Tradicionālā transkripcija

[siêna]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[si͜eˀnɑ̆]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



sien- sakne, vārda celms

-agalotne




sien-as+avīz-e

sien-as+seg-a

sien+mal-a

ār+sien-a

priekš+sien-a

šķērs+sien-a




sienapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

sien-a

sien-as

Ģ.

sien-as

sien-u

D.

sien-ai

sien-ām

A.

sien-u

sien-as

I.

ar sien-u

ar sien-ām

L.

sien-ā

sien-ās

V.

sien-a!

sien-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSkolas siena bija noaugusi ar vīnstīgām.

2) izteicējsCietokšņa sargs ir biezā mūra siena.

3) galvenais teikuma loceklisAprakstīta siena.

4) papildinātājs – Tēvs rūpīgi krāsoja sienu.

5) vietas apstāklisVecas mājas sienā dzīvo ķirmis.



sienas flīzes, sienas lampa, sienas krāsa, sienas pulkstenis, sienas skapis, sienas šķīvis

 

istabas siena, mājas siena, mūra siena, zviedru siena

 

balta siena

 

krāsota siena



siena

1. Vertikālā celtnes daļa, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas. 

Mājas, istabas, šķūņa sienas. Mūra, koka, dēļu siena. Krāsota, balsināta, tapsēta siena. Sienas apmetums. Iesist naglu sienā. Pakārt gleznu pie sienas. Sienu glezniecība.

pārn. Sarīkojums notika universitātes sienās.

2. ģen. sienas Tāds, kas paredzēts piestiprināšanai pie telpas vertikālās, norobežojošās daļas vai ir iebūvēts tajā.

Sienas pulkstenis, sienas vāze. Sienas skapis. 

3. Stāvs, augsts norobežojums; mūris, valnis. 

Kremļa sienas. Cietokšņa sienas.

pārn. Dūmu, liesmu, uguns, miglas siena. Nesaticības, naida siena.

4. Sānu mala, iekšējās virsmas sānu daļa (piem., kastei, traukam, bedrei). 

Skapja sienas. Alas, bedres sienas. Spiediens pret tvaika katla sienām. 

5. Blīvs aud slānis, kas aptver, sedz kāda orgāna dobumu; šā slāņa virskārta.

Kuņģa siena. Asinsvadu iekšējā un ārējā siena.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 989]


siena, -as, s.

1. Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.

Mājas siena. Istabas siena. Ārējā siena. Mūra siena. Koka siena. Baļķu siena. Stiklota siena. Balsināta siena. Bīdāma siena. Plāna siena. Krāsot sienu. Līmēt tapetes uz sienas. Režģota statņu siena.

Kapitālā siena – kapitālsiena.

Gala siena – galasiena.

Akla siena – siena bez logiem.

Piedurtā siena būvn.šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.

Vingrošanas siena fizk.vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.

Zviedru siena – vingrošanas siena.

Grīdas, sienas, griesti, durvis, logi – viss, no kā veidota telpa un kas tajā iebūvēts, ir dzīvokļa iekārtojuma nozīmīga daļa. Zeltiņš 1, 9.

Valdemārs: Paskaties: eksplozija nogāzusi apmetumu no sienām. Zīverts 2, 43.

Vidvuds: Cilvēki baidās, viņi negrib kļūt līdzīgi ierastai gleznai istabā pie sienas, kuru pamana, kad tās vairs nav .. Priede 4, 122.

Pakāpeniski veidojās slēgts [pirts] lievenis ar kapitālām sienām .. Cimermanis 1, 64.

„Salamandras” [fabrikas] lielie, putekļiem apklātie korpusi un aklās sienas bez logiem drūmi raudzījās uz viņiem .. Kadiķis-Groznijs 1, 211.

Nodarbībās bērni apgūst pamatkustības: mācās lēkt, mest, skriet, kāpt pa vingrošanas sienu .. Skola un Ģimene 82, 12, 13.

Vingrojums pie zviedru sienas ir labs līdzeklis muskuļu stiepšanai .. Veselība 86, 2, 21.

