Tradicionālā transkripcija
[runât]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[runɑːˀt]
[r] – skanenis
[u] – īsais patskanis
[n] – skanenis
[ā] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ā.
run- – sakne
-ā- – piedēklis
-t – galotne
runā- – vārda celms
-āt – izskaņa
run-ā-t+kār-e
run-ā-t+kār-s
run-ā-t+māk-a
run-ā-t+pras-m-e
daiļ+run+īb-a
daiļ+run+īg-s
daudz+run+īg-s
maz+run+īg-s
skaļ+run+is
tāl+run+is
runāt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-j-u |
runā-j-am |
esmu runā-j-is esmu runā-j-us-i |
esam runā-j-uš-i esam runā-j-uš-as |
2. |
runā |
runā-j-at |
esi runā-j-is esi runā-j-us-i |
esat runā-j-uš-i esat runā-j-uš-as |
3. |
runā |
runā |
ir runā-j-is ir runā-j-us-i |
ir runā-j-uš-i ir runā-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-j-u |
runā-j-ām |
biju runā-j-is biju runā-j-us-i |
bijām runā-j-uš-i bijām runā-j-uš-as |
2. |
runā-j-i |
runā-j-āt |
biji runā-j-is biji runā-j-us-i |
bijāt runā-j-uš-i bijāt runā-j-uš-as |
3. |
runā-j-a |
runā-j-a |
bija runā-j-is bija runā-j-us-i |
bija runā-j-uš-i bija runā-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-š-u |
runā-s-im |
būšu runā-j-is būšu runā-j-us-i |
būsim runā-j-uš-i būsim runā-j-uš-as |
2. |
runā-s-i |
runā-s-it/runā-s-iet
|
būsi runā-j-is būsi runā-j-us-i |
būsit/būsiet runā-j-uš-i būsit/būsiet runā-j-uš-as |
3. |
runā-s |
runā-s |
būs runā-j-is būs runā-j-us-i |
būs runā-j-uš-i būs runā-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek runā-t-s tiek runā-t-a |
tiek runā-t-i tiek runā-t-as |
ir ticis runā-t-s ir tikusi runā-t-a |
ir tikuši runā-t-i ir tikušas runā-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tika runā-t-s tika runā-t-a |
tika runā-t-i tika runā-t-as |
bija ticis runā-t-s bija tikusi runā-t-a |
bija tikuši runā-t-i bija tikušas runā-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks runā-t-s tiks runā-t-a |
tiks runā-t-i tiks runā-t-as |
būs ticis runā-t-s būs tikusi runā-t-a |
būs tikuši runā-t-i būs tikušas runā-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-j-ot |
esot runā-j-is esot runā-j-us-i |
esot runā-j-uš-i esot runā-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-š-ot |
būšot runā-j-is būšot runā-j-us-i |
būšot runā-j-uš-i būšot runā-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot runā-t-s tiekot runā-t-a |
tiekot runā-t-i tiekot runā-t-as |
esot ticis runā-t-s esot tikusi runā-t-a |
esot tikuši runā-t-i esot tikušas runā-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot runā-t-s tikšot runā-t-a |
tikšot runā-t-i tikšot runā-t-as |
būšot ticis runā-t-s būšot tikusi runā-t-a |
būšot tikuši runā-t-i būšot tikušas runā-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
runā-tu |
būtu runā-j-is būtu runā-j-us-i |
būtu runā-j-uš-i būtu runā-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu runā-t-s tiktu runā-t-a |
tiktu runā-t-i tiktu runā-t-as |
būtu ticis runā-t-s būtu tikusi runā-t-a |
būtu tikuši runā-t-i būtu tikušas runā-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-runā |
ir bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-runā |
bija bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-runā |
būs bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-runā |
būtu bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-runā |
esot bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-runā |
būšot bijis jā-runā |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
runā-s-im! |
2. |
runā! |
runā-j-iet! |
3. |
lai runā! |
Teikumā var būt:
1) izteicējs – Dramatiskie tautskaites rezultātu skaitļi runā izteiksmīgāk, nekā spētu desmit oratoru.
