dzelzs vilks” vārdi un mūzika.
 

Dziesma Sirds sadeg neparasti. Mārtiņa Freimaņa vārdi, Laura Reinika mūzika, izpilda Lauris Reiniks.
 

Dziesma Riekstkoka sirds. Mārtiņa Freimaņa vārdi, Haralda Drekslera mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.
 

Dziesma Kad tevis nav klāt. Arņa Medņa vārdi un mūzika, izpilda Chilli un Liepājas koris.
 

Dziesma Sirds ir kā tilts. Mārtiņa Freimaņa vārdi, Valtera Frīdenberga mūzika, izpilda grupa „Putnu balle”.


 Sportistiem ir lielāka sirds

Francijas Centre Hospitalier Universitaire de Rennes mediķi izpētījuši velosportistu sirdis un apgalvo, ka tās ir no 20 līdz 40 % lielākas nekā citiem, informē CNN. Šāda izmēru atšķirība izskaidrojama ar augstas intensitātes biežiem treniņiem, kas paplašina sportistu sirds izmēru. Zinātnieki novērojuši to, ka arī citiem sportistiem bieži ir lielāka sirds. Treniņu dēļ sirds sieniņas izplešas un spēj savaldīt pieaugošo asinsspiedienu, lielāka sirds nodrošina arī lielāku skābekļa apgādi organismā.
[http://www.diena.lv/]

 

Kā uzlabot sirds veselību

Pārtraucot smēķēšanu, veselības ieguvums cilvēkiem ar sirds slimībām ir liels – pat pēc pirmās nesmēķētās dienas sirdslēkmes rašanās iespējamība samazinās. Vienu gadu pēc smēķēšanas atmešanas sirds koronārās slimības attīstības risks samazinās uz pusi, salīdzinot ar tiem, kas turpina smēķēt, bet pēc 15 gadu nesmēķēšanas koronārās slimības risks ir tāds pats kā cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēks smēķē, kāds ir viņa veselības stāvoklis, kāds ir smēķētāja vecums, smēķēšanas pārtraukšana samazina smēķēšanas radīto risku.
[http://nosmoking.times.lv/]

 

Izrāde „Suņa sirds”

Dailes teātra izrāde – ekstraverta komēdija 2 daļās „Suņa sirds”, kuras pamatā ir Mihaila Bulgakova tāda paša nosaukuma darbs. Režisore Laura Groza. Pirmizrāde 2008. gadā.

No brīža, kad cerībā uzlabot cilvēku sugu pasaules mēroga zinātnes spīdeklis profesors Filips Filipovičs Preobraženskis un viņa uzticamais palīgs doktors Bormentāls veic eksperimentālo operāciju, pārstādot tiesātā alkoholiķa orgānus pieklīdušam sunim Šarikam, aristokrātiskajā Maskavas dzīvoklī dzīve sagriežas ar kājām gaisā. Cilvēciskotais tips laka kurpēs nekaunīgi lamājas, dzenā kaķus un katru dienu iet uz cirku, turklāt vēl biedrojas ar šaubīgiem tipiem, kas aizstāv darbaļaužu intereses. Grūti pārvērst par cilvēku būtni, kas paradusi skraidīt pa izgāztuvēm un gulēt pavārtēs. Nekad nevar zināt, kas var iznākt no tāda Šarikova. Taču nav ko aprunāt suņus. Visšausmīgākais ir tas, ka Šarikovam ir nevis suņa, bet gan cilvēka sirds. Arvien ir vērts uzmanīties – kas zina, kas slēpjas klaiņojošu suņu smadzenēs.
[Sagatavots pēc: http://www.dailesteatris.lv/]

 

Sirds uzbūve

Sirds (cor) asinsrites sistēmas centrālais orgāns, kas dzen asinis pa lielo un mazo asinsrites loku. Sirds atrodas krūškurvī virs diafragmas, 2/3 pa kreisi, bet 1/3 pa labi no ķermeņa viduslīnijas.

Sirdij ir konusa forma. Tās pamatne vērsta uz augšu un mugurpusi. Sirds galotne vērsta uz priekšpusi un uz leju. Sirds priekšējā virsma atrodas aiz krūšu kaula un ribām, apakšējā virsma pieguļ diafragmai, bet mugurējā vērsta pret mugurkaulu un barības vadu. No sāniem sirdij pieguļ plaušas.

