Tradicionālā transkripcija
[sauôst]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[sɑ.u͜oˀst]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[uo] – divskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
sa- – priedēklis
-os- – vārda sakne
-t – galotne
saos- – vārda celms
saost – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saož-u |
saož-am |
esmu saod-is esmu saod-us-i |
esam saod-uš-i esam saod-uš-as |
|
2. |
saod |
saož-at |
esi saod-is esi saod-us-i |
esat saod-uš-i esat saod-uš-as |
|
3. |
saož |
saož |
ir saod-is ir saod-us-i |
ir saod-uš-i ir saod-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saod-u |
saod-ām |
biju saod-is biju saod-us-i |
bijām saod-uš-i bijām saod-uš-as |
|
2. |
saod-i |
saod-āt |
biji saod-is biji saod-us-i |
bijāt saod-uš-i bijāt saod-uš-as |
|
3. |
saod-a |
saod-a |
bija saod-is bija saod-us-i |
bija saod-uš-i bija saod-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saod-ī-š-u |
saod-ī-s-im |
būšu saod-is būšu saod-us-i |
būsim saod-uš-i būsim saod-uš-as |
|
2. |
saod-ī-s-i |
saod-ī-s-it/saod-ī-s-iet |
būsi saod-is būsi saod-us-i |
būsit/būsiet saod-uš-i būsit/būsiet saod-uš-as |
|
3. |
saod-ī-s |
saod-ī-s |
būs saod-is būs saod-us-i |
būs saod-uš-i būs saod-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tieku saos-t-s tieku saos-t-a |
tiekam saos-t-i tiekam saos-t-as |
esmu ticis saos-t-s esmu tikusi saos-t-a |
esam tikuši saos-t-i esam tikušas saos-t-as |
|
2. |
tiec saos-t-s tiec saos-t-a |
tiekat saos-t-i tiekat saos-t-as |
esi ticis saos-t-s esi tikusi saos-t-a |
esat tikuši saos-t-i esat tikušas saos-t-as |
|
3. |
tiek saos-t-s tiek saos-t-a |
tiek saos-t-i tiek saos-t-as |
ir ticis saos-t-s ir tikusi saos-t-a |
ir tikuši saos-t-i ir tikušas saos-t-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiku saos-t-s tiku saos-t-a |
tikām saos-t-i tikām saos-t-as |
biju ticis saos-t-s biju tikusi saos-t-a |
bijām tikuši saos-t-i bijām tikušas saos-t-as |
|
2. |
tiki saos-t-s tiki saos-t-a |
tikāt saos-t-i tikāt saos-t-as |
biji ticis saos-t-s biji tikusi saos-t-a |
bijāt tikuši saos-t-i bijāt tikušas saos-t-as |
|
3. |
tika saos-t-s tika saos-t-a |
tika saos-t-i tika saos-t-as |
bija ticis saos-t-s bija tikusi saos-t-a |
bija tikuši saos-t-i bija tikušas saos-t-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšu saos-t-s tikšu saos-t-a |
tiksim saos-t-i tiksim saos-t-as |
būšu ticis saos-t-s būšu tikusi saos-t-a |
būsim tikuši saos-t-i būsim tikušas saos-t-as |
|
2. |
tiksi saos-t-s tiksi saos-t-a |
tiksit/tik-s-iet saos-t-i tik-s-it/tik-s-iet saos-t-as |
būsi ticis saos-t-s būsi tikusi saos-t-a |
būsit/būsiet tikuši saos-t-i būsit/būsiet tikušas saos-t-as |
|
3. |
tiks saos-t-s tiks saos-t-a |
tiks saos-t-i tiks saos-t-as |
būs ticis saos-t-s būs tikusi saos-t-a |
būs tikuši saos-t-i būs tikušas saos-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saož-ot |
esot saod-is esot saod-us-i |
esot saod-uš-i esot saod-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saod-ī-š-ot |
būšot saod-is būšot saod-us-i |
būšot saod-uš-i būšot saod-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiekot saos-t-s tiekot saos-t-a |
tiekot saos-t-i tiekot saos-t-as |
esot ticis saos-t-s esot tikusi saos-t-a |
esot tikuši saos-t-i esot tikušas saos-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšot saos-t-s tikšot saos-t-a |
tikšot saos-t-i tikšot saos-t-as |
būšot ticis saos-t-s būšot tikusi saos-t-a |
būšot tikuši saos-t-i būšot tikušas saos-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
saos-tu |
būtu saod-is būtu saod-us-i |
būtu saod-uš-i būtu saod-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiktu saos-t-s tiktu saos-t-a |
tiktu saos-t-i tiktu saos-t-as |
būtu ticis saos-t-s būtu tikusi saos-t-a |
būtu tikuši saos-t-i būtu tikušas saos-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-saož |
ir bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-saož |
bija bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-saož |
būs bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-saož |
būtu bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-saož |
esot bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-saož |
būšot bijis jā-saož |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
saod-ī-s-im! |
|
2. |
saod! |
saod-iet! |
|
3. |
lai saož! |
|
saost medījumu, saost smaku
saost, -ožu, -od, -ož, pag. -odu, pārej.
