Tradicionālā transkripcija

[sala]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑlɑ̆]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



salsakne, vārda celms

-agalotne




pus+sal-a




sala patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

 sal-a

sal-as

Ģ.

sal-as

sal-u

D.

sal-ai

sal-ām

A.

sal-u

sal-as

I.

ar sal-u

ar sal-ām

L.

sal-ā

sal-ās

V.

sa-la!

sal-as!


N. Pēteris SalaD. Pēterim Salam


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Sala ir dabas aizsardzības objekts.

2) apzīmētājs Salas neskartā daba bija patiess brīnums.

3) izteicēja daļa – Brauciena gala mērķis ir Roņu sala.

4) galvenais loceklisBrīvības sala.

5) papildinātājs – Gleznotājs labprāt zīmēja Norvēģijas salas.

6) vietas apstāklisLācis laimīgi nonāca Roņu salā.



ezera sala, jūras sala, laimes sala, purva sala, upes sala

 

liela sala, skaista sala, vientuļā sala

 

apdzīvota sala, neapdzīvota sala



sala, s.

1. Sauszemes  daļa (ūdenstilpē), ko no visām pusēm aptver ūdens. 

Ezerā ir vairākas salas. Klinšaina jūras sala.

pārn. Laimes sala.

2. Augstāka vieta (purvā, pļavā). 

Purva sala. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 944]


sala, -as, s.

Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.

Okeāna sala. Jūras sala. Ezera sala. Salu grupas. Vulkāniskā sala. Sanesumu sala.

Kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).

Koraļļu sala sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.

Vidējās un lielās upēs salas ir parasta parādība. Dabas kalendārs 82, 147.

Pie Āfrikas dienvidaustrumu krasta Indijas okeānā atrodas Madagaskaras sala .. Skola un Ģimene 80, 2, 9.

Kādas lielas jūras vidū pacēlās sala kaila klints bez kokiem un stādiem. J. Kalniņš 4, 15.

pārn. .. Kaķīšu mājas atradās patālu nost no galvenajiem ceļiem .. un viņam likās, ka visi laikmeta negaisi aizjoņos garām šai miera un saticības salai .. Lācis 15, 204.

// Augstāka vieta (purvā, pļavā).

Sala bija astoņdesmit metru plata un simt trīsdesmit metru gara augstiene purva rietumu malā. A. Grigulis 9, 113.

.. cilvēki rakuši mantu zemē un ar lopiem un vezumiem mēģinājuši noslēpties silos un purvu salās .. Sakse 7, 10.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sala (jūrā, okeānā) jiursola; (ezerā) azarsola 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


sala sala, demin. salĩna.

pìe tàs salĩnas ¥zarã i ašķi. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1983 : 263]


Ģeogrāfijāšelfa sala, dreifējoša ledus sala.


VēsturēNāves sala.


Uzvārdi Sala.


VietvārdiBundulu sala, kalns Zvārdes pagastā; Gulbjusalas purvs, purvs Raiskuma pagastā; Klīversala, Rīgas pilsētas ezers Lēdurgas pagastā; Salas kalns, kalns Birzgales pagastā.


ErgonīmiSala, kafejnīca Rīgā; Parketa Sala, salons Rīgā; Pirātu sala, bērnu rotaļu laukums Liepājā.


sala, pamatā varbūt ide. *sel– ‘tecēt’ (saknes *ser– variants); skaņumijā b. *sel– : *sal-, no kā sala.

Līb. sala ‘sala’, ig. salu ‘purvaina sala’, s. salo ‘mežaina sala, mežs’ parasti uzskata par aizg. no baltu valodām.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 147]


angļu – island

baltkrievu  востраў

ivritā – אי

franču  île

grieķu – νησί

igauņu – saar

krievu  остров

latīņu –  īnsula

lietuviešu – sala

poļu  wyspa

somu – saari

ukraiņu – острів

vācu  die Insel

zviedru  ö



Usmas ezers

Valgales purvos, kur tagad ir pļavas, senatnē bijis ezers, kam vēl nebijis nekāda nosaukuma. Ja ezeram neesot nekāda vārda, tad viņš nevarot stāvēt uz vietas. Tādēļ arī ezers pacēlies augšā un sācis laisties pa gaisu. Kur tagad ir Usma, senos laikos stāvējusi pirtiņa. Māte nesusi bērnu pirtiņā mazgāt. Te ezers ar briesmīgu šņākšanu laidies pa gaisu. Bērns iesaucies: „Memm, Usma nāk!” Ezers nu uz reizi nokritis zemē, un ļaudis to nosaukuši par Usmu. Bet vieta, kur stāvējusi pirtiņa, palikusi par salu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Uz Roņu salu atbrauc jauns draudzes mācītājs un nolemj iepazīties ar katru personiski, apmeklējot mājās. Nu, lūk. Klauvē pie zemnieka Urmasa durvīm, aiz kurām atskan Urmasa sievas balss:

„Vai tas esi tu, mans Eņģeli?”

Mācītājs nedaudz apjūk, bet atbild:

„Nē, bet es esmu no tās pašas firmas.”



SPĪDOLA. Cilvēks pats sevi nespēj glābt

No apburtās Nāvessalas briesmām. [Rainis 1980 : 254]




Šveiciešu gleznotāja Arnolda Bēklina (1927–1901) slavenākā glezna ir „Miroņu sala” (1880–1886). Gleznas reprodukcijas ar mistiski simbolisko raksturu 19./20. gadsimta mijā atstāja ietekmi uz latviešu inteliģenci. Glezna bija tuva J. Porukam un R. Blaumanim. 1889. gadā R. Blaumanis sarakstīja dzejoli „Bēklina gleznu „Miroņu sala” uzlūkojot”; gleznas reprodukcija atradās arī rakstnieka mājās „Brakos” pie sienas.



Latviešu dokumentāla filma Džona Doreda sala (2007). Režisore Dzintra Geka.


Lielākā Latvijas sala

Viskūžu sala atrodas Usmas ezerā, Kurzemē, tās platība ir 309,2 hektāri (aptuveni 3 km gara un 1,5 km plata). Salai ir piemērots lieguma zonas statuss.

 

Moricsalas dabas rezervāts

Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē   818 hektārus liels. Pati Moricsala ir otrā lielākā Usmas ezera sala, tās platība ir 83 hektāri. Moricsala dabas pieminekļa statusu ieguva 1921. gadā, bet dabas rezervāta statusu tai piešķīra 1957. gadā. Dabas rezervātā ietilpst Moricsala, Lielalksnītes sala un ezera daļa, ko sauc par Luziķērti. Rezervāta uzdevums ir saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.

Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727. gadā ar nelielu karaspēka nodaļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka.

90 % Moricsalas teritorijas klāj galvenokārt platlapju ūdens gliemju, 210 zirnekļu sugas.
[Sagatavots pēc: http://latvijas.daba.lv/]