Tradicionālā transkripcija

[saxkàns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑrˀkɑns]


[s] nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] ’skanenis’.’]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[s] nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



sark-sakne

-an- piedēklis

-s galotne

sarkan- – vārda celms

-ansizskaņa




sark-an+arm-ij-a

sark-an+balt-s

sark-an+balt+sark-an-s

sark-an+blakt-is

sark-an+brūn-s

sark-an+dzelt-en-s

sark-an+figūr-u

sark-an+gvard-s

sark-an+guļ-a

sark-an+jut-īg-s

sark-an+kok-s

sark-an+kvēl-e

sark-an+ķieģeļ-u

sark-an+lap-u

sark-an+meln-s

sark-an+raib-s

sark-an+sārt-s

sark-an+vēder-a

sark-an+vīn-s

sark-an+violet-s

sark-an+zaļ-š

sark-an+zelt-a

sark-an+zem-e

sark-an+zil-s

gaiš+sark-an-s

infra+sark-an-s

karmīn+sark-an-s

ķirš+sark-ans

mēļ+sark-an-s

purpur+sark-an-s

rož+sark-an-s

rubīn+sark-an-s

tumš+sark-an-s

ultra+sark-an-s

zelt+sark-an-s


sark-an+ac+is, sark-an+ac+e

sark-an+ac+ain-s

sark-an+ād+ain-s

sark-an+bārd+ain-s

sark-an+bārd+is

sark-an+lap+ain-s

sark-an+mat+is, sark-an+mat+e

sark-an+mat+ain-s

sark-an+rūt+ain-s

sark-an+rūt+ot-s

sark-an+spalv+ain-s

sark-an+spur+ain-s

sark-an+svītr+ain-s

sark-an+flot+iet-is

sark-an+galv+is, sark-an+galv+e

sark-an+galv+ain-s

sark-an+galv+īt-e

sark-an+krūt+īt-is

sark-an+rī-kl+īt-e

sark-an+sej+ain-s

sark-an+vaidz+is, sark-an+vaidz+e


sarkanie




sarkanspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

sarkan-s

sarkan-i

sarkan-a

sarkan-as

Ģ.

sarkan-a

sarkan-u

sarkan-as

sarkan-u

D.

sarkan-am

sarkan-iem

sarkan-ai

sarkan-ām

A.

sarkan-u

sarkan-us

sarkan-u

sarkan-as

I.

ar sarkan-u

ar sarkan-iem

ar sarkan-u

ar sarkan-ām

L.

sarkan-ā

sarkan-os

sarkan-ā

sarkan-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

sarkan-ais

sarkan-ie

sarkan-ā

sarkan-ās

Ģ.

sarkan-ā

sarkan-o

sarkan-ās

sarkan-o

D.

sarkan-ajam

sarkan-ajiem

sarkan-ajai

sarkan-ajām

A.

sarkan-o

sarkan-os

sarkan-o

sarkan-ās

I.

ar sarkan-o

ar sarkan-ajiem

ar sarkan-o

ar sarkan-ajām

L.

sarkan-ajā

sarkan-ajos

sarkan-ajā

sarkan-ajās

V.

sarkan-ais! sarkan-o!

sarkan-ie!

sarkan-ā! sarkan-o!

sarkan-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

sarkan-s

sarkan-ais

sarkan-āk-s

sarkan-āk-ais

vis-sarkan-āk-ais

pats sarkan-āk-ais

sarkan-āk-ais

Sieviešu dzimte

sarkan-a

sarkan-ā

sarkan-āk-a

sarkan-āk-ā

vis-sarkan-āk-ā

pati sarkan-āk-ā

sarkan-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa Bērzlapju virsma visbiežāk ir brūna vai sarkana.

2) apzīmētājsNekādi neizdevās iznīdēt mājā ieperinājušās sarkanās skudras.



sarkans audekls, sarkana blāzma, sarkana gaisma, sarkans karogs, sarkana kleita, sarkana liesma, sarkans limuzīns, sarkanas lūpas, sarkanas ogas, sarkanas rozes, sarkani svārki, sarkana šalle, sarkans tērps

sarkanie asinsķermenīši, sarkanā signāluguns, sarkanā tinte

 

gaiši sarkans, koši sarkans, tumši sarkans, ugunīgi sarkans



sarkans, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa.

Sarkanā grāmata – zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas un pasugas, sniegti dati par tām.

Sarkanā Krusta biedrība – starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.

Sarkanais Krusts – Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme – sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).