1. Uztvert, sajust ar ožu.
Saost dūmu smaku, puķu smaržu. Suns saodis medījumu.
2. pārn., sar. Paslepus uzzināt.
Viņš saodis, ka gaidāms kas nelabs.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 953]
saost, -ožu, -od, -ož, pag. -odu; trans.
1. Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
Vēl pusmiegā saodu kārdinošu kafijas smaržu. Kaijaks 5, 243.
.. cilvēki nevarēja saost īpatnēji tīģerisko aromātu, kas allaž sekoja dresētājam, .. bet suņi to saoda vienmēr. Bels 5, 8.
Putnu suņi nekļūdīgi saož sīko, tikai 100 gramus smago mērkaziņu 50 soļu attālumā. Draugs 84, 9, 30.
2. sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt, izost.
Zināms, peļņa pati nenāca klāt, to vajadzēja saost, uzmeklēt, izmantot. Lācis VI, 300.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
saost – saūst; saost patīkamu smaržu (patīkamu aromātu) – saūst lobu smuordu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
sa-uôst 1. cũkài laba uôža, cũka visu labi sa-uôž, ku zem¡ laba sakne, ku kaxpelis, izrùok ùn ap¥d. medĩbu suņìm jàu i bri¡smîgi labi d¥guni, ti¡ jàu sa-uôž visu kùo. gùovèi laba uôža, gùos sa-uôž labi, ku kaxpelis ìestãdîc.
2. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt (ko); arī atrast (ko noglabātu paslēptu). vìņč sa-uôdis i, ka tùr i tã mañta.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 320]
saost – saostīt, saošņāt, sasukstīt apv.
Lietuviešu valodā
saost – suuosti, užuosti; nuuosti
saost smaržu – suuosti kvapą
vilks saoda laupījumu – vilkas užuodė grobį
suns saodis pēdas – šuo suuodė pėdsakus
angļu – to smell
baltkrievu – пранюхаць
čigānu – zasungav
franču – avoir vent
grieķu – μυρίζομαι
igauņu – haistma
krievu – учуять (запах)
latīņu – odōrārī
lībiešu – nūškə
lietuviešu – užuosti
poļu – wąchać
somu – saada hajua
ukraiņu – пронюхати; прочути
vācu – riechen
zviedru – vädra upp
Ja sunim dod siltu maizi ēst, tad viņš nevar vairs pēdas saost.
Jānīšam tādas nāsis
Kā tam kurta sunīšam,
Tas saoda jaunas meitas,
I mūrā iemūrētas. [LD 20260-1]
Baskājieša kapeikas dziesma
Pēdējā kapeika
Pašulaik slīdēja
Iz maniem pirkstiem
Pasaulē klaidot.
Pirkstos un kabatā
No vara kapeikas
Pāri tik palika
Riebīgā smaka.
Iekšas man apgriežas,
Ožot šo smaku:
Smaka tik sāja,
Sālīga, sūra.
Prātā nāk asinis,
Sviedri un traipekļi
Viss, kas ir apkārt
Kapeikai lipis.
Asaras, vaidi,
Trokšņaini lāsti
Pēdējo kapeiku
Pavada pasaulē.
Es savu pēdējo
Palaidu lēnīgi:
Pārmetu krustu,
Nospļāvos trīskārt.
Tik jau kad saožu
Smaku šo riebīgo,
Saltums dreb kaulos,
Iekremtas krūtīs.
Nāks jau reiz laiki:
Būs viņa skaidra,
Būs viņa lieka,
Būs visiem gana. [Rainis 1977 : 283–284]
Smarša, kas atgādināja ziemas svētkus, vilkās pa visu skolu. Pat priekšnamā varēja saost, ka grīdas bij mazgātas, plāceņi cepti un ka eglītei jau vajadzēja brālis ap viņu nopūlējās meiteņu guļamistabā un puškoja viņu kā līgavu, pa tumšajiem zaļumiem vilkdams vizošus pavedienus. Raibās svecītes jau līgojās zaru galos, un augošā dūkoņa aiz durvīm liecināja, ka bērniem gaidīšana sāka apnikt. [Blaumanis 1994 : 73]
RŪDIS. Ai meitenītes, ai zeltenītes, vai jūs to plāceņu nastu bez manis gribiet apēst?
AUCE. Vai tu jau uzodis, ka man plācenis?
RŪDIS. Kā citādi būtu atradis ceļu uz tavu pili? Saodu vēl ko citu arī. (Skatās apkārt.) Te kaut kur vajaga būt kādai pilnai pudelei.
AUCE. Nu tad nāc arī šurp! (Dod viņam plāceni.) Še par tavu smalko degunu. Elīn, tev ar ko pasmeķēt!
ELĪNA. Paldies.
AUCE (uz Rūdi). Vai nazis ir klāt, ko pudeli attaisīt?
RŪDIS. Vai nu bez naža! (Izvelk no ķešas nazi un attaisa pasniegto pudeli.)
AUCE. Kur man tā glāzīte palikuse? (Meklē.)
RŪDIS. (pa tam kož plācenī un ēd. Piesteidzas pie lodziņa un atgrūž to vaļā). Karlo, Karlo! Nenāc vis šur! Aucei nav ni ogu plāceņa, ni nekā!
AUCE. Kuš tak, kuš, uzmodināsi vēl bērnu. [Blaumanis 1997 : 64–65]
Suņi saož plaušu vēzi
Vācu zinātnieki izpētījuši, ka īpaši apmācīti suņi var atklāt audzēju plaušās aptuveni 70 procentiem slimnieku. Zinātnieki pagaidām nezina, kādu vielu suņi saož, atklājot plaušu vēzi. Vislabākie plaušu vēža atklājēji jau slimības agrīnā posmā esot vācu un austrāliešu aitu suņi un labradori, turklāt viņi atšķir ļaundabīgā audzēja smaržu no plaušu kaites, ko izraisījis iekaisums vai smēķēšana.
[Sagatavots pēc: Bērziņš 2011 : http://la.lv/]
Odze osta ar šķelto mēli
Odzei, tāpat kā citām čūskām, ir nekustīgi (jo saauguši) acu plakstiņi; tieši tāpēc savulaik radies un vēl joprojām pastāv aplamais uzskats, ka čūskas spēj hipnotizēt. Bez tam odzei ir uz āru izvirzītas „uzacis”, kas, lietojot cilvēciskotu mērauklu, padara viņas izskatu dusmīgu. Tomēr, ja vien netiek tīši kaitināta, čūska nav nedz dusmīga, nedz – jo vairāk – agresīva. Un pat tad, kad viņu kaitina, rāpulis pirmām vispirms kārtām cenšas pēc iespējas ātrāk aizvīties no uzbāzīgā radījuma. Taču, ja to izdarīt nevar, odze nedaudz izslejas un „atvēzējas” (atliec ķermeņa priekšgalu). Un šņāc – brīdina. Un ātri, ātri šauda melno, slaido, lokano, galā iešķelto mēli. Mēli, nevis dzeloni! Šauda – ne tāpēc, ka mēle ir saindēšanas rīks, bet tāpēc, ka tā ir ožas orgāns; čūska mēģina saost – kas ir traucētājs un kur tas atrodas: mēlīte izšaujas no mutes caur īpašu, tieši šim nolūkam paredzētu spraudziņu „augšlūpā” zem nāsīm (kuru vienīgā funkcija ir gaisa dzenāšana šurpu turpu, ieelpojot un izelpojot), kādu laiciņu mēlīte ātri, vibrējoši lokās, ķerdama gaisā esošās smaržas molekulas, tad tā tiek ievilkta atpakaļ mutē, kur nogādā savāktās molekulas līdz specifiskam analizatororgānam, kas atrodas augšžoklī. Un atkal izšaujas, lokās un – atpakaļ – mutē. Un atkal… Starp citu, čūskām galvā ir vēl kāds īpašs, tikai viņām vien dabas dots – tā sauktais Jakobsona – orgāns, kas spēj uztvert un smalki analizēt pat niecīgas temperatūras (ne tikai gaisa temperatūras!) izmaiņas. Vēl, manuprāt, interesanti: odzes kaut kā var sajust laika pārmaiņas (piemēram, negaisa tuvošanos) jau krietnu laiku, pirms tās spēj uztvert cilvēka maņas.
[Tīrmanis 2004 : http://www.videsvestis.lv/]