Tradicionālā transkripcija

[saũle]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑ͜uːlĕ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[au] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[l] ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.



saul- sakne, vārda celms

-e galotne




saul-es+ac-t-iņ-a

saul-es+akmen-s

saul-es+brāl-is

saul-es+brill-es

saul-es+dūr-ien-s

saul-es+krēsl-iņ-š

saul-es+puķ-e

saul-es+sarg-s

saul-es+svec-e

saul+lēkt-s

saul+pur-en-e

saul+riet-s

saul+sarg-s

saul+star-s

š-ī-saul-e

viņ+saul-e


saul+goz+is

saul+griez+e

saul+griež+i

saul+mīļ+i

saul+sardz+en-e

saul+stāv-j+i




saule – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

saul-e

(saul-es)

Ģ.

saul-es

(sauļ-u)

D.

saul-ei

(saul-ēm)

A.

saul-i

(saul-es)

I.

ar saul-i

(ar saul-ēm)

L.

saul-ē

(saul-ēs)

V.

saule!

(saul-es!)

 

Astronomijas termina nozīmē vārds Saule ir īpašvārds.

 

Daudzskaitļa formas lieto reti.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSaule arī ir zvaigzne.

2) galvenais loceklis Saule un pasaule.

3) papildinātājs – Ļaujiet saulei sevi lutināt!

4) vietas apstāklis Uz Saules vērojams milzīgs plankums.

5) apzīmētājs Saules spožums žilbina acis.



saules aktivitāte, saules aptumsums, saules enerģija, saules gaisma, saules kults, saules lēkts, saules radiostarojums, saules riets, saules stari, saules virsma

 

saule dedzina, saule lec, saule riet, saule silda, saule spīd

 

rīta saule, vakara saule, vasaras saule

balta saule, karsta saule, rudenīga saule, sārta saule, spoža saule



saule, -es, dsk. ģen. -ļu, s.

1. vsk.; parasti īpašvārda nozīmē Zvaigzne mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis.

Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa.

Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.

Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.

Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.

Saules grieži saulgrieži.

Saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.

Saule pavakarē (arī pavakarā) saka, ja Saule tuvojas rietam.

Saules meita mit. ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.

Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru Saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.

Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.

Saules baterija pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.

Mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.

Saules brālis sar.; iron. sliņķis, slaists, dīkdienis.

Saule ir milzīga sakarsēta ūdeņraža un hēlija gāzu lode. Citu ķīmisko elementu piejaukums tanī ir tikai 3 %. Ikaunieks 1, 12.

Saules radiācija ir ideāls enerģijas avots gan enerģijas daudzuma, gan tīrības ziņā. Saules starojumam, kas sasniedz Zemes virsmu, ir apmēram 20 000 miljardu kilovatu liela jauda. Padomju Jaunatne 80, 168, 6.

Pār Līdaini .. staroja mierīga atvasaras saule, pieliedama ar zeltaini rāmu gaismu pilsētiņas ielas .. Saulītis 6, 3.

pārn. Neatlaid meitenes roku pie pašas ūdens malas pavizini viņu laivā pa saules ceļu. Jurciņš 1, 33.

pārn. Lai dienas skrien, lai auļo, Nāk pretī puisēns mazs, Nes līdzi lielu sauli. Avotiņa 8, 124.

pārn. Viņus abus vienoja kāda neredzama, brīnišķīga saule un reizē kaut kas noslēpumains un neizdibināms. Kalndruva 5, 218.

pārn. .. no tavām acīm spīd divas saules. Brīdaka 3, 10.

.. Saules vējš izraisa ģeomagnētisko apstākļu pārmaiņas Zemes tuvumā… Zinātne un Tehnika 71, 7, 16.

.. pienāks saules grieži, Un tumsas tanki lēnām velsies projām .. Sudrabkains 1, 28.

„Celieties! Celieties! Laika nav daudz! Saule jau gabalā, Diena klāt!” Rinkule 9, 32.

