Tradicionālā transkripcija

[siẽrs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[…..]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[iẽ] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[r] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



sier-sakne, vārda celms

-sgalotne




sier+meistar-s

sier+āb-ol-iņ-š

sier+maiz-e

sier+rūp-niek-s

sier+rūp-niec-īb-a

jāņ-u+sier-s




sierspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

 sier-s

 sier-i

Ģ.

 sier-a

 sier-u

D.

 sier-am

 sier-iem

A.

 sier-u

 sier-us

I.

 ar sier-u

 ar sier-iem

L.

 sier-ā

 sier-os

V.

 sier!

 sier-i!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSiers tika izmantots dažādos godos un svētkos.

2) izteicēja daļa – Tas dzeltenais ritulis ir siers.

3) galvenais loceklisJāņu siers.

4) papildinātājs – Laukos sieru parasti gatavo no biezpiena.

5) vietas apstāklisSierā ir daudz vērtīgu uzturvielu.

 6) apzīmētājsSiera gatavošanā dažādos novados vērojamas atšķirības.



siera cepumi, siera desa, siera gabals, siera garša, siera gatavošana, siera klucis, siera kūka, siera meistars, siera plate, siera ražošana, siera ritulis, siera salāti, siera sējēja, siera torte, siera veikals, siera viducis, siera zupa, aitas siers, aknu siers, Bauskas siers, biezpiena siers, Čedaras siers, galvas siers, Glosteras siers, Holandes siers, Jāņu siers, kazas siers, Krievijas siers, ķimeņu siers, Latvijas siers, mājas siers, Parmas siers, Rokforas siers, saldpiena siers, skābpiena siers, svētku siers, Valmieras siers, zaļais siers, baltais siers, dzeltens siers, cietais siers, liess siers, mīkstais siers, puscietais siers, sāļais siers, trekns siers, baudīt sieru, cepts siers, gatavināt sieru, gatavot sieru, kaltētais siers, kausētais siers, kult sieru, pirkt sieru, ražot sieru, sālītais siers, siet sieru, sietais siers, taisīt sieru



siers, v.

No sarecināta piena vai biezpiena gatavots pārtikas produkts puscietas vai cietas masas veidā.

Siera ražošana. Siera ritenis. Ķimeņu siers. Jāņu siers. Uzgriezt sieru uz maizes.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 989]

 

siers, v. lietv.

Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.

Cietais siers. Puscietais siers. Mīkstais siers. Kausētais siers. Ķimeņu siers. Siera ritulis. Nopirkt puskilogramu siera.

Siera desa – kausēta siera izstrādājums desai raksturīgā garenā formā.

Siet sieru – gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.

// ģen.: īp. nozīmē. Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu. Siera cepumi. Siera salāti. Siera zupa. Siera kūka.

 

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv]


siers, -a, v.

Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.

Saldpiena siers. Skābpiena siers. Kausētais siers. Ciets siers. Pusciets siers. Mīksts siers. Trekns siers. Liess siers. Gatavināt sieru. Latvijas siers. Holandes siers. Krievijas siers. Valmieras siers. Zaļais siers. Siera ritulis.

Ķimeņu siers – jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.

Pelējumu siers – ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.

Siera desa – īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.

Siera raugs – ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.

Siet sieru – gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.

Kazu siers (arī sieriņš) – parastais plikstiņš.

Biezpiens un siers ir ļoti labi bioloģiski vērtīgu olbaltumvielu, kalcija un fosfora avoti. Skulme 2, 23.

Siers visā pasaulē tiek uzskatīts par garšīgu un barojošu produktu, jo satur gandrīz visas dzīvībai nepieciešamās vielas. Lauku Dzīve 77, 12, 38.

Ietaukotā veidnē pilda makaronus, gabaliņos sagrieztu šķiņķi, sieru. Kļaviņa 1, 266.

sal. Un mēness veļas apaļš Kā sātīgs Jāņu siers. Avotiņa 1, 55.

„.. mani māmuļa mājās sauc. Jau svētku vakaram ķimeņu siers sienams!” Kaldupe 8, 49.

// ģen.: siera, adj. nozīmē Tāds, kas ir pagatavots no siera, ar siera piedevu.