// ģen.: sienas, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.

Sienas šķīvis. Sienas lampa. Sienas rozete. Sienas tāfele.

Sienas avīze – periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.

.. gobelēns ir sienas sega .., kas darināta audu ripsa sējumā, ar audiem brīvi veidojot zīmējumu. Māksla 72, 1, 4.

Vecmodīgais sienas pulkstenis skaļi nosita trīs, kad es vēl biju nomodā. Zālīte 5, 81.

.. mēbeļu projektētāji pievērsušies sekciju tipa sienas skapju konstrukcijām. Zeltiņš 1, 53.

// pārn. Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).

Trešajā kursā vieglāk strādāt, tad viņi redz mācību beigas .. Protams, netrūkst arī tādu, kuri vienkārši pēc iespējas ātrāk grib tikt laukā no skolas sienām. Kļava 2, 78.

// pārn. Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).

Palūkojoties atpakaļ, vēl ilgu laiku varēja redzēt Gaiziņa gigantisko sienu, kas jau atgādināja īstu kalnu grēdu .. Lagzdiņš 3, 98.

Biezas un augstas niedres – vismaz pāris metrus augsta, stāva siena – aizsedza visu. Vēl augstāk bija tikai debesis. Ezera 17, 105.

.. Elna vilcinādamās aizdedza uguni. Tā viņi bija darījuši vienmēr, kad melnā negaisa siena jau uzcēlusies līdz pusdebesij. Zigmonte 13, 105.

// pareti Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.

Pilsētas siena. Cietokšņa sienas.

2. Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.

Kanjona siena – kanjona nogāze.

Viņš aptaustīja bedres sienas un uz vienas samanīja uzmestu drēbes gabalu. Tas bija šinelis. Vilks 5, 61.

Zigurds Priede smagi rok bedri. Kad tā sasniegusi divu metru dziļumu, viņš bedres smilšainās sienas nostiprina ar platiem dēļiem .. Lukjanskis 5, 245.

3. Vertikālā sānu daļa (dobam traukam, priekšmetam u. tml.).

Uz loga stāvēja tāda kā krūze un viņā kāds šķidrums, kuru gaiši varēja izšķirt caur trauka stikla sienām. Sudrabu E. 3, 146.

Mīklu mīca, kamēr tā vairs nelīp pie rokām un trauka sienām. Padomju Latvijas Sieviete 80, 2, 24.

4. Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).

Kuņģa siena. Artērijas siena.

Vēdera sienā vairāk nekā citās ķermeņa daļās uzkrājas tauki. K. Rudzītis 2, 93.

Karotīni pārveidojas par A vitamīnu tievo zarnu sienā .. Skulme 3, 24.

No sēklotnes sienas attīstās augļa apvalks, bet no sēklaizmetņiem – sēklas. Švinka 1, 44.

Vienās sienās vienā un tai pašā telpā, celtnē.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


siena  sīna; nesošā siena – turūšuo sīna 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


siêna siêna

siênas bi nùo apaļìm cìrstìm badķìm, luôgi bi mazĩni. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 342]


Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī)mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.


Līst (arī rāpties) pa sienu augšā sar. – visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).


Sienā skrējējs sar. – cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.


Atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri)nerast atsaucību.


(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu)saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.


Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.)saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.


Četrās sienās telpā, istabā. Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.


Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) sar.saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.


Piespiest (kādu) pie sienaslikt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.


(Pie)likt pie sienas sar. nostādīt, lai nošautu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Celtniecībāaizmuguras siena, aizmugures siena, aklā siena (bezlogu siena), apmesta siena, apšūta siena, ārējā siena, ar lokkāsi saturēta siena, ar māliem noziesta siena, atslodzes siena, atstarojoša siena, baļķu siena, betona siena, (blietēta) kleķa siena, brīvi stāvoša siena, brusota siena, cietokšņa siena, cirstu baļķu siena, grunts siena.


Medicīnāasinsvada siena.


Tehnikākausa siena, katla siena.


