Tradicionālā transkripcija

[saprast]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑprɑst]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



sa-priedēklis

pras- – vārda sakne

-t ­ – galotne

sapras- – vārda celms




saprotams




saprast patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saprot-u

saprot-am

esmu saprat-is

esmu saprat-us-i

esam saprat-uš-i

esam saprat-uš-as

2.

saprot-i

saprot-at

esi saprat-is

esi saprat-us-i

esat saprat-uš-i

esat saprat-uš-as

3.

saprot

saprot

ir saprat-is

ir saprat-us-i

ir saprat-uš-i

ir saprat-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saprat-u

saprat-ām

biju saprat-is

biju saprat-us-i

bijām saprat-uš-i

bijām saprat-uš-as

2.

saprat-i

saprat-āt

biji saprat-is

biji saprat-us-i

bijāt saprat-uš-i

bijāt saprat-uš-as

3.

saprat-a

saprat-a

bija saprat-is

bija saprat-us-i

bija saprat-uš-i

bija saprat-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saprat-ī-š-u

saprat-ī-s-im

būšu saprat-is

būšu saprat-us-i

būsim saprat-uš-i

būsim saprat-uš-as

2.

saprat-ī-s-i

saprat-ī-s-it/saprat-ī-s-iet

būsi saprat-is

būsi saprat-us-i

būsit/būsiet saprat-uš-i

būsit/būsiet saprat-uš-as

3.

saprat-ī-s

saprat-ī-s

būs saprat-is

būs saprat-us-i

būs saprat-uš-i

būs saprat-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tieku sapras-t-s

tieku sapras-t-a

tiekam sapras-t-i

tiekam sapras-t-as

esmu ticis sapras-t-s

esmu tikusi sapras-t-a

esam tikuši sapras-t-i

esam tikušas sapras-t-as

2.

tiec sapras-t-s

tiec sapras-t-a

tiekat sapras-t-i

tiekat sapras-t-as

esi ticis sapras-t-s

esi tikusi sapras-t-a

esat tikuši sapras-t-i

esat tikušas sapras-t-as

3.

tiek sapras-t-s

tiek sapras-t-a

tiek sapras-t-i

tiek sapras-t-as

ir ticis sapras-t-s

ir tikusi sapras-t-a

ir tikuši sapras-t-i

ir tikušas sapras-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiku sapras-t-s

tiku sapras-t-a

tikām sapras-t-i

tikām sapras-t-as

biju ticis sapras-t-s

biju tikusi sapras-t-a

bijām tikuši sapras-t-i

bijām tikušas sapras-t-as

2.

tiki sapras-t-s

tiki sapras-t-a

tikāt sapras-t-i

tikāt sapras-t-as

biji ticis sapras-t-s

biji tikusi sapras-t-a

bijāt tikuši sapras-t-i

bijāt tikušas sapras-t-as

3.

tika sapras-t-s

tika sapras-t-a

tika sapras-t-i

tika sapras-t-as

bija ticis sapras-t-s

bija tikusi sapras-t-a

bija tikuši sapras-t-i

bija tikušas sapras-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšu sapras-t-s

tikšu sapras-t-a

tiksim sapras-t-i

tiksim sapras-t-as

būšu ticis sapras-t-s

būšu tikusi sapras-t-a

būsim tikuši sapras-t-i

būsim tikušas sapras-t-as

2.

tiksi sapras-t-s

tiksi sapras-t-a

tiksit/tiksiet sapras-t-i

tiksit/tiksiet sapras-t-as

būsi ticis sapras-t-s

būsi tikusi sapras-t-a

būsit/būsiet tikuši sapras-t-i

būsit/būsiet tikušas sapras-t-as

3.

