Tradicionālā transkripcija

[sâkt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑːˀkt]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ā.



sāk- – sakne, vārda celms

-t – galotne






sākt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-u

sāk-am

esmu sāc-is

esmu sāk-us-i

esam sāk-uš-i

esam sāk-uš-as

2.

sāc

sāk-at

esi sāc-is

esi sāk-us-i

esat sāk-uš-i

esat sāk-uš-as

3.

sāk

sāk

ir sāc-is

ir sāk-us-i

ir sāk-uš-i

ir sāk-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-u

sāk-ām

biju sāc-is

biju sāk-us-i

bijām sāk-uš-i

bijām sāk-uš-as

2.

sāk-i

sāk-āt

biji sāc-is

biji sāk-us-i

bijāt sāk-uš-i

bijāt sāk-uš-as

3.

sāk-a

sāk-a

bija sāc-is

bija sāk-us-i

bija sāk-uš-i

bija sāk-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-š-u

sāk-s-im

būšu sāc-is

būšu sāk-us-i

būsim sāk-uš-i

būsim sāk-uš-as

2.

sāk-s-i

sāk-s-it/sāk-s-iet

 

būsi sāc-is

būsi sāk-us-i

būsit/būsiet sāk-uš-i

būsit/būsiet sāk-uš-as

3.

sāk-s

sāk-s

būs sāc-is

būs sāk-us-i

būs sāk-uš-i

būs sāk-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek sāk-t-s

tiek sāk-t-a

tiek sāk-t-i

tiek sāk-t-as

ir ticis sāk-t-s

ir tikusi sāk-t-a

ir tikuši sāk-t-i

ir tikušas sāk-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika sāk-t-s

tika sāk-t-a

tika sāk-t-i

tika sāk-t-as

bija ticis sāk-t-s

bija tikusi sāk-t-a

bija tikuši sāk-t-i

bija tikušas sāk-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks sāk-t-s

tiks sāk-t-a

tiks sāk-t-i

tiks sāk-t-as

būs ticis sāk-t-s

būs tikusi sāk-t-a

būs tikuši sāk-t-i

būs tikušas sāk-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-ot

esot sāc-is

esot sāk-us-i

esot sāk-uš-i

esot sāk-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-š-ot

būšot sāc-is

būšot sāk-us-i

būšot sāk-uš-i

būšot sāk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot sāk-t-s

tiekot sāk-t-a

tiekot sāk-t-i

tiekot sāk-t-as

esot ticis sāk-t-s

esot tikusi sāk-t-a

esot tikuši sāk-t-i

esot tikušas sāk-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot sāk-t-s

tikšot sāk-t-a

tikšot sāk-t-i

tikšot sāk-t-as

būšot ticis sāk-t-s

būšot tikusi sāk-t-a

būšot tikuši sāk-t-i

būšot tikušas sāk-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

sāk-tu

būtu sāc-is

būtu sāk-us-i

būtu sāk-uš-i

būtu sāk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu sāk-t-s

tiktu sāk-t-a

tiktu sāk-t-i

tiktu sāk-t-as

būtu ticis sāk-t-s

būtu tikusi sāk-t-a

būtu tikuši sāk-t-i

būtu tikušas sāk-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-sāk

ir bijis jā-sāk

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-sāk

bija bijis jā-sāk

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-sāk

būs bijis jā-sāk

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-sāk

būtu bijis jā-sāk

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-sāk

esot bijis jā-sāk

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-sāk

būšot bijis jā-sāk

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

–

sāk-s-im!

2.

sāc!

sāc-iet!

3.

lai sāk!


Teikumā var būt:

1) izteicējs – Nolēmām uzdziedāt; Roberts sāka, un pārējie pamazām pievienojās.

2) izteicēja daļa ­– Apmācās, kļuva siltāks un palēnām sāka putināt.

3) teikuma priekšmets – Sākt nav grūti, bet vai tiksim ar darbu arī veiksmīgi galā?



sākt celtniecību, sākt ceļojumu, sākt ekskursiju, sākt sēju, sākt pētījumu, sākt sarunu

 

sākt domāt, sākt dziedāt, sākt kliegt, sākt mācīties, sākt runāt, sākt staigāt, sākt stāstīt



sākt, sāku, sāc, sāk, pag. sāku.