Pirmās laika mērīšanas ierīces saules pulksteņi bijuši pazīstami jau 2000 gadu pirms mūsu ēras .. Zvaigzne 82, 4, 28.

Tagad gandrīz visas valstis lieto Saules kalendāru, t. i., kalendāru, kas pamatojas uz Saules apceļojumu pa ekliptiku gada laikā .. Astronomija 57.

// Šī debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.

Sildīties saulē. Saulē sakarsis pļāvējs. Saulē izbalojis audums. Acis žilbst saulē. Saules pielietas pļavas.

Vietām [upe] pazuda alkšņu puduros, vietām spīdēja pusdienas saulē kā zālē nomesta sudraba josta. Viese 2, 71.

Man rītu agri jāceļas, Man saules nau [nav] tais istabās .. Rainis I b, 57.

.. saule spieda tā, ka gribot negribot nācās meklēt pavēni zem kāda no kokiem .. Zigmonte 6, 180.

Saulē iedegušie un putekļiem pārklātie vīri klusēdami stāvēja gar kanāla malu .. Grīva 8, 37.

// Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.

Atlaisties saulē.

„Šodien saulē ir 52 grādi,” šoferis paziņo. Grīva 8, 224.

.. saules pusē tās [ietves] atkal nožuvušas gluži sausas. Rīgas Balss 58, 79, 2.

// Šī debess ķermeņa lēkts vai riets.

Bez saules ļoti agri, pirms saules lēkta.

Pirms (arī priekš) saules pirms (priekš) saules lēkta.

(Līdz) ar sauli līdz ar saules lēktu.

.. Pliens aizgāja komandpunkta alā gulēt. Kristam iekrita palikt nomodā līdz saulei. A. Grigulis 9, 115.

Vakariņas paēduši, visi taisās pie miera, jo rītu jau priekš saules vajag būt pļavā. Apsīšu J. 3, 13.

Ar sauli cēlies, pēc saules pie miera ticis, vakaros jūtos tā, it kā augu dienu būtu lauzis no zemes ārā akmeņus .. Avotiņa 7, 43.

2. Zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas.

Novērojumi rāda, ka vidēji katra ceturtā zvaigzne ir saule, kurai apkārt riņķo tumši, auksti ķermeņi planētas, kas pēc savām īpašībām ir līdzīgas Zemei. Ikaunieks 1, 11.

Saules brilles saulesbrilles.

Saules sargs saulessargs.

Saules puķe saulgrieze.

Saules purene saulpurene.

Saules akmens laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Dzintars.

Saules pinums anat. nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.

Saules dūriens slimīgs organisma stāvoklis, kuru izraisa ilgstoša saules staru iedarbība un kuram raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.

No saules dūriena izsargāties palīdz īpašas sauļošanās cepures .. Padomju Latvijas Sieviete 66, 5, pielikumā.

Saules vanna saules pelde.

Vasaras plaukumā gleznotāju var sastapt visur. Nesdams lielu saules sargu, krāsu kasti, saliekamu molbertu un soliņu, viņš dodas uz Latgales ezeriem .. Zvaigzne 62, 16, ielikumā 4.

Uldim kaut kas .. sāpīgi iekņudējās saules pinuma rajonā. Karogs 83, 3, 112.

Arī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas. Grīva 8, 137. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


saule  saule; saules stari saulis spaiti; saules brilles saulis okuleri; saule lec  saule lāc; saule riet saule laižās
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Zem saules – uz Zemes, pasaulē.


Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) – saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.


Ieraudzīt saules gaismu – piedzimt; atgūt brīvību.


Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu)ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.


Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) – atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.


Čigānu saule sar.Mēness.


Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) – radīt ļoti labus apstākļus.


No saules līdz saulei – no agra rīta līdz vēlam vakaram.


Saule ar zobiem – saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).


Šajā (arī šai) saulē – šajā pasaulē, dzīvē uz zemes.


Viņā saulē – viņpasaulē.


