Tradicionālā transkripcija
[sìenâzis]
Starptautiskā transkripcija
[si͜enɑˀzis]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[n] – skanenis
[ā] – garais patskanis
[z] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Ortogramma – ā.
sienāz– – sakne, vārda celms
-is – galotne
dzie-dā-tāj+sien-āz-is
diž+sien-āz-is
sienāzis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
sienāz-is |
sienāž-i |
Ģ. |
sienāž-a |
sienāž-u |
D. |
sienāz-im |
sienāž-iem |
A. |
sienāz-i |
sienāž-us |
I. |
ar sienāz-i |
ar sienāž-iem |
L. |
sienāz-ī |
sienāž-os |
V. |
sienāz-i! |
sienāž-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Aiz loga iečirkstējās sienāzis.
2) izteicēja daļa – Nemiera cēlājs bija sienāzis.
3) galvenais loceklis – Skaļais sienāzis.
4) papildinātājs – Tālumā var dzirdēt sienāzi.
5) vietas apstāklis – Skudra rāmi paraudzījās sienāzī.
6) apzīmētājs – Caur rugājiem iemirdzas sienāža vijoles lociņš.
sienāža dziesma, sienāža lēciens, sienāžu sisināšana, sienāžu sugas, sienāža vijole
sienāzis čīgā, sienāzis lēkā, sienāzis sisina
krūmu sienāzis
zaļais sienāzis
sienāzis, -ža, v.
Taisnspārņu kārtas kukainis ar zaļganu vai brūnu ķermeni, vāji attīstītiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
Pļavu sienāzis. Liels, zaļš sienāzis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 989]
sienāzis, -ža, v.
Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
Siltumnīcu sienāzis. Krūmu sienāzis. Sienāžu sisināšana.
Zemē neredzami, pelēki sienāži bieži pacēlās, parādīja laižoties savas sarkanās spārnu apakšas un nometoties atkal izzuda jātnieka acīm. Birznieks-Upītis 6, 186.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
sienāzis – sīnakoza; sīnakazeņa; sienāži lēkā – sīnakozys loksta
[Sagatavots pēc:http://vuordineica.lv]
sìenâzis – śƒnuôśś, reti. Sienāzis. śìnuôžy sysynòi ṕļavâ.
sìenakaza – śìnakoza, sìenâzis. śìnakozâi tuôďi kuô ro²i iz go`vys.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 390]
sienāzis – sienabuks, sisenis, siena kaza apv.
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 381]
Lēkā kā sienāzis – saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties; saka, ja kāds pārmērīgi cenšas ko panākt, izdabā, piemērojas citiem.
[Sagatavots pēc: LFV II 2000 : 338–339]
Bioloģijā – dižsienāzis, dziedātājsienāzis, zaļais sienāzis.
Latvijā nav uzvārda Sienāzis, bet ir Sisenis, kas dialektāla forma ar nozīmi ‘sienāzis’.
Ergonīmi – Sienāzis, IK; Sienāži, SIA; Sienāzītis NK, SIA; Sienāzītis, tautas deju kolektīvs.
angļu – grasshopper
baltkrievu – конік
čigānu – khasítko buznǒ; kováļicòs; skóčkòs
franču – la sauterelle
grieķu – ακρίδα
igauņu – rohutirts
ivritā – חגב
krievu – кузнечик
latīņu – lucusta; gryllus
lietuviešu – žiogas
lībiešu – āinakerk
poļu – konik polny; konik
somu – heinäsirkka
ukraiņu – коник; сарана
vācu – die Heuschrecke; die Grashüpfer
zviedru – gräshoppa
No sienāža iztaisa ziloni.
Sienāzis kāzās spēlēja vairākas dienas, bet skudra apsolīja algu maksāt tikai rudenī.
Kādā krāsā sienāži, tādā krāsā būs pļautais siens. Ja sienāzis zaļš, arī siens būs zaļā krāsā; ja sienāzis pelēks vai iedzeltens, arī siens būs pelēks vai iedzeltens.
Ja sienāzim ir zaļa aste, tad būs sienlaiks, ja melna, tad lietus.