1. pārej. Veikt (darbības, norises) pirmo daļu, pirmo posmu; darīt pirmoreiz, darīt atkal pēc pārtraukuma. 

Sākt strādāt, runāt. Sākt iet. Sākt dziesmu. Sākt mācīties augstskolā. Sākt darbu sešos no rīta.  

2. 3. pers., nepārej. Izpaust kādas norises vai stāvokļa pirmās pazīmes. 

Lapas sāk dzeltēt. Sāka līt, snigt. No dūmeņa sāk kūpēt dūmi.

3. pārej. Ievadīt; darīt (ko) pirmo, pirms kā cita. 

Sākt rīta vingrošanu ar vieglu skrējienu. Sākt nodarbības ar pārrunām. 

4. pārej. Lietot, izmantot pirmoreiz (kādu vēl neaiztiktu veselumu, kopumu, tā daļu). 

Sākt jaunu konfekšu kārbu. Sākt maizes kukuli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 943]


sākt, sāku, sāc, sāk, pag. sāku; trans.

1. Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.

Liene nolika bļodiņu un drānu un sāka pa ķēķi rīkoties. Blaumanis 2, 73.

Līze gribēja sākt apciemojumus ar tuvāko kaimiņu – Mazuriju Birkumiem. Sakse 2, 18.

Viņš domāja un bija pārliecināts, ka varam sākt dzīvi otrreiz, sākt no tās vietas, kur tā bija pārtraukta pirms kara. Purs 5, 21.

.. vārnas sāka lidināties pa divi un lūkoties pēc ligzdas .. Birznieks-Upītis 1, 38.

// Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.

Sākt vēstuli. Sākt gleznu.

// Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.

Sākt smieties. Bērns sācis baidīties no suņiem.

Sāku dusmoties uz Ilželes māti, ka viņai tik nežēlīgi cieta sirds. Birznieks-Upītis 1, 8.

Mani sagrābj lieliskas bailes. Sāku drebēt un raudāt pilnā kaklā. Plūdonis 3, 32.

Viņam [skrējējam] sviedri aumaļām sāka plūst. Blaumanis 6, 148.

// Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).

Sāk krēslot. Uguns sāk degt. Sāk smaržot ievas.

Bij mīlīgs pavasara laiks, kas pastāvēja tāds jau no tām dienām, kad sāka sniegs kust. Kaudzītes l a, 207.

Otrā dienā atkal sāka līt smalks, biezs lietus. A. Grigulis 9, 119.

.. ausma tik tikko bij sākusi bālēt. Vanags 12, 13.

2. Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.

Sākt jauno mācību gadu.

Maiņu [tipogrāfijā] sākot, es no burtiem saliku tekstu. Grīva 9, 64.

Slaucējas, kūts soli sākdamas, pagalmā noraisīja lakatus. Viese 1, 5.

pārn. Tieva dūmu strūkla cēlās pret pelēkajām rudens debesīm. Lauku mājas sāka dienu. A. Grigulis 13, 521.

// Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.

Sākt darba mūžu.

Elguts savas jūrnieka gaitas ir sācis uz mūsu rēderejas kuģiem. Lācis 15, 353.

3. Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.

Sākt pēdējo maizes klaipu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sākt – suokt; (ko darīt – arī) jimt; jimtīs; īsasuokt; īsuokt; stuotīs; sāka lūgties – jēme lyugtīs; sāka pļaut – jēmēs pļaut; sāka sist – stuojuos sist; sākt dziedāt – aizdzīduot; sākt raudāt – aizrauduot; sākt trīcēt – aiztreisēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


sākt. ka es sâku redzêt, ta jàu bi tãs gaļas mašĩnas. [zagšanu] a adatu sâk, a zixgu nùobèidz. kumeļu trîsi gadi aûdzinãja ùn tik c¥tùrtã gadã sâk bràukt. ka tã jãņuzâle sâkuõt ziêdêt, ta ¥suõt jàsâk sìenc pļaũt. nu·pat jàu sâk bixt nuô [upenes]. izgãšgad jàu bi pa·visàm gara zìema, agri sâka sa`t.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 260]