Sarkanā Pusmēness biedrība – starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.

Sarkanais Pusmēness – Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) – sarkana pusmēness attēls.

Sarkanais milzis astr. – milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.

Sarkanais punduris astr. – pundurzvaigzne.

Sarkans kā asins – spilgti sarkans.

Sarkans kā biete (arī kā (vārīts) vēzis) sar. – ļoti nosarcis.

Es biju vakar par daudz priecājusies par nespožo, sarkano sauli. Tagad saule bija balta un silta. Jaunsudrabiņš 7, 92.

.. visi četri koki bija piekaisījuši zemi ar lapām, liepas – ar dzeltenām, kļavas – ar oranži sarkanām. Ezera 8, 109.

Tēvs atvēra plīts durtiņas, izņēma sarkani kvēlojošu ogli, padancinājis saujā, aizsmēķēja un atsvieda atpakaļ. Kļava 1, 17.

Viņš vēl stāv ūdenī un neattopas izkāpt krastā. Kailās pēdas nosalušas sarkanas kā stārķim. Krūmiņš 1, 18.

.. no Latvijā sastopamām zīdītāju sugām apmēram 43 % sugu ir ņemtas valsts aizsardzībā un ierakstītas republikas Sarkanajā grāmatā. Tauriņš 1, 3.

„Uz sanatoriju viņa neaizbrauca, jo nebija naudas, un Sarkanais Krusts visus par brīvu nevarēja ārstēt.” Birze 5, 109.

Sarkanie milži ir samērā aukstas zvaigznes. Tie tik tikko spēj izstarot gaismu un blāvo sarkani kā ugunskurs. Ikaunieks 1, 17.

Visa klase nošalc smieklos. Vienīgi Ješka sēž, lūpas sakniebis un pietvīcis sarkans kā biete. J. Plotnieks 11, 27.

Viņš bija sarkans kā novārīts vēzis. Zeiboltu J. 11, 30.

Kaukēns: Es tādu laiciņu pie sarkanā galda esmu sēdējis. Es zinu, kā mājas atdod. Blaumanis V, 125.

// parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.

Sarkanā jāņoga. Sarkanie galviņkāposti. Sarkanais kārkls. Sarkanais āboliņš. Sarkanā mušmire. Sarkanā tīklērce. Sarkanie ķieģeļi. Sarkanais krīts. Sarkanais kaviārs.

Sarkanā lapsa – rudā lapsa, Eirāzijas lapsa.

Sarkanās skudras – rūsganās skudras.

No .. [Ziemeļamerikas] atvests arī .. [Latvijā] ļoti bieži kultivētais sarkanais ziemeļu ozols .. Galenieks 2, 316.

Cik daudz darba un pūļu bija jāpieliek [keramiķim], lai parādītu, cik tāds sarkanais, dzeltenais vai pelēkais Latvijas māls ir skaists .. Nodieva 1, 110.

2. vēst. Tāds, kas ir saistīts ar sociālistisko revolucionāro darbību, ar padomju iekārtu, ar Sarkano Armiju.

Sarkanā Armija vēst. – Krievijas PFSR, vēlāk PSRS armija (no 1918. gada līdz 1946. gadam).

// lietv. nozīmē: sarkanie, -o, vsk. sarkanais, -ā, v. Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.

.. jāpanāk, lai sarkanie pārāk ātri neieņem Kurzemi. A. Grigulis 13, 282. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sarkans, -a sorkons, -a  
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Sarkanais gailis ugunsgrēks.


Kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts.


Nav (ne) sarkana (arī plika) graša pie dvēseles, arī (nav) ne kapeikas pie dvēseles sar. saka, ja kādam nav nemaz naudas.


Nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts sar. – saka par ko nevērtīgu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Botānikāsarkanā uzpirkstīte.


Celtniecībāapbūves sarkanā līnija.


Sportāsarkanā kartīte.


Agronomijāsarkanā augsne.


sarkans, mantots vārds; lš. apv. sárkanas ‘spilgts, dzidrs, košs; sārts’, skitu suxra, persiešu surx ‘sarkans’. Atv. no adj. sarks (apv.) ‘sarkans, sārts’, kas lielākajā izlokšņu daļā (un liter. valodā) izzudis laikam vienādās izrunas dēļ ar subst. sargs (Endzelīns). Izloksnēs, kur saglabājies pamatvārds, sarkans ar sākotnējo noz. ‘sarkanīgs, ar sarkanu nokrāsu’. Pamatā ide. *ser– ‘sarkans, sārts’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 155–156]


angļu  red

baltkrievu – чырвоны

čigānu – lōlo

franču  rouge

grieķu  κόκκινοςερυθρός 

igauņu  punane

krievu  красный

latīņu  ruber

lietuviešu – raudonas

poļu  czerwony

somu  punainen

ukraiņu  червоний

vācu  rot

zviedru  röd



Sarkans kā vēzis pēc nāves. 