Siera salāti. Siera maizīte. Siera radziņi. Siera cepumi.

Siera sviestam patīkama garša un aromāts. Ēd. gatavošana, 145.

Jura māte paņēma siera standziņu, bet, ne kumosu nenokodusi, nolika uz šķīvīša. Kļava 2, 81.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


I siẽrs,

1) der Käse:
sieru siet, einen Käse machen (nämlich den, wobei die Masse in ein Tuch gebunden wird) U., Mag. XIII, 3; 67; sierus taisīt, Knappkäse machen Mag. XIII, 3, 67. pienu silda, sieru sēja (Var.: dara ) BW. 32308. dzīvuot kâ siers pienā, in Reichtum und Freuden leben: kalps palika par bagātu vīru un dzīvuoja kâ siers pienā Pas. IV, 183 (aus Makašē̦ni);

2) Gallerte, Sülzfleisch
Nitau, Mahlup; galvas siers, Kopfkäse;

3) skudru siers (acc. sieri Etn. II, 55) “?”: pret visādām slimībām arī de̦ruot skudru pūļuos atruodamais skudru siers Etn. IV, 118;

4) sieri, der essbare Teil (die Köpchen) von Spargeln:
sparģeļu kāpuosti duod lietuojamās galviņas jeb “sierus” tikai uotrā gadā Konv. 2 3967;

5)̦rza siers (sieriņi), Prügel (euphemistisch):
vai tad . . . pirmā reize peŗama vai? diezgan viņš ir tā bē̦rza siera ēdis Latv. tagad ar “bē̦rza sieriņiem” pamieluo tik tādus . . . gājējus Etn. III, 172;

6) kaķu sieri, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.)
RKr. II, 74; kazu sieriņš, capsella bursa pastoris Mönch. Dobl. n. RKr. III, 69. Wohl Umbildung eines *sūr(i)s (vgl. li. súris, slav. syrъ dass.) nach sìet, vgl. die häufige Verbindung sieru siet. Entlehnung aus poln. sér ist schon wegen liv. søira, für das nur das Le. resp. das Kurische die Quelle sein kann, ganz unwahrscheinlich.
[ME III : 859]

 

II siers


(?) od. siera (?) kubuls,
ein Stellbottich
Ranzen n. Mag. IV, 2, 143.

[ME III : 860]

 

I sìẽrs
1): Jāņa sierus darināja BW. 32661 var. man sieriņi, man riekstiņi 20849;
6): kazu siẽri Ahs., malva rotundifolia.
[EH II : 495]


siers subst. kul. sīrs; Jāņu siers (ķimeņu siers) – Juoņa sīrs (čymynu sīrs); siet sieru – sīt sīru

[Sagatavots pēc: www.vuordineica.lv/]


siẽrs subst. siẽrs, -a, -am, -u, dsk. ģen. -u, demin. siẽrĩc, siẽrĩna.

Jãņudìenas siẽru taĩsija a ķiminìm. bìezuõpiẽnu samaĩsija a skâbu piẽnu, piẽlêja saldu ùn ta si`dija. [pēc tam] lìek puôdĩnã, ta lìek sviêkstu ùn krèimu, ùn uõlas, ķiminus ùn sàli. siẽru sẽja, lika drẽbẽ ìekšã, tâdâ plânã linu drẽbẽ ùn ta lika sluôgus vìrsũ, ta tâdas smukas apaļas ripas istaĩsija, tã bi tã siẽra sìešana.

[Sagatavots pēc: Kagaine 1983 : 343]

 

sìers s. – śƒrs. nu cukys go`vys tàiśìe śìru. cukys go`vu izvaxt lab́i  ḿeîkstu, tot sagrîš smo`ìm gaba`ìm. sab́èr  sagrîstu śìra ku`iê. `ìk zàm akḿiņa i nùśīš, i iÍît go`vys śƒrs.

oknu śìru tàiśìe tuô∙pať kuô i oknu dasys. oknys i ga`iś tukluḿeņu samola, ìłyka gaxžv́ìlu, nùsîÓä kuô śìru, i izgùo oknu śƒrs.

[Sagatavots pēc: Reķēna 1998b : 391]


Bērza siers pēriens.

[ME III : 859]

 

Maize kā viens sierssaka par labi izceptu maizi.