●

nùo laĩka (arī sâkta) gala – no paša sākuma; no seniem laikiem. nùo sâkta gala jàu viņi tâ kašãjâs ùn naîduõjâs.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 334]

●

sâkt – suô–. pavasarâ rudźi suôc aû– iz jaûna. suôćü kuheļu skubynuô, suôćü poša gàužy raûduô. (tdz.)
[Sagatvots pēc: Reķēna II 1998 : 335]

 

●

sâkt saprast, apjēgt, ievērot. kad es sâk gaîsuh redzet, tad ve` doũdzih bi tâd neapka`t rat. nuô sâkta gala – no paša sākuma; no seniem laikiem. nuô sâkt ga:l joû tâ iêgãjes, ka v¥cakeš d¥ls stâjas t¥vah viêta.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 283]


sākt – iesākt, uzsākt, aizsākt, pasākt; ievadīt; laisties, mesties, likties, uzņemt, stāties, ķerties, raut vaļā sar., plēst vaļā sar., sukāt vaļā sar., vanckāt vaļā vienk., vamtēt vaļā vienk.


sākt – beigt


Sākt (atkal) no gala – sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.


No sākta (arī paša) gala – no (paša) sākuma (ko darīt).


No (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala – no paša sākuma; no seniem laikiem.


Ledus sāk kustēties (arī sakustējies) – saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).


Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) sar. – runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sākt, mantots ēst (Nīdermanis).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 146]


angļu – to begin

baltkrievu – пачаць

čigānu – lav te-kērav

franču – commencer

grieķu – αρχίζω 

igauņu – alustada

krievu – начать; начинать

latīņu – incipere

lietuviešu – pradėti

poļu – rozpocząć

somu – aloittaa

ukraiņu – починати; почати

vācu – beginnen

zviedru – börja; begynna



Divi kur sāk ķildoties, trešais tur tas vinnētājs. 


Kas labi sāk, tas labi beidz. 

 

Droši sākts, pa pusei beigts. 

 

Labi sākts, pa pusei padarīts. 

 

Ko sāc, to beidz. 

 

Labāk sāc ar labu nekā ar ļaunu. 

 

Kas lēni sāk, tas tāļu tiek. 

 

Jo agrāk sāksi, jo agrāk beigsi. 


Lai sieviete atnāk, tanī pavisam nevar iesākt sēt.


Dzeniet šurp, ciema gani,

Kopā vien nedzeniet:

Sāks telītes badīties,

Sāksim paši lamāties. [LD 761-2]

 

Visas manas skaistas dziesmas

Vītolāi sabēgušas;

Sāk vītolis locīties,

Sāk tās visas līgoties. [LD 1050-8]

 

Lūdzama, kūmiņa, vāķ galdu zemē!

Sāks mana pādīte karotes prasīt. [LD 1476-2]

 

Suņi rej, vilki kauc,

Nu ved jaunu saimenieci.

Nebēdā tu, sunīti,

Būs jau laba saimeniece,

Būs jau laba saimeniece,

Tūliņ sāks bīdelēt. [LD 18664-0]

 

Kur tās meitas pulkiem dzied,

Tur dzied mana līgaviņa:

Lēnu sāka, gari vilka,

Kā līgoti nolīgoja. [LD 318-6]

 

Turaidieši tāšu bikses

Ar teļiem Rīgā brauc.

Kad tās tāses grabēt sāka,

Tad tie teļi spriņģot sāka. [LD 12879-1]

 

Agri sāka lidināt

Pelēkie vanadziņi;

Vēl nebija irbītei

Spārnu gali darināti. [LD 14175-1]

 

Rāj tu mani, rāj tu mani,

Tautas dēla māmuliņa;

Kad es sākšu tevi rāt,

Tu staigāsi raudādama. [LD 23367-2]


Dažādi spēka vīri

Vienam tēvam bija stiprs dēls, Ancis vārdā. Ancis tēvam neklausīja, tēvs tādēļ viņu aizdzina. Nu Ancis, pa ceļu iedams, gauži raudāja. Te gadījās satikt vienu lielkungu. Kādēļ viņš raudot, tas vaicāja. Tā un tā – tēvs esot padzinis.