2) teikuma priekšmets – Runāt ir sudrabs, klusēt ir zelts.
runāt pusbalsī, runāt taisnību, runāt caur zobiem, runāt pa telefonu,
runāt aizrautīgi, runāt čukstus, runāt izteiksmīgi, runāt mierīgi, runāt nervozi
dedzīgi runāt, jautri runāt, skaļi runāt
runāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1. Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
Nedz viņa vairs bēdājās, nedz arī par savām bēdām runāja, bet sēdēja vien veselām stundām. Kaudzītes l a, 353.
.. Viņš bij paradis reizēm arī apsvērt un runāt lēnā garā. Upīts 4, 98.
Es sāku runāt. Viss, viss, kas manī sakrājies pa šiem gadiem, laužas uz āru. .. Plūst vārdi bez apstājas. Rihters 1, 263.
pārn. .. galotnēm pārskrēja vēja brāzma. Mežs iesāka runāt simt balsīs uzreiz, tas vaidēja, čīkstēja, krakstēja. Padomju Latvijas Sieviete 58, 5, 1.
// trans.
Runāt taisnību. Runāt glaimus. Runāt melus. Runāt dedzīgus vārdus.
Nav ko runāt – saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Runāt citādu valodu – runāt ko citu nekā iepriekš.
Runāt (arī teikt) nepatiesību – melot.
„Edgar, tēvs ir grūtu mūžu nodzīvojis, un viņš niekus nerunās.” Zigmonte 2, 90.
Taisni neviens neko nerunāja, bet pusvārdus meta kā mēslu pikas no muguras Līzei, Sīmanim, Līzes bērniem. Sakse 2, 131.
Par stacijas eglēm nebij ko runāt, tāpat vējš katru gadu aplauza tos mīkstos kokus .. Upīts 4, 159.
„Nu labi, labi,” es nodomāju. „Drīz vien viņš runās citādu valodu.” Bundzeniece 1, 8.
Viņa necieta melus un pat atminēties nevarēja, kad būtu kādreiz runājusi nepatiesību. Kalndruva 2, 47.
// trans. Deklamēt.
Nora prot izteiksmīgi runāt dzejoļus. Padomju Latvijas Sieviete 67, 11, 19.
// Būt tādam, kas ir apguvis runu.
Mācīt bērnu runāt.
Ja līdz četriem, pieciem gadiem bērns nav runājis, tad viņam ir arī aizkavēta psihiskā attīstība, domāšana, jo bez valodas nav iespējama domāšanas attīstība. Zvaigzne 79, 5, 1.
// pareti Teikt, sacīt (kādam).
Mieriņš runāja tiesu izpildītājam, lai ragavu pārdošanu atliek beigās. Fimbers 1, 283.
„Redzi, Zibenis .. arī mani še ieteica. Ja viņš meistaram runās, tad rītu nāc tikai strādāt.” Sēlis 4a, 63.
// trans.; pārn. Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
Pēteris pamodās no mātes rokas pieskāriena. Blakus istabā skaļi kaut ko runāja radio. Kļava 1, 201.
2. Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
Runāt savā starpā.
Viņi apsēdās uz sola netālu no manis un runāja: viens izsmejoši, skaļi, otrs klusāk, pārliecinošāk. Lukjanskis 1, 50.
„.. otrdien es braucu uz Rīgu .. Draugam būs mazas viesības .. Starp mums runājot, kur es varētu nopirkt kādus produktus ..” Birze 3, 118.
Plašā apkārtnē par Līdaku kāzām runāja rītā un vakarā. Brigadere 2, 447.
// trans.
Pie tēva atnāca zvejas biedrs, viņi runāja, ka vajadzētu iemest vakar izžautos tīklus .. Lācis 9, 9.
Pirmoreiz dīvajieši sāka runāt, ka Brīviņos slikti baro .. Upīts 4, 654.
Sanācis ar brāli ragos sievas dēļ, jo radi runājuši, ka šī ieēdinājusi šo, un negribējuši, ka Andžs ņem tādu veceni .. Austriņš 1, 160.
3. Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
Viņi sarakstījās, .. un dažbrīd bija grūti pasacīt, kuru rakstījis vīrietis, kuru – sieviete, tik vienādas bija lietas, par kurām abi runāja. Zigmonte 2, 31.
A. Upīts savā lugā bija attēlojis kaut ko jaunu, pateicis kaut ko tādu, par ko līdz tam nebija runājuši latviešu dramaturgi. J. Kalniņš 1, 303.
// Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
.. ienāca saimnieks, apsēdās galda galā, uzmeklēja pātaru grāmatā to vietu, kur runā par .. grēcīgu sievu, un sāka lasīt .. Kurcijs 4, 21.
Ir neliela dziesmu grupa, kas runā par draudzīgām attieksmēm ar .. poļiem, leišiem, .. igauņiem. J. A. Jansons 1, 44.
// Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
Komponista mūzika runājusi kinokadros, klausītāji to iepazinuši neskaitāmos autorkoncertos .. Zvaigzne 76, 24, 15.
Krāsām uz audekla jārunā pašām, jārunā tā, lai nosaukums kļūst lieks .. Purs 4, 75.
// trans.
Vislaikmetīgākā, modernākā māksla ir tā, kas runā skaidru, skatītājam labi saprotamu patiesību, atklāj tēlu psiholoģisko un filozofisko jēgu. Zvaigzne 65, 13, 13.
4. parasti 3. pers. Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
.. mēs vēl atradīsim daudz dokumentu, un daudz mums pratīs pastāstīt izrakumi, bet tie runās par pagātni. Zigmonte 2, 122.
Izskaidrot, kas īsti te noticis, nebija laika, bet tas nemaz nebija vajadzīgs. Makša izskats runāja pats par sevi .. Skujiņš 3, 217.
Aktrise spēlē arī klusējot. Viņas klusums ir sprieguma pilns, jo uz skatītāju runā acu izteiksme, sejas vaibsti, rokas un augums. Zvaigzne 82, 2, 18.
// trans.
Bet, kamēr viņu mutes izteica šos vienkāršos, parastos vārdus, acis runāja savu un rokas, glāstoši satikdamās, – savu valodu. Kroma 3, 68.
Kādu valodu runāja mazie lodziņi, no kuru astoņām rūtīm trīs bija aizbāztas ar lupatām? Jaunsudrabiņš V a, 233.
// Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
Jānis jutās iesnidzis un atšķirts no visas pasaules. Un nu sāka pamosties viņa otrā daba, sāka viņā runāt pilsētnieks. Viņš atcerējās skaistās Rīgas ielas ziemas vakaros. Jaunsudrabiņš V a, 299.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
runāt – runuot; runāt par (kādu, ko) – runuot ap (kū); neskaidri runāt – vuļkšēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
runāt – mēļot, tērgāt, tērzēt, vērpt valodas, valodot, čalot, čalināt sar., čivināt, bērt valodu, šķilt valodu, skaldīt valodu, tecināt valodu; (klusu) čukstēt, bubināt, dudināt, dūdot, gulgot, ducināt, tītināt, žubināt, dvest; pīkstēt; (ātri) bērt sar., (skaļi) dārdināt, plaisīties sar., (neskaidri) burkšķēt; vāvuļot sar., vervelēt sar.; (lēni) vilkt; (ilgi, gari) dziedāt, pātarot sar.; (neapmierināti) ņurdēt, rūkt; pukstēt sar., pamparēt sar., purpināt sar.; skandināt, tinkšķēt, zvanīt sar., zvadzināt sar., kladzināt sar., leijerēt vienk.; mēli deldēt sar., muti vārstīt sar., muti dzesēt; (aplam) murgot vienk., liet vienk., žvakstēt vienk.
runāt – klusēt
Runāt baltu patiesību – runāt neapšaubāmu patiesību.
Runāt atklātu valodu – būt par pierādījumu.
Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi – vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāts (biežāk sacīts), darīts – saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Nerunāt ne vārda – klusēt.
Nerunājot (nemaz) par (ko) – saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
Saldi runāt – pieglaimīgi runāt.
Runāt uz (kādu) novec. – runāt ar (kādu).
