Tradicionālā transkripcija

[sàime]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑ͜ime]


[s] – balsīgais troksnenis

[ai] – divskanis

[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.



saim-sakne, vārda celms

-egalotne




saim-es+gal-s

saim-es+istab-a




saimepatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

  vsk. dsk.
N. saim-e saim-es
Ģ. saim-es saimj-u
D. saim-ei saim-ēm
A. saim-i saim-es
I. ar saim-i ar saim-ēm
L. saim-ē saim-ēs
V. saim-e! saim-es!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Šodien visa saime strādā dārzā.

2) izteicēja daļa – Tā ir Pelēču saime.

3) galvenais loceklis Visa lielā Pelēču saime!

4) apzīmētājs Par saimes godu ir atbildīgs katrs tās loceklis.

6) papildinātājs – Vadītāja aicina lielo bērnu saimi pie galda.

7) vietas apstāklisPelēču saimē valda radoša noskaņa.



saimes ēka, saimes galds, saimes grāmata, saimes istaba, saimes koks, saimes ļaudis, saimes rīts, saimes spēks

 

amatu saime, bišu saime, brāļa saime, māsas saime, futbola saime, radu saime, skolas saime, skolotāju saime, sportistu saime, studentu saime, valodu saime, zirgu saime, žurnālistu saime

 

saime pie galda, saime ap galdu

 

liela saime, radoša saime, ticīga saime

 

mana saime, mūsu saime, tava saime, viņa saime

 

kuplināt saimi, pamest saimi

 

saime dzied, saime ieskandina, saime mostas, saime pavada, saime strādā, saime svin



saime

1. Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.

Dzelzceļnieku, rakstnieku, sportistu, studentu saime. Apkārt prieks un draugu saime. Skolas saime pulcējās pagalmā.

2. Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.

Liela, kupla radu saime. Nopelnīt saimei iztiku. Aicināt pie saimes galda.

3. Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).

Sagatavot bišu saimi pārziemošanai. Lapsenes dzīvo saimēs.

4. vēst. Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums. 

Saimes (arī ļaužu) istabatelpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.

Saimes ļaudis – gājēji, kalpi. 

5. val. Vairāku radniecīgu valodu grupa

Indoeiropiešu valodu saime. Somugru valodu saime.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


saime

1. Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.

Skolotāju saime. Sportistu saime. Studentu saime. Mākslas cienītāju saime. Draugu saime.

2. Kopums, ko veido cilvēki, kurus saisti radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.

// vēst. Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.

Zemkopju saime.

3. vēst. Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).

Saimes (arī ļaužu) istabatelpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones. Saimes gals – lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.

Muižas saime (arī ļaudis) – muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.

Saimes ļaudis – gājēji, kalpi. Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).

4. Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā). Skudru saime.

Sezonas saime biškop.bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.

// Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.

// Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.

5. Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.

Traktoru saime. Plastmasu saime. Funkciju saime.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


sàime

Wolm., Neuenb., Serbig., AP., saîme 2 Līn., Iw., Ruj., Salis, sàime 2 Kl., Prl., Nerft, Preili, das Hausgesinde; die Familie im weitern Sinne U.: Sprw. kāds saimnieks, tāda saime. saimes cūka nebaruojas. neprecējušies dienestnieki, kas ē̦d pie saimes galda (t. i., saimnieka maizi) Etn. III, 134. bišu saime, das Volk Bienen U.: ne·viena bišu saime neskries uz mežu Etn. III, 189. nuomiris, atstādams daudz bišu saimju LP. VII, 367. Nebst seim(n)ieks „Wirt” zu li. šeimà od. šeimýna resp. (Lit. Mitt. V, 26) šaimyna, apr. seimīns, ksl. сѣмья „Hausgesinde”, сѣминъ „ἀνδράποδον”, ahd. hîwiski „Hausgemeinschaft”, ir. cóim „lieblich”; s, auch siẽva und Trautmann Wrtb. 300 f. und Stokes Wrtb. 75, sowie Pedersen IF. V, 59. [Sagatavots pēc: ME II : 635]

 

I sàime:

Demin. saimīte BW. 10677; s. sauca saimenieku BW. 22681. visa tautu liela s. 18875. bē̦rni raud neē̦duši; cita s. paē̦dusi, aizgājusi druviņā 2899.[Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

 

II sàime

Nötk. „sasiešana ar saitiņu” (?): spuoles tinuot uz tītavām, ar saitiņu (saimi) vairāk reizes pārsèja, nuo kā radās nuodalījumi; dzijas tinuot vaļā, bieži vien saimes vietā ietrūka pavediens. [Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

 

III saime

IMM. 1932 I, 142 (aus Getzels Psalmen), = saims. [Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

 

šaime

L., Dondangen n. U., šaima Bielenstein Holzb. 570, 575 (aus Dond.),

ein Strick von Bast.