Sportābaseina siena, drošības siena (žogs) stadionā, vingrošanas siena.


siena; lš. síena ‘siena, robeža’. Atvasināts no verba siet, tā senākakajā nozīmē ‘pīt’.

Vārda sākotnējā noz. ‘pinums’; sal. ave. hinu– ‘saite, pineklis, važas’, vidusīru sƒn ‘ķēde; kaklasaite’. Vārda siena mūsdienu nozīme izskaidrojama tā, ka pirmatnējo ēku sienas tika pītas (sietas) no zariem, pēc tam parasti apziežot ar māliem.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 177]


angļu – wall

baltkrievu  сцяна

ivritā – קיר

fanču – mur

grieķu  τοίχος

igauņu – sein

kievu – стена

latīņu – mūrus

lietuviešu  siena

poļu – ściana

somu – seinä

ukraiņu  стіна

vācu  die Wand

zviedru – vägg



Kā caur sienu izvilkts.


Neskrej ar pieri sienā


Paliksi vīna storp četrom malnom sīnom


Sienā mērķim, pierē trāpi. 


Labāk skatīties tukšā sienā nekā tavā darbā.


Viņš tik netīrs, kad viņu met pret sienu, tad pielīp.


Pielipis pie sienas kā plāksteris. 


Pat sienām ir ausis. 


Kad dzīvojamās ēkas sienas brakšķ, tad kāds tai mājā mirs.


Garam kalu dzelzu sienas
Gar šo Saukas ezariņu,
Lai nenāca Maz-
Saucieši
Lielās Saukas meitu zagt. [LD 11783-2]


Nāc ārā, talkas māte,
Kur es likšu jumu kroni?
Vaj pie sienas klētiņā,
Vaj tavā galviņā? [LD 28552]


Es aiz sienas klausījos,
Kas rīb tautu istabā?
Šķindē pieši, rīb zābaki,
Danco mani bāleliņi. [LD 24208-1]


Māte cepa baltu maizi,
Graznu viesu gaidīdama:
Šādi tādi sajājuši
Ar līkiem deguniem,
Visas sienas
izknāpāja,
Circenīšus meklēdami. [LD 20096-2]


Gan pazinu kungu riju,
Kungu lielu piedarbiņu:
Visas sienas pilnas vadžu,
Vadži pilni sprigulīšu.
Gan pazinu brāļa sievu,
Kad vēl bija brālīšos:
Abām rokām pilni pirksti
Zelta grieztu gredzentiņu. [LD 6259-2]


Mūsu vecie cilvēki stāsta, ka katrā baznīcā esot iemūrēts viens cilvēks. Kad Āraišu baznīcu mūrējuši, tad nevarējuši neviena cilvēka dabūt, kuru iemūrēt sienā. Mūrnieku priekšstrādnieks nolēmis šā: „Kuru es pirmo satikšu, to iemūrēšu sienā.” Meistaram ejot, pirmā skrējusi viņa meitene. Meistars saķēris meiteni un uzlicis uz pamata. Kad meitene bijusi jau līdz kaklam iemūrēta, tā teikusi: „Tēt, es tevi vēl drusku redzu! Tēt, es tevi vēl drusku redzu!” Priekšstrādnieks ar asarām acīs uzmetis pēdējo kaļķu lāpstu.
[Sagatavots pēc: http://tourism.amatasnovads.lv/]

 

Svētās meitas

Reiz klausības laikos bijusi žigla, naiga meita; tā, cauru nedēļu muižā izvērpusies, vēl nepiekususi svētnaktī savam pūram vērpt. Bet drīzumā meita nomira. Ļaudis teica: „Svētā meita nomira nelaikā – pārstrādājusies!”

Bet meitas dvēsele vēl nerima: vērpa un vērpa turpat klēts sienā (šķirbā) un vērpj vēl šodien.
[http://valoda.ailab.lv/]


Svētās meitas – latviešu teikās mitoloģiskas būtnes, par ko pārvēršas jaunas, agri mirušas meitas. Viņas dzīvo sienā, aizkrāsnē, vērpj un cenšas iegūt bērnu vai apmainīt savu bērnu pret cilvēku bērnu.