Saules (biežāk gaišās) puses – labais, pozitīvais (kādā parādībā). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


saule, mantots vārds, lš. sáulė, pr. saule, go. sauil, gr. hēlios, lat. sōl (<*sOōl) ‘t. p.’ Pamatā ide. *Oel : *sOel- ‘saule’ no saknes *sāu– ‘mirdzēt, spīdēt’ (Benvenists). Ide. valodās ir arī forma ar pied. -(e)n– (go. sunnō, sav., ssk. sunna, bet arī sól, v. Sonne) un kontaminētas formas ar –ln-.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 160–161]


angļu – sun

baltkrievu  сонца

čigānu – kham

franču – soleil

igauņu  päike

krievu – солнце

latīņu – sōl

lībiešu – pǟva

lietuviešu – saulė

poļu – słońce

somu – aurinko

ukraiņu – сонце

vācu – die Sonne

zviedru – solen



Daudzreiz mums liekas, ka saulei jāuzlec vai jānoriet pēc pulksteņa. [Jaunsudrabiņš]


Ja pa sapņiem redz sauli spīdam, būs vispārējs labums.

 

Ja sapnī redz sauli uzlecot, tad piedzims kāda meitene.

 

Kad, saulei spīdot, lietus līst, tad tās ir bāra bērnu asaras.

 

Ja saule stipri dedzina, tad gaidāms pērkons.

 

Ja saulei stari uz leju, tad gaidāms lietus, ja uz augšu, tad sauss laiks.

 

Ja saule noriet bāla, būs auksts laiks.

 

Ja saule spoža noriet, tad būs labs laiks.

 

Ja ap sauli ir liels riņķis, tad ir vēji; ja ir mazs riņķis, tad ir lietus.

 

Ja ziemā saulei stabi apkārt – būs auksts laiks.

 

Ja vakarā saule rietot iebrien mākonī, tad otrā dienā būs lietus.

 

Kad saule noriet sarkana, būs sauss laiks.

 

Kad saule noejot ir balta, tad gaidāma liela vētra.

 

Ja vējš griežas pret sauli, būs lietus, ja pa saulei, būs labs laiks.

 

Ja redzamas vairākas saules, tad būs lietus.

 

Ja saulei rietot, rīta puse pilna mākoņu, tad pastāv lietus laiks.


Trim lapām bērziņš auga
Liela ceļa maliņā.
Vienā lapā Saule lēca,
Otrā Saule norietēja,
Trešajā lapiņā
Saule lēja sudrabiņu.
[LD 33748-6]


Saule brida rudzu lauku
Pelēkiem lindrakiem.
Pacel, saule, lindraciņus,
Lai ziediņi nenobira.
[LD 32532-6]


Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridējiņu;
māte, nerāj meitas,
Diezgan meitu rājējiņu.
[LD 3302-0]


Saules zīme

Latviešu tautas folklorā saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols, visa redzētāja un zinātāja. Latvijas teritorijā Saules simboli koncentrisku apļu veidā kaula un raga priekšmetu rotājumos ir sastopami jau vēlajā neolītā. Rombs jeb četrstūrainā Saules zīme ir sastopama uz mezolīta keramikas.

Mēness ir Saules vīrs. Saulei ir diezgan plašs radu pulks. Folklorā sastopam Saules tēvu, Saules māti, Saules meitas, Saules brāļus, Saules bērnus, Saules dēlus, Saules vedeklas utt.

Sauli apzīmē visi apaļie priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u. c.), kuru ritēšana simbolizē Saules kustību debesu velvē. Visvienkāršākā Saules zīme ir aplis. Visiem atvasinātajiem un sarežģītākajiem Saules simboliem grafiski ir uzsvērta vidusdaļa. Saules raksts ir ģeometrisks un stingri simetrisks. Bieži Saules zīme vienā rakstā atkārtojas vairākas reizes, apzīmējot maģiskos auglības un siltuma rituālus.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]



Saules gadi

Bērnības epus

 

Moto

Munu jaunu dinu zeme,
Sapynūs tik tu man rõdis.

