Tradicionālā transkripcija

[sauôst]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑ.u͜oˀst]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[uo] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



sa- ­– priedēklis

-os- – vārda sakne

-t galotne

saos- – vārda celms






saostpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saož-u

saož-am

esmu saod-is

esmu saod-us-i

esam saod-uš-i

esam saod-uš-as

2.

saod

saož-at

esi saod-is

esi saod-us-i

esat saod-uš-i

esat saod-uš-as

3.

saož

saož

ir saod-is

ir saod-us-i

ir saod-uš-i

ir saod-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saod-u

saod-ām

biju saod-is

biju saod-us-i

bijām saod-uš-i

bijām saod-uš-as

2.

saod-i

saod-āt

biji saod-is

biji saod-us-i

bijāt saod-uš-i

bijāt saod-uš-as

3.

saod-a

saod-a

bija saod-is

bija saod-us-i

bija saod-uš-i

bija saod-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saod-ī-š-u

saod-ī-s-im

būšu saod-is

būšu saod-us-i

būsim saod-uš-i

būsim saod-uš-as

2.

saod-ī-s-i

saod-ī-s-it/saod-ī-s-iet

būsi saod-is

būsi saod-us-i

būsit/būsiet saod-uš-i

būsit/būsiet saod-uš-as

3.

saod-ī-s

saod-ī-s

būs saod-is

būs saod-us-i

būs saod-uš-i

būs saod-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tieku saos-t-s

tieku saos-t-a

tiekam saos-t-i

tiekam saos-t-as

esmu ticis saos-t-s

esmu tikusi saos-t-a

esam tikuši saos-t-i

esam tikušas saos-t-as

2.

tiec saos-t-s

tiec saos-t-a

tiekat saos-t-i

tiekat saos-t-as

esi ticis saos-t-s

esi tikusi saos-t-a

esat tikuši saos-t-i

esat tikušas saos-t-as

3.

tiek saos-t-s

tiek saos-t-a

tiek saos-t-i

tiek saos-t-as

ir ticis saos-t-s

ir tikusi saos-t-a

ir tikuši saos-t-i

ir tikušas saos-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiku saos-t-s

tiku saos-t-a

tikām saos-t-i

tikām saos-t-as

biju ticis saos-t-s

biju tikusi saos-t-a

bijām tikuši saos-t-i

bijām tikušas saos-t-as

2.

tiki saos-t-s

tiki saos-t-a

tikāt saos-t-i

tikāt saos-t-as

biji ticis saos-t-s

biji tikusi saos-t-a

bijāt tikuši saos-t-i

bijāt tikušas saos-t-as

3.

tika saos-t-s

tika saos-t-a

tika saos-t-i

tika saos-t-as

bija ticis saos-t-s

bija tikusi saos-t-a

bija tikuši saos-t-i

bija tikušas saos-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšu saos-t-s

tikšu saos-t-a

tiksim saos-t-i

tiksim saos-t-as

būšu ticis saos-t-s

būšu tikusi saos-t-a

būsim tikuši saos-t-i

būsim tikušas saos-t-as

2.

tiksi saos-t-s

tiksi saos-t-a

tiksit/tik-s-iet saos-t-i

tik-s-it/tik-s-iet saos-t-as

būsi ticis saos-t-s

būsi tikusi saos-t-a

būsit/būsiet tikuši saos-t-i

būsit/būsiet tikušas saos-t-as

3.

tiks saos-t-s

tiks saos-t-a

tiks saos-t-i

tiks saos-t-as

būs ticis saos-t-s

būs tikusi saos-t-a

būs tikuši saos-t-i

būs tikušas saos-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saož-ot

esot saod-is

esot saod-us-i

esot saod-uš-i

esot saod-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saod-ī-š-ot

būšot saod-is

būšot saod-us-i

būšot saod-uš-i

būšot saod-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot saos-t-s

tiekot saos-t-a

tiekot saos-t-i

tiekot saos-t-as

esot ticis saos-t-s

esot tikusi saos-t-a

esot tikuši saos-t-i

esot tikušas saos-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot saos-t-s

tikšot saos-t-a

tikšot saos-t-i

tikšot saos-t-as

būšot ticis saos-t-s

būšot tikusi saos-t-a

būšot tikuši saos-t-i

būšot tikušas saos-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

saos-tu

būtu saod-is

būtu saod-us-i

būtu saod-uš-i

būtu saod-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu saos-t-s

tiktu saos-t-a

tiktu saos-t-i

tiktu saos-t-as

būtu ticis saos-t-s

būtu tikusi saos-t-a

būtu tikuši saos-t-i

būtu tikušas saos-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-saož

ir bijis jā-saož

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-saož

bija bijis jā-saož

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-saož

būs bijis jā-saož

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-saož

būtu bijis jā-saož

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-saož

esot bijis jā-saož

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-saož

būšot bijis jā-saož

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

saod-ī-s-im!