Ja siena laikā sienāži zaļi – būs labs siena laiks, ja pelēki – gaidāms lietus.
Ja vasaras pusdienā sienāži stipri dzied, pieturēsies labs siena laiks.
Ja sienāži kāpj kokos dziedāt, tad būs lietains laiks (siena laiks).
Ja siseņi laižas pa lauku, tad gaidāms pērkons.
Jānoķer sienāzis un jāuzliek uz kārpas, lai “noēd”.
Mazs mazs vīriņš
Zaļām kājām. – Sienāzis.
Mazs, mazs vīriņš
Līkām kājām,
Zaļi svārki
Mugurā. – Sienāzis.
Mazs mazs vīriņš:
Zaļi svārki mugurā,
Vijolīte padusē. – Sienāzis.
Autorvakarā
Uzvelc savu sienāzi, ja tev iekšā bail,
ja tev iekšā nošauti visi medņu gaiļi.
Ja tev viena gundega nozīmēja visas,
palaid savu sienāzi miglā sisināt.
Uzvelc savu pēdējo, būs kā teātrī –
Visas vietas pārdotas – viena atradīsies.
Uzvelc savu sienāzi – viņam auss ir kājā,
un viņš dzird daudz savādāk nekā atmaksājas. [Peters 2004 : 419]
***
Kā sienāži čirkst zvaigžņu spieti,
Ir jaukais augusts atkal klāt.
Drīz zemi atveldzēt nāks lieti,
Kā sienāži čirkst zvaigžņu spieti.
Prom vasara – kā dietin dieti,
Beidz putni savus bērnus rāt.
Kā sienāži čirkst zvaigžņu spieti.
Drīz cāļu skaitāms laiciņš klāt. [Baltvilks 2004 : 83]
Sienāzis ziemā
Tik vien tu, niekkalbīti, ziemā vari
kā sev uz pakaļkājas vijolēt!…
Pirms pāri mežiem tukši novakari
nāks mēnesi kā zelta olu dēt.
Pirms klusums aizdedzinās baltu sveci
un sniegputeņu galvgalī to liks
un salto egļu mūžam zaļie pleci
pār zemi tumšā aizlūgumā līks…
Par spīti visam… Pašam sev par spīti
(vai savai nolemtībai), ja reiz tā,
mans nelokāmais ziemas sienāzīti,
bij nolikts tava liktens gājumā, –
bet čīgā neapnicis, čīgā, čīgā –
it kā tev nepienāktos cits nekas…
Tai tavā izmisuši paļāvīgā stīgā
kā mata galā sirds man karājas. [Briedis 1988 : 82]
Sienāzītis, spēlmanītis
Laka kurpēs, frakā zaļā
Uzcirties kā daždien švīts,
Bezrūpīgi, savā vaļā
Dzīvo jautrais sienāzīts.
Nosēdies uz stiebra smilgās,
Pusdienā, kad saule spiež,
Dziļās jūsmās, lielās ilgās
Vijoli tas griež, ka griež.
Vilinošu skaņu skauta,
Meža pļavas nostūrī
Visa jautrā krūmu tauta
Lasās kopā mudīgi.
Spāru dāmas zīda kleitās
Spāra kungs jem dancināt;
Ods ved dejot savas meitas,
Dundurs savu vecomāt’.
Sīkas masaliņas, mušas
Šurpu turpu šaudās, sprūk,
Saules vīna noreibušas,
Tā ka takts pa reizai jūk.