 

(Sa)spiest sierācieši satuvināt citu pie cita.

 

Dzīvot kā sieram pienā – saka par labu dzīvi.

[Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 394]


Pārtikas rūpniecībāaitas piena siers, aklais siers, apaļsiers, Bauskas siers, bezacu siers, cietais siers, Čedaras siers, Ementāles siers, Glosteras siers, govs piena siers, Holandes siers, kausētais siers, kazas piena siers, konservēts siers, Krievijas siers,  Latvijas siers, mīkstais siers, negatavs siers, nenogatavināts siers, nogatavināts siers, Parmas siers, pienskābais siers, pusmīkstais siers, rata siers, Rokforas siers, skābpiena siers, sūkalu siers, zilais siers.

„Pārtikas rūpniecības terminu vārdnīcā” (1998) ir minēts ap 40 siera nosaukumu. 


Vietvārdi Siers, kalns Aknīstē; Sieru muiža Vecsvirlaukā; Sierene, pļava Blīdenē; Sieriņi, mājas Dignājā; Sierūži, mājas Dolē.

Ergonīmi – Preiļu siers, akciju sabiedrība; Siera nams, akciju sabiedrība, SierŠtelle, siera ražotne un veikals; Siera klubs, biedrība.


siers, mantots vārds; lš. sūris, pr. suris [sūris], sur [sūr], kr., bkr. сыр, ukr. сир, bulg. сúрене, č. sýr, p. ser, ssk. sýra ‘rūgušpiens’. Vārds ir tās pašas cilmes kā sūrs (sāļi vai skābi rūgts), atvasināts no šī īpašības vārda.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 177]


angļu – cheese

baltkrievu – сыр

franču – fromage

igauņu – juust

krievu – сыр

latīņu – caseus

lietuviešu – sūris

lībiešu – sõir

poļu – ser

somu – juusto

spāņu – queso

vācu – der Käse

ukraiņu – сир

zviedru – ost



 

Jāņu vakaram saimniece papilnam pagādā sieru un plāciņu un saimniekam jārūpējas par dzeramo. Kad dienas darbi beigti, liels un mazs, vecs un jauns,
visi steidzas plūkt Jāņa zāles.

 

Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst, lai govīm svētība pieliptu.

 

Ja Jāņa dienā saimniece neizsien sieru, tad viņas govis piemeklēs kāda slimība.
Meita var puisi ieēdināt, ja viņa Jāņa dienas naktī kreisā padusē sasautē sieru un to iedod uzcerētam puišam. 



Stīvēts, drīvēts, divreiz vārīts. – Siers.

 

Balta radze linaitā. – Siers, iesiets linu drānā.

 

Kreklos dzimis,

Bez krekliem staigā. – Siers.



Visi gaida Jāņu dienas,

Gani gaida, govis gaida;

Ganiem siers, ganiem piens,

Govīm bērza vainadziņi. [LD 32347-3]

Puiši man sieru prasa,

Kur bij man sieru ņemt?

Prasat, puiši, sievām sieru,

Tās māceja sieru siet. [LD 19396-0]

 

Sieru, sieru, Jāņa māte,

Tev bij govis laidarā;

Ja tu sieru man nedosi,

Ņemšu vienu raibuļiņu. [LD 32805-0]

 

Kura māte sieru deva,

Tai aug slaiki teleniņi;

Kura sieru man nedeva,

Lai aug sīki, sakrupuši. [LD 32782-0]

 

Sola man dēlu māte,

Sola sieru, sola dēlu.

Sieru ņēmu, to apēdu,

Kur lai tavu dēlu lieku? [LD 14665-0]

 

Ai, mīļā Māršaviņa,

Svētī manas raibaliņas,

Dodi pienu, dodi sieru,

Dodi labu ganu zemi. [LD 29160-0]

 

Jānišam skaista sieva

Par visām sieviņām;

Sieru ēda, pienu dzēra,

Suliņās mazgajās. [LD 33000-0]

 

Jāņa māte sieru sēja

Deviņiem(i) stūrišiem;

Šim stūritis, tam stūritis,

Man pašam viducitis. [LD 32314-0]

 

 

Puiši, zirgus barodami,

Buļļam sienu pametiet;

Bullits deva baltu putru,

Mīksta siera gabaliņu. [LD 28953]

 

Man ari, man ari

Močota siera!