Sirds runā – saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Runāt visi ir gudri – saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt aiz muguras – runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties) sar. – tenkot.
Runāt caur puķēm – runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
Runāt mīklās – runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt vējā – veltīgi runāt.
Runāt caur zobiem – negribīgi runāt.
Runāt dažādās valodās – sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sar. – saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti sar. – saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt (arī muldēt vienk.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem sar. – ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) sar. – runāt ko nepamatotu, muļķīgu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
angļu – to speak
baltkrievu – гаварыць
čigānu – rakirav
franču – parler
grieķu – λέγω
igauņu – kõnelda; rääkida
krievu – говорить
latīņu – loqui
lietuviešu – kalbėti
poļu – mówić
somu – puhua
ukraiņu – говорити
vācu – sprechen
zviedru – tala
Ko runā, to pierunā.
Dažs, aplam runājot, kā ar zobenu iedur.
Kad bagāts runā, tad visi klausās.
Ne visu to runā, ko domā, un ne visu to raksta, ko runā.
Runāt un klusu ciest īstā laikā ir patiesi gudrība.
Runā tā, bet domā citādi.
Runā ar sajūsmu, bet rokas netīras.
Runā ko runādams, apdomā galu.
Pats runoj, cyts dūmoj.
Runā par septiņiem mēmiem.
Kas runā bez apstāšanās, tanī maz saprašanas.
Daudz runā, bet maz ko sarunā.
Mozōk runoj, vairōk klausys.
Runā ar apdomu.
Runā skaidri kā bezdelīga nočirina.
Vai runā, vai nerunā, tā tas bijis un paliks.
Runā tavu runāšanu, mute iet kā vēja dzirnavas.
Jo mazāk runāsi, jo vairāk dzirdēsi un arvien gudrāks tiksi.
Ko runā, to runā priekš visiem.
Nerunā tukšu runu, tad tu būsi kārtīgs.
Ar runuošonu dorba napadareisi.
Runā kā driģenes ieēdis.
Runoj kai aizmidzis.
Runā kā cūka ar kazu.
Runoj kai cyuka ar vylku.
Runā kā kaza ar zosi!
Runā kā zoss ar cūku.
Runā kā pērkons, karā iet kā zaķis.
Kas daudz runā, tas daudz melo.
Runā kā bērns bez jēgas.
Runā kā piedzēris.
Runā kā vecais tēvs, dara kā mazais bērns.
Kas runā – sēj, kas klausās – pļauj.
Kas runā, tas sēj; kas klausās, tas sakrāj.
Pirms kaut ko runā, vajaga labi apdomāt.
Jo mazāk kāds runā, jo vairāk dzird tā vārdus.
Mazāk runā, bet vairāk strādā.
Mozōk runōj, vairōk dumoj.
Runā maz par visu, bet vismazāk par tuvāko ļaunumu.
Kas daudz runā, tas tālu netiek.
Kas daudz runā, maz padara.
Skaisti gan runā, bet nav nekā ko klausīties.
Nerunā visu, ko zini, bet zini visu, ko runā.
Kas visu runā, ko dzirdējis, tas drīz dzirdēs, ko negribēs.
Ja runājot cilvēks atsveicinājies un pēc tam atkal runā, tad viņam būs kāda nelaime.
Runā māte,
Runā pieci bāleliņi,
Manis vienas nevarēja
Tautiņāmi pierunāt. [LD 14997-0]
Runā ļaud’s, man dzirdot,
Runā, man nedzirdot.
Ko runāja nedzirdot,
To lai paši paturēja. [LD 8849-1]
Kopā meitas sagājušas
Par puišiem vien runā;
Būt’ jel viena tā sacījse:
Aužam baltas villainītes! [LD 12801-0]
Es pazinu to meitiņu,
Ko vedīs šoruden:
Ne tā dzied, ne runā,
Bēdiņās vien staigā. [LD 817-4]
Sunīts rēja, Klāviņš nāca,
Man istaba neslaucīta.
Runā māte ar Klāviņu,
Kamēr slauku istabiņu. [LD 14355-3]
Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu lepnumiņu
Sēdēs ilgi vaiņagā. [LD 829-0]