tiks sapras-t-s

tiks sapras-t-a

tiks sapras-t-i

tiks sapras-t-as

būs ticis sapras-t-s

būs tikusi sapras-t-a

būs tikuši sapras-t-i

būs tikušas sapras-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saprot-ot

esot saprat-is

esot saprat-us-i

esot saprat-uš-i

esot saprat-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saprat-ī-š-ot

būšot saprat-is

būšot saprat-us-i

būšot saprat-uš-i

būšot saprat-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot sapras-t-s

tiekot sapras-t-a

tiekot sapras-t-i

tiekot sapras-t-as

esot ticis sapras-t-s

esot tikusi sapras-t-a

esot tikuši sapras-t-i

esot tikušas sapras-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot sapras-t-s

tikšot sapras-t-a

tikšot sapras-t-i

tikšot sapras-t-as

būšot ticis sapras-t-s

būšot tikusi sapras-t-a

būšot tikuši sapras-t-i

būšot tikušas sapras-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sapras-tu

būtu saprat-is

būtu saprat-us-i

būtu saprat-uš-i

būtu saprat-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu sapras-t-s

tiktu sapras-t-a

tiktu sapras-t-i

tiktu sapras-t-as

būtu ticis sapras-t-s

būtu tikusi sapras-t-a

būtu tikuši sapras-t-i

būtu tikušas sapras-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-saprot

ir bijis jā-saprot

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-saprot

bija bijis jā-saprot

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-saprot

būs bijis jā-saprot

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-saprot

būtu bijis jā-saprot

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-saprot

esot bijis jā-saprot

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-saprot

būšot bijis jā-saprot

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

saprat-ī-s-im!

2.

saprot-i!

saprot-iet!

3.

lai saprot!


Teikumā var būt:

1) izteicējs Studenti saprata, ka eksāmens būs ļoti grūts.

2) teikuma priekšmets Saprast augstāko matemātiku ne katram ir pa spēkam.



saprast problēmu, saprast uzdevumu, saprast tekstu, saprast žestu



saprast, -protu, -proti, -prot, pag. -pratu; trans.

Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.

Saprast sabiedrības attīstības virzību.

Viņam dzīvot – tas ir strādāt, strādāt – braukt jūrā. Tā dzīvi saprot kapteinis Dziesma, un tādu izpratni viņš māca citiem. Zigmonte 2, 221.

Mēs diemžēl savus skolotājus tā īsti sākām saprast nevis skolas gados, bet daudz vēlāk. Vīksna 1, 65.

Viņa, likās, bija sākusi saprast, ka ne mazāk svarīgi, kā pazīt pasauli, ir cilvēkam pazīt pašam sevi. Skujiņš 5, 125.

// Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.

Viņš sveicināja un sacīja kaut ko, bet neviens viņa nesaprata, jo viņš nerunāja latviski. Blaumanis 6, 44.

Ar vārdu „zeme” saprotam mēs daudz .. Elksne 2, 38.

// Parasti savienojumā ar „no”: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).

„Vai tu kaut ko saproti no siena vākšanas?” pēc vakariņām Pēteris man jautā.

– „Diezgan maz,” es atzīstos. Saulītis 13, 110.

// intrans„Es nemaz negribu studēt,” atteica Ēriks. „Tik daudz, cik man vajadzīgs, es no lauksaimniecības saprotu.” Sakse 7, 278.

Pēc brokastīm Ieva man parādīja savas skices: dažas viduvējas ainavas un vairākus portretu uzmetumus, kuri man šķita īpatnēji un labi, cik nu sapratu no tēlotājas mākslas. Ezera 5, 171.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


saprast1. saprast; prast; apjimt; dasakūpt; pats par sevi saprotams – pats par sevi; 2. attikt; sasagiut; tikai vēlāk sapratu, kas par lietu – maņ tik piečuok (vāluok) daguoja da pruota, kas pa kam 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


saprast 1. Uztvert un izprast (kā) jēgu, saturu, būtību, nozīmi. ka kùo tâ labi saprùot, ta saka – skaĩdris kâ dìena. nevàr saprast, kùo vìņč duõmã a tùo savu runâšanu. es viê·nâdi savã ga`vã nevaru saprast.

2. Pareizi uztvert (piemēram, runu, tekstu) kādā (sveš)valodā; darīt u. tml.). tùr jàu vàiga mâcêt ùn saprast apiêtiês a tùo zixgu.