Un, kad muzikants iet mājās,
Vakarā pēc balles šās,
Spīguls laternu, kā klājās,
Rāda tam, lai nemaldās. [Plūdons 2002 : 27]
Sienāzi, sienāzi, nospēlē
Sienāzi, sienāzi, nospēlē
uz vislepnākās vijoles
vējā vīstošo vasaru,
nospēlē Lielupes priežu
augumus brūnos un slaidos,
jūras bēguma baigumu,
dzīvības sakustēšanos;
nospēlē Sēlijas mežus
(izrādās, ir vēl meži
uz šīs pasaules satrauktās,
sajauktās, piekauktās, piekrauktās);
sienāzi, spēlē un nebaidies:
ja tavas stīgas pārtrūks –
spēlē uz augošiem apiņiem,
nospēlē maršu Piebalgai
(ir taču pelnījusi),
nospēlē noktirni ēnām,
zaļām un dziļām ēnām
garām skrejošos ūdeņos,
dzīvos un kaislos likteņos;
bet, ja i apiņi pārtrūks,
tad jau tu zini: kā parasts –
mērcētus pērkona lietos,
rūgtenās pieneņu sulās –
nervus tev došu par stīgām;
spēlē, sienāzi, spēlē,
spēlē – tavs mūžs ir vēl īsāks,
īsāks kā daudziem citiem
mūžības muzikantiem. [Čaklais 2002 : 61–62]
●
Vārds sienāzis izmantots daiļdarbu nosaukumos:
Uģa Vektera dzejoļu un dienasgrāmatu izlasē Parks naksnīgiem sienāžiem (2001);
Artura Gobas bērnu dzejoļu grāmatā Sienāža debesskrāpis (1972).
Pļavas vidū saplaucis puduris koši sarkanu neļķu. Kā Annele tur iekšā, tā tās viju vijumis tai apkārt kājām ar saviem lipīgiem kātiem, un Annele turpat gar zemi kā nostiepta. No kritiena iztraucēts liels zaļš sienāzis ielec Annelei pašā klēpī un brīnās.
Annele aprauj raudas. Bailes uzreiz pāriet. Sienāzis! – Tas ir vecs draugs un paziņa.
“Si, si, si: Zila debess, zila debess!” cilādams drīz vienu ragu, drīz otru, sisina sienāzis.
Annele norausta elsas, kā negaisam pārejot.
Zila, zila debess. Labi.
Sienāzis cilā drīz vienu ragu, drīz otru un bolās.
“Si–si–si! Saule, saule, saule!”
Un ar vienu lēcienu Annelei pa pieri un pļavā. [Brigadere 1994 : 14]
●
Vārds sienāzis izmantots Jāņa Baltvilka darba nosaukumā Sienāži un zvaigznes (1992).
Vārds sienāzis izmantots Emīlijas Prūsas komēdijas nosaukumā Dzejnieks Sienāzis (1923).
Otomārs Verlis Ilustrācija pasakai par skudriņu un sienāzi (zīmējums).
Bruno Strautiņš Sienāzis (1984). [MAB 2000 : 108]
Animācijas filma Pasaka par sienāzi Sisi vijoļkāju (1974). Režisore Roze Stiebra.
Anša Bērziņa scenārijs pēc Vitauta Ļūdēna pasakas dzejā.
Īsmetrāžas animācijas filma Skudrulauva (1995). Režisore Dace Rīdūze.
Pirmajā skolas dienā apgūt kukaiņu pasaules zinības skolotājas Skudras vadībā dodas gan mazais muzikants Sienāzītis, gan nepaklausīgais Bombardētājvabolis, gan Mēslu vaboles mazulis. Taču daudz interesantāk par sēdēšanu skolas solā ir briesmu un pārsteigumu pilno pasauli iepazīt pašam.
Dziesma Sienāžu balle. Anitas Rezevskas vārdi un mūzika.
Dziesma Kaislības. Renāra Kaupera un Ingus Bērziņa vārdi, grupas „Prāta Vētra” mūzika.
Dziesma Starp vijolēm, sienāžiem un žubītēm. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika.
Dziesma Diendusa. Laimoņa Vāczemnieka vārdi, Zigmunda Žukovska mūzika.
Dziesma Lūgšana gadsimtam. Andra Bergmaņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika.
Dziesma Zudusī mīla. Ināras Kuzminas vārdi un mūzika.