Leskien Nom. 427 vermutet Entstellung (in livischem Munde? oder nach Le. Gr. § 91 c?) aus *saime (zu siet „binden”); vgl. aber auch šeima. [Sagatavots pēc:  ME IV : 1]


saime – saime, (dem.) saimeite; saiminīks, saiminīceņš

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]


sàime – sàihä

1.Ģimene. Jùonā̀nc àr vysu sàihi adgùo da `ipìm. jàm kuô `ela sàihä, tuô jis tùrs ìu gùÉ

2.  hist., pareti. Kalpu kopums lauku saimniecībā. sàihipìks i sàihä ìuļa àr sprigu`ìm.  

3. Bišu kopums, kas atrodas vienā stropā. sadola kruôeņûs išu mùoiÉ, èidòi jaûnys išu sàihiÉ

4.  Kartupeļu kopums, kas ir izauguši pie viena auga. šùgot koč pàr bùļìm nàu bàdys, àisskrìeji i ìkoÉi kuô `ela sàihä.  [Sagatavots pēc: Reķēna 1998 : 328]


Arheoloģijālielā saime.

 

Fizikāaktīnija saime, līkņu saime, neptūnija saime, rādija saime, radioaktīvā saime, torija saime, urāna saime.

 

Hidrometeoroloģijācaurplūduma līkņu saime, ciklonu saime.

 

Informātikādatoru saime, datu nesēju saime, dizainu saime, fontu saime.  

 

Ķīmijāelementu saime.

 

Lauksaimniecībābišu saime.

 

Lauksaimniecības tehnikāautomobiļu saime, dzinēju saime, motoru saime, traktoru saime.

 

Militārajā jomākaravīru saime.

 

Tekstilrūpniecībāmodeļu saime.

 

Valodniecībāindoeiropiešu valodu saime, nostrātiskā valodu saime, radniecīgu valodu saime, somugru valodu saime.


Vietvārdi Saimes, mājvārds Kārsavas novadā un Burtnieku novadā.

 

Ergonīmi Saime, biedrība Jēkabpils novadā (arī Jelgavā, Ventspilī, Vectilžā utt.); Saime, Latvijas nacionālo uzņēmēju klubs Rīgā; Saime, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Ventspilī; Saime, individuālais uzņēmums Ventspils novadā; Laime saimē, biedrība Pļaviņās; Bišu saime, individuālais komersants Jelgavā; Mūsu saime, SIA Dobelē; Latvijas Tautu saime, biedrība Rīgā; Līgotnes saime, biedrība Beverīnas novadā; Akva Saime, SIA Rīgā; Allažu saime, kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība Siguldas novadā; Saimes fonds, nodibinājums Inčukalna novadā; Saimes spēks, zemnieku saimniecība Pāvilostas novadā; Rūķu saime, SIA Rīgā; BK Saime, SIA Cēsīs; Kurzemes saime, SIA Talsu novadā; Klētnieka saime, biedrība Auces novadā; Rīgas Pērkona saime, draudze Rīgā; Saime-C, SIA Siguldas novadā; Saime-K, SIA Rīgā; Saime BJ, SIA Amatas novadā; Saime I, SIA Liepājā; Saime-1000, kooperatīvā sabiedrība Rīgā; Rozbeķu saime, biedrība Pārgaujas novadā; Bitīšu saime, biedrība Ozolnieku novadā; Latvijas putnu saime, biedrība Jelgavas novadā; Vides un veselības saime, biedrība Skrīveru novadā; Saime, bistro un veikals Tērvetes novadā;  Saime, deju kolektīvs; Saime, vokāli instrumentālais ansamblis; Saime, Vectilžas folkloras kopa.

 

Pārtika Saimes, Tērvetes kvass.

 

Teātris – Kā peļu saime svētkus meklēja, teatralizēti muzikāla izrāde.


saime, mantots vārds, apvidvārds; leišu šeimà, prūšu seimīns, krievu семья, ukraiņu сiм’я ‘saime, ģimene’; gotu haims ‘ciems’, senaugšvācu heim ‘dzimtene, māja’, vācu Heim ‘māja, mājoklis’, grieķu komē ‘ciems’, keīmai ‘atrodos’. Pamatā indoeiropiešu *kei- ‘atrasties; nometn, mītne’, atv. *keim- : *koim-  > baltu *šaim- > latviešu saim –, no kā saime. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 142]


baltkrievu – cям’я

krievu – cемья

lietuviešu – šeimà

prūšu – seimīns

ukraiņu – ciм’я


angļu – family

čehu – rodina

franču – famille

igauņu – perekond

poļu – rodzina, domownicy

somu – perhe

vācu – die Familie

zviedru – familj



Pirts – saimes veselība.