Kad mani mičos,

Es ari došu! [LD 24832]

 

Mareit i Mareit,

Mičuotuo sīra!

Kod mani mičuos,

As tev i dūšu! [LFK 2040, 1509]


Latviešu zemnieku saimniecībās, pēc etnogrāfu pētījumiem, līdz pat 20. gs. sākumam sieru lielākoties gatavoja no biezpiena, proti, t. s. skābpiena sieru. Ir taisīts divu veidu siers: mīkstais sildītais jeb t. s. Jāņu siers un cietais presētais. Mīkstais sildītais siers bija galvenais siera veids Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, bet presētais siers 19. gs. un 20. gs. gatavots Latvijas austrumdaļā – Sēlijā un Latgalē, kā arī Lietuvas pierobežā.

 

Siera gatavošanā dažādos novados, nereti pat vienā apvidū, vērojamas atšķirības, piemēram, izejproduktu – biezpiena, piena – daudzuma attiecību izvēlē, taisīšanas paņēmienos, kas pamatvilcienos atšķīrās ar piedevu – sviesta, krējuma, olu, sāls, ķimeņu – izvēli un to pievienošanas veidu.

 

Kopš 16. gs. dokumentos minēts arī trešā veida siers – noturētais siers. Tas gatavots no biezpiena, pievienojot sāli, piparus u. c. garšvielas, nelielu, 8­–10 cm konusu formā. Sākotnēji knapsieriņi taisīti Baltijas muižās, kur to kaltēšanai tika celti īpaši namiņi. Zemnieku saimniecībās šim nolūkam vietām izmantoti nelieli skapīši resp. kastītes ar caurumiņiem sānos. Knapsieriņus varēja ēst svaigā veidā tūlīt pēc izveidošanas, bet parasti tos ēda nogatavinātus un sažuvušus.

 

Saldpiena jeb fermentētais siers latviešu uzturā ir parādījies vēlu.

 

tautasdziesmas, tā tautas ticējumi, paražas atklāj siera rituālo nozīmi – tas gatavots visu lielāko cilvēka mūža godu, darba un gadskārtu svētku mielastiem ar nolūku sekmēt auglību un ražību.

 

[Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 339] 



Man patīk caurumi sierā.

Šai siera caurumu mierā,

Ielenkts no masas lielās,

Es stāvu tukšs un bez vielas.

 

Es eju te savā mierā.

Man nav ne grūti, ne šauri.

Pa burbuļu ceļu sierā

Es eju sieram cauri.

 

[Ziedonis 1988 : 152]


Tāpat kā Jāņu apaļais un dzeltenais siers ir vasaras saules zīme, Lieldienu šūpoles ir lielo dabas šūpoļu atgādinājums, kurās, ziemai beidzoties, šūpojas visa radība. Saule neredzami iekustina šīs šūpoles – un ūdeņi laistās šūpodamies savos krastos, šūpojas putnu ligzdas koku zaros, biržu un mežu robainās galotnes un dziesmas, kas skan tām pāri. [Virza 1989 : 60]

 

Dzeltenus kā rudens saule viņa nesa uz klēti baltos dvieļos ietītus apaļos Jāņu sierus, sviesta pilnās bļodiņas un cieti nožāvētus šķiņķus. Lieli ozola zari klētī jau iepriekš bij novietoti, un pāri gultu baltajiem pagalvjiem tie plēta savas robainās lapas, kas, pašas tumši zaļas, pilnīgi sakusa ar klēts krēslu, un tikai no svaiguma, ko tās izdvašoja, varēja manīt, ka tās tur dzīvo. [Virza 1989 : 89]


ANTONIJA (uz vienu otru norādīdama).

Namiņā iesi,

Sieru tur siesi!

Plācenim malku skaldīsi tu!

Tev piekrīt trauki!

Istabu slauki!

Šodien pa ķēķi valdīsi tu! [Blaumanis 1997 : 11]

 

KĀRLĒNS. Došu tam pusi no sava siera, kas man šovakar tādu vainagu uzliks galvā!

 

IEVIŅA. Ēd vien pats! Nez kur es to sieru lai grūžu! Man jau tak tēvs un māte no savas daļas arī dos!