2.

saod!

saod-iet!

3.

lai saož!


Teikumā var būt:

1) izteicējsMuitnieku suns saoda narkotikas.

2) teikuma priekšmetsSaost nelielo gāzes noplūdi nebija viegli.



saost medījumu, saost smaku



saost, -ožu, -od, -ož, pag. -odu, pārej.

1. Uztvert, sajust ar ožu. 

Saost dūmu smaku, puķu smaržu. Suns saodis medījumu.

2. pārn., sar. Paslepus uzzināt. 

Viņš saodis, ka gaidāms kas nelabs. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 953]


saost, -ožu, -od, -ož, pag. -odu; trans.

1. Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).

Vēl pusmiegā saodu kārdinošu kafijas smaržu. Kaijaks 5, 243.

.. cilvēki nevarēja saost īpatnēji tīģerisko aromātu, kas allaž sekoja dresētājam, .. bet suņi to saoda vienmēr. Bels 5, 8.

Putnu suņi nekļūdīgi saož sīko, tikai 100 gramus smago mērkaziņu 50 soļu attālumā. Draugs 84, 9, 30.

2. sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt, izost.

Zināms, peļņa pati nenāca klāt, to vajadzēja saost, uzmeklēt, izmantot. Lācis VI, 300. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


saost – saūst; saost patīkamu smaržu (patīkamu aromātu) – saūst lobu smuordu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


sa-uôst 1. cũkài laba uôža, cũka visu labi sa-uôž, ku zem¡ laba sakne, ku kaxpelis, izrùok ùn ap¥d. medĩbu suņìm jàu i bri¡smîgi labi d¥guni, ti¡ jàu sa-uôž visu kùo. gùovèi laba uôža, gùos sa-uôž labi, ku kaxpelis ìestãdîc.

2. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt (ko); arī atrast (ko noglabātu paslēptu). vìņč sa-uôdis i, ka tùr i tã mañta.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 320]


saost – saostīt, saošņāt, sasukstīt apv.


Lietuviešu valodā

saostsuuosti, užuosti; nuuosti
saost smaržu – suuosti kvapą
vilks saoda laupījumu – vilkas užuodė grobį
suns saodis pēdas – šuo suuodė pėdsakus


angļu – to smell

baltkrievu – пранюхаць

čigānu  zasungav

franču – avoir vent

grieķu – μυρίζομαι

igauņu – haistma

krievu – учуять (запах)

latīņu – odōrārī

lībiešu – nūškə

lietuviešu – užuosti

poļu – wąchać

somu – saada hajua

ukraiņu – пронюхати; прочути

vācu – riechen

zviedru – vädra upp



Ja sunim dod siltu maizi ēst, tad viņš nevar vairs pēdas saost.


Jānīšam tādas nāsis
Kā tam kurta sunīšam,
Tas saoda jaunas meitas,
I mūrā iemūrētas. [LD 20260-1]



Baskājieša kapeikas dziesma

 

Pēdējā kapeika

Pašulaik slīdēja

Iz maniem pirkstiem

Pasaulē klaidot.

 

Pirkstos un kabatā

No vara kapeikas

Pāri tik palika

Riebīgā smaka.

 

Iekšas man apgriežas,

Ožot šo smaku:

Smaka tik sāja,

Sālīga, sūra.

 

Prātā nāk asinis,

Sviedri un traipekļi

Viss, kas ir apkārt

Kapeikai lipis.

 

Asaras, vaidi,

Trokšņaini lāsti

Pēdējo kapeiku

Pavada pasaulē.

 

Es savu pēdējo

Palaidu lēnīgi:

Pārmetu krustu,

Nospļāvos trīskārt.

 

Tik jau kad saožu

Smaku šo riebīgo,

Saltums dreb kaulos,

Iekremtas krūtīs.

 

Nāks jau reiz laiki:

Būs viņa skaidra,

Būs viņa lieka,

Būs visiem gana. [Rainis 1977 : 283–284]


Smarša, kas atgādināja ziemas svētkus, vilkās pa visu skolu. Pat priekšnamā varēja saost, ka grīdas bij mazgātas, plāceņi cepti un ka eglītei jau vajadzēja brālis ap viņu nopūlējās meiteņu guļamistabā un puškoja viņu kā līgavu, pa tumšajiem zaļumiem vilkdams vizošus pavedienus. Raibās sve­cītes jau līgojās zaru galos, un augošā dūkoņa aiz dur­vīm liecināja, ka bērniem gaidīšana sāka apnikt. [Blaumanis 1994 : 73]


RŪDIS. Ai meitenītes, ai zeltenītes, vai jūs to plāceņu nastu bez manis gribiet apēst?