Sirds garums ir 12–13 cm, platums 9–10,5 cm, biezums 7–8 cm, tās masa vīriešiem vidēji 300 g, bet sievietēm ap 250 g. Nepārtraukta starpsiena sirdi sadala 2 daļās — labajā un kreisajā. Pa labo plūst venozas, pa kreiso – arteriālas asinis. Katrai sirds pusei ir savs priekškambaris un kambaris. Tādējādi sirdij ir 4 dobumi: 2 priekškambari pie pamatnes un 2 kambari – tuvāk galotnei.

Sirds labajā priekškambarī pa augšējo un apakšējo dobo vēnu ieplūst venozās asinis no lielā asinsrites loka, bet kreisajā priekškambarī pa plaušu vēnām – arteriālās asinis no plaušām.

Katru priekškambari ar attiecīgo kambari savieno atvere, pa kuru asinis nokļūst kambarī. Pie atveres labajā kambarī atrodas trīsviru vārstulis, bet kreisajā – divviru vārstulis.

No labā kambara, tam saraujoties, asinis pa plaušu stumbra atveri nonāk plaušu stumbrā, bet no kreisā kambara – pa aortas atveri aortā. Abām šīm atverēm ir vārstuļi. Kambariem saraujoties, šie vārstuļi atveras, bet atslābstot aizveras un neļauj asinīm plūst atpakaļ sirdī. Ja kāds patoloģisks process bojā sirds vārstuļus, asinis nevar normāli plūst cauri sirdij un rodas smagi traucējumi visā asinsrites sistēmā.

Sirds sienai ir 3 kārtas: iekšējā – endokards, vidējā – miokards, ārējā – epikards.

Endokards izklāj visus sirds dobumus no iekšpuses un pārklāj papillāros muskuļus un cīpslainās stīgas. Miokardu (muskuļkārtu) veido sirds šķērssvītru muskulatūra. Tā biezums visās sirds daļās nav vienāds. Visbiezākā muskuļkārta ir kreisajā kambarī (10–15 mm), jo tas veic vislielāko darbu – dzen asinis pa lielo asinsrites loku. Divreiz plānāka tā ir labajā kambarī (5–8 mm), kas dzen asinis tikai pa mazo asinsrites loku. Priekškambaros, no kuriem asinis plūst tikai uz kambariem, miokarda biezums ir 2–3 mm.

Epikards sedz sirds ārējo virsmu un vienlaikus ir sirds somiņas viscerālā lapa. Pati sirds somiņa veido noslēgtu maisu ap sirdi. Tai ir 2 kārtas – ārējā, kas saaug ar apkārtējiem orgāniem (pleiru, diafragmu), un iekšējā, kas sadalās parietālajā un viscerālajā lapā. Parietālā lapa saaug ar somiņas ārējo kārtu, bet viscerālā lapa veido epikardu. Starp abām lapām atrodas neliels spraugveida dobums ar serozu šķidrumu, kas novērš berzi starp sirds virsmu un somiņu.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 454–455]

 

Sirds mātere

Sirds mātere (Leonurus cardiaca) ir daudzgadīgs, liels (garums 30–120 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ir stāvs, zarains, kails (dažreiz apmatoti tikai mezgli un šķautnes). Lapas olveidīgi trīsstūrainas (garums 4–9 cm, platums 2–5 cm), parasti daivainas vai šķeltas, uz stublāja un zariem krusteniski pretējas. Lapas ar kātu, plātnes mala lielrantaina. Ziedi blīvos pušķos lapu žāklēs stublāja un zaru augšdaļā.

Mātere palīdz sirdij darboties ritmiski. Var lietot sirds neirožu, stresa situācijās un paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Māteres aktīvās vielas palēnina sirds ritmu, pastiprina sirds muskuļa saraušanās spēju un pazemina arteriālo asinsspiedienu. Māteres preparātus (rūpnieciski ražotu tinktūru vai svaigu auga sulu) nedrīkst lietot, ja ir pazemināts asinsspiediens vai palēnināta sirdsdarbība.
[Sagatavots pēc: http://www.ros.lv/]