 

KĀRLĒNS. Nu tad nopirkšu bambamkas… [Blaumanis 1997 : 70]



Kādēļ siers ir apaļš?


Siera ritulim vienmēr ir bijusi īpaša vieta kultūrā – cilvēki to attēlojuši mākslas darbos, piedalās siera ripināšanas sacensībās un ikdienā mēdz tēlaini salīdzināt mēnesi ar siera ripuli. Izrādās – siers nav apaļš tikai skata pēc. Tā forma lielā mērā nosaka kvalitāti, garšu, sieram raksturīgo caurumu veidošanos un lietojumu receptēs. Trikātas siermeistars Renārs Tumens atklāj, kādēļ siers ir apaļš.

 

„Apaļie sieri nogatavojas vienmērīgāk, līdz ar to garša ir niansētāka,” saka R. Tumens. „Rituļa siers pat smaržo citādi. Garša ir tik izteiksmīga, ka nav nepieciešams pievienot papildu garšvielas. Tāpēc tas ir īpaši piemērots uzkodām un salātiem. Rituļu sieru garšas un smaržas ziņā varētu dēvēt par sieru karali!”

 

Sieram tipiskās garšas, smaržas un vizuālās īpašības piešķir pienam pievienotie fermenti un baktēriju ieraugi. Tieši baktērijas nosaka, kāds acojums jeb caurumi nogatavināšanās procesā veidosies. Ir pierādīts, ka tās pārvietojas daudz vienmērīgāk pa apli. Spilgts piemērs ir Šveices tipa sieri ar izteikti lieliem un skaistiem caurumiem. Ritulī acojums ir daudz vienmērīgāks, savukārt četrstūra formā acojums malās ir pavisam niecīgs vai vispār nav novērojams.

 

Veikalos manāmi apaļas formas sieri ar pārklājumu dažādās krāsās: sarkanā, koši dzeltenā, melnā un pat zilā. Pirms nogatavināšanas tiem uzklāj dabīgu pārklājumu, kas pilda vairākas nozīmīgas funkcijas nogatavināšanās procesā (no diviem līdz pat astoņiem un vairāk mēnešiem). Tas produktu pasargā no apkārtējā vidē esošajām nelabvēlīgajām baktērijām, pelējuma un kontrolē vienmērīgus nogatavināšanās procesus, vienlaikus ļauj sieram elpot un aizkavē pārlieku ātru izžūšanu. Dabīgais pārklājums ļauj rituļos attīstīties unikālajām garšas, smaržas un vizuālajām īpašībām, kas ir daudz spilgtākas nekā sieram četrstūra formā.

 

Četrstūra jeb blokveida siers veikalu plauktos visbiežāk ir ievakuumētos plastmasas maisiņos. Arī nogatavināšanās laikā tie ievakuumēti speciāli ražotos gatavināšanās maisos, kas simulē dabīgā siera pārklājuma funkcijas. Attīstoties rūpnieciskajai siera ražošanai, šādu nogatavināšanās tehnoloģiju izmanto liela daļa siera ražotāju. „Tomēr īsts gardēdis spēj sajust garšas atšķirības starp bloka un tradicionālo rituļa sieru ar dabīgo pārklājumu,” uzsver siermeistars.

 

Vēsturiski siera gatavošana bija fiziski smags darbs. Arī mūsdienās rituļa svars var svārstīties no septiņiem līdz pat 40 kg atkarībā no siera šķirnes. Pirms modernu ražošanas iekārtu ieviešanas cilvēki praktisku apsvērumu dēļ izlēmuši – apaļas formas sieru pārvietot ir daudz vienkāršāk veļot. Tradīcija joprojām saglabājusies vairākās valstīs. Lielbritānijā ik gadu notiek siera velšanas festivāls, kur dalībnieki no visas pasaules tiekas, lai sacenstos, kura ritulis no kalna noripos visātrāk.

 

[Sagatavots pēc: http://piegalda.lv/hints/kadel-siers-ir-apals/]


Apaļais Jāņu siers simbolizē sauli un visu pasauli – laužot to pa gabalam, katrs paņems sev daļu saules spēka. Turklāt seni ticējumi liecina, ka sieram piedēvētas arī maģiskas spējas – siera ēšana gan nodrošinājusi dēla piedzimšanu, gan mīļotā vīrieša piesaistīšanu.