 

Sorkans kā nuovārīts vēzs. 

 

Sarkans kā uguns. 

 

Sarkans kā asinis. 


Sarkans kā burkāns, apaļš kā grunduls. 

 

Sorkons kai burkons. 

 

Sarkans kā nopliķēts. 

 

Sarkans kā biete. 

 

Sarkans kā oga. 

 

Sorkons kai batvins. 

 

Sarkans kā ābols. 

 

Sarkans kā vēzis. 

 

Sarkans kā bullis. 

 

Sorkons kai ķīgels. 

 

Sarkans kā tītars. 

 

Kas sorkonc, tys skaists, kas solbonc, tys garšeigs. 

 

Sarkana galva kā Jeruzalemes dedzinātājam. Sarkana bārda kā Jeruzālemes svilinātājam. 

 

Sorkons kā nuo pirts iznācis. 

 

Sorkons kai čegls. 

 

Sarkans kā purpurs. 

 

Sorkons kā dzīpors. 

 

Kas ir sarkans, balts tas nevar tapt. 

 

Tik sorkons, ka pi jumta navar laist, var aizdegtīs. 

 

Sarkans kā novārīts. 

 

Sorkons kai suņa topa. 

 

Sarkans kā spīķera āzis. 


Lai lopiem nepiesistos sarkanā kaite, tad gavēnī jāsavāra vēl no koka nenokritušas ozola lapas ar varžu kurkuļiem un vārījums jāiedod lopiem.

 

Govīm pret sarkano vainu dod gavēnī ceptus maizes sakašņus, kuri jāiedod govīm Lielā piektdienā priekš saules, par ziemu kokā stāvējušas ozola lapas jeb seskas gaļu.

 

Kad vakarā nodeg sarkanēji, būs laika maiņa. („Nodeg sarkanēji” – sarkani mākoņi vakarā.)


Piederēja ganiņam

Zaļa rīkste rociņā;

Piederēja māsiņai

Sarkans rožu vainadziņis. [LD 6041-0]

 

Kas pazina rožu dārzu,

Kad sarkans neziedēja?

Kas pazina mani jaunu,

Kad priecīgi nedzīvoju? [LD 71-3]

 

No adatas iztecēja

Sarkans zīžu dzīpariņš;

Tā bij man iztecēt

No ļautiņu valodām. [LD 8282-6]



Sarkans pavediens

 

Ko runājam, ko darām,

Ko jūtam katris viens,

Tam cauri velkas šalkas

sarkans pavediens.

 

Par to, kas mums ir darīts,

Ko cietis katrs viens,

Par asinīm, kas plūda

sarkans pavediens.

 

Par to, ko neizdzēsīs

Ne laiks, ne mūžs, – neviens,

Kas ies līdz saules valstij

sarkans pavediens. [Rainis 1977 : 319]

 

 

Rudens vakars

 

Jau saule sarkana riet;

Pazemu zili mākoņi iet

Un gulstas par draudošu valni,

Kas sauli grib ietvert gar apvārksni;

Gar nomalēm bālgani

Stāv dziestošā gaismā meži un kalni.

 

Rudens ūdeņi plaši plūst

Pār lēzenām pļavām.

Te cauri caur mākoņu gravām,

Kas piepeši grūst,

Saules spozma kā straume lejas;

 

Un sārtojas kalni un cilvēku sejas;

Pār plašiem ūdeņiem pāri līst

Sarkans zelts:

Augsti stāv zilā debesu telts

Kā tērauda kalta. –

 

Tad sāpošā dvēsele skaistumā dzīst,

Ar mākoņiem baigās sajūtas klīst;

Lai nakts nāk gara un salta: –

Cerībā norimst gaidošā sirds,

– Virs galvas pirmā zvaigzne mirdz. [Rainis 1977 b : 76]

 

 

Karalis un bērzlapīte

 

Šalcošu birztalu zemē
valdīja karalis briesmīgs,
mūžīgi drūms un pilns šausmu.