 

Kāda bitēm māte, tāda bišu saime.

 

Saime ēd, galds runā.

 

Kad visa saime kopā, tad sirds arī vietā.

 

Kam lela saime, tys sej reši, kam daudz lūpu, tys sēj bīži.

 

Ar saimi var i syudu apiest.

 

Saimes cūka nebarojas.

 

Kāds saimnieks, tāda saime.


Senāk, drēbes velējot, bijusi šāda kārtība. Vispirmais ticis velēts saimnieka jeb vecākā un priekšnieka krekls, tad saimnieces, saimes krekli, pēc sava vērtīguma utt. Vispēdīgi bērnu krekliņi, kas viss noticis ar savu nozīmi. Saimnieks ir pirmais pavēlētājs savā mājā, pēc tam nāk saimniece, un tad zem viņiem abiem stāv saime. Bērni ir viszemākie, tiem jāpaklausa arī vecākiem ļaudīm no saimes.

 

Senāk kūķus vārījuši ēkā un maisot nedrīkstējuši smeķēt, jo tiklīdz smeķējuši, tad apsprāgušas visas cūkas. Priekš kūķu ēšanas vispirms visa saime apgājusi ap istabu, papriekšu gājis saimnieks, tad saimniece utt. Iedami visi urkšķējuši kā cūkas. Kad pavārnīce grāpī vāroties, tad saime baroties.

 

Ar roku bez lupatas nedrīkst galdu slaucīt, jo tad ceļas naids saimē.

 

Ja maize pārtrūkusi, tad tajā saimē pietrūks ēdāja.

 

Ja sieva griež maizi saimē, tad vīrs paliek vājš. 

 

Vakarā nedrīkst iegriezt jaunu maizes kukuli, jo tad saime daudz maizes apēd. 

 

Jaunu rudzu maizi pirmais baudīja saimnieks, pēc tam tikai citi saimes ļaudis. Pirmo izvilkto klaipu tūliņ neēda; to nolika uz krāsns stūra, lai stāv, kamēr pārējie klaipi nav apēsti. Tad būs sātīga maize.

 

Kad izceptai maizei vidus pārplīst, tad saime šķirsies.

 

Kad istabu slauka no durvīm uz iekšu, tad dzīvo visa saime.

 

Ja Ziemassvētku vakarā, kad saime sēd, kāds iziet ārā un skatās pa logu istabā, tad tas, ko redz bez galvas, tai gadā mirs. Skatītājs arī pats var mirt, ja ierauga kādu bez galvas.

 

Ja Ziemassvētku vakarā pabarotus suņus laiž ārā un ja tie sāk riet, tad nākošā gadā tai saimē kāds mirs.

 

Ja saimniecei izbirst sāls, tad saimē gaidāmas nesaskaņas. 

 

Ēdienu vārot, krāsnī nevajaga dedzināt vecas slotas, jo tad vārīto ēdienu saime smādē. 

 

Gūda kokta pakšā īcārt kristu un īlīk tamā naudu (sudobru vai zaltu), dzeivsudobru un (grabnīcas) voska sveces kristiņu: boguotība, veselība un sadarība saimē

 

Ja saimē ir ieviesis niezus, tad vajaga nosist čūsku un, nevienam nezinot, to uzlikt pirtī uz krāsns. Kas tai pirtī ies mazgāties, tas tiks no niezus vaļā

 

Putras katlu noceļot no uguns, vajag apslaucīt tā malas, tad saime ilgi pastāv.

 

Ja grib, lai saime maz ēstu, tad nazis jāiedur apakš galda.

 

Mārtiņu vakarā tikuši cepti pīrāgi un vārīta biezputra ar gaļu. Tad nākusi veļu mielošana. Veļus aicinājuši pie mielasta un no tiem izlūgušies svētību Andreja dienas un pēc tam jauno Ziemassvētku vakarā. Ja ēdiens visu nakti bija stāvējis neaiztikts, tad nekādas svētības nevarēja jaunā gadā cerēt. Ja ēdieni bija ēsti, tad visi mājas ļaudis apsēdās ap galdiem saukdami: „Ēdiet, dzeriet, Veļu mātes svētīti, nīkstiet, putiet, raganas, burvji!” Ja ēdieni nebija ēsti, tad saime klusām atstāja riju, tikai saimnieks ar saimnieci palika, ēdienus nokrāmējot.

 

Jura dienā jāvāra cūkas kājas, tad saime būs mudīga.

 

Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad jādod biezie kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos.

 

Jura dienā nedrīkst kāpostu vārīt, tad būs naidīga saime.