AUCE. Vai tu jau uzodis, ka man plācenis?

RŪDIS. Kā citādi būtu atradis ceļu uz tavu pili? Saodu vēl ko citu arī. (Skatās apkārt.) Te kaut kur vajaga būt kādai pilnai pudelei.

AUCE. Nu tad nāc arī šurp! (Dod viņam plāceni.) Še par tavu smalko degunu. Elīn, tev ar ko pasmeķēt!

ELĪNA. Paldies.

AUCE (uz Rūdi). Vai nazis ir klāt, ko pudeli attaisīt?

RŪDIS. Vai nu bez naža! (Izvelk no ķešas nazi un attaisa pasniegto pudeli.)

AUCE. Kur man tā glāzīte palikuse? (Meklē.)

RŪDIS. (pa tam kož plācenī un ēd. Piesteidzas pie lodziņa un atgrūž to vaļā). Karlo, Karlo! Nenāc vis šur! Aucei nav ni ogu plāceņa, ni nekā!

AUCE. Kuš tak, kuš, uzmodināsi vēl bērnu. [Blaumanis 1997 : 64–65]



Suņi saož plaušu vēzi

Vācu zinātnieki izpētījuši, ka īpaši apmācīti suņi var atklāt audzēju plaušās aptuveni 70 procentiem slimnieku. Zinātnieki pagaidām nezina, kādu vielu suņi saož, atklājot plaušu vēzi. Vislabākie plaušu vēža atklājēji jau slimības agrīnā posmā esot vācu un austrāliešu aitu suņi un labradori, turklāt viņi atšķir ļaundabīgā audzēja smaržu no plaušu kaites, ko izraisījis iekaisums vai smēķēšana.
[Sagatavots pēc: Bērziņš 2011 : http://la.lv/]

 

Odze osta ar šķelto mēli

Odzei, tāpat kā citām čūskām, ir nekustīgi (jo saauguši) acu plakstiņi; tieši tāpēc savulaik radies un vēl joprojām pastāv aplamais uzskats, ka čūskas spēj hipnotizēt. Bez tam odzei ir uz āru izvirzītas „uzacis”, kas, lietojot cilvēciskotu mērauklu, padara viņas izskatu dusmīgu. Tomēr, ja vien netiek tīši kaitināta, čūska nav nedz dusmīga, nedz – jo vairāk – agresīva. Un pat tad, kad viņu kaitina, rāpulis pirmām vispirms kārtām cenšas pēc iespējas ātrāk aizvīties no uzbāzīgā radījuma. Taču, ja to izdarīt nevar, odze nedaudz izslejas un „atvēzējas” (atliec ķermeņa priekšgalu). Un šņāc – brīdina. Un ātri, ātri šauda melno, slaido, lokano, galā iešķelto mēli. Mēli, nevis dzeloni! Šauda – ne tāpēc, ka mēle ir saindēšanas rīks, bet tāpēc, ka tā ir ožas orgāns; čūska mēģina saost – kas ir traucētājs un kur tas atrodas: mēlīte izšaujas no mutes caur īpašu, tieši šim nolūkam paredzētu spraudziņu „augšlūpā” zem nāsīm (kuru vienīgā funkcija ir gaisa dzenāšana šurpu turpu, ieelpojot un izelpojot), kādu laiciņu mēlīte ātri, vibrējoši lokās, ķerdama gaisā esošās smaržas molekulas, tad tā tiek ievilkta atpakaļ mutē, kur nogādā savāktās molekulas līdz specifiskam analizatororgānam, kas atrodas augšžoklī. Un atkal izšaujas, lokās un – atpakaļ – mutē. Un atkal… Starp citu, čūskām galvā ir vēl kāds īpašs, tikai viņām vien dabas dots – tā sauktais Jakobsona – orgāns, kas spēj uztvert un smalki analizēt pat niecīgas temperatūras (ne tikai gaisa temperatūras!) izmaiņas. Vēl, manuprāt, interesanti: odzes kaut kā var sajust laika pārmaiņas (piemēram, negaisa tuvošanos) jau krietnu laiku, pirms tās spēj uztvert cilvēka maņas.
[Tīrmanis 2004 : http://www.videsvestis.lv/]