„Vai, dēls, tad ir gan nelabi; bet ko tu par niekiem raudāsi? Līgsti pie manis!” Labi, Ancis aizgāja pie lielkunga.

Lielkungam bija lielas kūtis, daudz vēršu. Un vienu dienu viņš lika Ancim laidarā ūdeni vēršiem sanest, dzirdīt. Ancis sāka nest un lēja silēs, kamēr siles bija pilnas, laidars pilns un vērši noslīkuši. Laidaram bijusi visapkārt cieta sēta, un šis tikai lējis ūdeni, kamēr ir par sētu pāri gājis, lūk, tādēļ tie vērši apslīkuši. To padarījis, Ancis gāja pie lielkunga, sacīdams: „Viss ir padarīts – visi vērši noslīkuši – ko nu darīšu?”

Kungs aizskrēja uz laidaru, sauca vaimanas un sāka pārdomāt: kā no Anča vaļā tikt? Domāja, domāja – nosprieda viņu nokaut, bet – atkal nelaime! Pats bijās Ancim rokas pielikt viņa lielā spēka dēļ. Pēdīgi lielkungam iekrita prātā Anci sūtīt mežā pēc malkas, kur daudz lāču bija, lai lāči to saplosītu.

Ancim nu bija jāiejūdz divi veci zirgi, kas godam ne paiet vairs nejaudāja, un ar tādiem jābrauc mežā.

Labi. Un līdz nu mežā iekļuva, te divi lāči kā saukti klāt: vai neatdošot tos divus vecos viņiem apēst?

„Kādēļ ne? Bet tad jums paēdušiem jāļaujas noēsto zirgu vietā aizjūgties,” tā Ancis uz lāčiem.

„Jā, labprāt!” lāči tūliņ mierā un nu klūp katrs vienam zirgam mugurā. Par to laiku Ancis iekrāva malku, kamēr lāči ēda, bet tad aizjūdza ēdoņas vezumam priekšā un laida pie lielkunga. Lielskungs, to redzēdams, tīri nemaz vairs saprast, ko tālāk ar tādu Anci iesākt. Pēdīgi pārdomāja un sūtīja uz melderi miltu malt, lai, gar velna ezeru braucot, velns to plosītu. Bet pie ezera Ancim kā izdevās, tā izdevās labi. Viņš satvēra velnu, iesprostoja ceļa kastē, kur braucamiem zirgiem (lāčiem) barību glabāja, un pārveda valdzināto velnu lielkungam.

Lielskungs, to redzēdams, tā pārbijās, ka tūliņ ātrumā iegrūda pārtiku maisā un ar visu lielmāti aizbēga. Bet Ancis dzinās pakaļ un panāca bēgļus vienā tādā vietā, kur pieci vīri vienu uti kāva un nenokāva. Ancis gāja kāvējiem palīgā, bet, kā sita utij, tā ķēra tos piecus, ķēra ir lielkungu ar lielmāti un nosita visus līdz ar uti.

Nu Ancis griezās atpakaļ uz lielkunga pili un dzīvoja bagāti.
[http://valoda.ailab.lv/]



***

Grāmatā ar melnām lapām

Ierakstām mēs savas dziesmas –

Lai tās vaimanas un briesmas

Aizklājas kā melnās naktis.

 

Grāmatā ar melnām lapām

Kā iekš melnas zemes rakti,

Dusēs tūkstoši to nakti,

Kas ir atkal uznākusi.

 

Grāmatā ar melnām lapām

Katris burts lai klusi kvēlo,

Lai tos noklusušos žēlo

Un tos modros klusi kveldē.

 

Grāmatu ar melnām lapām

Nēsāšu uz savām krūtīm,

Līdz uz jauna laika jūtīm

Kvēlot sāks i melnās lapas. [Rainis 1977 : 305]


Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā