seja

Tradicionālā transkripcija

[seja]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[seʝɑ̆]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais patskanis

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

sej+sarg-s

sej+seg-s

daudz+sej+ain-s, daudz+sej+ain-a

daudz+sej+īb-a

seja – patstāvīgais vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Logā bija redzama tikai bērna seja.

2) apzīmētājs – Sejas krēmā bija izmantotas rožu ziedu lapiņas.

3) izteicēja daļa – Cilvēka emociju spogulis ir seja.

4) galvenais loceklis – Noslēpumainā seja spogulī.

5) papildinātājs – Stilists veidoja modeles seju.

6) vietas apstāklis – Sejā bija redzamas sāpes.

seja, s.

1. Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme, vaibsti. 

Ovāla seja. Sejas muskuļi. Pazīt kādu pēc sejas. 

2. pārn. Individuālās, raksturīgās īpašības, garīgās iezīmes. 

Morālā seja. Zaudēt cilvēka seju. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 980]

seja, -as, s.

1. Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.

Plata seja. Šaura seja. Zema seja. Ovāla seja. Iedegusi seja. Sārta seja. Bāla seja. Smaidoša seja. Gaiša seja. Skumja seja. Sejas vaibsti. Sejas izteiksme. Sejas krēms. Sejas ūdens.

Putna seja med. – sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.

Sejas indekss – sejas garuma un platuma attiecība procentos.

Ar seju pret seju – tieši viens otram pretī.

Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā – noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.

Zem cepures platajām malām bija grūti saskatīt viņas seju. Lācis 5, 109.

Viss viņas sejā – ir taisnais deguns, ir stingrās lūpas, ir zoda izcilnis šajā mirklī pauda matemātisku nepiekāpību. Lubējs 1, 80.

Austrumos krāsojās rīta blāzma. Tās iesārtajā gaismā Noras pārsteigtā un baiļu pārvērstā seja šķita pelēkāka par izbalējušu buru. Līvs 1, 63.

.. Reinis nolieca seju pie viņas matiem. Birze 3, 41.

// pārn. Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.

Mēness sejā skaidri redzēja tumšos plankumus. Birze 4, 196.

2. savienojumā ar apzīmētāju Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.

Morālā seja.

Garīgā (arī iekšējā) seja – cilvēka būtība, garīgā kultūra.

Šai posmā meistara [gleznotāja] darbībā jūtami savas sejas pirmie meklējumi. Latviešu tēlotāja māksla 58, 206.

Anketa. Nav tādas anketas, kas pilnībā parādītu cilvēka iekšējo seju. Spāre 6, 6.

// pārn. Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.

Laikmeta seja. Kora mākslinieciskā seja.

„.. pirmā lappuse [žurnālā] vienmēr ir visa žurnāla seja, tai jābūt visa žurnāla idejiskajai ievirzei ..” Lukjanskis 4, 222.

Kāpēc šai telpai tomēr ir tik skumja seja? Vienkārši tāpēc, ka tā vairs negaida viesus. Zigmonte 2, 207. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

seja – 1. vaigs; mute sar.; sejas izteiksme – vaiga izsaceiba; saglabāt vienaldzīgu sejas izteiksmi – izglobuot vysleidzeigu vaiga izsaceibu; apaļa (ieapaļa) seja – opols (opolons) vaigs; gara (šaura) seja – gars (šaurs) vaigs; bāla sēja – buolgs vaigs; sasarkusi (pietvīkusi) seja – satveics vaigs; sejas panti (vaibsti) – vaiga zaidi (vaiga šaipi); sejas āda – vaiga uoda; sejas kopšana – vaiga davēre; pieniņš sejas tīrīšanai – pīneņš vaigam teireit; sejas maska – vaiga maska; sejas mitrinātājs – vaiga vyldzyns; sejas masāža – vaiga laiteiba (masažs); /pa/rādīt savu īsto seju – /pa/ruodeit sovu eistynū vaigu; 2. pārn. vaigs; īvaigs; firmas jaunā seja – firmys jaunais vaigs (īvaigs); atklāt savu īsto seju – atdareit sovu eistynū vaigu; /no/slēpt savu īsto seju – /nū/globuot sovu eistynū vaigu; ieraudzīt (redzēt) (kāda) īsto seju – īsavērt (redzēt) (kuo) eistynū vaigu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

seja, demin. sejína

pìe manas sejas nàu bĩši ne tâdi pũderi, ne krẽmi.  
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 332]

seja – vaigs, sejs novec., purns žarg., ļepa žarg., purslas barb.

Seja sastingst – saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.

Seja satumst – saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.

Seja izplūst smaidā – saka, ja cilvēks sāk smaidīt.

Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju – (iz) paust savu būtību, parasti neviļus.

Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna – saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.

Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības sar. – saka par veselīgu, sārtu cilvēku.

Gara seja sar. – sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.

Iegūt savu seju – izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.

Mainīt (savu) seju – pārveidot savu izskatu.

(Ie)mest sejā (arī acīs) – atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.

Nebūt savā sejā – īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.

Ņirgāties sejā (arī acīs) – atklāti, nekautrīgi ņirgāties.

Saskatīt kāda (īsto) seju – atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.

Zaudēt cilvēka seju – kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Pedagoģijā – morālā seja.

seja; pamatā ide. *(s)ḱei- ‘mirdzēt; atspīdums, ēna’ atv.* ḱei-ā– > b. *šei-ā > *sei-Šā > la. seija > liter. seja. Senākā noz. ‘ēna’ redzama atv-ā paseija (apv.) ‘paēna, pavēnis’.

Vārds literārajā valodā vispirms ieviesās formā seija. Vārds literārajā valodā aizstāja agrāk šai nozīmē lietotos ģīmis, vaigs. 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 165]

angļu – face

baltkrievu – твар

ivritā –  פנים

franču – visage

grieķu – πρόσωπο

igauņu – nägu

krievu – лицо

latīņu – vultus

lietuviešu – veidas

poļu – twarz

somu – kasvot

ukraiņu – особа

vācu – das Gesicht

zviedru – ansikte

Dzīvības dzēriens

Kad sakaunos no sliktām dzejām,

man mīļāks dzīves plūdums tiek

ar straumēs atmirdzošām sejām,

kas garlaicībā nesaplok.

Tad ielas atstāju, kur logos

ņirdz zīds un skrandains ubags līkst

pie rozēm apauguša žoga,

kur sāpes prieku samīt drīkst.

Un sveicu nomales kā ķiršu zaru,

kas pāri galvai līkst kā prieka šalts.

Man pretī izskrien skaļi bērnu bari,

un galvās viņiem saules vaiņags balts.

Bet mazā kino bieži pārtrūkst filma,

kaut zāle nemierā un kājām sit,

jo te ar padevību vienīgi tie slimo,

kam mūža saules riets būs klāt jau rīt.

Kauc skaļrunis un dziesma ausīs griežas,

pār ekrānu kad mīlas drāma slīd,

bet siržu debess brīnums te daudz tiešāks

kā bulvāros, kur spuldzes lēni vīst.

Tak labāk patīk mums, kad zirgā straujā

pār kalnu aizām joņo kovbojs drošs,

un ēdot saulenes pēc uzvarētās kaujas,

mēs atzīstam: – Jā, čalīt, tas bij foršs!

Kad mani skumju dara dzeja,

es dzīvē iekļaujos. Tās straume nesaplok,

un acīm glāstu svešas, mīļas sejas,

kā zemes brīnumu, ko zilgmēs nesastop. [Skujiņa 1932 : 36]

GRIETA (no Andēla pirmītējās skaļās runāšanas uztrūkusies iz savas vienaldzības, skatās uz Andēlu, kurš aizskar viņas plecu, viņa runā lēnā, neparasti gurdenā balsī). Kur iesi? – Ko raugies tik savādu seju? –
Vai dzen jau iz mājām?

ANDĒLS. Es aizeju pats –

GRIETA (steidzīgi uzceldamās un salasīdama savas lietas: lakatu, ar ko bij apsegusies, un mutautiņu, ar otru roku aiztura Andēlu). Es eju tev līdzi! [Rainis 1980 : 142]

Ģirts Muižnieks Seja.

Ģederts Eliass Pašportrets. 
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Ģederts Eliass Brāļa portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]