 

Dienu un sauli viņš nīda,
puķes un dzīvību katru,
smaidošā laimē kas plauka.

 

Zeltītā sceptera galā sēdēja,
kur vien viņš gāja,
kārcošs melns salīcis krauklis.

 

Tas bij daudz pūliņiem mācīts
izknābt ikvienam acis,
karaļa priekšā kas smejas. –

 

Mežā reiz karalim ejot
uzdīga celiņa vidū
sarkanā bērzlapīte.


„Na nu,” rūc karalis, – „laikam
ceļa vis negriezīsi!”
– Bekai… he! – bērzlape atbild.


Karaļa pelēkās lūpas
pirmo reiz salūza smīnā,
acīm pamirdzot silti.


Bet viņš vēl nepaguva
atģisties, kad jau tam krauklis
izknābis abas bij acis…
[Bārda 1939 : 66]

 

Vārds sarkans ir izmantots arī Aspazijas dzejoļu krājuma nosaukumā Sarkanās puķes (1897).


Vārds sarkans ir izmantots Gundegas Repšes romāna nosaukumā Sarkans (1998).




No 2011. gada 28. janvāra līdz 27. martam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija aplūkojamas divas izstādes – „Krāsa. Sarkanā” un „Sarkano meklējot” (franču mākslinieces Martinas Lafonas personālizstāde). Par godu šai izstādei 3. martā Annija Molāra-Defūra, franču hromatiskās leksikas speciāliste, enciklopēdijas „Sarkanais” autore, lasīja lekciju „Sarkanais? Starp prestižu un robežu pārkāpšanu”.

A. Molāra-Defūra uzskata, ka sarkanā ir izcila, tā ir krāsu krāsa. Kā krāsa, kurai rodamas atsauces visās civilizācijās, sarkanā krāsa ir īpaši divdabīga – sarkanas asinis, uguns, dzīve, kvēle, drosme, cieņa, bet arī – sarkana nāve, dusmas, karš, slepkavība, trauksme un briesmas, aizliegums un sankcijas. Kā viņa raksta savā „Krāsu apzīmējošo vārdu un izteicienu vārdnīcā”: „Mūsdienās sarkanā krāsa ir gan visdivdomīgākā, gan arī par visfascinējošākā. Martina Lafona to atgādina savos sarkanā meklējumos. Tā ir viņas bērnības, pasaku un spēļu krāsa, visu iespējamo ceļu – no visizsmalcinātākajiem līdz visdramatiskākajiem – saspēles krāsa, krāsa, kuru māksliniece padziļināti izpētījusi katrā tās posmā.”

Pati M. Lafona apgalvo: „Sarkanais manā daiļradē ienāca kā sava veida nolieguma robeža. Sociālā, reliģiskā un jutekliskā robeža, kurā es rūpīgi meklēju drumslas, kas veido pasauli pilnu ar sarkano krāsu. Krāsainā pasaule vairojas līdz bezgalībai, tādējādi visas iespējas runāt par sarkano izpaužas dažādās toņkārtās – jutekliskuma un sievišķības, simbolisma, reliģijas, politikas, mīlestības un kaislības, bērnības, baiļu un baudkāres, atklājot ainavā sarkano un, protams, skatot šīs krāsas nozīmi mākslas vēsturē.”
[Sagatavots pēc: http://www.lnmm.lv/]

 

Līga Purmale Summertime II.

 

Normunds Brasliņš Sarkanā istaba.

 

Ģederts Eliass Sieviete ar grāmatu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Interjers.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Sarkanā uzpirkstīte (Digitalis purpurea L.)

Sarkanā uzpirkstīte ir divgadīgs vai daudzgadīgs, liels (50–130 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs, kas Latvijā diezgan bieži tiek kultivēts kā krāšņumaugs. Stublājs stāvs, apmatots tāpat kā citas auga daļas. Lapas ir iegareni olveidīgas, kas uz stublāja izkārtotas blīvi pamīšus. Lapas gals smails, pamats ķīļveida. Ziedi gaiši vai tumši sārti, izkārtoti blīvā, vienpusējā ķekarā stublāja galotnē. Neizziedējis ķekars galotnē nolīcis. Vainags zvanveidīgs, atgādina uzpirksteni, iekšpusē ar tumšākiem plankumiem un cietiem matiņiem. Auglis – olveida, blīvi dziedzermataina divcirkņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam. 
[Sagatavots pēc: internetenciklopēdija „Latvijas daba” : http://www.latvijasdaba.lv/]