Edgars palika sēdam un uzsāka atkal savu avīzi lasīt. Kad pulkstenis nosita vienpadsmit un viņš apmiegojies jau gribēja iet un stalli slēgt cieti, āra durvju zvaniņš noskanēja. Edgars piecēlās, izgāja stallī un ieraudzīja kučieru. Saviebies viņš Edgaram aizgāja garām, pēdējais aizslēdza stalli un nodzēsa pie sienas piekārto lampiņu. Atkal istabā iegājis, viņš kučieru redzēja gultā atsēdušos, pazvilu, ar muguru pie sienas, un stīvi durvīs lūkojamies. [Blaumanis 1994 : 381]




2010. gadā Rīgas Domā tika restaurēts senākais sienu gleznojums Austrumeiropā – gleznojums „Svētās Marijas kronēšana”. Rīgas Doma ziemeļu hallē esošie sienu gleznojumi ir vecākie Baltijā; tie saglabājušies no 14. gadsimta sākuma.

Mākslas vēsturniece Elita Grosmane atzīst: „Šis ir unikāls notikums mūsu kultūrā. Šī gleznojuma atklāšana bija sensacionāla ziņa pirms 120 gadiem, un tā atjaunošana ir sensacionāla ziņa šodien. Nu varam lepoties ar vienu no krāšņākajiem viduslaiku gleznojumiem visā Austrumbaltijā”.

Gleznojumā, kas atrodas virs katedrāles ziemeļu ieejas, redzama Marijas kronēšana debesīs – Kristus liek kroni galvā Marijai pēc debesbraukšanas. Gleznojumi sākotnēji ir bijuši iecerēti kā triptihs, kura kompozīciju veidoja trīs savstarpēji saistīti gleznojumi – „Marijas kronēšana” centrā, „Pasludināšana” labajā pusē un „Kristus ciltskoks” ar praviešu Daniela un Jesejas attēliem kreisajā pusē.

Tiek uzskatīts, ka šie gleznojumi ir bijuši vieni no galvenajiem gleznojumiem Rīgas Domā, jo Rīgas Doms savulaik veltīts Marijai, un arī Livonija tika dēvēta par Svētās Marijas zemi. Vēsturiski Rīgas Doms ir bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukšanai 1561. gadā. Ziemeļu halles sienu gleznojumi tika atklāti 1891. gadā halles detalizētās izpētes laikā.
[Sagatavots pēc: LELB 2010 : http://www.lelb.lv/]



Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu lasītavas galvenās bibliotekāres Aijas Taimiņas zinātnisko interešu centrā ir Johana Kristofa Broces (1742–1823) kolekcija. Tajā zinātniece atradusi arī liecības par to, ka 1774. gada septembrī Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā, kur saskaņā ar Katrīnas II un Vidzemes ģenerālgubernatora rīkojumu notika pārbūve, nojaucot fon Meku dzimtai piederošās kapenes, sānsienas pīlārā tika atrasts iemūrēts cilvēks. „Tikko mūrnieks bija izcirtis caurumu pīlāra augšdaļas ieslīpajā salaidumā ar sienu, viņš caurumā ieraudzīja galvaskausu, kas no satricinājuma iekrita iekšā. Tad viņš nojauca visu pīlāru un atrada skeletu zīda tērpā, kas bija ticis stāvus iemūrēts bez zārka. Vīrietis bijis tērpts brūnā zīdā, ar apaļu violeti zila samta cepurīti galvā, cepurītes šuves apdarinātas ar šaurām tresēm no sudraba vai zelta. Apģērbs bija brūns, tam bija spānisks piegriezums, proti, vamzis īss, ar platām, iešķeltām piedurknēm, un bikses, kas sniedzās augstu līdz viduklim. Pie zīda vamža bija pušķi, kas sasieti no 1,5 pirksta platuma robainas lentas, kas tikusi piestrādāta biezāka zīda pamatnei,” stāsta A. Taimiņa.
[Sagatavots pēc: Krasovska 2011 : 56; http://www.lnb.lv/]