Valodniecībā siera plašākais apraksts sniegts Brigitas Bušmanes monogrāfijā „Piena vārdi” (2007). Tajā raksturoti vairāk nekā 60 siera nosaukumu, kas sastopami latviešu valodas izloksnēs, kā arī sniegts to variantu skaidrojums. Siera nosaukumi darināti pēc dažādām pazīmēm – pēc izejprodukta, gatavošanas veida, lietojuma       u. c.: aitas siers, aizlejam(ais) siers, atlejamsiers, aizlīmsiers, alus siers, apceptais (cepts) siers, ātrais siers, bada siers, baltais siers, biezpiena siers, kaltētais biezpiena siers, cietais siers, drānu siers, drēbes siers, dzeltenais siers, gov(j)u siers, guldāmais (guldītais) siers, Jāņu siers, kaltētais siers, kartupeļu siers, kazas siers, klapētais siers, knapsieriņš, knipsiņš, krējuma siers, krievīns, kūmu siers, kundziņš, kūpināt(ai)s siers, ķimeņu siers, lakatu siers, laulāt(ais) siers, maganu siers, mājas siers, mazais sieriņš, mičots siers, mīkst(ai)s siers, nabagsiers, Olendža (: Holandes) siers, prastais siers, pūdētais siers, puoļu siers, raib(ais) siers, riteņsiers, ruciņš, saldana piena siers, sālītais siers, sausais siers, sietais siers, sīkstais siers, sirnieks, sistais sieriņš, spundīte, stražņiks, stūraiņais siers, sūrais siers, svētku siers, šķīsts siers, tāraga siers, taukāj(ais) siers, treknais siers, tupeņu siers tuolīša siers, uolu siers, vārīt(ais) siers, vasaras siers, vienkāršais siers, zaļais siers, zemliku siers, žāvētais sieriņš u. c.

 

Nosaukumu izplatība arī nav vienāda – daži siera nosaukumi un to varianti sastopami plašākos apgabalos, daudzās izloksnēs, citi konstatēti tikai dažās vai pat vienā izloksnē. [Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 339–367]


Jāņu siers aizsargāts,

nosaukumu izmanto pieci lielražotāji un neviens mājražotājs


Pēc sentēvu receptes gatavotais Jāņu siers iekļauts ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tāpēc Līgo svētkos baudīsim vien piecu rūpniecisko ražotāju – a/s „Valmieras piens”, a/s „Rankas piens”, a/s „Lazdonas piensaimnieks”, LPKS „Dundaga” un LPKS „Straupe” – gatavoto Jāņu sieru. Vien šie ražotāji prasīja un saņēma ES marķējumu „Garantētā tradicionālā īpatnība”. Tas nozīmē, ka Jāņu siera ražošanā iepriekš nosauktajos uzņēmumos izmantos vienas un tās pašas izejvielas un tikai iepriekš nosauktie pieci ražotāji drīkst izmantot Jāņu siera nosaukumu. Turklāt Jāņu sieru drīkst ražot vien Latvijā. No biezpiena, olām, piena, saldā krējuma vai sviesta, ķimenēm un sāls gatavoto sieru drīkst ražot arīdzan ikviens cits saimnieks vai saimniece, tomēr, pārdodot šo Līgo svētku vispieprasītāko produktu, Jāņu siera nosaukumu bez reģistrēšanas izmantot nedrīkst. Īstā Jāņu siera pārdošanai ir jāraksta pieteikums Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas uzrauga ES prasību ievērošanu, vai „Siera klubam”. PVD pārstāvji uzsver – katrai Jāņa mātei ir sava – vislabākā un īpašā – siera siešanas recepte. Tomēr, ja Jāņa māte (vai kāds cits ražotājs) vēlēsies savu sieru pārdot, izmantojot nosaukumu „Jāņu siers”, tad gan tam būs jābūt ražotam nevis pēc Jāņa mātes, bet gan apstiprinātās tradicionālās receptes un tehno­loģijas. [Sagatavots pēc: http://www.la.lv/katram-isto-janu-sieru/]