[..] Zinātnieki jau sen izpētījuši, ka daudziem kukaiņiem ir ļoti laba dzirde – tie spēj uztvert klusas un arī augstas skaņas, kuras nedzird cilvēks. Kā dzirdes orgāni kalpo matiņi, kas klāj visu ķermeni vai sakopoti atsevišķās tā vietās, kā arī speciāli dzirdes jeb timpanālie orgāni. Dažādām kukaiņu sugām tie izvietoti atšķirīgi – uz spārniem, krūšu un vēdera posmos, uz kājām. Šajās kukaiņu “ausīs” plāna hitīna plāksnīte līdzīgi bungādiņai ir “uzvilkta” uz hitīna rāmja. Plāksnītei pievienojas jutīgas šūnas, kas savienotas ar nerviem. Timpanālā orgāna uzbūves princips būtībā līdzinās mugurkaulnieku auss uzbūvei.
Dažu dzimtu tauriņi spēj uztvert skaņu ar 15–175 kilohercu frekvenci. Sadzirdot sikspārņu raidītās ultraskaņas, tie pielāgojušies izvairīties no uzbrucēja (piemēram, tauriņi – pūcītes). Sienāži galvenokārt dzird ar timpanālajiem orgāniem, kas tiem novietoti uz kāju apakšstilbiem. To timpanālajiem orgāniem ir sarežģīta uzbūve. Katras kājas abās pusēs ir pa vienai bedrītei, kas pārvilkta ar membrānu (kā bungādiņu). Membrānas var būt redzamas vai arī neredzamas, jo pārklātas ar cieto ķermeņa hitīna segu tā, ka palikušas tikai spraudziņas. Katrai membrānai no kukaiņa ķermeņa pievienojas traheja, kas ar gaisa spiedienu rada membrānai tonusu, un gaiss svārstās līdz ar to. Trahejas saistītas ar paplašinājumiem – traheālajiem gaisa maisiem. Katrs no tiem norobežots ar citu timpanālo membrānu; starp maisiem ir vēl divi gaisa maisi, kas nav pilnībā norobežoti no tiem. Garās traheju caurulītes un vairāki gaisa maisi pastiprina skaņas radītās svārstības.
Kanādas zinātnieki no Toronto Universitātes tropu lietusmežā Kolumbijā atraduši jaunu sienāžu sugu (Arachnoscelis sp.), kuras pārstāvji sisinot rada un tātad arī dzird skaņu ar 130 kilohercu frekvenci. Tik augstas skaņas radīšana vēl kukaiņu pasaulē nebija pazīstama. Zinātnieki pētījuši, kā šī skaņa rodas. Zināms, ka sienāži sisinot berzē spārnus vienu gar otru. Filmējot noskaidrots, ka spārnu kustības ātrums ir pārāk mazs, lai spētu radīt tik augstu skaņu, muskuļi tik ātri vispār nespēj sarauties. Kā tad tā rodas? Ar elektronmikroskopa palīdzību izpētīts, ka spārnā ir īpašs veidojums – plāna, liela, elastīga plāksnīte, kas, iespējams, aizķeras aiz spārna zobiņiem, tiek izstiepta un saraujoties rīvējas pār zobiņiem, radot daudzkārtējas svārstības bez muskuļu izmantošanas. Lai skaņu padarītu dzirdamu cilvēkam, Toronto Universitātes zinātnieki to pārveidoja zemākā frekvencē, nu tā skan kā klauvējieni. Skaņas ierakstu var atrast interneta adresē
http://www.spiegel.de/wissenschaft/natur/0,1518,457701,00.html.
Britu zinātnieki sākuši pētīt kukaiņu dzirdes orgānus, lai radītu jauna veida mikrofonus ar paaugstinātu jutību. Pētot sienāžu timpanālos orgānus, noskaidroja, ka ļoti plānās membrānas ir nevienādas, tās katra atšķirīgi reaģē uz skaņu viļņiem. Membrānu svārstību amplitūdas ir niecīgas – tikai daži nanometri –, tomēr kukainis tās spēj uztvert un analizēt. Biologi, fiziķi un inženieri kopīgi strādā, lai izpētītu šo kukaiņiem raksturīgo veidu, kā skaņas signāli tiek uztverti un pārveidoti nervu signālos. Projekta vadītājs Daniels Roberts apgalvo, ka pētījumu rezultātā izveidos tik jutīgu mikrofonu, kas spēs uztvert ļoti klusas skaņas, kuras dzird tikai kukaiņi. [..]
[http://m.lu.lv/]