 

Bērna gadi – saules gadi:
Saule pati bērnu vada, –
Izaug bērns, staigā pats!
Saule atiet, atnāk mēness.

Maiga, bāla mēness gaisma,
Jauneklīgi mēness gadi;
Tūkstots zvaigznes vīram deg:
Vīra gadi – zvaigžņu gadi.

Tad ij maz top tūkstots zvaigžņu,
Tālāk tiecas bezgalība, –
Mūžam augstāk sniedzas sirmais:
Sirmā gadi – aizsaul-gadi.

Bērnu gadi – saules gadi:
Salda daile, mīla mirdza,
Dailei salda patiesība –
Dziesmas dara laimes meita.

Aiziet saldie saules gadi,
Dailes saldā patiesība, –
Dzīvei rūgta patiesība:
Runā proza, klusē dzeja.
[Rainis 1978 : 321]

 

 

Saule un mēness

 

Vecais liktens tētis

Sauca meitu sauli:

„Aiznes, meitiņ, vecai mātei

Bļodu baltu zirņu!”

 

Zelta saulīt’ aiztek

Zilu debess lauku, –

Kas tai pretī attecēja?

Jaunais mēness puisis.

 

Daiļā saules meita,

Staltais mēness puisis, –

Kā tas nāca? Kā nenāca? –

Rokas satikās.

 

Daiļā saules meita,

Staltais mēness puisis, –

Kā tas nāca? Kā nenāca? –

Bļoda apgāzās.

 

Bira baltie zirņi

Pa to zilo lauku,

Gaišu ceļu atstādami,

Kur tie satikās.

 

Zelta saulīt’ bēga,

Mēness atpalika, –

„Kas tos zirņus izbārstīja?”

– „Es tas vainīgais!”

 

Liktens tētis cirta

Mēnestiņu pušu:

„Tu man dienā neiznāksi,

Pirms tos salasīsi!”

 

Nokaunējās saule,

Nosarka kā oga, –

Abi divi baltu dienu

Kopā nesanāk.

 

Staigā mēness vientuls,

Zvaigznes bļodā lasa,

Allaž lūko redzēt sauli,

Projām aizzogas.

 

Lai cik lēni zogas,

Vecais tētis mana:

„Posies atpakaļ uz nakti,

Saules neredzēt!” [Rainis 1978 : 95–96]

 

Vārds saule izmantots arī dzejoļu krājumu nosaukumos: 

Rainis Saules gadi (1925); 

Kārlis Skalbe Sirds un saule (1911); 

Gunars Saliņš Melnā saule (1967); 

Vilis Veldre Saule kāpj augstāk (1957).


Vārds saule izmantots Māra Čaklā eseju krājuma nosaukumā Saule rakstāmgaldā (1975).



Mitoloģijā Saule kā debesu ķermenis iezīmē pretstatu Zemei, tā ir Visumu sakārtojošais daba: no vienas puses, Saule ir gaismas, siltuma un dzīvības avots, bet no otras –, tā var nest arī iznīcību, piemēram, postošu sausumu.



Līga Purmale Saule 3.

 

Kalvis Zālītis Saules tumšā puse.


Autore M. Purviņa.



Dziesma Saule un mēness. Raiņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.

 

Kora dziesma Saule, Pērkons, Daugava. Raiņa vārdi, Mārtiņa Brauna mūzika.


Saules muzejs

Saules muzejā, kas atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 30, aplūkojamā pamatekspozīcija ir muzeja autores Ivetas Gražules privātkolekcija, kuras aizsākumi meklējami pirms vairāk nekā 11 gadiem. Šobrīd muzejā vietu atraduši jau ap 400 sauļu dekoru, ar sauli saistītu priekšmetu un mākslas darbu no Latvijas un visas pasaules.

 

Saules dainas

Vairas Vīķes-Freibergas saules dainu sērijā iznākušie darbi: Trejādas saules. Kosmoloģiskā saule (1997), Trejādas saules. Hronoloģiskā saule (1999), Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule (2002), Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule (2011), Trejādas saules. Mitoloģiskā saule (2016).