3. Apjēgt, uztvert (teikto, redzēto). Diļuôs jàu tùr visu kùo dabũja dzixdêt. tas bi ta, ka es sâku aûkt ùn saprast. vìņč jàu vài četri, pìeci gadi v¥c bi, ka ne·maz nerunãja. tagad jàu vìņč runã; li¡c, dũšîks puĩka bi, saprast saprata visu, bet nerunãja. Apjēgt, aptvert. vìņč i pa daũ sapèriês, nesaprùot, kùo v¥lk kãjã, kùo mugrã. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 286–287]


saprast – izprast, iztulkot; sajēgt, apjēgt, atjēgt, jēgt sar., saģist; aptvert, uztvert, apķert, atģist, apģist; apzināties; tikt skaidrībā sar., iečekot, slengs, ierubīt, slengs


Likt saprastpanākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.


To (tik) es saprotu!lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.


Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt sar. – saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


saprast, mantots vārds, atvasinājums no prast

prast; lš. pràsti (tag. prantù) ‘pierast, saprast, aptvert’, pr. issprestun ‘saprast’ (: la. izprast), go. fraþjan ‘domāt, atzīt, saprast’, fraþi ‘prāts, saprāts’, lat. interpres ‘starpnieks, vidutājs, izskaidrotājs, tulks’. Pamatā ide. *pret– : *prQt ‘saprast’. Ide. *prot- > b. *prat-, no kā verbs *prat-ti > *prasti > la. prast. Tag. (es) protu < *prantu < *prantuo. Vecākajos avotos verbs lietots ne mūsdienu liter. nozīmē, bet g. k. ‘saprast, aptvert’, un līdz ar to prast un saprast bijuši sinonīmi. 17. gs. G. Elgers tulko p. rozumiem (‘saprotu, izprotu’) ar la. saprotu, bet lat. intelligo (‘manu, uztveru, saprotu’) ar sinonīmiem: „es protu, saprotu, sajem(u), nomanī(ju), samanī(ju)”.

Verbs prast vēl 19. gs. palaikam lietots nozīmē ‘saprast’, piem.: „Protu, ka jāiet man būs, ko darīšu vientule šeitan?” (K. Hūgenbergers). Savukārt atv. saprast dažkārt lietots nozīmē ‘prast, mācēt’. 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 76]


angļu – to understand

baltkrievu – разумець

čigānu – haļovav; zahaļovav

franču – comprendre

grieķu  καταλαβαίνω

igauņu – aru saada

krievu – понять; понимать

latīņu  intellegere

lietuviešu  suprasti

poļu – zrozumieć

somu – ymmärtää

ukraiņu  розумiти

vācu – verstehen

zviedru – förstå; begripa



Cik tu saprūti, kai cyuka nu dabasu.

 

Saprotu kā pieci pirksti.

 

Kurš saprot valdīt, saprot arī vadīt.

 

Ko nevar saprast, to nevar izvest.


Aiz sienas sapratu,
Kur brāļi dancoja:
Skan pieši, zobeni,
Rīb zābaciņi.
[LD 24208-2]

 

Iztecēju kalniņāi,
Pavēdinu vilnainīti:
Saprot’ mana māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās.
[LD 13418-0]



– Tas gan laikam bija toreiz, kad murgoji, – sacīja Marčs. – Runā, runā – bet nekā nevar saprast. Vaigi tik sarkani un karsti kā uguns. Un ar rokām – šitā vien, šitā vien! Sega, palags – vesels saki: „Mam, mam! Skaties, rau, kur Staburags! Un Marčs, vai re, kādu lielu sapalu izvilka! Bet, mam, vai dieviņ! Staburags nāk šurp! Skaties, skaties ­– taisni pa Daugavu augšup! Mam, nelaid, nelaid viņa tuvāk, nelaid!” Un tā tikai tālāk un tālāk… Bet tad paliki gluži kluss, iesāki lēni vaidēt un svaidīties gultā no vienas malas uz otru. Reizēm bija, it kā tev dvašas pietrūktu, – nemaz vairs neelpoji, bet tad tā smagi, smagi, grūti… Un tad es metos projām: domāju, ka tu pašlaik mirsi… [Valdis 1983 : 48]